Anotācija (ex-ante)

1. Attīstīt finansiāli stabilu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sektoru un sekmēt to darbības caurspīdīgumu;
2. Sekmēt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki iegūtu attiecīgā apdrošināšanas veida vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3. Precizēt apdrošināšanas brokeru un apdrošināšanas aģentu reģistrācijas prasības un uzraudzības procesā iesniedzamo ziņu apjomu;
4. Nodrošināt uzraudzības iestādei nepieciešamo informāciju pilnvērtīgai tirgus dalībnieku uzraudzībai.

Vispārējā kārtība

Grozījumi Likuma I nodaļā "Vispārīgie noteikumi"

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, uz kuriem neattiecas Likums atbilstoši Likuma 3.panta otrajai daļai
Lai turpmāk Likuma subjektiem nodrošinātu skaidrāku izpratni un novērstu dažādu Likumā noteikto prasību interpretāciju attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, uz kuriem Likums, izņemot dažas tiesību normas, neattiecas, ir nepieciešams Likumā veikt precizējumus. Kaut arī iepriekš minētajam apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir saistošas tikai dažas Likumā noteiktās prasības, tomēr, lai novērstu potenciālus interešu konfliktus un pienākuma – ievērot klientu intereses – iespējamu pārkāpšanu, Likumā būtu nepieciešams precīzāk noteikt, ka arī šāds subjekts var nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai vienā apdrošināšanas izplatītāja statusā.
Ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci starp tādiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, uz kuriem neattiecas un uz kuriem attiecas Likuma prasības attiecībā uz savstarpēji nekonkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu, Likuma prasības ir jāprecizē. Šobrīd apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, uz kuru neattiecas Likums atbilstoši Likuma 3. panta otrajai daļai, nav piemērojama Likuma prasība par savstarpēji nekonkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.
Savukārt, piemēram, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki, kuriem ir saistošas visas attiecīgās Likuma prasības, un apdrošināšanas aģenti nedrīkst izplatīt apdrošināšanas komersantu savstarpēji konkurējošus apdrošināšanas produktus.
Tādējādi šādam apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam (uz kuru attiecīgā prasība šobrīd neattiecas) ir radītas priekšrocības izplatīt vairāku apdrošināšanas komersantu savstarpēji konkurējošus produktus. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, atrodoties šādā situācijā, var radīt interešu konflikta riskus un pārkāpt klienta intereses, jo klientam var tikt piedāvāts iegādāties tādu apdrošināšanas līgumu, no kura apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks saņemtu vislielāko komisiju (atlīdzību). Turklāt šāds apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kuram Likums nenosaka prasības saņemt apmācības 15 stundas gadā, potenciāli sniedz vispusīgu apdrošināšanas piedāvājumu analīzi, kuru atbilstoši Likumam var veikt tikai apdrošināšanas brokeris.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pantā un 17. pantā ir veikti grozījumi attiecīgi Likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 9. punktā un 22. panta pirmajā daļā, papildinot normas ar atsauci arī uz tādu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, uz kuru saskaņā ar Likuma 3. panta otro daļu Likums neattiecas. Papildus Likuma 3. panta otrā daļa ir papildināta ar atsaucēm uz vairākām citām Likumā noteiktajām prasībām, kuras apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir jāievēro, ja tas ir reģistrēts kā tāds, uz kuru neattiecas Likuma prasības. Piemēram, ir sniegta atsauce uz Likuma 4. panta piekto daļu, kas paredz ierobežojumu izplatīt savstarpēji konkurējošus apdrošināšanas produktus.

Problēmas apraksts
Par subjektiem, kuri nedrīkst būt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki
Lai nodrošinātu, ka par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku nedrīkstētu kļūt cita veida apdrošināšanas izplatītāji, tajā skaitā apdrošināšanas aģents, kā arī pēc līdzības Likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 9. punktā noteiktajam (apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera definīcijas) ir precizēts Likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkts.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka definīcija ir papildināta, ietverot tajā vēl vairākus subjektus, kuri nevar būt par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem.

Problēmas apraksts
Par atbildīgās personas pienākumu un tiesību noteikšanu Likuma pamattekstā
Lai uzsvērtu apdrošināšanas izplatītāja atbildīgās personas atbildību pār apdrošināšanas izplatītāja veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, Likumā atsevišķi būtu nepieciešams izdalīt un noteikt atbildīgās personas amata tiesības un pienākumus un attiecīgi Likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēt, ka par to neievērošanu varēs piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus. Šobrīd daži no atbildīgās personas pienākumiem ir noteikti Likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktā. To, vai atbildīgajai personai ir noteiktas tiesības un uzticēts veikt pienākumus būs jāpārbauda arī pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrācijas. Atbildīgajai personai noteiktās prasības ietverot Likuma pamattekstā nevis termina "atbildīgā persona" skaidrojumā tiks daudz labāk un precīzāk akcentēta atbildīgās personas loma un atbildība.  
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktā ir veikti precizējumi, lai termina "atbildīgā persona" skaidrojumā neietvertu to, kādi pienākumi ir jāveic šai personai. Likuma 18.¹  pantā (jauns pants) ir atsevišķi noteikts, kādus pienākumus ir tiesīga veikt atbildīgā persona un kādi ir personas tiesību ierobežojumi. Likuma 18.¹  pantā noteikto prasību izpilde būs jāvērtē arī, reģistrējot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas aģentiem noteiktā ierobežojuma atcelšanu un apdrošināšanas aģenta – kredītiestādes – tiesībām izplatīt konkurējošu apdrošināšanas produktus
Likuma 4. panta trešā daļa dažiem apdrošināšanas aģentiem nosaka nepamatotas priekšrocības, ka apdrošināšanas aģents var nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā. Lai klientiem turpmāk būtu lielākas iespējas saņemt apdrošināšanu, tad Likuma 4.panta trešajā daļā minētais ierobežojums – "ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā" – ir jāatceļ, ļaujot apdrošināšanas aģentam nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu pie vairākiem apdrošināšanas komersantiem, ja vien izplatāmais apdrošināšanas produkts nav savstarpēji konkurējošs.
Risinājuma apraksts
Precizēta Likuma 4. panta trešā daļa, atceļot ierobežojumu attiecībā uz komercsabiedrību grupu, kā arī precizēta Likuma 4. panta ceturtā daļa, paredzot, ka apdrošināšanas aģentam – kredītiestādei – ir identiskas tiesības, kā visiem apdrošināšanas aģentiem, un papildus tā var izplatīt savstarpēji konkurējošus apdrošināšanas produktus, ja apdrošināšana ir  papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajam pakalpojumam.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas izplatītāju pienākumu izmantot tikai reģistrētus izplatītājus
Tā kā klienti Latvijā izmanto arī dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāļu sniegtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus, un ir jānodrošina šo klientu interešu aizsardzība, tad Likumā ir jāparedz, ka arī šiem tirgus dalībniekiem ir jāizmanto tikai reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumi.
Risinājuma apraksts
Papildināta Likuma 4. panta sestā daļa, paredzot plašāku apdrošināšanas izplatītāju loku, kuriem ir jāizmanto reģistrēti apdrošināšanas izplatītāji.


Grozījumi Likuma II nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju reģistrācija"

Problēmas apraksts
Par to subjektu loka paplašināšanu, kuri ir tiesīgi reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus
Šobrīd Likums apdrošināšanas komersantiem (t.i., apdrošināšanas sabiedrībām un dalībvalsts apdrošinātāja filiālēm), ārvalsts apdrošinātāja filiālēm un apdrošināšanas brokeriem piešķir tiesības reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus. Latvijā tiesības nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu ir arī citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiālēm, tādējādi, lai nodrošinātu vienādas prasības apdrošināšanas brokeriem un citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm, Likumā citas dalībvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm un ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm būtu jāpiešķir tiesības reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus.
Risinājuma apraksts
Likuma 5. panta septītā daļa ir papildināta ar subjektiem, kuri ir tiesīgi reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus. Saistībā ar minēto, veikti grozījumi arī Likuma 6. panta trešajā daļā, 12. un 13. pantā, 18. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, papildinot normas ar subjektiem, kuri ir tiesīgi reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus un, kuriem ir tiesības slēgt izplatīšanas līgumus, kā arī Likuma 18. panta sestā daļa ir papildināta ar nosacījumu, ka dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle ir atbildīga par to, lai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ievēro Likuma prasības.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrēšanu tikai vienā reģistrā
Lai novērstu iespēju vienu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, tajā skaitā arī tādu, uz kuru neattiecas Likuma prasības, reģistrēt vienlaikus, piemēram. apdrošināšanas komersanta un apdrošināšanas brokera apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, kā rezultātā viens apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks pārstāvētu gan apdrošināšanas komersanta, gan arī klienta intereses, Likumā nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus.
Risinājuma apraksts
Likuma 5. pants papildināts ar 7.¹ daļu, kas paredz, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku var reģistrēt tikai apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai tikai dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles vai apdrošināšanas brokera apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Turklāt Likuma 3. panta otrā daļa arī ir papildināta ar atsauci uz 5. panta 7.¹ daļu.

Problēmas apraksts
Par vārdu "apdrošināšana" un "pārapdrošināšana" izmantošanu juridiskas personas nosaukumā
Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā ir tādas juridiskas personas, kuru nosaukumā ir vārdi "apdrošināšana" vai "apdrošināšanas brokeris", taču tie nav reģistrēti ne Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, ne arī reģistrēti kā apdrošināšanas aģenti. Šādu vārdu lietošana nosaukumos var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka juridiskā persona ir tiesīga nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu. Šobrīd pēc būtības identiskas prasības par vārdu izmantošanu komersanta nosaukumā ir noteiktas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā.
Risinājuma apraksts
Likuma 6. pants papildināts ar piekto daļu, nosakot aizliegumu vārdu "apdrošināšana" un "pārapdrošināšana" u.c. vārdu izmantošanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nosaukumā, lai ne jebkurš komersants, bet tikai tāds, kurš ir reģistrēts apdrošināšanas izplatītājs un tādējādi ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, varētu savā nosaukumā izmantot šādus vārdus.

Problēmas apraksts
Par ziņām, kas ierakstāmas Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā
Lai esošajiem un potenciālajiem klientiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru sadarbības partneriem nodrošinātu pilnīgāku informāciju par Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā reģistrēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri un tā darbību, nepieciešams papildināt Likumu, paredzot, ka Latvijas Banka minētajā reģistrā ieraksta plašākas ziņas, t.i., arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrācijas datumu, kad tas ir reģistrēts reģistrā, Latvijas Bankas piešķirto reģistrācijas numuru, kā arī informāciju, kurā ārvalstī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir atvērta filiāle. Šobrīd Likumā nav paredzēts, ka šādas ziņas ir ierakstāmas attiecīgajā reģistrā.
Risinājuma apraksts
Papildināts Likuma 7.pants attiecībā uz ziņām, kādas ir ierakstāmas Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā.

Problēmas apraksts
Par informācijas un dokumentu apjomu, reģistrējoties apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, kā arī pienākumu apdrošināšanas brokerim obligāti izveidot tīmekļvietni
Ņemot vērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrācijas procesā gūto pieredzi, izmantoto praksi un izmaiņas ar apdrošināšanas izplatīšanu saistītajos normatīvajos aktos (piemēram, Eiropas Komisijas regulas, kuras saistītas ar ilgtspējas jomu), nepieciešams veikt grozījumus Likuma 8. pantā, precizējot vairākas prasības, kuras atvieglo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrāciju vai skaidrāk nosaka, kad un kādi dokumenti ir jāiesniedz. Piemēram, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim reģistrējoties, turpmāk vairs nebūs jāiesniedz atsevišķā naudas konta līguma kopija, bet tikai numurs un informācija, ka kredītiestāde ir informēta, ka kontā tiks glabāti līdzekļi no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas.
Vēlāk atvērtie atsevišķie naudas konti un cita informācija, piemēram, tieši iesaistīto darbinieku reģistrs būs jānorāda tīmekļvietnē, kura izveide apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem būs noteikta kā obligāta prasība. Apdrošināšanas līgumi vairumā gadījumu tiek slēgti attālināti un klienti primāri gūst informāciju digitālajās vietnēs. Apdrošināšanas brokeriem Likumā ir noteiktas prasības informācijas atklāšanai – informācijas publicēšana tīmekļvietnē ir ērts un viegls veids, kā nodrošināt informācijas pieejamību klientiem. Vienlaikus tas ļaus uzraudzības iestādei veikt uzraudzības pasākumus un pārliecināties par Likuma prasību izpildi, tieši nepieprasot tirgus dalībniekam iesniegt informāciju vai dokumentus. Ņemot vērā minēto, samērīgi un pamatoti ir noteikt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem tīmekļvietnes izveidošanu kā obligātu prasību.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pantā ir precizēta informācija un dokumenti, kādi ir jāiesniedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokerim, lai reģistrētos Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, tajā skaitā arī noteikta kārtība, kādā Latvijas Banka izskata dokumentus, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris turpmāk vēlas  nodarboties ar citu izplatīšanas veidu, kuru pēc pirmreizējās reģistrēšanas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā nebija tiesīgs izplatīt.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju apjomu
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem ir tiesības nodarboties ar nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Šobrīd Likums nenosaka prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim Latvijas Bankai adresētajā iesniegumā par tā reģistrāciju apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā norādīt konkrētu veidu ar ko tas plāno nodarboties – dzīvības, nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim kopā ar minēto iesniegumu ir pienākums iesniegt apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izsniegtu atzinumu, ka atbildīgajai personai ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām.
Likumā ir paredzēts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim, kurš plāno nodarboties ar dzīvības un/vai nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, būs jānodrošina, ka tā atbildīgajai personai vienai vai kopā ar tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem ir zināšanas un prasmes, kas sniegtu tiem tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera vārdā nodarboties ar dzīvības un/vai nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. 
Lai nodrošinātu, ka Latvijas Bankas, kura reģistrē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokerus, rīcībā būtu dokumentārs apliecinājums (apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izsniegts atzinums) par atbildīgās personas un, ja nepieciešams, arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūtajām zināšanām un prasmēm turklāt tādā detalizācijā, kas ļauj pārliecināties, ka minētās personas ir ieguvušas zināšanas un prasmes nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanai un/vai dzīvības apdrošināšanas izplatīšanai un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanai, Likumā ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus.
Šādas prasības ieviešana Likumā nodrošinās arī to, ka apdrošināšanas izplatītāju asociācijas, kurām ir tiesības izsniegt atzinumus, tajos konkrētāk norādīs atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūto zināšanu spektru (nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšana). Precīzāka iegūto zināšanu spektra norādīšana atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atzinumā palīdzēs arī labāk aizsargāt klientu intereses, jo nodrošinās, ka konsultācijas vai rekomendācijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā sniedz kompetenti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki. Likums turklāt arī paredz, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera tīmekļvietnē būs jāpublicē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistrs, kurā ir jānorāda konkrētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka konkrēti iegūtās zināšanas un prasmes, par ko potenciālie klienti varēs publiski pārliecināties. Attiecīgi grozījumi Likumā varētu mazināt situācijas, kurās klienti saņem nekvalitatīvu pakalpojumu, jo to iemesls ir apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka nepietiekams zināšanu un prasmju apjoms. Neveicot grozījumus Likumā, varētu tikt negatīvi ietekmēta arī Latvijas finanšu tirgus reputācija, ja pakalpojumus sniedz tāds tirgus dalībnieks, kuram nav darbinieka ar vajadzīgajām zināšanām, bet tam ir tiesības izplatīt nedzīvības, dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu.
Risinājuma apraksts
Jaunā redakcijā izteiktais Likuma 8. pants paredz, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim, kurš plāno izplatīt nedzīvības, dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, ir jābūt atbildīgai personai vienai vai kopā ar tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem, kuriem ir attiecīgas zināšanas un prasmes un tās ir apliecinājusi apdrošināšanas izplatītāju asociācija, izsniedzot tiem atbilstošu atzinumu, kurš skaidri pierāda iegūtās zināšanas nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim nebūs atbildīgas personas un, ja nepieciešams, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka ar attiecīgajām zināšanām un prasmēm, tam nebūs tiesību izplatīt nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Papildus ir precizēts Likuma 14. pants, 16. panta pirmā daļa un 16.pants ir papildināts ar 1.¹ daļu, kuras 2. punkts precīzāk nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju spektru.

Problēmas apraksts
Par pienākuma – iesniegt procedūru grozījumus – un maksas par to izskatīšanas maksas, un maksas ieviešanu par dokumentu izskatīšanu saistībā ar izmaiņām izplatīšanas tiesībās
Līdz šim apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri ļoti reti ir veikuši grozījumus procedūrās un iesnieguši tās izskatīšanai Latvijas Bankai. Ņemot vērā minēto, kā arī taupot Latvijas Bankas resursus, kas nepieciešami procedūru izskatīšanai, Likumu ir nepieciešams precizēt, atceļot prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem iesniegt precizētās procedūras un pienākumu veikt maksājumu 40 euro apmērā. Ar šādu grozījumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem tiks mazināts administratīvais un finansiālais slogs. Izvērtējot potenciālos riskus, ja precizētās procedūras turpmāk netiks iesniegtas Latvijas Bankai, nav saskatāms būtisks risku pieaugums vai tas, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri paviršāk sāks ievērot Likuma vai citu saistošo normatīvo aktu prasības. Latvijas Banka uzraudzības procesa vai tematisko pārbaužu ietvaros varēs vērtēt apdrošināšanas brokera procedūras un to atbilstību aktuālajiem normatīvajiem aktiem.
Likums šobrīd nenosaka maksājumu Latvijas Bankai gadījumos, kad apdrošināšanas brokeris pēc reģistrācijas reģistrā plāno nodarboties ar kādu citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas veidu (dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšana), kuru tam nav tiesības veikt, tāpēc attiecīgi ir jānosaka šādas maksas ieviešana, jo tiek patērēti Latvijas Bankas resursi šāda iesnieguma un dokumentu izskatīšanai.
Risinājuma apraksts
Atcelt prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem iesniegt precizētās procedūras (Likuma 8. panta sestā daļa) un atcelt arī maksu par grozīto procedūru izskatīšanu (Likuma 60. panta pirmās daļas 2. punkts). Tā vietā Likumā ir paredzēta prasība pastāvīgi nodrošināt šo procedūru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Latvijas Banka procedūru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām varēs pārbaudīt neklātienes vai horizontālo pārbaužu ietvaros.
Likuma 60. panta pirmajā daļā paredzēta maksa 40 euro apmērā par dokumentu izskatīšanu, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris pēc reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā vēlāk plāno nodarboties ar dzīvības, nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ja tam sākotnēji reģistrējoties reģistrā nebija attiecīgo tiesību.

Problēmas apraksts
Par atbildīgās personas pienākumu izpildes uzsākšanu
Lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgās personas pienākumus veic tikai tādas personas, kuras pilnībā atbilst Likuma prasībām, nepieciešams Likumā veikt grozījumus, nosakot, ka pirms atbildīgās personas pienākumu pildīšanas uzsākšanas (atbildīgās personas maiņas gadījumā) Latvijas Banka izvērtē šīs personas atbilstību Likuma prasībām un sniedz attiecīgu atļauju. Latvijas Banka atbildīgās personas izvērtēšanu veic pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrācijas, tāpēc būtiski ir Likumā noteikt, ka izvērtēšanu ir nepieciešams veikt arī gadījumos, kad plānota atbildīgās personas maiņa.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pantā paredzēts, nosakot, ka, mainot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgo personu, tā var uzsākt pildīt pienākumus tikai pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Problēmas apraksts
Par informāciju, kas ir norādāma apdrošināšanas aģentu reģistrā
Tā kā Likums šobrīd paredz, ka apdrošināšanas aģents var izplatīt vairāku apdrošināšanas komersantu apdrošināšanas produktus, kuri nav savstarpēji konkurējoši, tad Latvijas Bankai kā uzraudzības iestādei un citam apdrošināšanas komersantam ir būtiski, ka apdrošināšanas aģentu reģistrā būtu norādīta informācija par izplatāmo apdrošināšanas veidu. Pēc līdzības ar plānotajiem grozījumiem attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā norādāmo informāciju, ir nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus Likuma 10. pantā, piemēram, aģentam piešķirtais reģistrācijas numurs un tā reģistrācijas datums, kad tas ir reģistrēts aģentu reģistrā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 10. pantu attiecībā uz ziņām, kādas ir ierakstāmas apdrošināšanas aģentu reģistrā.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem
Attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku Likumā nav paredzētas prasības, kāda informācija vai dokumenti no apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka ir jāsaņem apdrošināšanas komersantam vai apdrošināšanas brokerim, kurš plāno to reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Savukārt Likums nosaka informāciju un dokumentus, kuri ir jāiesniedz apdrošināšanas aģentam, lai to varētu reģistrēt apdrošināšanas aģentu reģistrā. Tādējādi, lai nodrošinātu vienotu pieeju abu iepriekš minēto apdrošināšanas izplatītāju veidu reģistrācijā, ir nepieciešams izslēgt Likuma prasību apdrošināšanas aģentam iesniegt konkrētu informāciju un dokumentus, izņemot to informāciju, kura ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20.janvāra direktīvā (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva). Katrs apdrošināšanas komersants iekšējā procedūrā noteiks to, kāda informācija un dokumenti ir jāiesniedz apdrošināšanas aģentam, lai varētu pilnībā pārliecināties, ka apdrošināšanas aģents atbilst un ievēro Likuma prasības un to varētu reģistrēt apdrošināšanas aģentu reģistrā.
Latvijas Banka uzraudzīs, kā apdrošinātāji nodrošina Likumā noteikto prasību izpildi.
Risinājuma apraksts
Precizēta Likuma 11. panta otrā daļa, izslēdzot vairākas prasības, kas paredz apdrošināšanas aģentam iesniegt informāciju un dokumentus, lai reģistrētos apdrošināšanas aģentu reģistrā, jo salīdzinājumā ar apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, Likums šobrīd neparedz, kāda informācija un dokumenti tiem ir jāiesniedz, lai reģistrētos apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Apdrošināšanas komersants pats uzņemsies atbildību par iesniedzamās informācijas un dokumentu  apjomu, kuru noteiks savā procedūrā, tomēr Likumā ir paredzētas minimālās prasības, ko nosaka Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva, piemēram, akcionāru struktūra, informācija par ciešām attiecībām un to, ka ciešas attiecības netraucē Latvijas Bankai veikt uzraudzību.

Problēmas apraksts
Par tādu gadījumu, kad nevar slēgt izplatīšanas līgumu ar apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, uzskaitījuma papildināšanu
Apdrošināšanas komersanti uzturētajos apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistros ir reģistrējuši kopumā vairāk nekā 1200 subjektus –  gan apdrošināšanas aģentus (fiziskas un juridiskas personas), gan arī apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus (juridiskas personas). Ņemot vērā lielo apdrošināšanas izplatītāju skaitu, apdrošināšanas komersantiem būtu nepieciešams ieviest tādus pirms apdrošināšanas izplatītāju reģistrācijas kontroles pasākumus, kuri nodrošinātu, ka, piemēram, savlaicīgi tiek identificēts, ka plānotais reģistrā ierakstāmais apdrošināšanas aģents jau nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu kā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks cita apdrošināšanas komersanta vārdā un interesēs.
Risinājuma apraksts
Šobrīd Likuma 11. panta trešā daļa nosaka gadījumus, kad ar apdrošināšanas aģentu nevar slēgt izplatīšanas līgumu, savukārt Likuma 13. panta septītā daļa nosaka, kad ar apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku var slēgt izplatīšanas līgumu. Likums ir papildināts ar gadījumiem, kad ar apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku nevar slēgt izplatīšanas līgumu, šos nosacījumus paredzot jaunā redakcijā izteiktā Likuma 11.pantā (ceturtā daļa) un 13.pantā (vienpadsmitā daļa). Šie grozījumi nodrošinās, ka apdrošināšanas komersants un cits apdrošināšanas izplatītājs, kuram ir tiesības reģistrēt apdrošināšanas aģentus vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, ieviesīs attiecīgus kontroles pasākumus.

Problēmas apraksts
Par gadījumiem, kad Latvijas Banka ir tiesīga anulēt ierakstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru reģistrā
Tā kā ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbildīgā persona, ja tā tiek mainīta, var sākt pildīt pienākumus tikai pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas, ir jāparedz arī atbilstošas sankcijas, tas ir, Latvijas Banka varēs anulēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ierakstu, ja tam nebūs nodarbināta atbildīgā persona vai arī atbildīgā persona nebūs saņēmusi Latvijas Bankas atļauju.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. pants ir papildināts ar gadījumiem, kad Latvijas Banka var anulēt ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā.

Problēmas apraksts
Par iesniedzamo informāciju pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ieraksta anulēšanas
Klientu interešu aizsardzības nolūkos Latvijas Bankai ir svarīgi zināt, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim pirms ieraksta anulēšanas ir saistības pret klientiem un sadarbības partneriem – apdrošināšanas komersantiem vai citiem kreditoriem, kāds ir to apmērs un vai tam ir naudas līdzekļi šo saistību segšanai. Tādējādi Latvijas Bankai ir svarīgi saņemt šādu informāciju, kā arī Latvijas Banka šobrīd šo informāciju pieprasa kā atsevišķu pieprasījumu vai konsultāciju procesā informē par šādas informācijas nepieciešamību, lai tā tiktu iesniegta kopā ar iesniegumu par ieraksta anulēšanu.
Risinājuma apraksts
Precizēts Likuma 9. pants, nosakot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeris kopā ar iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ieraksta reģistrā anulēšanu iesniedz arī informāciju par saistību pret klientiem, apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem apmēru un to, vai tam ir līdzekļi šo parādsaistību segšanai.

Problēmas apraksts
Par nosacījumu, kuri ir jāietver izplatīšanas līgumā, papildināšanu
Latvijas Banka ir konstatējusi gadījumus, kad izplatīšanas līgums būtu nekavējoties jāizbeidz, piemēram, ja apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam tiek pasludināta maksātnespēja vai uzsākta likvidācija vai arī tam nav atbildīgās personas.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 12. panta 2. punktu ar nosacījumiem, kad izplatīšanas līgums ir nekavējoties jāizbeidz.

Problēmas apraksts
Par informāciju, kas ir norādāma apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā un iesniedzamajiem dokumentiem, lai reģistrētos apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā
Lai varētu iegūt pilnvērtīgāku informāciju par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku darbību, Latvijas Banka ir secinājusi, ka Likumu ir nepieciešams papildināt ar ziņām, kas ierakstāmas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Tai pat laikā ir secināts, ka Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva nosaka minimālo informācijas apjomu, kas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir jāiesniedz, lai to varētu reģistrēt reģistrā.
Risinājuma apraksts
Papildināta Likuma 13. panta pirmā daļa ar ziņām, kas ierakstāmas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, kā arī Likuma 13. pantā noteikta informācija, kura ir jāiesniedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, lai apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas brokeris, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle to varētu reģistrēt attiecīgajā reģistrā.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistru
Likumprojekts (jaunā redakcijā izteiktā Likuma 8. panta desmitā daļa) paredzēs to, ka, piemēram, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim, kuram ir tiesības izplatīt attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas veidu, pastāvīgi ir jābūt vismaz vienam apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam ar attiecīgām zināšanām un prasmēm. Lai nodrošinātu, ka uzraudzības iestāde varētu vienkārši un ērti to kontrolēt, kā arī, lai apdrošināšanas brokera klients, kuram ir nepieciešama konsultācija par dzīvības apdrošināšanu, varētu pārliecināties, ka, piemēram, apdrošināšanas brokerim, kuram ir tiesības izplatīt dzīvības apdrošināšanu, ir apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks, kam ir zināšanas un prasmes dzīvības apdrošināšanas izplatīšanā, nepieciešams grozīt Likuma 14. pantu.
Risinājuma apraksts
Likuma 14. pantā ir veikti grozījumi, precizējot un papildinot ar to, kāda informācija ir jānorāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistrā un ka tai ir jābūt pieejamai apdrošināšanas izplatītāja tīmekļvietnē.   


Grozījumi Likuma III nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju darbības noteikumi"

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības savienošanu ar citu komercdarbību
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības uzsākšanai ir jādibina atsevišķa juridiska persona, kas ir papildu administratīvais un finansiālais slogs. Atsevišķa juridiskās personas dibināšana nepaaugstina vai negarantē kvalitatīvāku apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanu klientiem. Atļaujot esošai juridiskai personai nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, pirms tam veicot nepieciešamās Likumā noteiktās darbības reģistrācijai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, neapdraud un nerada risku klientu interesēm. Turklāt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru rīcībā ir dažādi aktīvi, piemēram, naudas līdzekļi vai nekustamais īpašums, kuri tiek izmantoti ienākumu gūšanai. Tāpat apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera īpašniekam vai darbiniekiem var būt arī citas kompetences, piemēram, juridiskā izglītība, lai sniegtu konsultācijas ar apdrošināšanu saistītos jautājumos un cita veida prasmes un zināšanas, kuras var izmantot ienākumu gūšanai. Ja juridiskā persona strukturāli spēj nodalīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu no cita veida komercdarbības un šīs darbības viena otrai netraucē, tad nav pamatoti noteikt prasību, kuras rezultātā būtu jāreģistrē atsevišķa juridiska persona, kura nodarbotos tikai ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.   
Risinājuma apraksts
Likuma 15. pants ir izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris var nodarboties ar dažāda veida komercdarbību, bet veiktā komercdarbība nedrīkst pasliktināt finansiālo stāvokli un negatīvi ietekmēt, apdraudēt klienta intereses u.c.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku izglītību
Fiziskas personas, kuras konsultē klientus un izdod apdrošināšanas polises ir uzskatāmas par apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem. Šīm fiziskajām personām, kuras pārstāv apdrošināšanas brokeri (juridisku personu), ir jābūt atzinumam, kas apliecina iegūtās zināšanas. Augstākā izglītība zināmai apdrošināšanas nozari pārstāvošai darbinieku kopai ir ierobežojošs kritērijs kļūšanai par apdrošināšanas brokera apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku. Izglītības līmenis ir būtisks kritērijs, taču vienlīdz vai pat svarīgākas ir arī darbinieka zināšanas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Apdrošināšanas produkta pārdošanas (apdrošināšanas līguma noslēgšanas) procesā klientam visvairāk interesē saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, kura ietvaros darbinieks demonstrē labas, pietiekamas zināšanas par apdrošināšanas produktu, nevis darbinieka iegūtā augstākā izglītība.
Risinājuma apraksts
Likuma 16. panta 1.¹ daļā ir paredzēts, ka, lai kļūtu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku ir pietiekoši arī ar vidējo izglītību (šobrīd Likums paredz augstāko izglītību). Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgajai personai joprojām būs nepieciešama augstākā izglītība.

Problēmas apraksts
Par apmācību veicēju loka paplašināšanu
Latvijas Banka, veicot uzraudzības pasākumus, ir secinājusi, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam saņemt tikai apdrošināšanas izplatītāju vai apdrošināšanas izplatītāju asociācijas rīkotas un atzītas mācības ir ierobežojošs kritērijs. Zināšanas un prasmes, kuras ir nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanai izplatīšanai var nodrošināt arī citas personas.
Risinājuma apraksts
Likuma 23. panta otrajā daļā paredzēts, ka apmācības, ja tās ir pamatotas un nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai, varēs sniegt jebkura fiziska vai juridiska persona un šo apmācību laiku varēs ieskaitīt nepieciešamajā 15 stundas gadā apmērā.  

Problēmas apraksts
Par pienākuma – informēt saistībā ar grozījumiem procedūrās – atcelšanu
Uzraudzības iestāde tirgus dalībnieku iesniegto procedūru izskatīšanai tērē finanšu un laika resursus, taču atšķirībā no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem, kuriem par grozītajām procedūrām ir jāveic maksājums, apdrošināšanas komersantiem Likums neparedz veikt maksājumu Latvijas Bankai par to iesniegtajām precizētajām procedūrām. Izvērtējot potenciālos riskus, ja precizētās procedūras turpmāk netiks iesniegtas Latvijas Bankai, nav saskatāms būtisks risku pieaugums vai tas, ka apdrošināšanas komersanti pavirši sāks ievērot Likuma vai citu saistošo normatīvo aktu prasības.
Risinājuma apraksts
Likuma 24. panta otrā daļa ir izslēgta un 24. panta trešajā daļā ir paredzēts pienākums nodrošināt atbilstību spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu vienotu pieeju, jo arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem Likuma 8. pantā ir noteikts pienākums pastāvīgi nodrošināt procedūru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Turpmāk apdrošināšanas komersantiem vairs nebūs pienākumu iesniegt precizētās procedūras, kuras ir minētas Likuma 24. panta pirmajā daļā, taču joprojām Latvijas Bankai būs tiesības pieprasīt apdrošināšanas komersantiem iesniegt Likumā paredzēto informāciju vai dokumentus, lai nodrošinātu apdrošināšanas komersantu uzraudzību.

Problēmas apraksts
Par pašriska iekļaušanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā nosacījumiem
Likumā, nosakot prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim nodrošināt minimālo pašu kapitālu 15 000 euro apmērā (grozījums Likuma 30. pantā) un to, ka atsevišķajos naudas kontos ir pietiekami līdzekļi saistību pret apdrošinātājiem segšanai (viens no diviem nosacījumiem, kurš jau šobrīd ir paredzēts Likuma 28. panta piektās daļas 2. punktā, lai varētu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā iekļaut pašrisku), zūd nepieciešamība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem lūgt un Latvijas Bankai sniegt atļauju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā iekļaut pašrisku līdz 10 000 euro apmēram. Šis grozījums mazinās administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
Grozījumi Likuma 28.pantā precizē, ka atļauja pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā vairs nebūs nepieciešama, ja tiks nodrošināts minimālais pašu kapitāls un pietiekami naudas līdzekļi atsevišķajos naudas kontos. Ja netiks neizpildīta prasība par minimālo pašu kapitālu, tad lietderības apstākļu un Latvijas Bankas resursu patēriņa dēļ, Likumā nevajadzētu paredzēt iespēju saņemt Latvijas Bankas atļauju, tā vietā Likumā ir jānosaka, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam nav tiesību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā iekļaut pašrisku.

Problēmas apraksts
Par minimālā pašu kapitāla noteikšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem
Šobrīd Likums nenosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim minimālo pašu kapitālu, taču ir noteikts tikai minimālais reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls 15 000 euro apmērā. Klienti sagaida, ka licencētam/reģistrētam tirgus dalībniekam vienmēr ir stabils finanšu stāvoklis. Ilgstoši zaudējumi liecina par neefektīvu darbību, neracionālu resursu izmantošanu un grūtībām finanšu plānošanā. Situācija, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir negatīvs pašu kapitāls, iespējams, var negatīvi ietekmēt Latvijas finanšu tirgus reputāciju, jo tādā veidā pakalpojumus sniedz tāds tirgus dalībnieks, kuram ir nestabils finanšu stāvoklis. Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva kā klientu aizsardzības pasākumu ir paredzējusi, ka apdrošināšanas starpnieka finansiālajām spējām ir jābūt vismaz 23 480 euro (jaunais apmērs būs spēkā no 09.10.2024.; šobrīd spēkā ir 19 510 euro) apmērā. Minētajā direktīvā noteiktā prasība ir izvēles prasība, tāpēc tā nav obligāti jāievieš, taču ieviest un noteikt minimālo pašu kapitāla apmēra prasību 15 000 euro apmērā ir Latvijas situācijai atbilstošs apmērs. Saskaņā ar 81 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokera Latvijas Bankai iesniegtajos pārskatos norādītajai informācijai 12 subjektiem pašu kapitāls ir mazāks par 15 000 euro par stāvokli 31.12.2023. Pusei jeb 6 no 12 ir negatīvs pašu kapitāls, pārējiem 6 šis rādītājs ir pozitīvs, taču mazāks par 15 000 euro. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ilgstoši negatīvs vai mazs pozitīvs pašu kapitāla apmērs var radīt risku, un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pastāvīgu vēlmi klientam piedāvāt noslēgt tādu apdrošināšanas līgumu, kur atlīdzība ir lielāka, ar vēlmi nopelnīt vairāk, lai darbība nebūtu zaudējumus nesoša.
Risinājuma apraksts
Likumā ir paredzēts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem ir jānodrošina minimālais pašu kapitāls 15 000 euro apmērā, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus sniegtu tikai finansiāli stabili tirgus dalībnieki.  Ņemot vērā prasību nodrošināt minimālo pašu kapitāla prasību un to, ka šīs prasības izpildei ir nepieciešams laiks, kā arī finanšu resursi, Likumā nepieciešams papildināt "Pārejas noteikumus" ar 15. punktu, nosakot termiņu, kurā ir jāizpilda Likuma 30. panta 1.¹ daļā noteiktā prasība par minimālā pašu kapitālu 15 000 euro apmērā.

Problēmas apraksts
Par atbildības uzņemšanos, ja apdrošināšanas prēmija no klienta nav saņemta
Praksē jau ilgstoši notiek tā, ka apdrošināšanas brokeri apmaksā apdrošināšanas komersantam no saviem līdzekļiem saistības, kuras rodas no klientu neapmaksātājām apdrošināšanas polisēm, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA polisēm vai ceļojumu apdrošināšanas polisēm. Šīs polises apdrošināšanas brokeris ir izdevis klientam, neprasot priekšapmaksu, taču vienlaikus apzinoties, ka klients apdrošināšanas prēmiju nesamaksās (vai būs ilgstošs apdrošināšanas prēmijas kavējums vai nesamaksās vispār) līdz brīdim, kad par saistībām no apdrošināšanas prēmijas ir jānorēķinās ar apdrošinātāju. Tai pat laikā apdrošināšanas brokeriem ir sarežģīti, laikietilpīgi un nevajadzīgi izdalīt no kopējām saistībām atsevišķi saistības pret apdrošinātāju par neapmaksātājām, piemēram, OCTA vai ceļojumu apdrošināšanas polisēm, jo atbilstoši noteikumiem, kuri paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem iesniegt pārskatus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem divreiz gadā ir jāiesniedz pārskats Latvijas Bankai par saistībām pret apdrošinātājiem. Turklāt apdrošināšanas brokerim tik un tā ir jāapmaksā viss apdrošinātāja sagatavotais rēķins (saistības), kurā ir ietvertas arī klientu neapmaksātās, piemēram, OCTA un ceļojumu apdrošināšanas polises.
Risinājuma apraksts
Likuma jaunā redakcijā izteiktā 31. panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks ir atbildīgs un tam ir pienākums atsevišķajos naudas kontos nodrošināt naudas līdzekļus, lai varētu segt saistības pret apdrošinātājiem, kuras rodas no tādiem apdrošināšanas līgumiem, par kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks ir uzņēmies segt apdrošināšanas prēmiju klienta vietā.

Problēmas apraksts
Par pienākumu nodrošināt gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata publiskošanu
Likuma 32. panta pirmā un otrā daļa paredz prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim nodrošināt, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats (ja tādu ir pienākums iesniegt) pēc tā apstiprināšanas tiek publiskots noteiktā termiņā. Papildus minētās normas paredz tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim gada pārskatu (vai attiecīgā gadījumā konsolidēto gada pārskatu) publiskot savā tīmekļvietnē vai informācijas publiskošanai izvēlēties citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. un 98. pants savukārt paredz regulējumu attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kurus vēlāk  publicē Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Šobrīd publicēšanas termiņi abos minētajos likumos ir atšķirīgi. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir paredzēts, ka gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 31. maijs (termiņš spēkā kopš 2023. gada; iepriekš termiņš bija 30. aprīlis) un Uzņēmumu reģistrs to publicē piecu darbdienu laikā pēc gada pārskata iesniegšanas. Likumā gada pārskata publicēšanas termiņš ir noteikts īsāks – 15. maijs vai konsolidētā gada pārskata gadījumā –15. augusts. 
Risinājuma apraksts
Likuma 32. pantu ir nepieciešamas precizēt, nosakot, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats pēc tā apstiprināšanas tiek publiskots atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.

Problēmas apraksts
Par informācijas par apdrošināšanas prēmijām detalizāciju un publiskošanas vietu
Likuma 32. panta trešajā daļā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem ir noteikts pienākums gada pārskatā publicēt informāciju par apdrošināšanas prēmijām atbilstoši noteiktajam sadalījumam. Ja sākotnēji gada pārskatā nav ietverta Likumā noteiktā informācija, tad tā precizēšana ir apgrūtinoša, laikietilpīga un nelietderīgi tiek tērēti arī Latvijas Bankas un Valsts ieņēmumu dienesta resursi. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim vispirms ir jāiesniedz iesniegums anulēt gada pārskatu, Valsts ieņēmumu dienests izskata to, anulē un tikai tad iespējams iesniegt jaunu gada pārskata versiju.
Risinājuma apraksts
Lai taupītu iesaistīto pušu resursus, Likuma 32. panta no jauna izteiktajā otrajā daļā ir noteikta prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim informāciju ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada piektā mēneša pēdējā datumā publicēt savā tīmekļvietnē. Papildus ir noteikta prasība informāciju par apdrošināšanas prēmijām publicēt plašākā sadalījumā, jo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri ir tiesīgi izmantot arī citu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus. Atsevišķos gadījumos klientu samaksātās apdrošināšanas prēmijas apdrošināšanas brokeri pārskaita citu dalībvalstu vai ārvalstu apdrošināšanas brokeriem.


Grozījumi Likuma IV nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecības"

Problēmas apraksts
Par atsevišķas Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas prasības ietveršanu Likumā
Ņemot vērā to, ka Likumā nav ietverts Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas 17. panta 2. punkta pēdējais teikums "Tirgvedības paziņojumi vienmēr ir skaidri atpazīstami kā tādi.", veikti attiecīgi precizējumi.
Risinājuma apraksts
Veikts grozījums Likuma 33. panta otrajā daļā, precīzi pārņemot Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā noteiktās prasības.

Problēmas apraksts
Par informācijas sniegšanu klientam grupas apdrošināšanas gadījumā
Šobrīd Likums neparedz, piemēram, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, pienākumu sniegt informāciju klientiem par apdrošināšanu, kad tā klientiem tiek pārdota grupas apdrošināšanas līguma (klienti tiek pievienoti jau noslēgtam apdrošināšanas līgumam, netiek slēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums ar katru klientu individuāli) ietvaros. Likums neparedz nosacījumus, kāda informācija vai dokumenti šādā gadījumā apdrošināšanas izplatītājam ir jāsniedz klientam, lai tam būtu pieejama informācija par apdrošināšanu, ko tas plāno vai ir jau iegādājies, samaksājot apdrošināšanas prēmiju.
Risinājuma apraksts
Likuma 33. pants ir papildināts ar piekto daļu paredzot, ka klientam ir jāsniedz informācija arī tad, ja netiek noslēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums, bet no klienta tiek pieprasīta apdrošināšanas prēmijas samaksa.

Problēmas apraksts
Par klienta informēšanas nosacījumiem
Šobrīd Likums paredz pienākumu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam sniegt informāciju klientam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas (Likuma 37.panta pirmā un otrā daļa), taču Likumā nav paredzēts veids, kādā šo informāciju sniegt klientam, tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 39. pantā. Skaita ziņā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki ir lielākais apdrošināšanas izplatītāju segments.
Risinājuma apraksts
Precizēt prasības, lai nodrošinātu, ka neatkarīgi no tā, no kura apdrošināšanas izplatītāja klients iegādājas apdrošināšanu, apdrošināšanas izplatītājiem būtu jāievēro vienādas prasības attiecībā uz informēšanas nosacījumiem, konkrēti Likuma 39. pantā noteiktie informēšanas nosacījumi.


Grozījumi Likuma V nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšana dalībvalstīs un ārvalstīs"

Problēmas apraksts
Par iesniedzamajiem dokumentiem
Lai Latvijas Banka gūtu pilnvērtīgāku un plašāku informāciju par tāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera, apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbību, kurš vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī vai ārvalstī, ir nepieciešams saņemt plašāku un detalizētāku informāciju par tā plānotajām darbībām attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstī. Tādējādi  Latvijas Bankas rīcībā būs informācija, kura ļaus daudz labāk izvērtēt plānotās darbības un iespējamos riskus. 
Risinājuma apraksts
Likuma 48., 50. un 53. pantu ir nepieciešams precizēt un papildināt ar informāciju un dokumentiem, kuri ir jāiesniedz, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vēlas sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus citā dalībvalstī vai ārvalstī. Ņemot vērā grozījumus Likuma 50. pantā, ir veikt grozījumi arī Likuma 49. un 51. pantā.

Problēmas apraksts
Par pienākumu informēt Latvijas Banku
Šobrīd Likums neparedz pienākumu apdrošināšanas brokerim, apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam informēt Latvijas Banku par to, ka nodoms jeb plāni uzsākt sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus citā dalībvalstī vai ārvalstī netiek realizēts vai ir pieņemts lēmums pārtraukt sniegt šos pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī. Šāda informāciju Latvijas Bankai kā uzraudzības iestādei ir būtiska, jo tā tiek ņemta vērā, izvērtējot nepieciešamību veikt uzraudzības pasākumus.
Risinājuma apraksts
Likuma 48. panta astotajā daļā, 50. panta desmitajā daļā un 53. panta sestajā daļā ir  noteikts pienākums informēt Latvijas Banku, ja faktiski netiek uzsākta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus sniegšana vai ir pārtraukta šo pakalpojumu sniegšana.

Problēmas apraksts
Par "paziņojuma" nevis informācijas nosūtīšanu citai dalībvalstij
Likuma 48., 49., 50. un 51. pantā šobrīd tiek lietoti divi dažādi termini attiecībā uz to, kā tiek nosaukta informācija, kuru Latvijas Banka nosūta dalībvalstij – "informācija" un "paziņojums". Piemēram, Latvijas Banka nesūta citas dalībvalsts uzraudzības iestādei Likuma 50. panta otrās daļas 4. punktā noteikto informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju. Citas dalībvalsts uzraudzības iestāde saņem tikai informāciju par filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu.
Likums šobrīd neparedz, ka par citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju var būt fiziska persona no citas dalībvalsts vai ārvalsts.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu konsekvenci terminu lietošanā, ir nepieciešams precizēt Likuma 48. un 50.pantā lietoto terminu "informācija", aizstājot to ar "paziņojums". Papildus ir noteikts, ka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju var kļūt arī citas dalībvalsts vai ārvalsts fiziska persona. Šobrīd par tādu varēja kļūt tikai tāda fiziska persona, kur ir saņēmusi apdrošināšanas izplatītāju asociācijas atzītas zināšanas un prasmes.


Grozījumi Likuma VI nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzība"

Problēmas apraksts
Par termina "ārvalsts" ietveršanu Likumā 
Likums šobrīd neparedz to, ka Latvijas Bankai ir tiesības uzraudzīt Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju ārvalstīs izveidotās filiāles un to veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Tomēr Likums paredz, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem ir tiesības ar Latvijas Bankas atļauju atvērt filiāli ārvalstīs un tur nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 59. panta otrās daļas attiecīgās vietās ar vārdu "ārvalsts", kas paredz Latvijas Bankai tiesības uzraudzīt arī Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju ārvalstīs izveidoto filiāļu veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.


Grozījumi VII nodaļā "Atbildība"

Problēmas apraksts
Par administratīvo pasākumu un sankciju paredzēšanu jaunajām Likumā noteiktajām prasībām
Tā kā ar likumprojektu ir paredzētas jaunas prasības, tad attiecīgi Likumā ir jāparedz arī sankcijas un administratīvie pasākumi par šo prasību pārkāpšanu.
Risinājuma apraksts
Likuma 65.pantā veikti grozījumi, kas  paredz sankcijas un administratīvos pasākumus, ja apdrošināšanas izplatītājs neievēro jaunās likumprojektā paredzētās prasības.

Nē

-

-

Jā

Nē

Nē

-