25-TA-1051: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - ministrija) iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir pilnveidot zinātnes bāzes finansējuma aprēķina un izmaksas principus, lai nodrošinātu prognozējamu finansējuma izmaksu zinātniskajām institūcijām, kā arī precizēt doktorantu iesaistes nosacījumus zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā, iekļaujot arī tos doktorantus, kuri zinātniskajās institūcijās ir nodarbināti kā pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi) paredz ka, ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 15. novembrim, atbilstoši šiem noteikumiem aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam. Ministrija bāzes finansējumu zinātniskajai institūcijai, ievērojot šim mērķim valsts budžetā kārtējam gadam piešķirto kopējo finansējuma apmēru, piešķir, pamatojoties uz ministrijas un zinātniskās institūcijas noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem vai pamatojoties uz ministrijas, nozares ministrijas un tās padotībā esošu zinātnisko institūciju noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem.
Zinātniskajai institūcijai piešķirtā bāzes finansējuma izlietojuma pārbaudi ikgadēji un izlases veidā atbilstoši tā mērķim un atbilstību zinātniskās institūcijas darbības stratēģijai un tajā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem veic ministrija.
Bāzes finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam zinātniskā institūcija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. aprīlim iesniedz ministrijā finansējuma aprēķināšanai nepieciešamo informāciju. Informācijas atbilstību un patiesumu pārbauda ministrija, ja nepieciešams, piesaistot neatkarīgus ārējos ekspertus, izmantojot publisko iepirkumu.
Līgumus ar zinātniskajiem institūtiem slēdz katru gadu uz vienu gadu.
Pašreiz Noteikumu zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanas formulā tiek iekļauti tikai tie doktoranti, kuri zinātniskajās institūcijās ir nodarbināti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti.
Zinātniskajai institūcijai piešķirtā bāzes finansējuma izlietojuma pārbaudi ikgadēji un izlases veidā atbilstoši tā mērķim un atbilstību zinātniskās institūcijas darbības stratēģijai un tajā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem veic ministrija.
Bāzes finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam zinātniskā institūcija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. aprīlim iesniedz ministrijā finansējuma aprēķināšanai nepieciešamo informāciju. Informācijas atbilstību un patiesumu pārbauda ministrija, ja nepieciešams, piesaistot neatkarīgus ārējos ekspertus, izmantojot publisko iepirkumu.
Līgumus ar zinātniskajiem institūtiem slēdz katru gadu uz vienu gadu.
Pašreiz Noteikumu zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanas formulā tiek iekļauti tikai tie doktoranti, kuri zinātniskajās institūcijās ir nodarbināti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz kārtējā finansēšanas perioda 15. novembrim var nebūt apstiprināts valsts budžets nākamajam gadam, tādēļ nav skaidrs kopējais finansējuma apmērs.
Finansējuma izlietojuma un datu pārbaude, ņemot vērā, ka izmantojot publisko iepirkumu, ir nepieciešams piesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus, mēdz aizņemt vairāk laika kā prognozēts, atkarībā no institūciju iesniegtā datu apjoma, kvalitātes, iepirkuma rezultātiem un citiem faktoriem. Līdzīgi arī citu finansējuma aprēķināšanai nepieciešamā datu analīze, kas prasa lielu detalizācijas pakāpi un datu kvalitātes pārbaudi, finansējuma sadale aizņem vairāk laika kā šī brīža noteikumi paredz. Tādējādi rodas situācija, kad gada sākumā vēl nav iespēja noslēgt līgumus ar zinātniskajām institūcijām un tiek apdraudēta viņu izdevumu apmaksa.
Līgumus ar zinātniskajiem institūtiem šobrīd slēdz uz vienu gadu, kas rada administratīvo slogu.
Pašreiz Noteikumu zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā netiek iekļauti tie doktoranti, kuri ir nodarbināti kā šo amatu pienākumu izpildītāji, lai gan šāda nodarbinātība ir pieļauta saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Tas rada situāciju, kurā faktiski pētniecībā iesaistīto doktorantu ieguldījums netiek atspoguļots finansējuma aprēķinā, tādējādi ierobežojot institūciju iespējas saņemt finansējumu par šo personu veikto darbu.
Finansējuma izlietojuma un datu pārbaude, ņemot vērā, ka izmantojot publisko iepirkumu, ir nepieciešams piesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus, mēdz aizņemt vairāk laika kā prognozēts, atkarībā no institūciju iesniegtā datu apjoma, kvalitātes, iepirkuma rezultātiem un citiem faktoriem. Līdzīgi arī citu finansējuma aprēķināšanai nepieciešamā datu analīze, kas prasa lielu detalizācijas pakāpi un datu kvalitātes pārbaudi, finansējuma sadale aizņem vairāk laika kā šī brīža noteikumi paredz. Tādējādi rodas situācija, kad gada sākumā vēl nav iespēja noslēgt līgumus ar zinātniskajām institūcijām un tiek apdraudēta viņu izdevumu apmaksa.
Līgumus ar zinātniskajiem institūtiem šobrīd slēdz uz vienu gadu, kas rada administratīvo slogu.
Pašreiz Noteikumu zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā netiek iekļauti tie doktoranti, kuri ir nodarbināti kā šo amatu pienākumu izpildītāji, lai gan šāda nodarbinātība ir pieļauta saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Tas rada situāciju, kurā faktiski pētniecībā iesaistīto doktorantu ieguldījums netiek atspoguļots finansējuma aprēķinā, tādējādi ierobežojot institūciju iespējas saņemt finansējumu par šo personu veikto darbu.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz, ka:
- Ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 15. decembrim, atbilstoši šiem noteikumiem aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam, ņemot vērā valsts budžeta pieņemšanas termiņus;
- Līgums ar zinātniskajiem institūtiem tiek slēgts uz vidēju termiņu (vismaz uz trīs gadiem), līdzīgi kā tas tiek darīts augstskolām, lai nodrošinātu stabilitāti un finansējuma ilgtspēju. Uz saimniecisko gadu tiek slēgts vienošanās protokols, kurā paredz bāzes finansējuma apmēru attiecīgajā saimnieciskajā gadā;
- Ja aprēķinātais finansējums zinātniskajai institūcijai nav izmaksāts līdz attiecīgā gada 20. janvārim, ministrija katru mēnesi nodrošina finansējuma piešķiršanu vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada piešķirtā finansējuma līdz vienošanās protokola noslēgšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus. Ar to tiktu nodrošināts, ka zinātniskajiem institūtiem ir stabila finanšu plūsma, gadījumā, ja aizkavējas zinātnes bāzes finansējuma izmaksa un vienošanās protokola slēgšana;
- Precizēta zinātnes bāzes finansējuma aprēķina formula, paredzot, ka tajā tiek iekļauti arī doktoranti, kuri zinātniskajās institūcijās ir nodarbināti kā pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji. Grozījumi nodrošina, ka zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā tiek atspoguļots arī to doktorantu ieguldījums, kuri nav ievēlēti akadēmiskajos amatos, bet faktiski ir iesaistīti pētniecībā, tādējādi stiprinot sasaisti starp doktorantūru un zinātnisko darbību atbilstoši jaunā doktorantūras modeļa pieejai.
- Ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 15. decembrim, atbilstoši šiem noteikumiem aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam, ņemot vērā valsts budžeta pieņemšanas termiņus;
- Līgums ar zinātniskajiem institūtiem tiek slēgts uz vidēju termiņu (vismaz uz trīs gadiem), līdzīgi kā tas tiek darīts augstskolām, lai nodrošinātu stabilitāti un finansējuma ilgtspēju. Uz saimniecisko gadu tiek slēgts vienošanās protokols, kurā paredz bāzes finansējuma apmēru attiecīgajā saimnieciskajā gadā;
- Ja aprēķinātais finansējums zinātniskajai institūcijai nav izmaksāts līdz attiecīgā gada 20. janvārim, ministrija katru mēnesi nodrošina finansējuma piešķiršanu vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada piešķirtā finansējuma līdz vienošanās protokola noslēgšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus. Ar to tiktu nodrošināts, ka zinātniskajiem institūtiem ir stabila finanšu plūsma, gadījumā, ja aizkavējas zinātnes bāzes finansējuma izmaksa un vienošanās protokola slēgšana;
- Precizēta zinātnes bāzes finansējuma aprēķina formula, paredzot, ka tajā tiek iekļauti arī doktoranti, kuri zinātniskajās institūcijās ir nodarbināti kā pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji. Grozījumi nodrošina, ka zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā tiek atspoguļots arī to doktorantu ieguldījums, kuri nav ievēlēti akadēmiskajos amatos, bet faktiski ir iesaistīti pētniecībā, tādējādi stiprinot sasaisti starp doktorantūru un zinātnisko darbību atbilstoši jaunā doktorantūras modeļa pieejai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- doktoranti
Ietekmes apraksts
Grozījumi skar doktorantus, kuri ir nodarbināti zinātniskajās institūcijās kā pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji. Līdz šim šāda nodarbinātība netika ņemta vērā zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā, taču, precizējot formulu, tiek paredzēts iekļaut arī šo doktorantu darba ieguldījumu. Tas sniedz iespēju doktorantiem iesaistīties pētniecībā ar darba līgumu, vienlaikus nodrošinot, ka viņu nodarbinātība veido pamatu institūcijas finansējuma aprēķinam. Tādējādi tiek veicināta doktorantu profesionālā attīstība, stabilāka nodarbinātība un saskaņa ar jauno doktorantūras modeli, kurā būtiska loma paredzēta pētnieciskajai darbībai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē tiek nodrošināta, nododot tiesību akta projektu saskaņošanai TAP portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- augstskolas un zinātniskie institūti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
Augstskolu un zinātnisko institūtu zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinā tiks ņemti vērā arī vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta amatu pienākumu izpildītāji. Ar augstskolām un zinātniskajiem institūtiem tiks slēgti vidēja termiņa (3 gadu) līgumi par sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī ikgadējie vienošanās protokoli par zinātniskās darbības bāzes finansējuma apmēru saimnieciskajā gadā.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi