24-TA-1731: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" (turpmāk – Likumprojekts) sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.15, 55.§, 2. un 3.punkts) (24-TA-763) doto uzdevumu, izskatot Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdē informatīvo ziņojumu “Konkurences padomes 2023. gada darbības pārskats” (turpmāk – IZ).
Likumprojekts paredz:
1) papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu;
2) veikt izmaiņas nosacījumos par norēķinu termiņu ilgumu precēm, kas nav ātrbojīgas;
3) precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem.
Likumprojekts paredz:
1) papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu;
2) veikt izmaiņas nosacījumos par norēķinu termiņu ilgumu precēm, kas nav ātrbojīgas;
3) precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, kas tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju nespēj pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses un tiesības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana
Vēsturiskā un pašlaik spēkā esošā regulējuma tvērums:
1) 2001.gada 4.oktobrī pieņemts un 2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Konkurences likums (turpmāk – KL), kura 13.pantā noteikts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, kas vēl aizvien ir regulēts KL šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ietver vienlīdzīgas attieksmes prasību;
2) 2008.gada 13.martā pieņemts un 2008.gada 16.aprīlī stājās spēkā likums “Grozījumi Konkurences likumā”, papildinot KL ar 13.panta otro daļu un ieviešot jaunu tiesību institūtu – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā;
3) 2015.gada 21.maijā pieņemts un 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk – NMPAL), attiecīgi KL 13.panta otrā daļa zaudēja spēku;
4) ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk – Direktīva), 2021.gada 7.aprīlī tika pieņemts NTPAL (tā pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka NMPAL zaudē spēku ar šī likuma (NTPAL) spēkā stāšanos).
NTPAL 5.panta pirmajā daļā ietverta ģenerālklauzula, kas paredz aizliegumu pircējam īstenot darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos, tomēr šī brīža redakcijā tā neparedz aizliegumu pircējam rīkoties nevienlīdzīgi salīdzināmi līdzīgos gadījumos. Turklāt KP tirgus uzraudzībās gūtā pieredze liecina, ka līdzīgi kā citu negodīgas tirdzniecības prakses izpausmju gadījumā, lai lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs īstenotu nevienlīdzīgu attieksmi, izvirzot atšķirīgus nosacījumus salīdzināmos darījumos, tam nav noteikti jāatrodas dominējošā stāvoklī, ko savukārt regulē KL.
Arī Konkurences padomes (turpmāk – KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā (turpmāk – tirgus uzraudzība) konstatēts, ka 50% no tirgus uzraudzībā apskatītajām precēm, vidēji 17 mēnešu periodā, apmēram trešdaļa no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemēroja vidēji lielākus uzcenojumus salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, kā arī novērotas būtiskas uzcenojuma atšķirības starp privāto preču zīmolu precēm un ražotāju zīmolu precēm.
Arī Konkurences padomes (turpmāk – KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā [1](turpmāk – tirgus uzraudzība) secināts, ka 50% no tirgus uzraudzībā apskatītajām precēm, vidēji 17 mēnešu periodā, apmēram trešdaļa no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemēroja vidēji lielākus uzcenojumus, salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, kā arī novērotas būtiskas uzcenojuma atšķirības starp privāto preču zīmolu precēm un ražotāju zīmolu precēm.
Šobrīd spēkā esošais NTPAL regulējums neierobežo lauksaimniecības un pārtikas preču pircējus īstenot atšķirīgu attieksmi salīdzināmos darījumos vai diskriminēt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju vai piegādātāju grupu.
Lai gan Direktīva tiešā veidā neparedz vienlīdzības vai nediskriminācijas principa ievērošanu darījumos ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, vienlaicīgi tā ļauj dalībvalstīm noteikt arī stingrākus sadarbības nosacījumus, ievērojot katras dalībvalsts specifisko situāciju. Vienlīdzības principu negodīgas tirdzniecības regulējumā ir ietvērušas arī citas Eiropas Savienības (turpmāk -ES) dalībvalstis, piemēram, Čehijā noteikts aizliegums pircējam piemērot nevienlīdzīgu attieksmi pret piegādātāju, kas bez attaisnojoša iemesla ir saistīta ar sarunām vai atšķirīgu līguma nosacījumu piemērošanu lauksaimniecības vai pārtikas produktu iegādei vai pārdošanai, vai saistītu pakalpojumu sniegšanai ar salīdzināmu izpildi (unequal treatment of a supplier consisting in negotiating or applying different contractual conditions for the purchase or sale of agricultural or food products or for the provision of associated services for comparable performance, without fair reason), tāpat Itālijā noteikts aizliegums pircējiem - objektīvi atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgām piegādēm (The application of objectively different conditions to equivalent supplies (Article 5(1)(e))).
Tāpat norādāms, ka atsevišķās ES dalībvalstis negodīgas tirdzniecības prakses regulējumos ietvertas norādes arī uz diskriminācijas terminu. Piemēram, Austrijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts, ka aizliegts diskriminēt piegādātājus, ja starp piegādātāju un pircēju pastāv ekonomiska nelīdzsvarotība (not to discriminate between suppliers in a situation of economic imbalance between supplier and buyer). Savukārt Slovēnijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts specifiskāks regulējums, kas aizliedz pircējam diskriminēt vai iekasēt nesamērīgu kompensāciju par piegādāto preču izkraušanu (the discriminatory or disproportionate charging of compensation for the unloading of goods supplied).
[1] KP Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumi: (1) I daļa – piena produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11577/download?attachment (2) II daļa – maize un graudu produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11691/download?attachment (3) III daļa – gaļas, olu un zivju produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/12174/download?attachment.
Norēķinu termiņi
NTPAL 5.panta ceturtā daļa nosaka pircēja aizliegumu norēķināties ar piegādātāju par precēm, kas nav ātrbojīgas, ilgāk kā 60 dienās pēc preču piegādes.
Direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas, taisnīgs norēķinu termiņš no piegādes perioda nepārsniedz 60 dienas, vienlaicīgi dalībvalstis pēc to ieskatiem var noteikt arī īsāku termiņu. Direktīvas 17.apsvērums nosaka, ka norēķinu laiks ir būtisks piegādātāju un pircēju komerciālās sadarbības aspekts. Maksājumu kavējumi par lauksaimniecības un pārtikas produktiem negatīvi ietekmē piegādātāja ekonomisko dzīvotspēju, to nekādi nekompensējot. Īpaši mazākiem piegādātājiem ar ierobežotiem finanšu resursiem ir svarīgi tikt pie apgrozāmiem līdzekļiem par preču piegādi savlaicīgi.
Prakse citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Ungārijā, Bulgārijā, Čehijā, Zviedrijā, Slovākijā, Beļģijā un Igaunijā rāda, ka 30 dienu norēķinu termiņš tiek noteikts gan ātrbojīgām precēm, gan precēm, kas nav ātrbojīgas. Turklāt atsevišķās dalībvalstīs notiek pāreja no 60 dienu norēķina termiņa uz 30 dienu norēķinu termiņu, piemēram, Somijā. Vienlaicīgi atzīmējams, ka šobrīd Eiropas Savienības līmenī notiek aktīvas diskusijas par norēķinu termiņu saīsināšanu, tostarp izmaiņām Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvā 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (Directive 2011/7/EU of the European Parliament and of the Council of 16 February 2011 on combating late payment in comercial transactions).
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
Direktīvas 21.apsvērumā noteikts, ka stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram, izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes līgums.
KP tirgus uzraudzībā novērots, ka pircēji, nereti vienpusēji pieņem lēmumu izņemt no preču sortimenta daļu no piegādātāja precēm, par to neinformējot piegādātāju un piegādātājus negatīvi ietekmē sadarbības pārtraukšana vai preču izslēgšana no sortimenta lielākajās Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Pēc tirgus uzraudzības noslēgšanās, KP izsūtīja prevencijas vēstules lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem, kurās cita starpā tika vērsta uzmanība uz sadarbības nosacījumu pārskatīšanu, lai tie būtu saderīgi ar NTPAL 5. panta pirmajā daļā noteikto. KP ierasta prakse gadījumos, kad tirgus uzraudzības noslēgumā tiek izsūtītas prevencijas vēstules, pēc kāda laika (ierasti nākamajā kalendārā gadā pēc konkrētās tirgus uzraudzības noslēgšanas) ir veikt tirgus uzraudzības pēcuzraudzību, kuras laikā tiek izvērtēts, vai KP ieteikumi un aicinājumi ir ņemti vērā, un gadījumā, ja nav ņemti vērā, tiek vērtēti to iemesli.
Vēsturiskā un pašlaik spēkā esošā regulējuma tvērums:
1) 2001.gada 4.oktobrī pieņemts un 2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Konkurences likums (turpmāk – KL), kura 13.pantā noteikts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, kas vēl aizvien ir regulēts KL šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ietver vienlīdzīgas attieksmes prasību;
2) 2008.gada 13.martā pieņemts un 2008.gada 16.aprīlī stājās spēkā likums “Grozījumi Konkurences likumā”, papildinot KL ar 13.panta otro daļu un ieviešot jaunu tiesību institūtu – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā;
3) 2015.gada 21.maijā pieņemts un 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk – NMPAL), attiecīgi KL 13.panta otrā daļa zaudēja spēku;
4) ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk – Direktīva), 2021.gada 7.aprīlī tika pieņemts NTPAL (tā pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka NMPAL zaudē spēku ar šī likuma (NTPAL) spēkā stāšanos).
NTPAL 5.panta pirmajā daļā ietverta ģenerālklauzula, kas paredz aizliegumu pircējam īstenot darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos, tomēr šī brīža redakcijā tā neparedz aizliegumu pircējam rīkoties nevienlīdzīgi salīdzināmi līdzīgos gadījumos. Turklāt KP tirgus uzraudzībās gūtā pieredze liecina, ka līdzīgi kā citu negodīgas tirdzniecības prakses izpausmju gadījumā, lai lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs īstenotu nevienlīdzīgu attieksmi, izvirzot atšķirīgus nosacījumus salīdzināmos darījumos, tam nav noteikti jāatrodas dominējošā stāvoklī, ko savukārt regulē KL.
Arī Konkurences padomes (turpmāk – KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā (turpmāk – tirgus uzraudzība) konstatēts, ka 50% no tirgus uzraudzībā apskatītajām precēm, vidēji 17 mēnešu periodā, apmēram trešdaļa no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemēroja vidēji lielākus uzcenojumus salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, kā arī novērotas būtiskas uzcenojuma atšķirības starp privāto preču zīmolu precēm un ražotāju zīmolu precēm.
Arī Konkurences padomes (turpmāk – KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā [1](turpmāk – tirgus uzraudzība) secināts, ka 50% no tirgus uzraudzībā apskatītajām precēm, vidēji 17 mēnešu periodā, apmēram trešdaļa no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemēroja vidēji lielākus uzcenojumus, salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, kā arī novērotas būtiskas uzcenojuma atšķirības starp privāto preču zīmolu precēm un ražotāju zīmolu precēm.
Šobrīd spēkā esošais NTPAL regulējums neierobežo lauksaimniecības un pārtikas preču pircējus īstenot atšķirīgu attieksmi salīdzināmos darījumos vai diskriminēt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju vai piegādātāju grupu.
Lai gan Direktīva tiešā veidā neparedz vienlīdzības vai nediskriminācijas principa ievērošanu darījumos ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, vienlaicīgi tā ļauj dalībvalstīm noteikt arī stingrākus sadarbības nosacījumus, ievērojot katras dalībvalsts specifisko situāciju. Vienlīdzības principu negodīgas tirdzniecības regulējumā ir ietvērušas arī citas Eiropas Savienības (turpmāk -ES) dalībvalstis, piemēram, Čehijā noteikts aizliegums pircējam piemērot nevienlīdzīgu attieksmi pret piegādātāju, kas bez attaisnojoša iemesla ir saistīta ar sarunām vai atšķirīgu līguma nosacījumu piemērošanu lauksaimniecības vai pārtikas produktu iegādei vai pārdošanai, vai saistītu pakalpojumu sniegšanai ar salīdzināmu izpildi (unequal treatment of a supplier consisting in negotiating or applying different contractual conditions for the purchase or sale of agricultural or food products or for the provision of associated services for comparable performance, without fair reason), tāpat Itālijā noteikts aizliegums pircējiem - objektīvi atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgām piegādēm (The application of objectively different conditions to equivalent supplies (Article 5(1)(e))).
Tāpat norādāms, ka atsevišķās ES dalībvalstis negodīgas tirdzniecības prakses regulējumos ietvertas norādes arī uz diskriminācijas terminu. Piemēram, Austrijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts, ka aizliegts diskriminēt piegādātājus, ja starp piegādātāju un pircēju pastāv ekonomiska nelīdzsvarotība (not to discriminate between suppliers in a situation of economic imbalance between supplier and buyer). Savukārt Slovēnijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts specifiskāks regulējums, kas aizliedz pircējam diskriminēt vai iekasēt nesamērīgu kompensāciju par piegādāto preču izkraušanu (the discriminatory or disproportionate charging of compensation for the unloading of goods supplied).
[1] KP Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumi: (1) I daļa – piena produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11577/download?attachment (2) II daļa – maize un graudu produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11691/download?attachment (3) III daļa – gaļas, olu un zivju produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/12174/download?attachment.
Norēķinu termiņi
NTPAL 5.panta ceturtā daļa nosaka pircēja aizliegumu norēķināties ar piegādātāju par precēm, kas nav ātrbojīgas, ilgāk kā 60 dienās pēc preču piegādes.
Direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas, taisnīgs norēķinu termiņš no piegādes perioda nepārsniedz 60 dienas, vienlaicīgi dalībvalstis pēc to ieskatiem var noteikt arī īsāku termiņu. Direktīvas 17.apsvērums nosaka, ka norēķinu laiks ir būtisks piegādātāju un pircēju komerciālās sadarbības aspekts. Maksājumu kavējumi par lauksaimniecības un pārtikas produktiem negatīvi ietekmē piegādātāja ekonomisko dzīvotspēju, to nekādi nekompensējot. Īpaši mazākiem piegādātājiem ar ierobežotiem finanšu resursiem ir svarīgi tikt pie apgrozāmiem līdzekļiem par preču piegādi savlaicīgi.
Prakse citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Ungārijā, Bulgārijā, Čehijā, Zviedrijā, Slovākijā, Beļģijā un Igaunijā rāda, ka 30 dienu norēķinu termiņš tiek noteikts gan ātrbojīgām precēm, gan precēm, kas nav ātrbojīgas. Turklāt atsevišķās dalībvalstīs notiek pāreja no 60 dienu norēķina termiņa uz 30 dienu norēķinu termiņu, piemēram, Somijā. Vienlaicīgi atzīmējams, ka šobrīd Eiropas Savienības līmenī notiek aktīvas diskusijas par norēķinu termiņu saīsināšanu, tostarp izmaiņām Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvā 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (Directive 2011/7/EU of the European Parliament and of the Council of 16 February 2011 on combating late payment in comercial transactions).
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
Direktīvas 21.apsvērumā noteikts, ka stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram, izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes līgums.
KP tirgus uzraudzībā novērots, ka pircēji, nereti vienpusēji pieņem lēmumu izņemt no preču sortimenta daļu no piegādātāja precēm, par to neinformējot piegādātāju un piegādātājus negatīvi ietekmē sadarbības pārtraukšana vai preču izslēgšana no sortimenta lielākajās Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Pēc tirgus uzraudzības noslēgšanās, KP izsūtīja prevencijas vēstules lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem, kurās cita starpā tika vērsta uzmanība uz sadarbības nosacījumu pārskatīšanu, lai tie būtu saderīgi ar NTPAL 5. panta pirmajā daļā noteikto. KP ierasta prakse gadījumos, kad tirgus uzraudzības noslēgumā tiek izsūtītas prevencijas vēstules, pēc kāda laika (ierasti nākamajā kalendārā gadā pēc konkrētās tirgus uzraudzības noslēgšanas) ir veikt tirgus uzraudzības pēcuzraudzību, kuras laikā tiek izvērtēts, vai KP ieteikumi un aicinājumi ir ņemti vērā, un gadījumā, ja nav ņemti vērā, tiek vērtēti to iemesli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana
Tirgus uzraudzībā secināts, ka periodiski trešā daļa no tirgus uzraudzībā apskatītajiem mazumtirgotājiem piemēro atšķirīgu attieksmi uzcenojumu veidošanā nacionālās izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm.
Neraugoties uz to, ka paši pircēji (mazumtirgotāji) norāda, ka uzcenojumus neveido precēm atkarībā no to izcelsmes valsts, KP īstenotajā tirgus uzraudzībā konstatēts, ka 50% no apskatītajām lauksaimniecības un pārtikas precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālās izcelsmes precēm.
Ņemot vērā KP īstenotās padziļinātās tirgus uzraudzības ietvaros izdarītos secinājumus, Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.15 55.§., 2. un 3.punkts) (24-TA-763) ir dots uzdevums KP sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm un veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, savukārt ekonomikas ministram attiecīgo normatīvo aktu projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Norēķinu termiņi
Pircēju iepirktie lauksaimniecības un pārtikas preču krājumi pārvēršas par netiešiem ieņēmumiem līdz brīdim, kad pircējs apmaksā rēķinu par preču iegādi. Savukārt ilgstoši neapmaksātie rēķini pircējiem dod iespēju iegūtos līdzekļus investēt aktīvos. Attiecīgi piegādātājiem, īpaši mazajiem, var rasties grūtības ar tālāko uzņēmējdarbību, jo var pietrūkt apgrozāmo līdzekļu. Līdz ar to ir secināms, ka pārmērīgi garu norēķinu termiņu pastāvēšana vai novēlota rēķinu apmaksa pēc būtības ir kā bezprocentu finansējums pircēju izaugsmei, kas tiek finansēts uz piegādātāju rēķina. Iepriekš minētais attiecināms uz visiem piegādes ķēdes posmiem gan lauksaimniecības un pārtikas preču, gan arī nepārtikas preču piegādēs.
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
NTPAL šobrīd neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz preču sortimenta vienpusēju grozīšanu (sortimenta samazināšana). Tomēr, tā kā praksē novērots, ka pircēji (mazumtirgotāji) atsevišķos gadījumos pieņem vienpersoniskus lēmumus izslēgt kādu preces no sortimenta, pastāv nepieciešamība precizēt NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, skaidri paredzot šādu ierobežojumu.
Tirgus uzraudzībā secināts, ka periodiski trešā daļa no tirgus uzraudzībā apskatītajiem mazumtirgotājiem piemēro atšķirīgu attieksmi uzcenojumu veidošanā nacionālās izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm.
Neraugoties uz to, ka paši pircēji (mazumtirgotāji) norāda, ka uzcenojumus neveido precēm atkarībā no to izcelsmes valsts, KP īstenotajā tirgus uzraudzībā konstatēts, ka 50% no apskatītajām lauksaimniecības un pārtikas precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālās izcelsmes precēm.
Ņemot vērā KP īstenotās padziļinātās tirgus uzraudzības ietvaros izdarītos secinājumus, Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.15 55.§., 2. un 3.punkts) (24-TA-763) ir dots uzdevums KP sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm un veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, savukārt ekonomikas ministram attiecīgo normatīvo aktu projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Norēķinu termiņi
Pircēju iepirktie lauksaimniecības un pārtikas preču krājumi pārvēršas par netiešiem ieņēmumiem līdz brīdim, kad pircējs apmaksā rēķinu par preču iegādi. Savukārt ilgstoši neapmaksātie rēķini pircējiem dod iespēju iegūtos līdzekļus investēt aktīvos. Attiecīgi piegādātājiem, īpaši mazajiem, var rasties grūtības ar tālāko uzņēmējdarbību, jo var pietrūkt apgrozāmo līdzekļu. Līdz ar to ir secināms, ka pārmērīgi garu norēķinu termiņu pastāvēšana vai novēlota rēķinu apmaksa pēc būtības ir kā bezprocentu finansējums pircēju izaugsmei, kas tiek finansēts uz piegādātāju rēķina. Iepriekš minētais attiecināms uz visiem piegādes ķēdes posmiem gan lauksaimniecības un pārtikas preču, gan arī nepārtikas preču piegādēs.
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
NTPAL šobrīd neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz preču sortimenta vienpusēju grozīšanu (sortimenta samazināšana). Tomēr, tā kā praksē novērots, ka pircēji (mazumtirgotāji) atsevišķos gadījumos pieņem vienpersoniskus lēmumus izslēgt kādu preces no sortimenta, pastāv nepieciešamība precizēt NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, skaidri paredzot šādu ierobežojumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.panta pirmo daļu ar 17.punktu, kas paredz ierobežot pircēju īstenot nevienlīdzīgu un diskriminējošu rīcību pret piegādātājiem. Ar Likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.
Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.
Mazie lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāji bieži saskaras ar grūtībām, lai noslēgtu līgumus ar lielajiem lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem. Diskriminācijas aizliegums var palīdzēt mazajiem piegādātājiem iekļūt plašākiem tirgiem, ļaujot tiem konkurēt ar citiem piegādātājiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Pircējiem, īstenojot vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem, var tikt veicināta lauksaimniecības un pārtikas nozares daudzveidība. Diskriminācijas aizliegums veicinātu pircējus iepirkt preces no dažādiem piegādātājiem, tostarp maziem vietējiem ražotājiem. Līdz ar to patērētājiem būtu pieejams plašāks preču izvēles klāsts. Tas veicinātu patērētāju izvēli un ļautu tiem atbalstīt tos piegādātājus, kuru vērtības saskan ar viņu pašu vērtībām (piemēram, vietējos mazos ražotājus).
Vienlaicīgi saskatāms ieguvums arī stabilākiem piegādes ķēdes posmiem, sadalot riskus starp dažādiem piegādātājiem.
Likumprojekts paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas, 30 dienu norēķinu termiņu pašreizējo 60 dienu vietā pēc preču piegādes dienas. Attiecīgi īsāku norēķinu termiņu ieviešana arī precēm, kas nav ātrbojīgas, nodrošinās īpaši mazajiem piegādātājiem pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem par pārdoto preci savlaicīgāk, kas varētu saīsināt arī kopējo piegādes ķēdes ciklu.
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punktu ar aizliegumu izdarīt vienpusējus līguma grozījumus attiecībā uz preču izslēgšanu no sortimenta. Piedāvātais risinājums sniegtu piegādātājiem aizsardzību no pircēja vienpersoniskās rīcības, samazinot preču sortimentu, t.i., lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem turpmāk, pirms preču izņemšanas no sortimenta, būs pienākums apspriest ar piegādātāju turpmāko sadarbības gaitu un vienoties, nevis veikt izmaiņas vienpersoniski. Vienlaicīgi ar šo risinājumu tiktu sniegta lielāka skaidrība tirgus dalībniekiem par šīs NTPAL normas piemērošanu.
Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.
Mazie lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāji bieži saskaras ar grūtībām, lai noslēgtu līgumus ar lielajiem lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem. Diskriminācijas aizliegums var palīdzēt mazajiem piegādātājiem iekļūt plašākiem tirgiem, ļaujot tiem konkurēt ar citiem piegādātājiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Pircējiem, īstenojot vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem, var tikt veicināta lauksaimniecības un pārtikas nozares daudzveidība. Diskriminācijas aizliegums veicinātu pircējus iepirkt preces no dažādiem piegādātājiem, tostarp maziem vietējiem ražotājiem. Līdz ar to patērētājiem būtu pieejams plašāks preču izvēles klāsts. Tas veicinātu patērētāju izvēli un ļautu tiem atbalstīt tos piegādātājus, kuru vērtības saskan ar viņu pašu vērtībām (piemēram, vietējos mazos ražotājus).
Vienlaicīgi saskatāms ieguvums arī stabilākiem piegādes ķēdes posmiem, sadalot riskus starp dažādiem piegādātājiem.
Likumprojekts paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas, 30 dienu norēķinu termiņu pašreizējo 60 dienu vietā pēc preču piegādes dienas. Attiecīgi īsāku norēķinu termiņu ieviešana arī precēm, kas nav ātrbojīgas, nodrošinās īpaši mazajiem piegādātājiem pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem par pārdoto preci savlaicīgāk, kas varētu saīsināt arī kopējo piegādes ķēdes ciklu.
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punktu ar aizliegumu izdarīt vienpusējus līguma grozījumus attiecībā uz preču izslēgšanu no sortimenta. Piedāvātais risinājums sniegtu piegādātājiem aizsardzību no pircēja vienpersoniskās rīcības, samazinot preču sortimentu, t.i., lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem turpmāk, pirms preču izņemšanas no sortimenta, būs pienākums apspriest ar piegādātāju turpmāko sadarbības gaitu un vienoties, nevis veikt izmaiņas vienpersoniski. Vienlaicīgi ar šo risinājumu tiktu sniegta lielāka skaidrība tirgus dalībniekiem par šīs NTPAL normas piemērošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Likumprojekta vienlīdzības un nediskriminēšanas priekšlikumam alternatīvie risinājumi ir saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju brīvprātīgo iniciatīvu (piemēram, (1) pircēju apņemšanās iesniegt regulāru/ikgadēju atskaiti KP par faktiski veiktajām darbībām, kas nodrošina vienlīdzīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus; (2) pircēju parakstītas labās gribas apņemšanās).
Vienlaikus jāņem vērā, ka brīvprātīgai iniciatīvai, kas nav noteikta ar tiesību normu, pastāv risks to neievērot un tādā gadījumā nav tiesisku līdzekļu, kas uzliek par pienākumu pircējiem rīkoties atbilstoši apņemšanās nosacījumiem, t.i., šādā gadījumā notiek paļaušanās uz tirgus pašregulāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka brīvprātīgai iniciatīvai, kas nav noteikta ar tiesību normu, pastāv risks to neievērot un tādā gadījumā nav tiesisku līdzekļu, kas uzliek par pienākumu pircējiem rīkoties atbilstoši apņemšanās nosacījumiem, t.i., šādā gadījumā notiek paļaušanās uz tirgus pašregulāciju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Pēc Likumprojekta spēkā stāšanās KP plāno pēc 3 gadiem tirgus uzraudzības ietvaros veikt izvērtējumu, lai noskaidrotu, kā regulējums darbojies, kādi ir ieguvumi un trūkumi, kā arī vai regulējums būtu maināms.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
KP
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Vismaz 2/3 no KP īstenotās aptaujas ietvaros apzinātajiem piegādātājiem pozitīvi ir novērtējuši ieviestās izmaiņas NTPAL.
Rādītājs
Novērtējums varētu ietvert cenu datu analīzi tirgus uzraudzības ietvaros atsevišķās pārtikas preču grupās, piegādātāju apzināšanu par attieksmi no pircējiem, vai vērojamas izmaiņas.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Lauksaimniecības un pārtikas preču pircēji
Ietekmes apraksts
Likumprojektam ir labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību, jo ar likumprojektu paredzēts noregulēt vienlīdzīgāku un nediskriminējošāku attieksmi pret piegādātājiem un rīcību ar lauksaimniecības un pārtikas precēm pēc to iegādes, kas veicinātu arī mazo piegādātāju iespējas nokļūt mazumtirgotāju tirdzniecības plauktos, kā arī tiktu paplašināta preču daudzveidība patērētāju interesēs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz precizēt negodīgas tirdzniecības prakses veidu uzskaitījumu, kā arī noteikt īsāku norēķinu termiņu precēm, kas nav ātrbojīgas piegādātāju un pircēju attiecībās.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Aizliedzot pircējiem īstenot nevienlīdzīgu un diskriminējošo attieksmi, mazajiem uzņēmumiem (piegādātājiem) pastāv lielākas iespējas nokļūt pircēju sadarbības partneru klāstā ar līdzvērtīgiem sadarbības un tirdzniecības nosacījumiem kā lielajiem piegādātājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz konkurētspējas uzlabošanos starp horizontāli esošiem tirgus dalībniekiem (piegādātājiem), ievērojot, ka sadarbības nosacījumi būtu noteikti līdzvērtīgi un katru tirgus dalībnieku (piegādātāju) mudinātu vairāk uzlabot produkta kvalitāti un konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
KPNevalstiskās organizācijas
Ražotāju un piegādātāju asociācijas, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, KP Konsultatīvās padomes biedri (t.sk., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija).Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība Likumprojekta izstrādē tiks nodrošināta:
1) saskaņā ar KL 6.1 panta otrās daļas 2. punktu, izskatot KP konsultatīvās padomes sēdē;
2) ievietojot Likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls) un nododot to sabiedrības līdzdalībai TAP portāla publiskajā vidē saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 38.punktu.
1) saskaņā ar KL 6.1 panta otrās daļas 2. punktu, izskatot KP konsultatīvās padomes sēdē;
2) ievietojot Likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls) un nododot to sabiedrības līdzdalībai TAP portāla publiskajā vidē saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 38.punktu.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts tika nodots publiskajai apspriešanai TAP portālā 2024.gada __._____., viedokļu sniegšanas termiņš tika noteikts 2024.gada __._____.
Papildus KP nosūtīja tirdzniecības nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai) elektronisko vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Likumprojektu. Publiskās apspriešanas ietvaros tika saņemta atgriezeniskā saite no Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, kura neatbalsta Likumprojekta tālāku virzību, norādot uz turpmāk minēto negatīvo seku iestāšanos:
1)Latvijas ražotāji kļūs par neizdevīgu un riskantu sadarbības partneri. Kontekstā ar sarūkošo pircēju patriotismu var veidoties situācija, ka riski, ko rada sadarbība ar Latvijas ražotājiem, kļūst pārāk lieli un pārsniedz ieguvumus, tādējādi mazumtirgotājiem var zust motivācija sadarboties ar vietējiem ražotājiem;
2)apgrūtinot līgumu slēgšanas brīvību, neizbēgami kāps produktu cenas;
3)nesamērīgi apgrūtinājumi uzņēmējdarbībai vēl vairāk mazinās Latvijas tirgus pievilcību investoru acīs, mazinot izredzes uz dinamiskāku konkurences situāciju mazumtirdzniecības tirgū nākotnē.
Papildus tika saņemta atgriezeniskā saite no MAXIMA Latvija, SIA, kas norāda, ka Likumprojekta priekšlikums par nevienlīdzīgās attieksmes un nediskriminēšanas normas ieviešanu ir nesavienojams ar brīvu konkurenci un patērētāju interesi uz pieejamu cenu, savu viedokli pamatojot ar turpmāk minētajiem argumentiem:
1)tiek ierobežota ražotāju interese veikt investīcijas jaunos un/vai inovatīvos produktos, kā arī tirgotāju interese veicināt jaunu, inovatīvu produktu iepirkšanu. Cenu regulācija ir rupja iejaukšanās privātpersonu tiesībās uz īpašumu, kas paredzētas Satversmes 105. pantā un ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir uzskatāma par samērīgu;
2)tirgotāji varētu palielināt uzcenojumu precēm, kam tas šobrīd ir zemāks (nevis samazināt to kādām noteiktām precēm), jo šobrīd būtiskai daļai pirmās nepieciešamības preču tiek piemērots minimāls uzcenojums, ar ko tiek nodrošināta zema cena patērētājam, kas nesedz pašizmaksu;
3)piedāvātais priekšlikums praktiski ir salīdzināms ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā paredzēto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. KP izstrādātais priekšlikums faktiski izslēdz nepieciešamību konstatēt dominējošu stāvokli un par regulējuma subjektu atzīst jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kurš iepērk pārtikas un lauksaimniecības preces un kura pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir pārsniedzis 2 000 000 EUR.
KP 2024.gada 12.jūnijā ir notikušas konsultācijas arī ar Zemkopības ministriju un ražotāju un piegādātāju asociācijām (Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, k/s Baltijas dārzeņi, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome) un saņemts konceptuāls atbalsts sagatavotajiem priekšlikumiem NTPAL grozījumiem.
Diskusijas par Likumprojektu 2024.gada 19.jūnijā ir notikušas arī KP Konsultatīvajā padomē, atbalstot pēc būtības tā turpmāku virzību, t.i., iesniegšanu Ekonomikas ministrijā turpmākai sabiedrības līdzdalības un projekta saskaņošanas nodrošināšanai TAP portālā, kā arī iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Papildus KP nosūtīja tirdzniecības nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai) elektronisko vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Likumprojektu. Publiskās apspriešanas ietvaros tika saņemta atgriezeniskā saite no Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, kura neatbalsta Likumprojekta tālāku virzību, norādot uz turpmāk minēto negatīvo seku iestāšanos:
1)Latvijas ražotāji kļūs par neizdevīgu un riskantu sadarbības partneri. Kontekstā ar sarūkošo pircēju patriotismu var veidoties situācija, ka riski, ko rada sadarbība ar Latvijas ražotājiem, kļūst pārāk lieli un pārsniedz ieguvumus, tādējādi mazumtirgotājiem var zust motivācija sadarboties ar vietējiem ražotājiem;
2)apgrūtinot līgumu slēgšanas brīvību, neizbēgami kāps produktu cenas;
3)nesamērīgi apgrūtinājumi uzņēmējdarbībai vēl vairāk mazinās Latvijas tirgus pievilcību investoru acīs, mazinot izredzes uz dinamiskāku konkurences situāciju mazumtirdzniecības tirgū nākotnē.
Papildus tika saņemta atgriezeniskā saite no MAXIMA Latvija, SIA, kas norāda, ka Likumprojekta priekšlikums par nevienlīdzīgās attieksmes un nediskriminēšanas normas ieviešanu ir nesavienojams ar brīvu konkurenci un patērētāju interesi uz pieejamu cenu, savu viedokli pamatojot ar turpmāk minētajiem argumentiem:
1)tiek ierobežota ražotāju interese veikt investīcijas jaunos un/vai inovatīvos produktos, kā arī tirgotāju interese veicināt jaunu, inovatīvu produktu iepirkšanu. Cenu regulācija ir rupja iejaukšanās privātpersonu tiesībās uz īpašumu, kas paredzētas Satversmes 105. pantā un ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir uzskatāma par samērīgu;
2)tirgotāji varētu palielināt uzcenojumu precēm, kam tas šobrīd ir zemāks (nevis samazināt to kādām noteiktām precēm), jo šobrīd būtiskai daļai pirmās nepieciešamības preču tiek piemērots minimāls uzcenojums, ar ko tiek nodrošināta zema cena patērētājam, kas nesedz pašizmaksu;
3)piedāvātais priekšlikums praktiski ir salīdzināms ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā paredzēto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. KP izstrādātais priekšlikums faktiski izslēdz nepieciešamību konstatēt dominējošu stāvokli un par regulējuma subjektu atzīst jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kurš iepērk pārtikas un lauksaimniecības preces un kura pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir pārsniedzis 2 000 000 EUR.
KP 2024.gada 12.jūnijā ir notikušas konsultācijas arī ar Zemkopības ministriju un ražotāju un piegādātāju asociācijām (Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, k/s Baltijas dārzeņi, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome) un saņemts konceptuāls atbalsts sagatavotajiem priekšlikumiem NTPAL grozījumiem.
Diskusijas par Likumprojektu 2024.gada 19.jūnijā ir notikušas arī KP Konsultatīvajā padomē, atbalstot pēc būtības tā turpmāku virzību, t.i., iesniegšanu Ekonomikas ministrijā turpmākai sabiedrības līdzdalības un projekta saskaņošanas nodrošināšanai TAP portālā, kā arī iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Konkurences padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
KP uzdevumi tiks paplašināti ar jaunu negodīgas tirdzniecības prakses veida uzraudzību attiecībā uz pircēja vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes ievērošanu pret piegādātājiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi