Anotācija (ex-ante)

21-TA-628: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 41 "Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2021. gada 23. septembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" (turpmāk – likums), kurš izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula 2018/1862), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (turpmāk – regula 2018/1860) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr.  1987/2006 (turpmāk – regula 2018/1861) prasības, un uz tā pamata tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumos Nr. 639 "Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju"" (turpmāk – noteikumi Nr. 639). 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts, lai tostarp pielāgotu tajā ietverto regulējumu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar ko paredzēts īstenot regulu 2018/1862, regulu 2018/1861 un regulu 2018/1860. Vienlaikus projekts izstrādāts, lai tostarp veiktu nepieciešamos pielāgojumus jaunās paaudzes integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) pārbūves ietvaros, ko plānots pabeigt līdz 2023. gada 1. jūlijam.
Tāpat projekts izstrādāts, lai novērstu atsevišķas praksē konstatētās nepilnības.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Projekts, kā iepriekš minēts, izstrādāts tostarp, lai īstenotu jaunās paaudzes integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) pārbūvi. Attiecīgo pārbūvi paredzēts noslēgt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Līdz ar to projekta spēkā stāšanās , attiecīgi paredzēta 2023. gada 1. jūlijā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 41 "Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 41) tika izstrādāti, lai nacionālajā līmenī radītu informācijas sistēmu, kas kalpotu par efektīvu līdzekli kompetento iestāžu sadarbībai personu un priekšmetu meklēšanā.
Noteikumi Nr. 41 paredz integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā (turpmāk – integrētā sistēma) iekļaujamo ziņu, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas iekļautas integrētajā sistēmā. Noteikumi Nr. 41 izdoti atbilstoši Kriminālprocesa likuma 382.1 panta, Administratīvās atbildības likuma 130. panta trešās daļas, Operatīvās darbības likuma 8.1 panta trešās daļas un likuma "Par policiju" 14.2 panta trešās daļas deleģējumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 41 pašlaik neparedz iekļaut integrētās sistēmas reģistrā ziņas par neidentificētu personu proti, nezināmu meklētu personu, kura izmeklējama noziedzīga nodarījuma (noziegums, kas saistīts ar terorismu vai cits sevišķi smags vai smags noziegums) izdarīšanas vietā ir atstājusi pilnus vai nepilnus pirkstu (delnu) nospiedumus un kuru meklē, lai to identificētu procesuālo darbību veikšanai.
Risinājuma apraksts
Regulas 2018/1862 40. pants noteic, ka dalībvalstis Šengenas informācijas sistēmā (turpmāk – Sistēmā) var ievadīt ziņojumu par nezināmu meklētu personu, kurš satur tikai daktiloskopiskos datus. Minētie daktiloskopiskie dati ir pilnu vai nepilnu pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu komplekti, kas konstatēti izmeklējamā nozieguma, kas saistīts ar terorismu, vai cita sevišķi smaga vai smaga nozieguma izdarīšanas vietā. Daktiloskopiskos datus ievada Sistēmā tikai tad, ja ar augstu iespējamības pakāpi var konstatēt, ka tie pieder nodarījuma izdarītājam. Ja izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde nevar noteikt aizdomās turētā identitāti, pamatojoties uz jebkuras citas attiecīgās valsts, Savienības vai starptautiskās datubāzes datiem, tad minētos daktiloskopiskos datus šajā brīdinājumu kategorijā var ievadīt tikai kā "nezināma meklēta persona" šādas personas identificēšanas nolūkā.
Likuma 7. panta trešā daļā paredz, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai operatīvās darbības subjekts operatīvās darbības procesa ietvaros par neidentificētu personu, lai veiktu procesuālās darbības vai operatīvās darbības pasākumus. Šī jaunā ziņojumu kategorija attiecas uz nezināmu meklētu personu, kura nozieguma vietā ir atstājusi pirkstu (delnu) nospiedumus.
Atbilstoši likuma 9. panta otrajai daļai – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja
kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai.
Tādējādi noteikumu Nr. 41 regulējumu atbilstoši nepieciešams papildināt ar minēto ziņu kategoriju.
Ņemot vērā, ka minētās ziņas sastāvēs tikai no daktiloskopijas datiem – pilnīgiem vai nepilnīgiem pirkstu (delnu) nospiedumiem, kas atrasti smagu noziegumu izdarīšanas vietās, tad šīs ziņas reģistrā varēs iekļaut attiecīgi procesa virzītājs un operatīvās darbības subjekts. Vienlaikus minētā amatpersona pirms ziņu iekļaušanas reģistrā, ir jāveic šo daktiloskopisko datu pārbaude visās pieejamajās valsts informācijas sistēmās, Eiropas Savienības vai starptautiskajās datubāzēs, lai identificētu iespējamo vainīgo personu. Tāpat daktiloskopiskajiem datiem nepieciešams veikt kvalitātes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai ir nodrošināta atbilstība minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām.
Proti, nezināma noziedzīga nodarījuma izdarītāja daktiloskopiskos datus reģistrā drīkst iekļaut ar noteikumu, ja pastāv ļoti augsta varbūtības pakāpe, ka tie ir nozieguma, kas saistīts ar terorismu, vai cita sevišķi smaga vai smaga nozieguma izdarītāja pirkstu vai plaukstu nospiedumi.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 41 pašlaik neparedz iekļaut reģistrā ziņas par bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.
Risinājuma apraksts
Likums "Par policiju" noteic, ka Valsts policija ir tā iestāde, kas veic bez vēsts pazudušu personu meklēšanu atbilstoši konkrētā procesā noteiktajam mērķim.
Saskaņā ar likuma "Par policiju" 14.1 panta pirmo daļu Valsts policija, saņemot informāciju par personas bez vēsts pazušanu, uzsāk policijas resorisko pārbaudi, ja nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai. Savukārt saskaņā ar likuma "Par policiju" 14.2 panta trešo daļu tiek veikta personas datu apstrāde, lai jebkuras kompetentās iestādes amatpersona, veicot personas datu apstrādi, varētu konstatēt, vai konkrētā persona nav izsludināta meklēšanā, piemēram, kā bez vēsts pazudusi persona un, lai pievērstu īpašu uzmanību, veicot konkrētas teritorijas apsekošanu, varētu salīdzināt reģistrā iekļautās bez vēsts pazudušās personas aprakstu un datus.
Likuma 7. panta piektās un sestās daļas 2. punkts noteic, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem operatīvās darbības subjekta amatpersona konkrētā operatīvās darbības procesā vai policijas resoriskās pārbaudes veicējs konkrētās policijas resoriskās pārbaudes ietvaros attiecībā uz ziņojumu par bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu.
Komisijas 2021. gada 15. janvāra Īstenošanas lēmuma C(2021)92, ar ko nosaka tehniskos noteikumus, kas nepieciešami, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu datus Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), un citus īstenošanas pasākumus policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (turpmāk – Lēmums C(2021)92) 1. pielikumā atbilstoši Regulā noteiktajai kategorijai noteikti sasniedzamie mērķi, kādam tās tiek iekļautas Sistēmā un attiecīgi tas ir ietverts arī Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pantā.
Piemēram, ja bez vēsts pazudusī persona ir pilngadīga, tad atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta b) apakšpunktam – jānoskaidro tikai personas atrašanās vieta. Savukārt atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta a) apakšpunktam – persona ir jāaizsargā un jānogādā kompetentajā iestādē, kas to var atļaut nogādāt drošībā, lai neļautu tai turpināt ceļojumu un nekavējoties jāsazinās ar kompetento iestādi, lai lemtu, vai personai piemērojama aizsardzība.
Ja bez vēsts pazudusī persona ir nepilngadīga, tad atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta b) apakšpunktam, amatpersonai jānosaka (jāatrod) personas uzturēšanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta. Savukārt atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta a) apakšpunktam – saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu bērnu un vajadzības gadījumā neļautu tam ceļot un nekavējoties jāsazinās ar kompetento valsts iestādi, lai pieņemtu lēmumu par pasākumiem, kas jāveic bērna interesēs. Visos minētajos gadījumos amatpersonai ir jāsazinās ar SIRENE biroju.
Lai minēto personu varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā, atbilstoši likuma 9. panta otrās daļas 1. punktam, ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai. Tādējādi vispirms ziņas par personas bez vēsts pazušanu ir iekļaujamas integrētās sistēmas reģistrā.
Ņemot vērā minēto, noteikumu Nr. 41 8. un 9. punkts papildināms ar minēto mērķi – ziņas reģistrā iekļauj operatīvās darbības subjekta amatpersona vai policijas resoriskās pārbaudes veicējs, lai atrastu bez vēsts pazudušu personu, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku personu aizsargātu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 41 12. punkts pašlaik neparedz par personu iekļaut reģistrā arī ziņas par dokumentiem, kas var atrasties pie personas.
Gadījumos, kad persona tiek meklēta, lai sasniegtu konkrētu mērķi, praksē nereti ir gadījumi, kad amatpersonai ir informācija, ka pie meklētās personas var atrasties kāds dokuments (piemēram, personu apliecinošs dokuments, maksāšanas dokuments, rēķins jebkāda apliecība vai cits dokuments), kas var norādīt uz pašu meklējamo personu vai ar to saistītām personām un vietām.
Minētais var palīdzēt noskaidrot personas identitāti, piemēram, personas pārbaudes laikā, kad tā uzrāda kādu dokumentu, pēc kura var veikt datu pārbaudi valsts informācijas sistēmās, kas ļauj identificēt personu, kura uzrāda attiecīgos dokumentu vai personu, kurai tas var piederēt. Vai arī gadījumā, ja tiek atrasta persona bez dzīvības pazīmēm vai persona, kura nespēj sniegt ziņas par sevi, tad amatpersona var veikt personas sākotnējo atpazīšanu pēc dokumenta, kas atrodas pie personas.
Informācijas par dokumentu, kas var veicināt personas atrašanu vai identifikāciju, iekļaušana reģistrā pie ziņām par personu ir paredzēta, lai atvieglotu tādas personas meklēšanu, uz kuru attiecas konkrētais sasniedzamais mērķis par personu; šajā gadījumā dokuments pats par sevi nav sasniedzamais mērķis, proti to atrast, bet gan atrast personu. Ziņas par personas izmantojamajiem dokumentiem pievienojami pie ziņām par personu, lai sasniegtu mērķi, kādēļ konkrētā persona tiek meklēta. Attiecīgi ziņas par dokumentu pievienojamas noteikumu Nr. 41 12. punktam pie ziņām par personu, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Savukārt noteikumu Nr.41 14. punktā pie ziņām par dokumentiem, norādīti cits mērķis, proti, lai atrastu konkrētu dokumentu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt 12. punktu, nosakot, ka sadaļā “par personu” var iekļaut arī ziņas par dokumentu, kas var veicināt tās atrašanu.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi Nr. 41 neparedz, ka reģistrā ziņas par personu var padarīt meklēšanai nepārlūkojamas citiem reģistra lietotājiem. 
Risinājuma apraksts
Regulas 2018/1862 26. panta 4. punkts, noteic, ka ziņojumu par personu, lai to apcietinātu notiekošas operācijas gadījumā, Sistēmā var uz laiku padarīt meklēšanai nepārlūkojamu galalietotājiem dalībvalstīs, kas iesaistītas attiecīgajā operācijā, ja operācijas mērķi nevar sasniegt ar citiem pasākumiem; izdevējas dalībvalsts kompetentā tiesu iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un visas dalībvalstis, kas iesaistītas operācijā, ir informētas papildinformācijas apmaiņas ceļā. Savukārt atbilstoši likuma 9. panta otrajai daļai – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai; atbilstoši šā likuma 7. panta otrajai daļai arī tad, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu, kura tiek meklēta, lai nodrošinātu ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanu vai soda izpildi, bet kuras apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt.
Noteikumi Nr. 639 noteic, ka, ievērojot Regulas  2018/1862 26. panta 4. punktu, ziņojumu par personu, kuru meklē, lai apcietinātu, Sistēmā uz laiku var padarīt meklēšanai nepārlūkojamu citiem Sistēmas lietotājiem, kuri nav iesaistīti konkrētās personas meklēšanā, veicot operatīvās darbības pasākumus, lai  neapdraudētu sekmīgu pasākuma iznākumu. Šādos gadījumos ziņojumi būs pieejami tikai SIRENE birojam,  procesa virzītājam vai operatīvās darbības subjektam, kas izveidojis ziņojumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un informēt citus reģistra lietotājus (tai skaitā citas valstis). Minētajā gadījumā ziņas par personu reģistrā uz 48 stundām var padarīt meklēšanai nepārlūkojamas citiem reģistra lietotājiem. Savukārt minēto termiņu var pagarināt vēl par 48 stundām, ja tas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Tādējādi attiecīgi nepieciešams šādu regulējumu paredzēt arī noteikumos Nr. 41.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 41 pašlaik nenoteic ierobežojumus iestādēm, kurām, veicot operatīvās darbības pasākumus, ir piekļuve ziņām reģistrā, lai sasniegtu noteikumu 8.4. vai 8.5. apakšpunktā minēto mērķi atbilstoši operatīvās darbības procesa uzdevumam.   
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 41 8. punkts noteic, ka atbilstoši operatīvās darbības procesa uzdevumam vai operatīvās darbības subjekta amatpersonas izvēlētajam operatīvās darbības pasākumam reģistrā iekļauj konkrētas ziņas, lai sasniegtu paredzēto mērķi.
Operatīvās darbības likuma 25. panta pirmā daļa noteic operatīvās darbības subjektus, kuriem ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus.
Tādējādi atbilstoši minētajam, piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, lai sasniegtu noteikumu Nr. 41 8.4. vai  8.5. apakšpunktā noteikto mērķi, ir nosakāma tikai tām kompetentajām iestādēm, kuras veic operatīvās darbības pasākumus, proti, Valsts policijai, valsts drošības iestādēm, Valsts robežsardzei, Militārajai policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, prokuratūras struktūrvienībām un Iekšējās drošības birojam.
Tādējādi nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 41 ar jaunu normu.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi Nr. 41 neparedz normu, kas nosaka ziņojumu aktualizēšanas kārtību par prombūtnē esošu nepilngadīgu personu, kura var atrasties prombūtnē ilgāku laika posmu, proti, līdz pilngadības sasniegšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 639 37.4. apakšpunkts noteic, ka ziņojums no Sistēmas tiek dzēsts automātiski, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem bērns ir sasniedzis pilngadību un, ievērojot Regulas 2018/1862 32. panta 7. punktu, nav nepieciešams turpināt uzturēt ziņojumu Sistēmā. Minētais paredz, ka Sistēma četrus mēnešus pirms ziņojuma pārskatīšanas termiņa beigām automātiski nosūtīs paziņojums amatpersonai, kura izveidojusi ziņojumu Sistēmā, proti, amatpersonai ziņojums būs jāatjaunina, ja paredzēts ziņojumu uzturēt Sistēmā pēc bērna pilngadības sasniegšanas, norādot mērķi, kāpēc tas uzturams Sistēmā. Ja ziņojums Sistēmā netiks atjaunināts, ziņojums tiks automātiski dzēsts, iestājoties noteiktajam termiņam.
Pašlaik noteikumu Nr. 41 16.5. apakšpunkts paredz, ka papildus šo noteikumu 12., 13., 14. un 15. punktā minētajām ziņām reģistrā norāda datumu, līdz kuram ziņas ir uzturamas reģistra aktuālajā daļā (ja ir zināms laiks, kad zudīs nepieciešamība vai pamats sasniegt attiecīgo mērķi). Savukārt 39. punkts noteic, ka, ja ziņu uzturēšanas nepieciešamība netiek aktualizēta, ziņas no reģistra aktuālās daļas dzēš automātiski.
Tādējādi projekts paredz, ka amatpersonai būs jāizvērtē ziņu par nepilngadīgo personu uzturēšanai reģistrā nepieciešamība pēc tam, kad tā būs sasniegusi pilngadību, kā arī, vai būs iespējams sasniegt mērķi, kādam ziņas tika iekļautas reģistrā, ja ziņas tiks uzturētas reģistrā jau kā par pilngadīgu personu.
Minētais nepieciešams, jo, iekļaujot ziņas reģistrā, būtisks faktors ir personas vecums, kas tiešsaistes datu pārraides režīmā tiek nosūtīts no reģistra (ja tas nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai) uz Sistēmu. Atbilstoši likuma 9. panta otrās daļas 1. punktam – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai. Savukārt likuma 9. panta 2.2 daļa noteic, ka, dzēšot šā panta otrajā daļā minētajam ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu vai saistīto ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā. Personas vecums šajā gadījumā nepieciešams arī, lai par personu automātiski aktualizētu ziņas Sistēmā, kurā tiek norādīta personas kategorija – pilngadīga vai nepilngadīga persona.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 41 pašlaik neparedz integrētajā sistēmā izveidot ziņu sasaisti, proti, meklējamo personu ar meklējamo mantu vai dokumentu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 639 11. punkts noteic, ka institūcija vai iestāde, kas izveido ziņojumu Sistēmā, var iekļaut tajā norādi par ziņojumu sasaisti atbilstoši regulas 2018/1862 63. panta 1. punktam. Tādējādi arī nacionālajā līmenī nepieciešama ziņojumu sasaiste, lai tiek tiktu iekļauti automātiski arī Sistēmā, proti, ievadot reģistrā ziņas par priekšmetiem, kas saistīti, vai nu, piemēram, ar personām, kuras meklē, lai apcietinātu nodošanas vai izdošanas nolūkā, vai ar pazudušām vai neaizsargātām personām, vai arī ar personām, kuras meklē, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā. Minētajos gadījumos ziņas par priekšmetiem tiek iekļauti vienīgi tādēļ, lai atrastu meklējamo personu, jo dati par šādiem priekšmetiem vienmēr un pēc būtības ir saistīti ar ziņojumu par personu, ar kuru tie var būt saistīti. Tehniski reģistrā un attiecīgi Sistēmā šī saite būtu jāizveido kā ziņojuma par personu "paplašinājums", lai nodrošinātu, ka dati par šādiem priekšmetiem tiek automātiski dzēsti no reģistra un attiecīgi arī no Sistēmas vai pārskatīti, tiklīdz tiek dzēsts vai pārskatīts ziņojums par personu, ar kuru tie ir saistīti.
Tādējādi pastāv divi veidi, kā ziņas par personu un mantu vai dokumentu reģistrā var tikt sasaistītas, proti:
1) reģistrā, uzsākot konkrētu procesu, tiek iekļautas ziņas par personu ar konkrētu mērķi, lai atrastu personu. Savukārt procesa ietvaros, ja amatpersonai ir pamats uzskatīt, ka manta vai dokuments, kas var atrasties pie personas, var atvieglot konkrētā mērķa sasniegšanu, tad reģistrā var iekļaut ziņas par šo mantu un dokumentu, kas būs kā papildu informācija mērķa sasniegšanai. Praksē dažkārt varētu būt vieglāk atrast mantu vai dokumentu, nekā personu. Piemēram, persona informēja savu ģimeni, ka gatavojas izdarīt pašnāvību un tā ir aizbraukusi ar savu transportlīdzekli. Šajā gadījumā reģistrā nebūs pamata iekļaut ziņas par transportlīdzekli, jo tas nav procesā sasniedzamais mērķis, bet tikai iespējamais pārvietošanās līdzeklis. Tad par minēto transportlīdzekli reģistrā varēs iekļaut ziņas atbilstoši noteikumu Nr. 41 13.14. apakšpunktam, jo tas ir saistīts ar konkrēto procesu (atrastu bez vēsts pazudušu personu un noskaidrotu, vai tās veselībai un dzīvībai nedraud briesmas). Tādējādi reizēm varētu būt vieglāk atrast transportlīdzekli, nekā tieši atrast personu. Tā kā šādos gadījumos pati par sevi saistītā manta vai dokuments netiek meklēti – šīs ziņas reģistrā ir iekļautas vienīgi kā papildinformācija, lai atrastu personu, tad attiecīgi, ja ziņas par personu tiek dzēstas, tad ziņas no reģistra par mantu vai dokumentu tiek dzēstas automātiski;
2) reģistrā ziņas par priekšmetu vai dokumentu tiek iekļautas kā atsevišķas ziņas ar atšķirīgu mērķi un nepieciešamo sasniedzamo mērķi konkrētā procesā (kā meklējamais objekts), taču var pastāvēt nepieciešamība viena procesa vai lietas ietvaros tās sasaistīt ar ziņām par personu, proti, ja amatpersonai ir informācija, ka tie varētu būt saistīti ar konkrēto procesu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 639 11. punktu tādu ziņojumu sasaisti, kas izveidoti kriminālprocesa, operatīvās darbības procesa vai policijas resoriskās pārbaudes mērķa sasniegšanai, veic, savstarpēji vienojoties amatpersonām, kuras ir kompetentas pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā. Piemēram, kriminālprocesa ietvaros reģistrā ir iekļautas ziņas par transportlīdzekli, kuru meklē, lai to izņemtu pierādīšanas vai konfiskācijas nolūkā. Tad minēto transportlīdzekli reģistrā var sasaistīt ar personu, par kuru reģistrā ir iekļautas atsevišķas ziņas, ja ir aizdomas, ka transportlīdzeklis var būt saistīts ar konkrēto personu, un iespējams, personas rīcībā ir minētais transportlīdzeklis. Tādējādi atbilstoši noteikumu Nr. 41 6. vai 8. punktā noteiktajam uzdevumam, par katru no tiem ir sasniedzams atšķirīgs mērķis. Ja konkrētā persona tiek noskaidrota (atrasta), bet transportlīdzeklis pie minētās personas netiek atrasts, tad ziņas par personu no reģistra tiek dzēstas, bet ziņas par transportlīdzekli reģistrā tiek uzturētas.
Tādējādi atbilstoši noteikumos Nr. 41 ir nosakāma arī saistīto ziņu dzēšana.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 41 pašlaik nenoteic, ka procesa virzītājs vai operatīvās darbības subjekts reģistrā var iekļaut papildu ziņas, kas var veicināt meklējamās personas atrašanu vai noskaidrot tās identitāti.
Noteikumu Nr. 41 33. punkts noteic, ja amatpersona konstatē tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas reģistrā šo noteikumu 8.4. un 8.5. apakšpunktā norādītā mērķa sasniegšanai, tā, ciktāl tas iespējams, neizraisot aizdomas par ziņu esību reģistrā, atbilstoši kompetencei apkopo norādīto informāciju.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 7. pantā minētās amatpersonas, pieņemot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, nodrošina, lai SIRENE birojam būtu pieejama papildinformācija pārsūtīšanai uz dalībvalstīm. Savukārt noteikumu Nr. 639 18. punkts noteic, kādai informācijai jābūt iekļautai valsts informācijas sistēmā, ja institūcija vai iestāde, izveido ziņojumu, lai pēc tam šī informācija (ziņas) būtu pieejamas birojam.
Sistēmā iekļaujot ziņojumus par diskrētām pārbaudēm, izmeklēšanas pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, ziņojuma izdevējai iestādei var būt nepieciešams apkopot īpašu informāciju, kas nav iekļauta standarta norādēs pie attiecīgā ziņojuma "veicamās darbības". Regulas 2018/1862 36. panta 2. punkts sniedz šīm iestādēm papildu iespēju pieprasīt "citu" informāciju, kas ir būtiska izmeklēšanā (piemēram, lidojumu saraksti un maršruti, novērojami mobilie tālruņi, apģērbs, ko subjekts nēsājis vai kas atrasts viņa bagāžā, norāde uz jebkādiem redzamiem asiņu vai ķīmisko vielu traipiem vai jebkuru apģērba gabalu u.c.). Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 18. novembra Īstenošanas lēmuma, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par SIRENE biroju uzdevumiem un papildinformācijas apmaiņu attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmā ievadītiem ziņojumiem policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ("SIRENE rokasgrāmata – policija") 10. nodaļu, ja izdevēja dalībvalsts saskaņā ar Regulas 2018/1862 36. panta 2. punktu papildus informācijai, kas paredzēta Regulas 2018/1862 37. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā, lūdz vēl citu informāciju, piemēro šādu procedūru – izdevēja iestāde pievieno ziņojumam visu papildu informāciju, kas tiek lūgta saskaņā ar Regulas 2018/1862 36. panta 2. punktu un 37. panta 1. punkta i) apakšpunktu un Lēmuma C(2021)92 1. pielikuma D daļu (kodu tabula "Jebkāda cita informācija, ko lūdz izdevēja dalībvalsts" jeb saraksts ar iepriekš definētu informāciju vai jautājumiem, kas var tikt pievienoti ziņojumam papildus). Tādējādi procesa virzītājs vai operatīvās darbības subjekts reģistrā var iekļaut papildus informāciju (izvēloties atbilstošu vērtību no kodu tabulas) noteikumu Nr. 41  8.4. un 8.5. apakšpunktā norādītā mērķa sasniegšanai.
Savukārt atbilstoši likuma 9. panta otrajai daļai – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai.
Risinājuma apraksts
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 41 33. punktu ar papildu informācijas apjomu, ko amatpersona atbilstoši kompetencei varēs iekļaut reģistrā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Projekta izstrādes gaitā izvērtēts iekļaujamo ziņu apjoms, ziņu iekļaušanas pamats un mērķis, kā arī ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtība personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai konkrētā procesa ietvaros un konstatēts, ka šīs ziņas ir nepieciešams ietvert noteikumos Nr. 41, lai tās tiešsaistes datu pārraides režīmā pārraidītu uz Sistēmu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Vērtēta personas tiesības iespējami mazāk ierobežojošu līdzekļu piemērošanas efektivitāte un izvēlēts iespējami samērīgākais risinājums.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Konceptuāli alternatīvi līdzekļi nav iespējami, jo projekts izstrādāts, ņemot vērā veiktos grozījumus, tostarp saistītajos augstāka juridiskā spēka tiesību aktos.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kuru dati tiks apstrādāti integrētajā sistēmā
Ietekmes apraksts
Projektā paredzētais regulējums skars datu subjektus, kuru datus sistēmā apstrādās noteikumos Nr. 41 noteiktās iestādes un institūcijas.
Juridiskās personas
  • Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, valsts drošības iestādes, pašvaldības policija, Militārā policija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, prokuratūras struktūrvienības, tiesas, Iekšējās drošības birojs, Valsts probācijas dienests, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Ietekmes apraksts
Projekts paredz papildināt ar jaunu tiesisko regulējumu, kas minētajām institūcijām paredz papildus ziņu iekļaušanas un izmantošanas mērķus.
Tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir nebūtiska.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
57 596
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
57 596
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
57 596
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
57 596
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas centram) izmaiņu veikšanai jaunās paaudzes integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā par personām un objektiem datu nodošanai Šengenas informācijas sistēmā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulai (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES, 2022.gadā nepieciešams finansējums 57 596  euro apmērā.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centram 2022. gadā nepieciešamais finansējums 57 596 euro apmērā tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 2022. gadam plānoto kapitālieguldījumu izdevumu ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kapitālie izdevumi:
8001 cilvēkstundas x 59.502 EUR = 47 600 euro + pievienotās vērtības nodoklis 21% 9 996 euro = 57 596 euro (EKK 5140 “Nemateriālo ieguldījumu izveidošana”).
 
1 Cilvēkstundu skaits aprēķināts pamatojoties uz veicamo darbu analīzi un līdzīgu darbu veikšanai patērēto laiku citās Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajās sistēmās, kā arī veikto priekšizpēti.
2 Vienas cilvēkstundas izmaksas noteiktas saskaņā ar līdzvērtīgu informācijas sistēmu pilnveidošanas  pakalpojumu saņemšanu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projekta īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (grozījumi, kas stājās spēkā 28.12.2021.)

Pamatojums un apraksts
Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā tika izstrādāti, regulas 2018/1862, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ regulu (EK) Nr. 1987/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1860 par Šengenas Informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi īstenošanai. 
Projekta izstrādi nodrošina Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumi Nr. 639 "Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju"".

Pamatojums un apraksts
Deleģējums Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā.
Projekta izstrādi nodrošinās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1862
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
Apraksts
Regulas 2018/1862 79. panta 2. punkts nosaka, ka ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti minētajā regulā uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad Šengenas informācijas sistēma sāk darbību.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pants. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants.
Apraksts
Projektā paredzētie grozījumi attiecībā uz Iekšlietu ministrijas integrētajā informācijas sistēmā ietveramo ziņu apjomu ietilpst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) tvērumā, kā šīs tiesības saistībā ar personas datu apstrādi krimināltiesiskiem, kriminālprocesuāliem un cita rakstura procesuāliem nolūkiem ir interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, piemēram,  lietās - S. un Marper pret Apvienoto Karalisti (iesniegumi Nr.30562/04 un 30566/04), Lielās palātas 2008.gada 4.decembra spriedums, Gardel pret Franciju (iesniegums Nr.16428/05), 2009.gada 17.decembra spriedums, P.N. pret Vāciju (iesniegums Nr.74440/17), 2020.gada 11.jūnija spriedums. Šī judikatūra ir saistīta ar dažādās nacionālajās informācijas sistēmās (piemēram, DNA datu bāze) ietveramo ziņu apjomu, apstrādi un aizsardzību.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2018/1862
40. pants
Projekta 1.1., 1.3., 1.11. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 6.9., 8.7. apakšpunkts, 17. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
32. panta 1.a) apakšpunkts
Projekta 1.2., 1.4. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 8.2.1, 9.2.1 apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
26. panta 4. punkts
Projekta 1.8. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 16.1 apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
26. panta 5. punkts,
32. panta 8. punkts,
34. panta 2. punkts,
36. panta 5. punkts
Projekta 1.9., apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 16.2, apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
63. panta 1. punkts
Projekta 1.10., apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 16.3, apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
42. panta 1. punkts
Projekta 1.11. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 17. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
36. panta 2. punkts
Projekta 1.14., 1.15., apakšpunkts (noteikumu  Nr. 41 33.7., 33.8. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
53. panta 4. punkts
55. panta 1.-6. punkts
Projekta 1.16. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 39.2. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
54. panta 3. punkts, 55. panta 7. punkts

 
Projekta 1.18. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 39.1 apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Regulas 2018/1862
32. panta 7. punkts
Projekta 1.19. apakšpunkts (noteikumu Nr. 41 39.2. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pants. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/e1c4924b-36cb-44de-a472-49e57091bff7

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" publicētā iebildumu un priekšlikumu izteikšanas termiņa ietvaros no sabiedrības pārstāvjiem iebildumi vai priekšlikumi par projektu netika saņemti.

6.4. Cita informācija

Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
  • Valsts robežsardze
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Valsts drošības dienests
  • Satversmes aizsardzības birojs
  • Valsts policija
  • Iekšējās drošības birojs
  • Militārās izlūkošanas un drošības dienests
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde
  • Valsts probācijas dienests
  • VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
  • Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra
  • Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
  • Pašvaldības policija
  • Tiesas
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
  • Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments
  • Prokuratūras struktūrvienības
  • Militārā policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Projekts tiks īstenots esošo cilvēkresursu ietvaros.
Izpilde notiks esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.

7.5. Cita informācija

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums nav novērtējams, jo projekts paredz papildināt ar jaunu tiesisko regulējumu, kā arī integrētajā sistēmā tiek veikta pārbūve atbilstoši Šengenas informācijas darbības likumā noteiktajām prasībām.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Integrētā iekšlietu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas daļa un tās attīstībai ir ietekme uz valsts IKT attīstību.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts tostarp paredz integrēto iekšlietu informācijas sistēmu pielāgot Šengenas informācijas sistēmai par tajā ietveramajām jaunajām ziņām, lai nacionālā līmenī – integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā ietvertās ziņas tieššaistes datu pārraides režīmā tiktu pārraidītas uz Sistēmu, kas veicinās sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējuma novēršanu un aizsargās valsts, iestāžu, institūciju un personas tiesību, brīvību un veselības apdraudējuma novēršanu.

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts veicinās NAP2027 mērķa indikatora [386] "Prioritāte “Vienota, droša un atvērta sabiedrība - pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt piederību un uzticas Latvijas sabiedrībai un tiesiskai valstij. Tāpēc cilvēki sniedz ieguldījumu savā, savu līdzcilvēku un valsts drošībā, labklājībā un attīstībā, mazinās negodīga rīcība. Cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā. Latvija ir droša un tiesiska valsts. Droša valsts vide kalpo par pamatu labklājībai un attīstībai"" un mērķa indikatora [431] "Cilvēki paļaujas uz valsts dienestiem, kas aizsargā tiesības un drošību, pieaug to cilvēku skaits, kas zina, kā novērst riskus un rīkoties apdraudējuma situācijās, sadarbojoties ar atbildīgajiem valsts dienestiem un palīdzot cits citam. Valsts uztur drošu vidi, tostarp informatīvo vidi, un veido izpratni par apdraudējuma riskiem, to novēršanas un mazināšanas iespējām, stiprinot iedzīvotāju pārliecību un zināšanas. Sabiedrisko drošību nodrošina un tiesībaizsardzību īsteno profesionāls un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs personāls. Valsts aizsardzība ir visaptveroša un balstās uz iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kā arī visas sabiedrības gatavību pārvarēt jebkādu apdraudējumu. Latvijā ir radīta droša iekšējā vide iedzīvotājiem un uzņēmējiem" sasniegšanu.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar projektu tostarp paredzēts precizēt regulējumu, lai jaunās paaudzes integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) pārbūves ietvaros pielāgotu to Sistēmai atbilstoši likumā ieveramajām jaunajām ziņu kategorijām, un uz tā pamata izdotajos noteikumos Nr. 639, kas veicinās sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējuma novēršanu un veicinās attiecīgi valsts un personas tiesību, brīvību apdraudējumu novēršanu.
Iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Iekšējā drošība ir atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena, kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un teritoriālo integritāti.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā paredzētais regulējums skars datu subjektus par kurām amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par ziņu iekļaušanu reģistrā, lai sasniegtu paredzēto mērķi konkrētā procesā. Attiecīgo fizisko personu datu apstrādē, ievērojami tostarp principi, kas noteikti likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", proti, ka kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt personas datu apstrādi, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi