Anotācija (ex-ante)

Noteikumi Nr. 41 pašlaik neparedz iekļaut integrētās sistēmas reģistrā ziņas par neidentificētu personu proti, nezināmu meklētu personu, kura izmeklējama noziedzīga nodarījuma (noziegums, kas saistīts ar terorismu vai cits sevišķi smags vai smags noziegums) izdarīšanas vietā ir atstājusi pilnus vai nepilnus pirkstu (delnu) nospiedumus un kuru meklē, lai to identificētu procesuālo darbību veikšanai.

Regulas 2018/1862 40. pants noteic, ka dalībvalstis Šengenas informācijas sistēmā (turpmāk – Sistēmā) var ievadīt ziņojumu par nezināmu meklētu personu, kurš satur tikai daktiloskopiskos datus. Minētie daktiloskopiskie dati ir pilnu vai nepilnu pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu komplekti, kas konstatēti izmeklējamā nozieguma, kas saistīts ar terorismu, vai cita sevišķi smaga vai smaga nozieguma izdarīšanas vietā. Daktiloskopiskos datus ievada Sistēmā tikai tad, ja ar augstu iespējamības pakāpi var konstatēt, ka tie pieder nodarījuma izdarītājam. Ja izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde nevar noteikt aizdomās turētā identitāti, pamatojoties uz jebkuras citas attiecīgās valsts, Savienības vai starptautiskās datubāzes datiem, tad minētos daktiloskopiskos datus šajā brīdinājumu kategorijā var ievadīt tikai kā "nezināma meklēta persona" šādas personas identificēšanas nolūkā.
Likuma 7. panta trešā daļā paredz, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai operatīvās darbības subjekts operatīvās darbības procesa ietvaros par neidentificētu personu, lai veiktu procesuālās darbības vai operatīvās darbības pasākumus. Šī jaunā ziņojumu kategorija attiecas uz nezināmu meklētu personu, kura nozieguma vietā ir atstājusi pirkstu (delnu) nospiedumus.
Atbilstoši likuma 9. panta otrajai daļai – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja
kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai.
Tādējādi noteikumu Nr. 41 regulējumu atbilstoši nepieciešams papildināt ar minēto ziņu kategoriju.
Ņemot vērā, ka minētās ziņas sastāvēs tikai no daktiloskopijas datiem – pilnīgiem vai nepilnīgiem pirkstu (delnu) nospiedumiem, kas atrasti smagu noziegumu izdarīšanas vietās, tad šīs ziņas reģistrā varēs iekļaut attiecīgi procesa virzītājs un operatīvās darbības subjekts. Vienlaikus minētā amatpersona pirms ziņu iekļaušanas reģistrā, ir jāveic šo daktiloskopisko datu pārbaude visās pieejamajās valsts informācijas sistēmās, Eiropas Savienības vai starptautiskajās datubāzēs, lai identificētu iespējamo vainīgo personu. Tāpat daktiloskopiskajiem datiem nepieciešams veikt kvalitātes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai ir nodrošināta atbilstība minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām.
Proti, nezināma noziedzīga nodarījuma izdarītāja daktiloskopiskos datus reģistrā drīkst iekļaut ar noteikumu, ja pastāv ļoti augsta varbūtības pakāpe, ka tie ir nozieguma, kas saistīts ar terorismu, vai cita sevišķi smaga vai smaga nozieguma izdarītāja pirkstu vai plaukstu nospiedumi.

Noteikumi Nr. 41 pašlaik neparedz iekļaut reģistrā ziņas par bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.

Likums "Par policiju" noteic, ka Valsts policija ir tā iestāde, kas veic bez vēsts pazudušu personu meklēšanu atbilstoši konkrētā procesā noteiktajam mērķim.
Saskaņā ar likuma "Par policiju" 14.¹ panta pirmo daļu Valsts policija, saņemot informāciju par personas bez vēsts pazušanu, uzsāk policijas resorisko pārbaudi, ja nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai. Savukārt saskaņā ar likuma "Par policiju" 14.² panta trešo daļu tiek veikta personas datu apstrāde, lai jebkuras kompetentās iestādes amatpersona, veicot personas datu apstrādi, varētu konstatēt, vai konkrētā persona nav izsludināta meklēšanā, piemēram, kā bez vēsts pazudusi persona un, lai pievērstu īpašu uzmanību, veicot konkrētas teritorijas apsekošanu, varētu salīdzināt reģistrā iekļautās bez vēsts pazudušās personas aprakstu un datus.
Likuma 7. panta piektās un sestās daļas 2. punkts noteic, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem operatīvās darbības subjekta amatpersona konkrētā operatīvās darbības procesā vai policijas resoriskās pārbaudes veicējs konkrētās policijas resoriskās pārbaudes ietvaros attiecībā uz ziņojumu par bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu.
Komisijas 2021. gada 15. janvāra Īstenošanas lēmuma C(2021)92, ar ko nosaka tehniskos noteikumus, kas nepieciešami, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu datus Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), un citus īstenošanas pasākumus policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (turpmāk – Lēmums C(2021)92) 1. pielikumā atbilstoši Regulā noteiktajai kategorijai noteikti sasniedzamie mērķi, kādam tās tiek iekļautas Sistēmā un attiecīgi tas ir ietverts arī Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pantā.
Piemēram, ja bez vēsts pazudusī persona ir pilngadīga, tad atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta b) apakšpunktam – jānoskaidro tikai personas atrašanās vieta. Savukārt atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta a) apakšpunktam – persona ir jāaizsargā un jānogādā kompetentajā iestādē, kas to var atļaut nogādāt drošībā, lai neļautu tai turpināt ceļojumu un nekavējoties jāsazinās ar kompetento iestādi, lai lemtu, vai personai piemērojama aizsardzība.
Ja bez vēsts pazudusī persona ir nepilngadīga, tad atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta b) apakšpunktam, amatpersonai jānosaka (jāatrod) personas uzturēšanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta. Savukārt atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta a) apakšpunktam – saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu bērnu un vajadzības gadījumā neļautu tam ceļot un nekavējoties jāsazinās ar kompetento valsts iestādi, lai pieņemtu lēmumu par pasākumiem, kas jāveic bērna interesēs. Visos minētajos gadījumos amatpersonai ir jāsazinās ar SIRENE biroju.
Lai minēto personu varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā, atbilstoši likuma 9. panta otrās daļas 1. punktam, ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai. Tādējādi vispirms ziņas par personas bez vēsts pazušanu ir iekļaujamas integrētās sistēmas reģistrā.
Ņemot vērā minēto, noteikumu Nr. 41 8. un 9. punkts papildināms ar minēto mērķi – ziņas reģistrā iekļauj operatīvās darbības subjekta amatpersona vai policijas resoriskās pārbaudes veicējs, lai atrastu bez vēsts pazudušu personu, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku personu aizsargātu.

Noteikumu Nr. 41 12. punkts pašlaik neparedz par personu iekļaut reģistrā arī ziņas par dokumentiem, kas var atrasties pie personas.
Gadījumos, kad persona tiek meklēta, lai sasniegtu konkrētu mērķi, praksē nereti ir gadījumi, kad amatpersonai ir informācija, ka pie meklētās personas var atrasties kāds dokuments (piemēram, personu apliecinošs dokuments, maksāšanas dokuments, rēķins jebkāda apliecība vai cits dokuments), kas var norādīt uz pašu meklējamo personu vai ar to saistītām personām un vietām.
Minētais var palīdzēt noskaidrot personas identitāti, piemēram, personas pārbaudes laikā, kad tā uzrāda kādu dokumentu, pēc kura var veikt datu pārbaudi valsts informācijas sistēmās, kas ļauj identificēt personu, kura uzrāda attiecīgos dokumentu vai personu, kurai tas var piederēt. Vai arī gadījumā, ja tiek atrasta persona bez dzīvības pazīmēm vai persona, kura nespēj sniegt ziņas par sevi, tad amatpersona var veikt personas sākotnējo atpazīšanu pēc dokumenta, kas atrodas pie personas.
Informācijas par dokumentu, kas var veicināt personas atrašanu vai identifikāciju, iekļaušana reģistrā pie ziņām par personu ir paredzēta, lai atvieglotu tādas personas meklēšanu, uz kuru attiecas konkrētais sasniedzamais mērķis par personu; šajā gadījumā dokuments pats par sevi nav sasniedzamais mērķis, proti to atrast, bet gan atrast personu. Ziņas par personas izmantojamajiem dokumentiem pievienojami pie ziņām par personu, lai sasniegtu mērķi, kādēļ konkrētā persona tiek meklēta. Attiecīgi ziņas par dokumentu pievienojamas noteikumu Nr. 41 12. punktam pie ziņām par personu, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Savukārt noteikumu Nr.41 14. punktā pie ziņām par dokumentiem, norādīti cits mērķis, proti, lai atrastu konkrētu dokumentu.

Projekts paredz papildināt 12. punktu, nosakot, ka sadaļā “par personu” var iekļaut arī ziņas par dokumentu, kas var veicināt tās atrašanu.

Pašlaik noteikumi Nr. 41 neparedz, ka reģistrā ziņas par personu var padarīt meklēšanai nepārlūkojamas citiem reģistra lietotājiem. 

Regulas 2018/1862 26. panta 4. punkts, noteic, ka ziņojumu par personu, lai to apcietinātu notiekošas operācijas gadījumā, Sistēmā var uz laiku padarīt meklēšanai nepārlūkojamu galalietotājiem dalībvalstīs, kas iesaistītas attiecīgajā operācijā, ja operācijas mērķi nevar sasniegt ar citiem pasākumiem; izdevējas dalībvalsts kompetentā tiesu iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un visas dalībvalstis, kas iesaistītas operācijā, ir informētas papildinformācijas apmaiņas ceļā. Savukārt atbilstoši likuma 9. panta otrajai daļai – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai; atbilstoši šā likuma 7. panta otrajai daļai arī tad, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu, kura tiek meklēta, lai nodrošinātu ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanu vai soda izpildi, bet kuras apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt.
Noteikumi Nr. 639 noteic, ka, ievērojot Regulas  2018/1862 26. panta 4. punktu, ziņojumu par personu, kuru meklē, lai apcietinātu, Sistēmā uz laiku var padarīt meklēšanai nepārlūkojamu citiem Sistēmas lietotājiem, kuri nav iesaistīti konkrētās personas meklēšanā, veicot operatīvās darbības pasākumus, lai  neapdraudētu sekmīgu pasākuma iznākumu. Šādos gadījumos ziņojumi būs pieejami tikai SIRENE birojam,  procesa virzītājam vai operatīvās darbības subjektam, kas izveidojis ziņojumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un informēt citus reģistra lietotājus (tai skaitā citas valstis). Minētajā gadījumā ziņas par personu reģistrā uz 48 stundām var padarīt meklēšanai nepārlūkojamas citiem reģistra lietotājiem. Savukārt minēto termiņu var pagarināt vēl par 48 stundām, ja tas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Tādējādi attiecīgi nepieciešams šādu regulējumu paredzēt arī noteikumos Nr. 41.

Noteikumi Nr. 41 pašlaik nenoteic ierobežojumus iestādēm, kurām, veicot operatīvās darbības pasākumus, ir piekļuve ziņām reģistrā, lai sasniegtu noteikumu 8.4. vai 8.5. apakšpunktā minēto mērķi atbilstoši operatīvās darbības procesa uzdevumam.   

Noteikumu Nr. 41 8. punkts noteic, ka atbilstoši operatīvās darbības procesa uzdevumam vai operatīvās darbības subjekta amatpersonas izvēlētajam operatīvās darbības pasākumam reģistrā iekļauj konkrētas ziņas, lai sasniegtu paredzēto mērķi.
Operatīvās darbības likuma 25. panta pirmā daļa noteic operatīvās darbības subjektus, kuriem ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus.
Tādējādi atbilstoši minētajam, piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, lai sasniegtu noteikumu Nr. 41 8.4. vai  8.5. apakšpunktā noteikto mērķi, ir nosakāma tikai tām kompetentajām iestādēm, kuras veic operatīvās darbības pasākumus, proti, Valsts policijai, valsts drošības iestādēm, Valsts robežsardzei, Militārajai policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, prokuratūras struktūrvienībām un Iekšējās drošības birojam.
Tādējādi nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 41 ar jaunu normu.

Pašlaik noteikumi Nr. 41 neparedz normu, kas nosaka ziņojumu aktualizēšanas kārtību par prombūtnē esošu nepilngadīgu personu, kura var atrasties prombūtnē ilgāku laika posmu, proti, līdz pilngadības sasniegšanai.

Noteikumu Nr. 639 37.4. apakšpunkts noteic, ka ziņojums no Sistēmas tiek dzēsts automātiski, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem bērns ir sasniedzis pilngadību un, ievērojot Regulas 2018/1862 32. panta 7. punktu, nav nepieciešams turpināt uzturēt ziņojumu Sistēmā. Minētais paredz, ka Sistēma četrus mēnešus pirms ziņojuma pārskatīšanas termiņa beigām automātiski nosūtīs paziņojums amatpersonai, kura izveidojusi ziņojumu Sistēmā, proti, amatpersonai ziņojums būs jāatjaunina, ja paredzēts ziņojumu uzturēt Sistēmā pēc bērna pilngadības sasniegšanas, norādot mērķi, kāpēc tas uzturams Sistēmā. Ja ziņojums Sistēmā netiks atjaunināts, ziņojums tiks automātiski dzēsts, iestājoties noteiktajam termiņam.
Pašlaik noteikumu Nr. 41 16.5. apakšpunkts paredz, ka papildus šo noteikumu 12., 13., 14. un 15. punktā minētajām ziņām reģistrā norāda datumu, līdz kuram ziņas ir uzturamas reģistra aktuālajā daļā (ja ir zināms laiks, kad zudīs nepieciešamība vai pamats sasniegt attiecīgo mērķi). Savukārt 39. punkts noteic, ka, ja ziņu uzturēšanas nepieciešamība netiek aktualizēta, ziņas no reģistra aktuālās daļas dzēš automātiski.
Tādējādi projekts paredz, ka amatpersonai būs jāizvērtē ziņu par nepilngadīgo personu uzturēšanai reģistrā nepieciešamība pēc tam, kad tā būs sasniegusi pilngadību, kā arī, vai būs iespējams sasniegt mērķi, kādam ziņas tika iekļautas reģistrā, ja ziņas tiks uzturētas reģistrā jau kā par pilngadīgu personu.
Minētais nepieciešams, jo, iekļaujot ziņas reģistrā, būtisks faktors ir personas vecums, kas tiešsaistes datu pārraides režīmā tiek nosūtīts no reģistra (ja tas nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai) uz Sistēmu. Atbilstoši likuma 9. panta otrās daļas 1. punktam – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai. Savukārt likuma 9. panta 2.2 daļa noteic, ka, dzēšot šā panta otrajā daļā minētajam ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu vai saistīto ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā. Personas vecums šajā gadījumā nepieciešams arī, lai par personu automātiski aktualizētu ziņas Sistēmā, kurā tiek norādīta personas kategorija – pilngadīga vai nepilngadīga persona.

Noteikumi Nr. 41 pašlaik neparedz integrētajā sistēmā izveidot ziņu sasaisti, proti, meklējamo personu ar meklējamo mantu vai dokumentu.

Noteikumu Nr. 639 11. punkts noteic, ka institūcija vai iestāde, kas izveido ziņojumu Sistēmā, var iekļaut tajā norādi par ziņojumu sasaisti atbilstoši regulas 2018/1862 63. panta 1. punktam. Tādējādi arī nacionālajā līmenī nepieciešama ziņojumu sasaiste, lai tiek tiktu iekļauti automātiski arī Sistēmā, proti, ievadot reģistrā ziņas par priekšmetiem, kas saistīti, vai nu, piemēram, ar personām, kuras meklē, lai apcietinātu nodošanas vai izdošanas nolūkā, vai ar pazudušām vai neaizsargātām personām, vai arī ar personām, kuras meklē, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā. Minētajos gadījumos ziņas par priekšmetiem tiek iekļauti vienīgi tādēļ, lai atrastu meklējamo personu, jo dati par šādiem priekšmetiem vienmēr un pēc būtības ir saistīti ar ziņojumu par personu, ar kuru tie var būt saistīti. Tehniski reģistrā un attiecīgi Sistēmā šī saite būtu jāizveido kā ziņojuma par personu "paplašinājums", lai nodrošinātu, ka dati par šādiem priekšmetiem tiek automātiski dzēsti no reģistra un attiecīgi arī no Sistēmas vai pārskatīti, tiklīdz tiek dzēsts vai pārskatīts ziņojums par personu, ar kuru tie ir saistīti.
Tādējādi pastāv divi veidi, kā ziņas par personu un mantu vai dokumentu reģistrā var tikt sasaistītas, proti:
1) reģistrā, uzsākot konkrētu procesu, tiek iekļautas ziņas par personu ar konkrētu mērķi, lai atrastu personu. Savukārt procesa ietvaros, ja amatpersonai ir pamats uzskatīt, ka manta vai dokuments, kas var atrasties pie personas, var atvieglot konkrētā mērķa sasniegšanu, tad reģistrā var iekļaut ziņas par šo mantu un dokumentu, kas būs kā papildu informācija mērķa sasniegšanai. Praksē dažkārt varētu būt vieglāk atrast mantu vai dokumentu, nekā personu. Piemēram, persona informēja savu ģimeni, ka gatavojas izdarīt pašnāvību un tā ir aizbraukusi ar savu transportlīdzekli. Šajā gadījumā reģistrā nebūs pamata iekļaut ziņas par transportlīdzekli, jo tas nav procesā sasniedzamais mērķis, bet tikai iespējamais pārvietošanās līdzeklis. Tad par minēto transportlīdzekli reģistrā varēs iekļaut ziņas atbilstoši noteikumu Nr. 41 13.14. apakšpunktam, jo tas ir saistīts ar konkrēto procesu (atrastu bez vēsts pazudušu personu un noskaidrotu, vai tās veselībai un dzīvībai nedraud briesmas). Tādējādi reizēm varētu būt vieglāk atrast transportlīdzekli, nekā tieši atrast personu. Tā kā šādos gadījumos pati par sevi saistītā manta vai dokuments netiek meklēti – šīs ziņas reģistrā ir iekļautas vienīgi kā papildinformācija, lai atrastu personu, tad attiecīgi, ja ziņas par personu tiek dzēstas, tad ziņas no reģistra par mantu vai dokumentu tiek dzēstas automātiski;
2) reģistrā ziņas par priekšmetu vai dokumentu tiek iekļautas kā atsevišķas ziņas ar atšķirīgu mērķi un nepieciešamo sasniedzamo mērķi konkrētā procesā (kā meklējamais objekts), taču var pastāvēt nepieciešamība viena procesa vai lietas ietvaros tās sasaistīt ar ziņām par personu, proti, ja amatpersonai ir informācija, ka tie varētu būt saistīti ar konkrēto procesu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 639 11. punktu tādu ziņojumu sasaisti, kas izveidoti kriminālprocesa, operatīvās darbības procesa vai policijas resoriskās pārbaudes mērķa sasniegšanai, veic, savstarpēji vienojoties amatpersonām, kuras ir kompetentas pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā. Piemēram, kriminālprocesa ietvaros reģistrā ir iekļautas ziņas par transportlīdzekli, kuru meklē, lai to izņemtu pierādīšanas vai konfiskācijas nolūkā. Tad minēto transportlīdzekli reģistrā var sasaistīt ar personu, par kuru reģistrā ir iekļautas atsevišķas ziņas, ja ir aizdomas, ka transportlīdzeklis var būt saistīts ar konkrēto personu, un iespējams, personas rīcībā ir minētais transportlīdzeklis. Tādējādi atbilstoši noteikumu Nr. 41 6. vai 8. punktā noteiktajam uzdevumam, par katru no tiem ir sasniedzams atšķirīgs mērķis. Ja konkrētā persona tiek noskaidrota (atrasta), bet transportlīdzeklis pie minētās personas netiek atrasts, tad ziņas par personu no reģistra tiek dzēstas, bet ziņas par transportlīdzekli reģistrā tiek uzturētas.
Tādējādi atbilstoši noteikumos Nr. 41 ir nosakāma arī saistīto ziņu dzēšana.

Noteikumi Nr. 41 pašlaik nenoteic, ka procesa virzītājs vai operatīvās darbības subjekts reģistrā var iekļaut papildu ziņas, kas var veicināt meklējamās personas atrašanu vai noskaidrot tās identitāti.
Noteikumu Nr. 41 33. punkts noteic, ja amatpersona konstatē tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas reģistrā šo noteikumu 8.4. un 8.5. apakšpunktā norādītā mērķa sasniegšanai, tā, ciktāl tas iespējams, neizraisot aizdomas par ziņu esību reģistrā, atbilstoši kompetencei apkopo norādīto informāciju.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 7. pantā minētās amatpersonas, pieņemot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, nodrošina, lai SIRENE birojam būtu pieejama papildinformācija pārsūtīšanai uz dalībvalstīm. Savukārt noteikumu Nr. 639 18. punkts noteic, kādai informācijai jābūt iekļautai valsts informācijas sistēmā, ja institūcija vai iestāde, izveido ziņojumu, lai pēc tam šī informācija (ziņas) būtu pieejamas birojam.
Sistēmā iekļaujot ziņojumus par diskrētām pārbaudēm, izmeklēšanas pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, ziņojuma izdevējai iestādei var būt nepieciešams apkopot īpašu informāciju, kas nav iekļauta standarta norādēs pie attiecīgā ziņojuma "veicamās darbības". Regulas 2018/1862 36. panta 2. punkts sniedz šīm iestādēm papildu iespēju pieprasīt "citu" informāciju, kas ir būtiska izmeklēšanā (piemēram, lidojumu saraksti un maršruti, novērojami mobilie tālruņi, apģērbs, ko subjekts nēsājis vai kas atrasts viņa bagāžā, norāde uz jebkādiem redzamiem asiņu vai ķīmisko vielu traipiem vai jebkuru apģērba gabalu u.c.). Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 18. novembra Īstenošanas lēmuma, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par SIRENE biroju uzdevumiem un papildinformācijas apmaiņu attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmā ievadītiem ziņojumiem policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ("SIRENE rokasgrāmata – policija") 10. nodaļu, ja izdevēja dalībvalsts saskaņā ar Regulas 2018/1862 36. panta 2. punktu papildus informācijai, kas paredzēta Regulas 2018/1862 37. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā, lūdz vēl citu informāciju, piemēro šādu procedūru – izdevēja iestāde pievieno ziņojumam visu papildu informāciju, kas tiek lūgta saskaņā ar Regulas 2018/1862 36. panta 2. punktu un 37. panta 1. punkta i) apakšpunktu un Lēmuma C(2021)92 1. pielikuma D daļu (kodu tabula "Jebkāda cita informācija, ko lūdz izdevēja dalībvalsts" jeb saraksts ar iepriekš definētu informāciju vai jautājumiem, kas var tikt pievienoti ziņojumam papildus). Tādējādi procesa virzītājs vai operatīvās darbības subjekts reģistrā var iekļaut papildus informāciju (izvēloties atbilstošu vērtību no kodu tabulas) noteikumu Nr. 41  8.4. un 8.5. apakšpunktā norādītā mērķa sasniegšanai.
Savukārt atbilstoši likuma 9. panta otrajai daļai – ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai.

Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 41 33. punktu ar papildu informācijas apjomu, ko amatpersona atbilstoši kompetencei varēs iekļaut reģistrā.