22-TA-3418: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt vienreizēju finansējumu valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem energoresursu sadārdzinājumam 2022.gadā. Kapitālsabiedrībām finansējuma atbalstu energoresursu sadārdzinājumam paredz 50% apmērā, Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem pilnā apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Būtiskais energoresursu cenu kāpums, sākot ar 2021.gada decembri, ir ietekmējis kultūras institūciju turpmāko darbību, radot apgrūtinājumu nodrošināt uzturēšanas izdevumus un darbības nodrošināšanu, kā arī esošo finansēšanas līdzekļu ietvaros nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Neskatoties uz to, ka globālā sabiedrība un Latvija vēl 2022.gada sākumā cīnījās ar Covid‑19 pandēmiju, paredzot dažādus ierobežojošus piesardzības pasākumus vīrusa izplatības mazināšanai, situāciju dramatiskāku padarīja energoresursu krīze Eiropā. Tās tiešu ietekmi izjūt arī kultūras institūcijas elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumā 2022.gadā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams vienreizējs atbalsts 415 171 euro apmērā, lai Kultūras ministrijas valsts kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un akreditētie privātie muzeji energoresursu cenu pieauguma dēļ (kapitālsabiedrībām atbalsts 50 % apmērā un akreditētiem privātiem muzejiem atbalsts 100% apmērā krājumu glabāšanai) varētu nodrošināt kultūras iestāžu pamatdarbību un funkcijas. Kultūras ministrija ir apkopojusi informāciju par energoresursu patēriņu un izmaksu izmaiņām no 2019.gada līdz 2022.gadam, kā arī aprēķinājusi prognozētās izmaksas 2022.gadā. Izmaksu sadārdzinājuma rezultātā un, ņemot vērā attiecīgās izdevumu pozīcijās ieplānoto finanšu līdzekļu apmēru, veidojas finanšu iztrūkums Kultūras ministrijas valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem 628 002 euro apmērā. Kultūras iestādes nepārtraukti informē Kultūras ministriju par elektrības un siltumenerģijas izmaksu kāpumu un budžeta līdzekļu nepietiekamību kultūras iestāžu pamatfunkciju izpildei. Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz 10 reizes, salīdzinot ar periodu pirms gada.
Ekonomikas eksperti izteica prognozes, ka cenu kāpums turpināsies vēl 2022.gada rudenī, kas neizbēgami joprojām rada situāciju, ka kultūras iestādes finanšu trūkuma dēļ nevar vairs pildīt savas saistības pilnā apmērā pret pakalpojuma sniedzējiem, un jau šobrīd trūkst līdzekļu kultūras institūciju uzturēšanas izmaksu segšanai. Lai Kultūras ministrija nodrošinātu valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas muzeju un akreditēto privāto muzeju pamatdarbību, tai skaitā ēku, telpu un mākslas darbu krājuma saglabātības uzturēšanu, 2022.gada atlikušajos mēnešos pēc sniegtajām prognozēm tām ir nepieciešams vienreizējs atbalsts energoresursu sadārdzinājumam (kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, 50 % apmērā no iztrūkstošā finansējuma, bet Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem pilnā apmērā) sekojošā apmērā:
Energoresursu cenu kāpums skar visas izdevumu pozīcijas, tai skaitā degvielas izdevumus, transportlīdzekļu remonta izdevumus, materiālu iegādes, energoresursus, pasākumu rīkošanas izmaksas. Ņemot vērā pieaugušās izmaksas par elektroenerģiju un siltumenerģiju, tajā skaitā par dabasgāzi, šķeldu, granulām un malku, institūcijas ir iesniegušas Kultūras ministrijā papildu finansējumu pieprasījumus, jo īstenojot dažādus plānotos enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus (Pielikums Nr.2), kurus tās plāno īstenot 2022.-2023.gada apkures sezonā, kā piemēram, apkures temperatūras samazināšana telpās, ventilācijas sistēmu darbības laiku ierobežošana, koplietošanas telpu apgaismojuma daļēja atslēgšana, fasādes apgaismojuma atslēgšana, karstā ūdens atslēgšana, termoregulatoru uzstādīšana apkures sistēmām, attālinātā darba iespējas, iestādes pilnībā nespēs kompensēt energoresursu cenu pieaugumu, kas radies Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā.
Kultūras ministrija ir saņēmusi indikācijas, ka arī Kultūras nozares nevalstiskajam un privātajam sektoram ir palielinājušies izdevumi par energoresursiem un tiem rodas problēmas veikt norēķinus. Kultūras ministrija, ņemot vērā, kādi būs kopējie energoresursu problēmu risinājumi kopumā, nepieciešamības gadījumā meklēs risinājumus. Latvijas Okupācijas muzejs, 1991.gada barikāžu muzejs, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs un Ziedoņa muzejs ir privāti akreditēti muzeji, kuru pamatkrājuma priekšmeti ir iekļauti Nacionālajā muzeju krājumā un saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta pirmo daļu ir Latvijas valsts nacionālā bagātība un atrodas valsts aizsardzībā. Saskaņā ar Muzeju likumā noteikto kārtību privāto muzeju darbību nodrošina dibinātājs. Latvijas Okupācijas muzejs ir saņēmis valsts atzīta, t.i., akreditēta muzeja statusu 2002.gadā, 1991.gada barikāžu muzejs šo statusu ir saņēmis 2003.gadā, Ziedoņa muzejs statusu saņēma 2017.gadā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs – 2022.gadā, tādējādi iegūstot tiesības pretendēt arī uz valsts finansiālu atbalstu savai darbībai atbilstoši Muzeju likuma 13.panta otrās daļas 2.punktam un piektajai daļai. Kultūras ministrija, pamatojoties uz Muzeju likuma 13.panta piekto daļu, piešķir ikgadēju dotāciju minētajiem privātajiem muzejiem valsts akreditēta muzeja darbības nodrošināšanai, t.i., Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai un saglabāšanai. Energoresursu krīzes apstākļos minētie muzeji esošā finansējuma ietvaros nevar pilnībā nodrošināt Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanu un saglabāšanu atbilstoši Muzeju likuma 13.panta ceturtajai daļai. Latvijas Okupācijas muzeja krājums ir veidots no 1993.gada līdz ar muzeja darbības uzsākšanu. Muzeja krājumu veido unikālas liecības par Latvijas okupācijas priekšvēsturi, Padomju Savienības un Nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju, kā arī 1941.gada un 1949.gada deportācijām, Latvijas iedzīvotāju dzīvi nometinājumā un ieslodzījumā nometnēs, Nacionālo pretestības kustību, kā arī okupācijas varu represīvo darbību Latvijā un citām tēmām. Muzeja krājuma priekšmeti tiek izmantoti izstādēs Latvijā un ārzemēs, dažādos projektos, populārzinātniskās publikācijās, mākslas projektos, dokumentālās un mākslas filmās. Īpaši plaši tiek izmantota kolekcija par 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām un nacionālo pretošanās kustību. 1991.gada barikāžu muzeja krājums veidots, mērķtiecīgi atlasot unikālas laika liecības, kas nozīmīgas visai Latvijas sabiedrībai. Muzeja krājums tematiski aptver gan 1991.gada notikumus, gan plašāk visu Atmodas laika periodu. Īpaši vērtīga un unikāla ir muzeja foto un video materiālu kolekcija, kas ir apjomīgākā starp citiem Latvijas muzejiem. Šo kolekciju veido gan Latvijas ievērojamāko profesionālo fotogrāfu – Vilhelma Mihailovska, Ilmāra Znotiņa, gan daudzu fotogrāfu-amatieru barikāžu laika notikumu fotofiksācijas. 1991.gada barikāžu muzeja krājumā glabājas izcilo fotodokumentālistu – Andra Slapiņa, Gvido Zvaigznes un Jura Podnieka fotokameras, ar kurām iemūžināti barikāžu laika notikumi. Plašu videomateriālu kolekciju muzejam nodevuši dokumentālā kino meistari – Zigurds Vidiņš un Raitis Valters.Ziedoņa muzeja krājumā ir uzņemti priekšmeti, kas atradās Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes bijušajā vasaras mājā Murjāņos. Krājums tiek izmantots Imanta Ziedoņa personības izzināšanai Imanta Ziedoņa ideju skaidrošanai un popularizēšanai, interpretēšanai, sabiedrības iedvesmošanai. Jānorāda, ka Imants Ziedoņa daiļrades mantojums ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā ir apkopota Latvijas profesionālo mākslinieku radošais mantojums un tā tapšanas vēsture kopš 1940.gada. Muzejā atrodas otra lielākā 20.gs. otrās puses vizuālās mākslas darbu kolekcija Latvijā, kura sākta veidot 1957.gadā. Muzeja krājumā ietilpst gleznas, akvareļi, grafikas, tēlniecības darbi, plakāti, scenogrāfijas meti, keramika un dekoratīvi lietišķās mākslas darbi.
Kultūras institūcijas ir veikušas dažādus pasākumus, lai samazinātu energoresursu patēriņu, tomēr tāda apmēra resursu samazinājumu nav iespējams panākt, lai institūcijas varētu nodrošināt savu darbību, jo tām ir jānodrošina noteikti klimatiskie apstākļi gan to krājumu saglabāšanai, klientu apkalpošanai, pasākumu norisei utt., kā arī tām nav iespējams samazināt telpu platību to funkciju un klientu apkalpošanas nodrošināšanai un dažām no iestādēm telpu apmērs ir palielinājies tos rekonstruējot/atjaunojot, nomainītas apkures sistēmas. Salīdzinot 2022.gada plānotos patēriņa datus ar 2019.gada faktisko (kad kultūras iestādes darbība nebija traucēta Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ – tiek plānots elektroenerģijas resursu patēriņa samazinājums par 5% (ņemot vērā atjaunoto un jauno telpu apmērus), nespējot prognozēt kādi būs laikapstākļi un ņemot vērā iestādes specifiku vidēji pa visām iestādēm siltumenerģijas un gāzes patēriņa apjoms plānots nemainīgs.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams vienreizējs atbalsts 415 171 euro apmērā, lai Kultūras ministrijas valsts kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un akreditētie privātie muzeji energoresursu cenu pieauguma dēļ (kapitālsabiedrībām atbalsts 50 % apmērā un akreditētiem privātiem muzejiem atbalsts 100% apmērā krājumu glabāšanai) varētu nodrošināt kultūras iestāžu pamatdarbību un funkcijas. Kultūras ministrija ir apkopojusi informāciju par energoresursu patēriņu un izmaksu izmaiņām no 2019.gada līdz 2022.gadam, kā arī aprēķinājusi prognozētās izmaksas 2022.gadā. Izmaksu sadārdzinājuma rezultātā un, ņemot vērā attiecīgās izdevumu pozīcijās ieplānoto finanšu līdzekļu apmēru, veidojas finanšu iztrūkums Kultūras ministrijas valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem 628 002 euro apmērā. Kultūras iestādes nepārtraukti informē Kultūras ministriju par elektrības un siltumenerģijas izmaksu kāpumu un budžeta līdzekļu nepietiekamību kultūras iestāžu pamatfunkciju izpildei. Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz 10 reizes, salīdzinot ar periodu pirms gada.
Ekonomikas eksperti izteica prognozes, ka cenu kāpums turpināsies vēl 2022.gada rudenī, kas neizbēgami joprojām rada situāciju, ka kultūras iestādes finanšu trūkuma dēļ nevar vairs pildīt savas saistības pilnā apmērā pret pakalpojuma sniedzējiem, un jau šobrīd trūkst līdzekļu kultūras institūciju uzturēšanas izmaksu segšanai. Lai Kultūras ministrija nodrošinātu valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas muzeju un akreditēto privāto muzeju pamatdarbību, tai skaitā ēku, telpu un mākslas darbu krājuma saglabātības uzturēšanu, 2022.gada atlikušajos mēnešos pēc sniegtajām prognozēm tām ir nepieciešams vienreizējs atbalsts energoresursu sadārdzinājumam (kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, 50 % apmērā no iztrūkstošā finansējuma, bet Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem pilnā apmērā) sekojošā apmērā:
| Iestāde | Summa, euro |
| Valsts kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja | 212 831,00 |
| VSIA "Latvijas Leļļu teātris" | 1 998,00 |
| VSIA "Dailes teātris" | 47 189,00 |
| VSIA "Latvijas Nacionālais teātris" | 57 987,00 |
| VSIA "Valmieras drāmas teātris" | 9 514,00 |
| VSIA "Daugavpils teātris" | 19 385,00 |
| VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" | 4 630,00 |
| VSIA "Jaunais Rīgas teātris" | 20 129,00 |
| VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris" | 16 246,00 |
| VSIA "Latvijas Koncerti" | 12 750,00 |
| VAK "Latvija" | 1 218,00 |
| VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" | 13 329,00 |
| VSIA "Rīgas cirks" | 8 458,00 |
| Latvijas Kultūras akadēmijas muzeji un akreditēti privāti muzeji | 202 339,32 |
| Latvijas Kultūras akadēmijas muzeji (E.Smiļģa Teātra muzejs un Rīgas Kino muzejs) | 17 521,66 |
| Biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" struktūrvienība "Latvijas Mākslinieku savienības muzejs" |
111 568,79 |
| Latvijas Okupācijas muzeja biedrības struktūrvienības "Latvijas Okupācijas muzejs" ēka Latviešu strēlnieku laukumā 1 | 61 277,16 |
| 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības struktūrvienība "1991.gada barikāžu muzejs" | 7 353,11 |
| Nodibinājums "Imanta Ziedoņa muzeja fonds" | 4 618,60 |
Energoresursu cenu kāpums skar visas izdevumu pozīcijas, tai skaitā degvielas izdevumus, transportlīdzekļu remonta izdevumus, materiālu iegādes, energoresursus, pasākumu rīkošanas izmaksas. Ņemot vērā pieaugušās izmaksas par elektroenerģiju un siltumenerģiju, tajā skaitā par dabasgāzi, šķeldu, granulām un malku, institūcijas ir iesniegušas Kultūras ministrijā papildu finansējumu pieprasījumus, jo īstenojot dažādus plānotos enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus (Pielikums Nr.2), kurus tās plāno īstenot 2022.-2023.gada apkures sezonā, kā piemēram, apkures temperatūras samazināšana telpās, ventilācijas sistēmu darbības laiku ierobežošana, koplietošanas telpu apgaismojuma daļēja atslēgšana, fasādes apgaismojuma atslēgšana, karstā ūdens atslēgšana, termoregulatoru uzstādīšana apkures sistēmām, attālinātā darba iespējas, iestādes pilnībā nespēs kompensēt energoresursu cenu pieaugumu, kas radies Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā.
Kultūras ministrija ir saņēmusi indikācijas, ka arī Kultūras nozares nevalstiskajam un privātajam sektoram ir palielinājušies izdevumi par energoresursiem un tiem rodas problēmas veikt norēķinus. Kultūras ministrija, ņemot vērā, kādi būs kopējie energoresursu problēmu risinājumi kopumā, nepieciešamības gadījumā meklēs risinājumus. Latvijas Okupācijas muzejs, 1991.gada barikāžu muzejs, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs un Ziedoņa muzejs ir privāti akreditēti muzeji, kuru pamatkrājuma priekšmeti ir iekļauti Nacionālajā muzeju krājumā un saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta pirmo daļu ir Latvijas valsts nacionālā bagātība un atrodas valsts aizsardzībā. Saskaņā ar Muzeju likumā noteikto kārtību privāto muzeju darbību nodrošina dibinātājs. Latvijas Okupācijas muzejs ir saņēmis valsts atzīta, t.i., akreditēta muzeja statusu 2002.gadā, 1991.gada barikāžu muzejs šo statusu ir saņēmis 2003.gadā, Ziedoņa muzejs statusu saņēma 2017.gadā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs – 2022.gadā, tādējādi iegūstot tiesības pretendēt arī uz valsts finansiālu atbalstu savai darbībai atbilstoši Muzeju likuma 13.panta otrās daļas 2.punktam un piektajai daļai. Kultūras ministrija, pamatojoties uz Muzeju likuma 13.panta piekto daļu, piešķir ikgadēju dotāciju minētajiem privātajiem muzejiem valsts akreditēta muzeja darbības nodrošināšanai, t.i., Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai un saglabāšanai. Energoresursu krīzes apstākļos minētie muzeji esošā finansējuma ietvaros nevar pilnībā nodrošināt Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanu un saglabāšanu atbilstoši Muzeju likuma 13.panta ceturtajai daļai. Latvijas Okupācijas muzeja krājums ir veidots no 1993.gada līdz ar muzeja darbības uzsākšanu. Muzeja krājumu veido unikālas liecības par Latvijas okupācijas priekšvēsturi, Padomju Savienības un Nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju, kā arī 1941.gada un 1949.gada deportācijām, Latvijas iedzīvotāju dzīvi nometinājumā un ieslodzījumā nometnēs, Nacionālo pretestības kustību, kā arī okupācijas varu represīvo darbību Latvijā un citām tēmām. Muzeja krājuma priekšmeti tiek izmantoti izstādēs Latvijā un ārzemēs, dažādos projektos, populārzinātniskās publikācijās, mākslas projektos, dokumentālās un mākslas filmās. Īpaši plaši tiek izmantota kolekcija par 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām un nacionālo pretošanās kustību. 1991.gada barikāžu muzeja krājums veidots, mērķtiecīgi atlasot unikālas laika liecības, kas nozīmīgas visai Latvijas sabiedrībai. Muzeja krājums tematiski aptver gan 1991.gada notikumus, gan plašāk visu Atmodas laika periodu. Īpaši vērtīga un unikāla ir muzeja foto un video materiālu kolekcija, kas ir apjomīgākā starp citiem Latvijas muzejiem. Šo kolekciju veido gan Latvijas ievērojamāko profesionālo fotogrāfu – Vilhelma Mihailovska, Ilmāra Znotiņa, gan daudzu fotogrāfu-amatieru barikāžu laika notikumu fotofiksācijas. 1991.gada barikāžu muzeja krājumā glabājas izcilo fotodokumentālistu – Andra Slapiņa, Gvido Zvaigznes un Jura Podnieka fotokameras, ar kurām iemūžināti barikāžu laika notikumi. Plašu videomateriālu kolekciju muzejam nodevuši dokumentālā kino meistari – Zigurds Vidiņš un Raitis Valters.Ziedoņa muzeja krājumā ir uzņemti priekšmeti, kas atradās Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes bijušajā vasaras mājā Murjāņos. Krājums tiek izmantots Imanta Ziedoņa personības izzināšanai Imanta Ziedoņa ideju skaidrošanai un popularizēšanai, interpretēšanai, sabiedrības iedvesmošanai. Jānorāda, ka Imants Ziedoņa daiļrades mantojums ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā ir apkopota Latvijas profesionālo mākslinieku radošais mantojums un tā tapšanas vēsture kopš 1940.gada. Muzejā atrodas otra lielākā 20.gs. otrās puses vizuālās mākslas darbu kolekcija Latvijā, kura sākta veidot 1957.gadā. Muzeja krājumā ietilpst gleznas, akvareļi, grafikas, tēlniecības darbi, plakāti, scenogrāfijas meti, keramika un dekoratīvi lietišķās mākslas darbi.
Kultūras institūcijas ir veikušas dažādus pasākumus, lai samazinātu energoresursu patēriņu, tomēr tāda apmēra resursu samazinājumu nav iespējams panākt, lai institūcijas varētu nodrošināt savu darbību, jo tām ir jānodrošina noteikti klimatiskie apstākļi gan to krājumu saglabāšanai, klientu apkalpošanai, pasākumu norisei utt., kā arī tām nav iespējams samazināt telpu platību to funkciju un klientu apkalpošanas nodrošināšanai un dažām no iestādēm telpu apmērs ir palielinājies tos rekonstruējot/atjaunojot, nomainītas apkures sistēmas. Salīdzinot 2022.gada plānotos patēriņa datus ar 2019.gada faktisko (kad kultūras iestādes darbība nebija traucēta Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ – tiek plānots elektroenerģijas resursu patēriņa samazinājums par 5% (ņemot vērā atjaunoto un jauno telpu apmērus), nespējot prognozēt kādi būs laikapstākļi un ņemot vērā iestādes specifiku vidēji pa visām iestādēm siltumenerģijas un gāzes patēriņa apjoms plānots nemainīgs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ukrainā notiekošā Krievijas militārā agresija un pret Krieviju ieviestās sankcijas ir radījušas cenu pieaugumu komunāliem maksājumiem (elektrība, gāze utt.), kas savukārt, radījis būtisku ietekmi uz kultūras iestāžu budžetiem. Lai nosegtu energoresursu būtisko sadārdzinājumu, Kultūras ministrijai nav finanšu līdzekļu, kurus varētu pārdalīt valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un akreditētiem privātiem muzejiem pamatdarbības nodrošināšanai. Kopējais finanšu resursu iztrūkums, lai Kultūras ministrijas valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un akreditētiem privātiem muzejiem vienreizēji segtu energoresursu sadārdzinājumu 2022.gadā, ir 415 171 euro.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz palielināt apropriāciju no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Kultūras ministrijai par 415 171 euro, lai vienreizēji segtu energoresursu sadārdzinājumu 2022.gadā valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētajiem privātajiem muzejiem, tai skaitā :
1) 212 831 euro pārskaitīšanai pārraudzībā esošām valsts kapitālsabiedrībām;
2) 202 340 euro pārskaitīšanai Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem.
Pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsta piešķiršana, jo atbalsta saņēmēju pašu ieņēmumi no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem un var secināt, ka atbalsts attiecīgajiem subjektiem piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.
1) 212 831 euro pārskaitīšanai pārraudzībā esošām valsts kapitālsabiedrībām;
2) 202 340 euro pārskaitīšanai Latvijas Kultūras akadēmijas muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem.
Pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsta piešķiršana, jo atbalsta saņēmēju pašu ieņēmumi no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem un var secināt, ka atbalsts attiecīgajiem subjektiem piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
415 171
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
415 171
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-415 171
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-415 171
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
415 171
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamā finansējuma summas aprēķins norādīts anotācijas pielikumā esošā tabulā pa programmām un iestādēm (Pielikums Nr.1).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Papildu nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un izlietots 2022.gadā. Izdevumi tiks veikti Kultūras ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Kultūras ministrija6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Energoresursu sadārdzinājuma aprēķins
2. pielikums
Nosaukums
Energoresursu taupības pasākumi