Anotācija

Nekustamais īpašums reģistrēts Rīgas rajona tiesas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000435423. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas trīs fiziskām personām (turpmāk – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki). 
Nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 8031 017 0252 (0,1261 ha platībā) un 8031 017 0283 (0,1496 ha platībā).
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas ķīlas tiesības vai hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības. Zemesgrāmatā Zemes vienībai reģistrētas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, atzīmes veidā (pamats: 2008. gada 27. maija fiziskas personas nostiprinājuma lūgums, zemes robežu plāns):
- aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli - laukos (zemes gabals ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283) – 0,0569 ha. Minētais apgrūtinājums atrodas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283 atlikušajā (neatsavināmajā) daļā;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektrisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju (zemes gabals ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283) – 0,069 ha;
- ūdensteces aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos (zemes gabals ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283) – 0,1496 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar ielu - sarkanā līnija (zemes gabals ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283) – 0,1496 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju– 0,0157 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0227 ha.
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101), platība 0,1496 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem - zemes zem ceļiem – 0,1496 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas attiecībā uz tā turpmāko izmantošanu būs ievērojami normatīvajos aktos, tai skaitā, kas attiecas uz vides un dabas resursu aizsardzību, noteiktie ierobežojumi un Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283 ir apgrūtināta ar ekspluatācijas aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283 noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 0,0973 ha platībā. Atbilstoši Salaspils novada pašvaldības 2024.gada 3. jūlija izvērtējumam (vēstule Nr. ADM/1-20.3/24/2169), Zemes vienības atlikušās daļas aptuveni 0,0973 ha platībā risinājums nav pretrunā ar Salaspils novada domes 2005. gada 14. decembrī apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 18 "Grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 22 "Detālais plānojums zemesgabalam "Birzītes", Rīgas rajona Salaspils novadā"".
Viens no Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir izteicis šādu prasījumu: atlīdzības apmērā iekļaut izmaksas par tehniskā projekta "Piebraucamie ceļi zemes gabalam "Birzītes"" (turpmāk – Būvprojekts) izgatavošanu 640,29 EUR (450 Ls) apmērā, pievienojot kvīts un pieņemšanas nodošanas akta, tehniskā projekta ģenerālplāna un titullapas kopiju.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr.204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1209, 2025. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1210 un 2025. gada 15. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1230 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā Sores ielā, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā, kadastra Nr. 8031 017 0252, daļu, nosakot to 1 213,38 EUR (viens tūkstotis divi simti trīspadsmit euro un trīsdesmit astoņi centi), ko veido Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma Sores ielā, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā, kadastra Nr. 8031 017 0252, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0283 daļas ar aptuveno kopplatību 0,0523 ha, tirgus vērtība – 1 213,38 EUR (viens tūkstotis divi simti trīspadsmit euro un trīsdesmit astoņi centi) jeb 2,32 EUR (divi euro un trīsdesmit divi centi) par vienu zemes kvadrātmetru (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja atsavināmās zemes vienības daļas platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas).
No Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem sniegta informācija: noraidīts prasījums par Būvprojekta izgatavošanas izmaksu 640,29 EUR (450 latu) iekļaušanu atlīdzības apmērā turpmāk norādīto iemeslu dēļ:
- Likuma 20. pants noteic, ka atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Atbilstoši Likuma 22. pantam atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Likuma 25. panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikumu. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai ir vajadzīgi četri priekšnoteikumi: kādas personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); šīs personas vaina; zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Skatīt Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401. - 2400. p.). Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Mans Īpašums. Rīga, 2000, 270. lpp.).
- Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma veiktajā 2015. gada 2. novembra zvērināta advokāta biroja "BORENIUS" galaziņojumā "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā" norādīts, ka kaut arī ir izsniegta būvatļauja, var nebūt iespējams izpildīt tās nosacījumus un uzsākt būvdarbus vai pieņemt būvi ekspluatācijā, piemēram, ja teritorijas plānojumā tiek mainīts attiecīgās teritorijas izmantošanas veids uz tādu, kas vairs nepieļauj attiecīgo būvniecību, vai arī ja attiecīgajā zemesgabalā tiek noteiktas aizsargjoslas, kas nepieļauj būvdarbus. Šāda situācija rada zaudējumus būvatļaujas adresātam, jo tas nevar izmantot ieguldījumus, ko ir veicis līdzšinējā būvniecības procesā. Administratīvo tiesu praksē ir analizēti gadījumi, kad likumīgi uzsāktu būvniecības procesu nav iespējams realizēt sakarā ar teritorijas plānojuma atcelšanu. Šādā gadījumā ir būtiski, kādā stadijā atrodas būvniecības process un vai veiktie ieguldījumi ir tieši cēloņsakarīgi ar būvniecības procesā pieņemtajiem valsts pārvaldes iestāžu lēmumiem. Piemēram, lietā, kurā sakarā ar teritorijas plānojuma atzīšanu par spēkā neesošu tika atcelts plānošanas-arhitektūras uzdevums, par atlīdzināmiem izdevumiem tika atzīta iestādes nodeva par plānošanas-arhitektūras uzdevuma sagatavošanu un izdevumi par skiču projekta izstrādi.
- Pamatojoties uz SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" pieprasījumu, Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils novada Būvvalde" (turpmāk – Būvvalde) 2025. gada 25. februāra vēstulē Nr. BV/1-4/25/59 un 2025. gada 6. marta vēstulē Nr. BV/1-4/25/70 ir sniegusi informāciju, ka: (1) Būvvaldes arhīvā ir reģistrēts Būvprojekts, ko 12.04.2007. ar reģ. Nr. 160 saskaņojis Salaspils novada Būvvaldes galvenais arhitekts. Būvvaldē nav reģistrēta būvatļauja ceļu izbūves darbiem atbilstoši Būvprojektam. Būvprojekts izstrādāts un saskaņots, atbilstoši tā laika spēkā esošajiem Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kur 110. punktā noteikts “akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi”. Proti, Būvprojekta saskaņojuma derīguma termiņš beidzies 2009. gada 12. aprīlī. Būvprojekta pārskaņošana atbilstoši Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" prasībām netika veikta un būvatļauja netika pieprasīta un izsniegta. 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns būvniecības regulējums – Ministru kabineta 2014. gada 14. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kur noteikta jaunā būvatļaujas saņemšanas un būvprojektu akceptēšanas kārtība. Atbilstoši jaunajam spēkā esošajam būvniecības regulējumam būvniecības ieceres dokumentācija nav iesniegta Būvvaldē. (2) Apsekojot Sores ielu dabā, konstatēts, ka ceļš nav izbūvēts atbilstoši Būvprojekta apjomiem un risinājumiem. Būvvaldē nav reģistrēta Sores ielas izpilddokumentācija un apliecinājums par gatavību ekspluatācijā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka nav izpildījies viens no zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai vajadzīgiem priekšnoteikumiem, proti, nav konstatēta kādas personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība), proti, nav konstatēts, ka ir bijuši apstākļi ka tieši Nekustamā īpašuma daļas atsavināšana liegusi realizēt būvprojektu, un attiecīgi, kas ļautu secināt, ka būvprojekta izgatavošanas izmaksas ir zaudējumi, kas radušies saistībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Saskaņā ar Likuma 16. panta pirmo daļu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4.panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma Sores ielā, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8031 017 0252) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0283) daļu 0,0523 ha kopplatībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).