23-TA-1972: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atļauju Aizsardzības ministrijai un Finanšu ministrijai (Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai) uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības un īstenot projektus un pasākumus Eiropas Komisijas tieši administrētajās programmās" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz 2021. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ lēmumu (ES) 2015/2240, 2021. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ lēmumu (ES) 2015/2240” koordinēšanu un nacionālo kontaktpunktu", Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2023.-2026. gadam, Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likumu un 2023. gada 8. maija Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) ielūguma vēstuli par programmas "Digitālā Eiropa" (turpmāk - DEP) 3. mērķa "Kiberdrošība un uzticēšanās" uzsaukuma DIGITAL-ECCC-2022-CYBER-03-NAT-COORDINATION projekta pieteikuma "Nacionālais koordinācijas centrs - Latvija" (turpmāk - NCC-LV) pozitīvo novērtējumu, lai uzsāktu un līdzfinansētu Aizsardzības ministrijas (turpmāk - AM) koordinēto NCC-LV projektu laika posmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
NCC-LV projekts paredz Eiropas Industriālā, tehnoloģiskā un pētnieciskā kiberdrošības kompetenču centra (turpmāk - ECCC) Nacionālā koordinācijas centra (turpmāk - NKC) kapacitātes stiprināšanu, kiberdrošības kompetenču kopienas attīstīšanu, sabiedrības izglītošanu kiberdrošības jomā un kiberdrošības transformācijas grantu programmas administrēšanu sadarbībā ar projekta NCC-LV konsorcija dalībnieku - Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA). Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt valsts budžeta finansējumu NCC-LV projekta īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, 3.-9. pants nosaka ECCC NKC izveidi un darbības principus. Saskaņā ar šo tiesību aktu līdz 2021. gada 29. decembrim katrai ES dalībvalstij bija jāizvirza NKC, un Latvijā šī funkcija tika uzticēta AM. Līdztekus citiem uzdevumiem NKC funkcijas nodrošina AM Eiropas Savienības kiberdrošības jautājumu nodaļa sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un CFLA. Saskaņā ar iepriekšminētās regulas 7. pantu, NKC nodrošina šādu uzdevumu izpildi:
a) darbojas kā kiberdrošības kompetenču kopienas kontaktpunkts valsts līmenī, lai atbalstītu ECCC tā pamatuzdevuma izpildē un mērķu sasniegšanā, jo īpaši kopienas koordinēšanā, koordinējot kopienas locekļus Latvijā;
b) nodrošina lietpratību un aktīvi sniedz ieguldījumu ECCC stratēģiskajos uzdevumos, ņemot vērā attiecīgos valsts līmeņa un reģionālos izaicinājumus kiberdrošības jomā dažādās nozarēs;
c) sekmē, mudina un veicina pilsoniskās sabiedrības, industrijas, jo īpaši jaunuzņēmumu un MVU, akadēmiskās un pētnieku kopienas, kā arī citu ieinteresēto personu līdzdalību pārrobežu projektos valstu līmenī un kiberdrošības darbībās, ko finansē no attiecīgajām ES programmām;
d) sniedz tehnisko palīdzību ieinteresētajām personām, atbalstot tās ECCC pārvaldīto projektu pieteikumu iesniegšanas posmā saistībā ar tā pamatuzdevumu un mērķiem;
e) cenšas izveidot sinerģijas ar attiecīgajām darbībām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, piemēram, valsts pētniecības, izstrādes un inovācijas politiku ietveršanu kiberdrošības jomā, jo īpaši to politiku, kuras norādītas valstu kiberdrošības stratēģijās;
f) īsteno konkrētas darbības, kurām ECCC ir piešķīris dotācijas, tostarp, sniedzot finansiālu atbalstu trešajām personām;
g) neskarot dalībvalstu kompetenci izglītības jomā un ņemot vērā attiecīgos ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) uzdevumus, sadarbojas ar valstu iestādēm attiecībā uz iespējamu ieguldījumu kiberdrošības izglītības programmu veicināšanā un izplatīšanā;
h) valsts, reģionālā vai vietējā līmenī popularizē un izplata NKC tīkla, kopienas un ECCC attiecīgos paveiktā darba rezultātus;
i) novērtē to vienību lūgumus kļūt par kopienas daļu, kas iedibinātas tajā pašā dalībvalstī, kur NKC;
j) atbalsta un veicina attiecīgo vienību iesaistīšanos darbībās, ko rosina ECCC, NKC tīkls un kopiena, un attiecīgā gadījumā pārrauga iesaistes līmeni kiberdrošības pētniecībā, izstrādē un ieviešanā un publiskā finansiālā atbalsta apmēru, kas piešķirts šajā jomā.
NKC līdz šim galvenokārt darbojies politikas plānošanas un ieviešanas jomās, atbalstījis ECCC stratēģiskajos uzdevumos, pārstāvot Latviju ECCC padomē, kā arī veidojis kiberdrošības kopienu Latvijā, rīkojot tīklošanās pasākumus un informējot tās dalībniekus par būtiskām izmaiņām normatīvajos aktos, iespējām iesaistīties pārrobežu projektos, saņemt finansiālo atbalstu u.c. aktualitātēm. NKC ir izveidojis mehānismu valsts drošības interesēm atbilstošas kiberdrošības kopienas locekļu atlasei sadarbībā ar Latvijas drošības iestādēm.
Ņemot vērā NKC iesaisti ECCC izsludināto trešo personu finansiālā atbalsta programmās, ir pieņemts Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likums, bet projekta stadijā atrodas Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu projektu ieviešanas, vadības, uzraudzības un kontroles noteikumi" un "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" īstenošanas noteikumi".
a) darbojas kā kiberdrošības kompetenču kopienas kontaktpunkts valsts līmenī, lai atbalstītu ECCC tā pamatuzdevuma izpildē un mērķu sasniegšanā, jo īpaši kopienas koordinēšanā, koordinējot kopienas locekļus Latvijā;
b) nodrošina lietpratību un aktīvi sniedz ieguldījumu ECCC stratēģiskajos uzdevumos, ņemot vērā attiecīgos valsts līmeņa un reģionālos izaicinājumus kiberdrošības jomā dažādās nozarēs;
c) sekmē, mudina un veicina pilsoniskās sabiedrības, industrijas, jo īpaši jaunuzņēmumu un MVU, akadēmiskās un pētnieku kopienas, kā arī citu ieinteresēto personu līdzdalību pārrobežu projektos valstu līmenī un kiberdrošības darbībās, ko finansē no attiecīgajām ES programmām;
d) sniedz tehnisko palīdzību ieinteresētajām personām, atbalstot tās ECCC pārvaldīto projektu pieteikumu iesniegšanas posmā saistībā ar tā pamatuzdevumu un mērķiem;
e) cenšas izveidot sinerģijas ar attiecīgajām darbībām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, piemēram, valsts pētniecības, izstrādes un inovācijas politiku ietveršanu kiberdrošības jomā, jo īpaši to politiku, kuras norādītas valstu kiberdrošības stratēģijās;
f) īsteno konkrētas darbības, kurām ECCC ir piešķīris dotācijas, tostarp, sniedzot finansiālu atbalstu trešajām personām;
g) neskarot dalībvalstu kompetenci izglītības jomā un ņemot vērā attiecīgos ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) uzdevumus, sadarbojas ar valstu iestādēm attiecībā uz iespējamu ieguldījumu kiberdrošības izglītības programmu veicināšanā un izplatīšanā;
h) valsts, reģionālā vai vietējā līmenī popularizē un izplata NKC tīkla, kopienas un ECCC attiecīgos paveiktā darba rezultātus;
i) novērtē to vienību lūgumus kļūt par kopienas daļu, kas iedibinātas tajā pašā dalībvalstī, kur NKC;
j) atbalsta un veicina attiecīgo vienību iesaistīšanos darbībās, ko rosina ECCC, NKC tīkls un kopiena, un attiecīgā gadījumā pārrauga iesaistes līmeni kiberdrošības pētniecībā, izstrādē un ieviešanā un publiskā finansiālā atbalsta apmēru, kas piešķirts šajā jomā.
NKC līdz šim galvenokārt darbojies politikas plānošanas un ieviešanas jomās, atbalstījis ECCC stratēģiskajos uzdevumos, pārstāvot Latviju ECCC padomē, kā arī veidojis kiberdrošības kopienu Latvijā, rīkojot tīklošanās pasākumus un informējot tās dalībniekus par būtiskām izmaiņām normatīvajos aktos, iespējām iesaistīties pārrobežu projektos, saņemt finansiālo atbalstu u.c. aktualitātēm. NKC ir izveidojis mehānismu valsts drošības interesēm atbilstošas kiberdrošības kopienas locekļu atlasei sadarbībā ar Latvijas drošības iestādēm.
Ņemot vērā NKC iesaisti ECCC izsludināto trešo personu finansiālā atbalsta programmās, ir pieņemts Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likums, bet projekta stadijā atrodas Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu projektu ieviešanas, vadības, uzraudzības un kontroles noteikumi" un "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" īstenošanas noteikumi".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai attīstītu NKC kapacitāti visās ES dalībvalstīs, Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) programma "Digitālā Eiropa" paredz atbalstīt NKC aktivitātes, piešķirot līdz 50% līdzfinansējumu NKC projektu konsorcijiem. NCC-LV projekta pieteikums ir saņēmis pozitīvu novērtējumu un uzaicinājuma vēstuli no EK par projekta granta līguma slēgšanu un projekta ieviešanu no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam. Ņemot vērā to, ka projekta NCC-LV ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes kiberdrošības jomā, AM kā projekta koordinators tās veiks sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV (Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts) (turpmāk - CERT.LV), kas ir projekta asociētais partneris, un CFLA, kas kā projekta partneris nodrošinās grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" administrēšanu, kurai arī projekta ietvaros tiks piešķirts līdz 50% EK līdzfinansējums trešo pušu atbalsta grantu veidā (mazajiem un vidējiem Latvijas Republikā reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem). Programma "Digitālā Eiropa" lielākoties visos uzsaukumos paredz vismaz 50% līdzfinansējumu apstiprinātajos projektos, kas nav paredzēts konsorcija partneru pamatbudžetos, tostarp arī uzsaukumā DIGITAL-ECC-2022-CYBER-03-NAT-COORDINATION. Trešo pušu atbalsta grantu līdzfinansējumu nodrošinās paši grantu saņēmēji - mazie un vidējie Latvijas Republikā reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji.
Risinājuma apraksts
Šis rīkojuma projekts paredz ilgtermiņa saistību uzņemšanos AM un FM (CFLA), kā arī, lai nodrošinātu 50% līdzfinansējumu un finansējumu netiešo izdevumu segšanai valsts budžeta iestādēm (AM un FM (CFLA)) un CERT.LV , tiek paredzēta finansējuma (nacionālā līdzfinansējuma, priekšfinansējuma un netiešo izmaksu finansējuma segšanai) pārdale no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk - 80.00.00 programma) uz AM un FM budžeta apakšprogrammām 70.11.00 "ES programmas "Digitālā Eiropa" projektu un pasākumu īstenošana", kuras paredzētas NCC-LV projekta finansēšanai. Šādu iespēju paredz 2018. gada 17. jūlija MK noteikumi Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu "Digitālā Eiropa" un atceļ lēmumu (ES) 2015/2240, koordinēšanu un nacionālo kontaktpunktu", kā arī Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums.
CERT.LV ir tiesīga saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu no 80.00.00 programmas saskaņā ar 2018. gada 17. jūlija MK noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 24.8.punktu. Tā kā CERT.LV ir projekta asociētais partneris, balstoties uz 2023. gada 2. janvāra funkciju deleģēšanas līgumu ar AM, tad valsts budžeta līdzfinansējumu CERT.LV no 80.00.00 programmas pieprasīs AM.
Rīkojuma projektā tiek noteikts pienākums AM pēc īstenoto projektu noslēguma maksājumu saņemšanas nodrošināt līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos, lai valsts budžetā atmaksātu saņemto un izlietoto priekšfinansējumu.
CERT.LV ir tiesīga saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu no 80.00.00 programmas saskaņā ar 2018. gada 17. jūlija MK noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 24.8.punktu. Tā kā CERT.LV ir projekta asociētais partneris, balstoties uz 2023. gada 2. janvāra funkciju deleģēšanas līgumu ar AM, tad valsts budžeta līdzfinansējumu CERT.LV no 80.00.00 programmas pieprasīs AM.
Rīkojuma projektā tiek noteikts pienākums AM pēc īstenoto projektu noslēguma maksājumu saņemšanas nodrošināt līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos, lai valsts budžetā atmaksātu saņemto un izlietoto priekšfinansējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Aizvien biežāk par kibernoziegumu upuriem kļūst tieši fiziskas personas, kuras nepietiekamo zināšanu dēļ pakļauj riskam ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Lai šādus gadījumus iespējami samazinātu, nepieciešama aktīva sabiedrības informēšana un apmācības gan skolās, gan universitātēs un darba vietās. Zināšanu un prasmju celšana kiberdrošības jomā sekmē valsts kopējo kiberdrošības līmeni, vienlaikus informējot par mācību un karjeras iespējām arī potenciālos kiberdrošības ekspertus. Lai veicinātu sabiedrības kibernoturības veidošanos, programmas ietvaros plānots izstrādāt un ieviest komunikācijas kampaņu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta biežāk sastopamajiem kiberdraudiem un to mazināšanai, kibernoziegumu novēšanas pasākumiem, kā arī kiberhigiēnai. Vienlaikus programmas ietvaros plānots ieviest kiberhigiēnas apmācību programmu būtisko un svarīgo nozaru pārstāvjiem. Šajās apmācībās plānots iekļaut informāciju par globālo kiberdraudu ainu, informācijas sistēmu drošību, iespējamos pasākumus kiberdraudu novēršanai un mazināšanai. Tāpat programmas ietvaros plānots īstenot profesionālās (kvalifikācijas celšanas) apmācības publiskajā un privātajā sektorā nodarbinātajiem kiberdrošības ekspertiem, kā arī jaunatnes kiberdrošības prasmju un kompetenču veidošanas apmācības vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem. Lai atbalstītu jauno kiberdrošības speciālistu piesaisti, tiks rīkoti konkursi jauniešiem (Eiropas kiberdrošības izaicinājuma nacionālā atlase), pārrobežu nometnes skolniecēm (sadarbībā ar Igaunijas NCC), Baltijas valstu studējošo kiberhakatoni (sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas NCC) un citi kiberdrošības prasmju un kompetenču veidošanas pasākumi, kuros jaunie speciālisti tiks iepazīstināti ar jomas aktualitātēm, iespējām padarīt kibertelpu drošāku, kā arī dos iespēju veidot kontaktus ar vienaudžiem, kurus interesē kiberdrošība.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
NCC-LV projekta ietvaros tiks administrēta kiberdrošības transformācijas grantu programma mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas paredz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 50% apmērā (ne vairāk kā 60 000 euro vienam projektu iesniedzējam) un projekta iesniedzēja ieguldījumu 50% apmērā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
NCC-LV projekts veicinās inovatīvu kiberdrošības risinājumu pētniecību, izstrādi un izmantošanu dažādu nozaru uzņēmumos un organizācijās, kas var veicināt kiberdrošības līmeņa paaugstināšanos tādējādi stiprinot publiskā un privātā sektora kibernoturību, sekmējot visaptverošas valsts aizsardzības uzdevumu izpildi.
Digitālajām tehnoloģijām un kiberdrošībai ir pieaugoša un izšķiroša nozīmē ne tikai iedzīvotāju privātajām dzīvēs, bet arī uzņēmējdarbības vidē. Uz šīm tehnoloģijām un to drošību mēs paļaujamies, lai sazinātos savā starpā, attīstītu un atbalstītu zinātni, kā arī risinātu dažādas citas ikdienas problēmas.
Digitālajām tehnoloģijām un kiberdrošībai ir pieaugoša un izšķiroša nozīmē ne tikai iedzīvotāju privātajām dzīvēs, bet arī uzņēmējdarbības vidē. Uz šīm tehnoloģijām un to drošību mēs paļaujamies, lai sazinātos savā starpā, attīstītu un atbalstītu zinātni, kā arī risinātu dažādas citas ikdienas problēmas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Jaunu vai uzlabotu kiberdrošības risinājumu ieviešana uzlabos konkurētspēju tajās nozarēs, kurās svarīga digitālā drošība, jo īpašu privātpersonu apkalpošanā un piegādes ķēžu drošības nodrošināšanā (personas datu apstrāde, droši piegādes pakalpojumi u.tml. elementi). Covid-19 pandēmija pierādīja, ka svarīgi veidot drošu un patstāvīgu tehnoloģiju pieejamību, kas nav atkarīga no risinājumiem, kas radīti citās valstīs un reģionos.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Grantu programmas tiešā mērķauditorija ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem būs iespēja saņemt līdzfinansējumu inovatīvu kiberdrošības risinājumu pētniecībai, izstrādei un izmantošanai dažādu nozaru uzņēmumos un organizācijās, veicinot kopējā kiberdrošības līmeņa paaugstināšanos privātajā sektorā. Bailes no kiberuzbrukumiem mēdz būt viens no iemesliem, kādēļ mazie un vidējie uzņēmumi kavējas ar digitālās transformācijas procesu īstenošanu, jo ieguldījumi kiberdrošībā prasa ievērojamus finanšu resursus. Grantu programmas mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu kiberdrošības transformāciju, lai šie uzņēmumi spētu mazināt aizvien pieaugošos kiberdrošības riskus, ko rada procesu digitalizācija.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 600 000
0
200 000
0
200 000
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 600 000
0
200 000
0
200 000
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 600 000
0
899 305
0
640 695
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 600 000
0
899 305
0
640 695
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-699 305
0
-440 695
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-699 305
0
-440 695
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-699 305
-440 695
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar granta līgumu par projektu īstenošanu EK sedz 50 % no attiecīgo projektu attiecināmajām izmaksām, tādējādi Latvijai ir jānodrošina finansējums 50 % apmērā, kā arī netiešās attiecināmās izmaksas 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Provizorisks nepieciešamā finansējuma sadalījums pa gadiem ir sniegts tabulā.
Provizorisks nepieciešamā finansējuma sadalījums pa gadiem ir sniegts tabulā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
| Finansējuma avots | 2023. gads (euro) | 2024. gads (euro) | 2025. gads (euro) | Kopā (euro): |
| EK grants (50% tiešās attiecināmās izmaksas) | 1 600 000 | 200 000 | 200 000 | 2 000 000 |
| - AM | 670 026 | 73 753 | 93 753 | 837 532 |
| - CFLA* | 849 974 | 106 247 | 106 247 | 1 062 468 |
| - CERT.LV** | 80 000 | 20 000 | 0 | 100 000 |
| Valsts budžeta līdzfinansējums no 80.00.00 programmas (25% tiešās attiecināmās izmaksas + 3,5% netiešās attiecināmās izmaksas no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām - 4 000 000 euro) | 0 | 699 305 | 440 695 | 1 140 000 |
| - AM | 0 | 537 829 | 416 957 | 954 786 |
| - CFLA* | 0 | 47 476 | 23 738 | 71 214 |
| - CERT.LV** | 0 | 114 000 | 0 | 114 000 |
| Trešo pušu (mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju) līdzfinansējums (25% tiešās attiecināmās izmaksas + 3,5% netiešās attiecināmās izmaksas no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām - 4 000 000 euro) | 0 | 1 140 000 | 0 | 1 140 000 |
| Valsts budžeta priekšfinansējums no 80.00.00 programmas (20% no EK granta) | 0 | 200 000 | 100 000 | 300 000 |
| - AM | 0 | 0 | 93 753 | 93 753 |
| - CFLA* | 0 | 200 000 | 6 247 | 206 247 |
| Atmaksas valsts pamatbudžetam | 0 | 0 | (300 000) | (300 000) |
| Projekta kopējās izmaksas (tai skaitā projekta netiešās attiecināmās izmaksas 7 %) | 1 600 000 | 2 239 305 | 440 695 | 4 280 000 |
EK programmas "Digitālā Eiropa" projektā NCC-LV paredzēts EK granta finansējums līdz 50% un vismaz 50% granta saņēmēja līdzfinansējums, kā to nosaka uzsaukuma DIGITAL-ECCC-2022-CYBER-03-NAT-COORDINATION īstenošanai piešķir maksimālo pieejamo grantu 2 000 000 euro apmērā, neskaitot netiešās izmaksas 7% apmērā. Atbilstoši projekta nosacījumiem projekta netiešās izmaksas (7% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām – 4 000 000 x 7/100 = 280 000 euro ) ir jāsedz projekta īstenotājam, t.i., Latvijai, tādējādi nepieciešamais dalībvalsts līdzfinansējums projektam kopā ir 2 280 000 euro. Sākot no 2023. gada 1. septembra, kad tiks uzsākts NCC-LV projekts, EK projekta konsorcijam pārskaitīs 80% no EK granta apjoma kā priekšfinansējumu (2 000 000 x 80/100 = 1 600 000 euro). 2024. gadā pēc projekta pirmās izvērtēšanas sanāksmes (septembris vai oktobris) tiks pārskaitīti vēl 10% EK granta finansējuma (200 000 euro), bet pēc projekta noslēguma 2025. gadā - tiks pārskaitīts gala maksājums 10% apmērā (200 000 euro) no EK granta finansējuma. No šī finansējuma 1 000 000 euro paredzēts kā grantu līdzmaksājumi trešo pušu atbalstam grantu programmā "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija", bet 1 000 000 euro - projekta konsorcijam citu projekta aktivitāšu īstenošanai (AM, CFLA, CERT.LV).
* EK grantu finansējumu pārskaitīs uz AM norādīto kontu kā vadošajam konsorcija dalībniekam. Lai nodrošinātu granta līgumā paredzēto EK grantu finansējumu CFLA, tiks noslēgta vienošanās starp AM un CFLA par projektu īstenošanu (konsorcija līgums). Lai FM (CFLA) saņemtu ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu tiks veikts transferta pārskaitījums no AM. FM (CFLA) nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu un priekšfinansējumu, un finansējumu netiešo izmaksu segšanai FM (CFLA) pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no 80.00.00 programmas.
FM (CFLA) nodrošinās grantu programmu "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" īstenošanu, kam tiek paredzēts EK granta finansējums 1 000 000 euro apmērā, un kurā līdzfinansējumu 1 140 000 euro (tai skaitā netiešās attiecināmās izmaksas) nodrošinās grantu saņēmēji - Latvijas Republikā reģistrētie mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji.
** EK grantu finansējumu pārskaitīs uz AM norādīto kontu kā vadošajam konsorcija dalībniekam. Lai nodrošinātu granta līgumā paredzētā EK grantu finansējumu CERT.LV, tiks noslēgts līgums starp AM un CERT.LV par projektu īstenošanu (konsorcija līgums). Lai CERT.LV saņemtu ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu tiks veikts transferta pārskaitījums no AM. AM nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu un finansējumu netiešo izmaksu segšanai CERT.LV pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no 80.00.00 programmas. Finansējuma pārskaitīšana (transferta pārskaitījums) tiks nodrošināta atbilstoši AM un CERT.LV noslēgtajam līgumam par projektu īstenošanu, jo CERT.LV ir projekta asociētais partneris AM kontrolē.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
EK granta priekšfinansējumu 1 600 000 euro apmērā tiek plānots saņemt š.g oktobrī vai novembrī (30 dienu laikā pēc granta līguma parakstīšanas) un, ņemot vērā neizlietotā valsts budžeta līdzfinansējuma pieprasījuma pārdalei uz 80.00.00 programmu noteikto termiņu (31.oktobris), valsts budžeta līdzfinansējums no 80.00.00 programmas 2023. gadam netiks pieprasīts.
2023. gada valsts budžeta līdzfinansējuma daļa no 80.00.00 programmas tiks pieprasīta kopā ar 2024. gada projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu 699 305 euro apmērā, no kuriem 537 829 euro paredzēti AM projektā iesaistīto personāla un projekta pasākumu izmaksu segšanai, kā arī netiešo attiecināmo izmaksu segšanai; 114 000 euro paredzēti CERT.LV kā asociētajam projekta partnerim pasākuma izmaksu (konferences CyberChess) un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai; 47 476 euro paredzēti CFLA projektā iesaistītā personāla izmaksu un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai.
2025. gadā projekta ieviešanai tiks pieprasīts 440 695 euro valsts budžeta līdzfinansējums no 80.00.00 programmas, no kuriem 416 957 euro paredzēti AM projektā iesaistīto personāla, projekta pasākumu izmaksu segšanai, kā arī netiešo attiecināmo izmaksu segšanai, bet 23 738 euro paredzēti CFLA projektā iesaistītā personāla izmaksu un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai.
Tā kā 2024.gadā EK grantu finansējums tiks pārskaitīts septembrī vai oktobrī (pēc projekta pirmās izvērtēšanas sanāksmes) un 2025.gadā pēc projekta noslēguma, un lai nodrošinātu gan projekta, gan grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" veiksmīgu īstenošanu, 2024.gadā un 2025.gadā tiek plānots pieprasīt valsts budžeta priekšfinansējumu no 80.00.00 programmas. Priekšfinansējums 200 000 euro apmērā nepieciešams jau 2024. gadā, lai nodrošinātu pilnu līdzfinansējumu grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" atbalsta saņēmējiem, jo to projekti noslēgsies ne vēlāk kā 2025. gada 31. jūlijā - pirms EK granta gala maksājuma saņemšanas.
Netiešās attiecināmās izmaksas norādītas maksimālajā apmērā, ievērojot EK aprēķina metodiku - 7% no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, neiesniedzot izmaksu pamatojošos dokumentus. Lai nodrošinātu saskaņotību ar EK aprēķinu un granta līgumā noteikto, arī šajā rīkojuma projektā tās tiek norādītas kā vienotā likme 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Plānotās netiešās attiecināmās izmaksas projekta vajadzībām ir administratīvo funkciju nodrošināšana (piemēram, finansista darbs), biroja programmatūras (failu apstrādes programmatūra, saziņas programmatūra u.tml.) licenču un abonēšanas maksas, pasta izdevumi, kancelejas preču iegāde, telekomunikāciju izdevumi, transporta un degvielas izmaksas, komunālie maksājumi, biroja aprīkojums, apsardze u.c. līdzīgi izdevumi.
2023. gada valsts budžeta līdzfinansējuma daļa no 80.00.00 programmas tiks pieprasīta kopā ar 2024. gada projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu 699 305 euro apmērā, no kuriem 537 829 euro paredzēti AM projektā iesaistīto personāla un projekta pasākumu izmaksu segšanai, kā arī netiešo attiecināmo izmaksu segšanai; 114 000 euro paredzēti CERT.LV kā asociētajam projekta partnerim pasākuma izmaksu (konferences CyberChess) un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai; 47 476 euro paredzēti CFLA projektā iesaistītā personāla izmaksu un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai.
2025. gadā projekta ieviešanai tiks pieprasīts 440 695 euro valsts budžeta līdzfinansējums no 80.00.00 programmas, no kuriem 416 957 euro paredzēti AM projektā iesaistīto personāla, projekta pasākumu izmaksu segšanai, kā arī netiešo attiecināmo izmaksu segšanai, bet 23 738 euro paredzēti CFLA projektā iesaistītā personāla izmaksu un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai.
Tā kā 2024.gadā EK grantu finansējums tiks pārskaitīts septembrī vai oktobrī (pēc projekta pirmās izvērtēšanas sanāksmes) un 2025.gadā pēc projekta noslēguma, un lai nodrošinātu gan projekta, gan grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" veiksmīgu īstenošanu, 2024.gadā un 2025.gadā tiek plānots pieprasīt valsts budžeta priekšfinansējumu no 80.00.00 programmas. Priekšfinansējums 200 000 euro apmērā nepieciešams jau 2024. gadā, lai nodrošinātu pilnu līdzfinansējumu grantu programmas "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija" atbalsta saņēmējiem, jo to projekti noslēgsies ne vēlāk kā 2025. gada 31. jūlijā - pirms EK granta gala maksājuma saņemšanas.
Netiešās attiecināmās izmaksas norādītas maksimālajā apmērā, ievērojot EK aprēķina metodiku - 7% no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, neiesniedzot izmaksu pamatojošos dokumentus. Lai nodrošinātu saskaņotību ar EK aprēķinu un granta līgumā noteikto, arī šajā rīkojuma projektā tās tiek norādītas kā vienotā likme 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Plānotās netiešās attiecināmās izmaksas projekta vajadzībām ir administratīvo funkciju nodrošināšana (piemēram, finansista darbs), biroja programmatūras (failu apstrādes programmatūra, saziņas programmatūra u.tml.) licenču un abonēšanas maksas, pasta izdevumi, kancelejas preču iegāde, telekomunikāciju izdevumi, transporta un degvielas izmaksas, komunālie maksājumi, biroja aprīkojums, apsardze u.c. līdzīgi izdevumi.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
NCC-LV projekta ietvaros no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam tiks finansētas četras darbinieku slodzes (trīs AM, viena CFLA). To aizpildīšanai netiks veidotas jaunas amata vietas, bet izmantoti jau esošie darbinieku resursi - IT projektu vadītājs, vecākais eksperts un vecākais referents AM un vecākais eksperts CFLA. No 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam atlīdzības izmaksas šiem darbiniekiem tiks veiktas no budžeta apakšprogrammas 70.11.00 "ES programmas "Digitālā Eiropa" projektu un pasākumu īstenošana" (vienāds nosaukums AM un FM). Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu” (21-TA-1699), kas tika pieņemts Ministru kabinetā 07.06.22. (MK sēdes protokols Nr.30 4. §), lai nodrošinātu Nacionālā kiberdrošības centra funkciju īstenošanu tika atbalstīts AM priekšlikums par amata vietu skaita palielinājumu (Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 5.punkts), tai skaitā Eiropas Komisijas programmas “Digitālā Eiropa” 3.mērķa “Kiberdrošības un uzticēšanās” projekta “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” īstenošanai. Atbilstoši iepriekš minētajam, norādītie AM un CFLA amati ir saskaņoti ar Valsts kanceleju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Savukārt administratīvo uzdevumu veikšanai (piemēram, finansista funkcijas) NCC-LV projekta ietvaros netiks veidotas jaunas amata vietas, bet gan tiks noteiktas piemaksas esošo personāla resursu ietvaros papildu darba pienākumu veikšanai pēc nepieciešamības. Par papildu pienākumu veikšanu NCC-LV projekta ietvaros AM un CFLA nodarbinātajam personālam tiks noteikta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzētā piemaksa ne vairāk kā 30% apmērā.
Savukārt administratīvo uzdevumu veikšanai (piemēram, finansista funkcijas) NCC-LV projekta ietvaros netiks veidotas jaunas amata vietas, bet gan tiks noteiktas piemaksas esošo personāla resursu ietvaros papildu darba pienākumu veikšanai pēc nepieciešamības. Par papildu pienākumu veikšanu NCC-LV projekta ietvaros AM un CFLA nodarbinātajam personālam tiks noteikta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzētā piemaksa ne vairāk kā 30% apmērā.
Cita informācija
Nepieciešamais nacionālais līdzfinansējums un priekšfinansējums un finansējums netiešo izmaksu segšanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tiks pieprasīts no 80.00.00 programmas.
Lai valsts budžetā atmaksātu saņemto un izlietoto priekšfinansējumu, budžetā tiks ieplānoti ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības atmaksām valsts pamatbudžetam un atbilstoši izdevumi atmaksas veikšanai valsts budžetā.
Lai valsts budžetā atmaksātu saņemto un izlietoto priekšfinansējumu, budžetā tiks ieplānoti ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības atmaksām valsts pamatbudžetam un atbilstoši izdevumi atmaksas veikšanai valsts budžetā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NCC-LV projektā paredzētas sabiedrības izglītošanas kampaņas kiberdrošības jomā, kā arī specifisku mērķauditoriju apmācība par kiberdrošības jautājumiem.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme uz 307. mērķa indikatoru "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)" un 317. rīcības virziena uzdevumu "Fiziskās un digitālās vides pieejamības un piekļūstamības palielināšana valsts un pašvaldību infrastruktūrā, kā arī digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes, pilnveidojot elektroniskās identifikācijas un drošas elektroniskās parakstīšanās sistēmu un nodrošinot vides pieejamību kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai". NCC-LV projekts paredz stiprināt gan iedzīvotāju digitālās prasmes, gan veicināt mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju digitālo transformāciju, tostarp veicinot drošu digitālo risinājumu izmantošanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NCC-LV projektā paredzēts atbalsts mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem kiberdrošības transformācijas jomā, kas var veicināt datu aizsardzības procesus organizācijās. Sabiedrības izglītošanas aktivitātes paredz izglītošanu datu aizsardzības jautājumos.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi