Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar grozījumiem Sodu reģistra likumā, kas stājušies spēkā 2022. gada 4. maijā, Sodu reģistra likuma 21. panta sestā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā un paredz, ka ziņu sniegšana no Sodu reģistra ir maksas pakalpojums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam maksas pakalpojumu cenrādim.

Elektroniski sagatavotām izziņām no Sodu reģistra turpmāk tādas prasības kā ūdenszīmes un krāsu kods netiks nodrošinātas. Lai praksē neatšķirtos rakstiski sagatavotas izziņas no elektroniski sagatavotajām, visas tiks gatavotas uz parastas A4 formāta lapas.

SR noteikumos tiek lietoti divi atsevišķi termini: “tiešsaistes datu pārraides režīms” un “automatizētā datu apmaiņa”. Termins “tiešsaistes datu pārraides režīms” ietver arī automatizēto datu apmaiņu, līdz ar to izdarāmi attiecīgi grozījumi.

Ņemot vērā, ka Administratīvās atbildības likums vairs neparedz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, veicami attiecīgi grozījumi SR noteikumos.

SR noteikumi nosaka, ka izziņas var saņemt personīgi, ierodoties Informācijas centrā, vai ar izziņas saņēmēja pilnvarotas personas starpniecību, ierakstītā pasta sūtījumā, ja izziņas saņēmējs atrodas Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā ārzemēs. No esošā regulējuma būtu izslēdzama iespēja saņemt izziņas klātienē, taču vienlaikus jāpaplašina iespējas personai saņemt izziņu citos tai ērtos veidos.

Ņemot vērā, ka izziņā no Sodu reģistra iekļautās ziņas var salīdzinoši īsā laikā zaudēt savu aktualitāti (piemēram, ja notiek izmaiņas personas sodāmības statusā), tad ieteicamais izziņas izmantošanas (derīguma) termiņš ir līdz sešiem mēnešiem. Rezultātā šobrīd izsniegtajām izziņām no Sodu reģistra noteiktais piecu gadu glabāšanas laiks ir neproporcionāli ilgs un līdz ar to ir saīsināms. Kritērijus dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai nosaka Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr. 748. “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Noteikumi paredz, ka institūcija dokumentu pārvaldībā var izmantot elektronisku dokumentu pārvaldības sistēmu. 2021. gadā Iekšlietu ministrijas resorā tika ieviesta jauna lietvedības sistēma, kurā tiek pievienoti gan privātpersonu saņemtie iesniegumi par izziņu saņemšanas nepieciešamību, gan arī privātpersonām izsniegtās izziņas.
Turklāt izziņas kopijas ir jāsaglabā gadījumam, ja, piemēram, izziņa izsniegta kļūdaini un persona to vēlas apstrīdēt. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu apstrīdēšanas termiņš ir viens gads. Pie tam tādu dokumentu, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, iznīcināšana notiek pēc kārtējā uzskaites gada noslēguma. Ja persona vēlas apstrīdēt kļūdaini izsniegto izziņu pēdējā brīdī – nebūtu pieļaujama situācija, ka izziņa jau tikusi iznīcināta. Līdz ar to uzglabāšanas termiņš būtu nosakāms ne īsāks par diviem gadiem. Savukārt uzglabāt izsniegto izziņu kopijas ilgāk kā divus gadus arī nav praktiskas nepieciešamības. Ņemot vērā iepriekš minēto, rakstiski saņemto dokumentu un izsniegto izziņu uzglabāšanas termiņš nosakāms divi gadi.

Tāpat veicami citi redakcionāli precizējumi SR noteikumos, lai precizētu regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai un Sodu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomam.
 

Noteikumu projekta 1.punkts paredz grozīt SR noteikumu nosaukumu, izslēdzot no tā teksta daļu par valsts nodevas apmēru un izziņas noformēšanas prasībām.
Noteikumu projekta 2.punkts paredz izteikt jaunā redakcijā norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, izslēdzot atsauci uz Sodu reģistra likuma 21. panta sesto daļu.
Noteikumu projekts paredz grozījumu izdarīšanu SR noteikumu 1.1. apakšpunktā, jo Administratīvās atbildības likums vairs neparedz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu.
Tiek svītrots SR noteikumu 1.4. apakšpunkts, kas paredz, ka SR noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par izziņas sagatavošanu, tās samaksas kārtību un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas, un tiek svītrota SR noteikumu V nodaļa.
Noteikumu projekta 4. punkts izsaka jaunā redakcijā SR noteikumu 1.2. apakšpunktu atbilstoši Sodu reģistra likumā ietvertajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt veidu un kārtību, kādā Informācijas centrs sniedz un nosūta reģistrā iekļautās ziņas.
Noteikumu projekta 5. punkts paredz svītrot SR noteikumu 1.3. apakšpunktu un 65.punkts paredz svītrot SR noteikumu IV nodaļu, jo elektroniski sagatavotām izziņām tādas prasības kā ūdenszīmes un krāsu kods netiks nodrošinātas.
Noteikumu projekts paredz svītrot terminu “automatizētais datu apmaiņas režīms” no SR noteikumu 2. punkta, jo termins “tiešsaistes datu pārraides režīms” ietver arī automatizēto datu apmaiņu.
Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes mērķus visefektīvāk iespējams sasniegt, valsts pārvaldes iestādēm sadarbojoties, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta ceturtā daļa noteic, ka valsts pārvaldes iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. panta pirmā daļa noteic, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sadarbību, iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem), rakstveidā var slēgt starpresoru vienošanos.
SR noteikumu 3. punktā paredzētā starpresoru vienošanās un sadarbības līgums regulē valsts un pašvaldību iestāžu un Informācijas centra  savstarpējās sadarbības kārtību, veicot ziņu iekļaušanu Sodu reģistrā un ziņu saņemšanu no Sodu reģistra tiešsaistes datu pārraides režīmā. Starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumā attiecībā uz katru dalībnieku tiek noteikts gan datu apmaiņas pamatojums un apjoms, gan, piemēram, datu drošības prasības, datu apstrādes mērķi, apstrādājamo datu kategorijas, dalībnieku tiesības un pienākumi. Starpresoru vienošanās vai sadarbības līgums ziņu iekļaušanai un saņemšanai no Sodu reģistra ir slēdzams, jo tas ir veids, kā noteikt skaidru kārtību apjomīgai ziņu apmaiņai.
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļas 5. un 6. punktam valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā, un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Ņemot vērā minēto, informācijas apstrādes kārtība un piekļuves nodrošināšanas nosacījumi tiek atrunāti, slēdzot starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu.
Turklāt starpresoru vienošanās vai sadarbības līgums tiek slēgts gadījumos, kad plānota pastāvīga un ilgstoša sadarbība ziņu iekļaušanā un saņemšanā no Sodu reģistra. Starpresoru vienošanās vai sadarbības līguma noslēgšana kā obligāts nosacījums nekavē ziņu apmaiņas procesu, jo līdz starpresoru vienošanās vai sadarbības līguma noslēgšanai (piemēram, vienošanās saskaņošanas laikā u.tml.) iestāde ziņas no Sodu reģistra var saņemt uz atsevišķu pieprasījumu pamata (rakstveidā), savukārt, pēc tam, kad vienošanās stājusies spēkā – saņemt piekļuves tiesības un īstenot ziņu saņemšanu tiešsaistes režīmā.
Ar noteikumu projekta 10. punktu tiek svītrots SR noteikumu 7. punkts, jo tam nav juridiskās slodzes, ņemot vērā, ka starpresoru vienošanās vai līguma slēgšana tiek paredzēta SR noteikumu 3. punktā.
Noteikumu projekta 30.punkts paredz izteikt jaunā redakcijā SR noteikumu 9.1. apakšpunktu.
Noteikumu projekta 40. ‑ 45. punkti paredz SR noteikumos iekļaut nosacījumus attiecībā uz ziņām, kas tiek iekļautas Sodu reģistrā par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un administratīvā pārkāpuma procesu.
Iekļaujamās ziņas un visu noteikumu projektā minēto personas datu kategoriju apstrāde atbilst Sodu reģistra mērķim – ziņu uzkrāšanai par personai piemēroto sodu, tādējādi veicot precīzu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām.
Noteikumu projekta 45. punkts paredz SR noteikumus papildināt ar 12.⁴ punktu, kas nosaka ziņas, ko reģistrā iekļauj zvērināts tiesu izpildītājs par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā nolēmuma par naudas soda piemērošanu izpildi. Minētās ziņas automātiski tiks nosūtītas no valsts informācijas sistēmas “Izpildu lietu reģistrs” (turpmāk – ILR) uz Sodu reģistra apakšsistēmu “Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma” (turpmāk – APAS). Šobrīd Sodu reģistra likuma 25. pants nosaka, ka APAS ir Sodu reģistra apakšsistēma, kurā sagatavo, lejupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus. Ir izstrādāti grozījumi Administratīvās atbildības likumā, kas paredz papildināt Administratīvās atbildības likumu ar 296. pantu, kas noteiks, ka APAS ir valsts informācijas sistēma, kura nodrošina iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu elektroniskā vidē un informācijas, kas saistīta ar administratīvā pārkāpuma procesu, apstrādi, un APAS vairs netiks noteikta kā Sodu reģistra apakšsistēma, taču minētie Administratīvās atbildības likuma grozījumi ziņu nodošanas kārtību no ILR uz APAS neietekmēs.
Savukārt noteikumu projekta 50. punkts paredz attiecīgi veikt izmaiņas arī SR noteikumu 17. punktā, jo Administratīvās atbildības likums neparedz garantijas naudu.
Noteikumu projekta 57. punkts paredz papildināt SR noteikumus ar 23.¹ punktu, kas nosaka, ka ziņu pieprasījumam zvērināts advokāts kā aizstāvis kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā  pievieno orderi, kas apliecina advokāta kā aizstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, norādot procesa veidu un lietas numuru. Savukārt zvērināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs, pieprasot ziņas par klientu, pievieno orderi, norādot procesa veidu un lietas numuru vai klienta pilnvarojuma apjomu ziņu pieprasīšanai. Grozījuma mērķis ir Ministru kabineta noteikumu līmenī paredzēt, ka pieprasījumam pievienojams orderis, lai novērstu situācijas, kad pieprasījumā netiek norādīta visa nepieciešamā informācija un nav arī pievienots orderis, kā arī lai nodrošinātu, ka Informācijas centrs var prasīt iesniegt orderi, pamatojot to ar attiecīgu SR noteikumu apakšpunktu. Grozījums attiecas tikai uz zvērinātiem advokātiem (advokātam izsniegtu orderi). Ja ziņas pieprasa aizstāvis, kura pārstāvība ir noformēta ar notariāli apliecinātu pilnvaru, vai advokāts, kam nav ordera, tad ziņas pieprasa par citu personu kā fiziska persona, pamatojoties uz pilnvaru.
Noteikumu projekts paredz izslēgt iespēju saņemt izziņas klātienē, vienlaicīgi paplašinot iespējas tās saņemt citos veidos – elektroniski, ja tiek identificēts saņēmējs, ierakstītā pasta sūtījumā Latvijā vai ārvalstīs, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
Lai pārliecinātos, vai personai ir piemērojama SR noteikumos noteiktā samazinātā maksa par atsevišķiem maksas pakalpojumiem (par izziņas tulkošanu angļu vai krievu valodā vienas vai piecu darbdienu laikā), pieprasot izziņu, personai papildus tiks lūgts norādīt ziņas par attiecīgo statusu apliecinoša dokumenta reģistrācijas numuru, izdevējiestādi un datumu, no kura stājas spēkā šis statuss.
Savukārt bērna vecums līdz 18 gadiem tiks noteikts automātiski pēc personas koda vai dzimšanas datuma.
Noteikumu projekts paredz izteikt SR noteikumu 24. - 27. punktu jaunā redakcijā, nosakot izziņu saņemšanas veidus personām, kā arī pieprasījumos par izziņas saņemšanu norādāmo ziņu apjomu. Lai sagatavotu un izsniegtu korektu izziņu, pieprasījumos būs jānorāda arī personas iepriekšējais vārds, uzvārds un personas kods, ja tas bijis mainīts. Ārvalstniekiem būs jānorāda dzimšanas datums. Papildus būs iespēja arī norādīt personas vārda un uzvārda vēlamo rakstību (ģenitīva locījumā) izziņā, jo attiecīgo galotņu locījumiem var būt nozīme, piemēram, iesniedzot izziņu ārvalstīs.
Ieviešot izziņas saņemšanu elektroniski, tiek saglabātas arī tiesības personai saņemt izziņas papīra formātā ierakstītā pasta sūtījumā Latvijā vai ārvalstīs. Sūtījuma saņemšanai uz ārvalstīm persona var izmantot iepriekš apmaksātus pasta (eksprespasta vai kurjerpasta) pakalpojumus, tādēļ noteikumu projektā tiek paredzēts, ka atbilstoši noteikumu projekta 59. punktā iekļautajai 25.12. apakšpunkta redakcijai un 61. punktā iekļautajai 27.9. apakšpunkta redakcijai ir norādāma informācija par izziņas saņēmēja iepriekš apmaksāta pasta pakalpojuma sniedzēju un veidu.
Persona, pieprasot ziņas no Sodu reģistra, apmaksā visas ar izziņas sagatavošanu un nosūtīšanu saistītās izmaksas. Atkarībā no izvēlētā pasta pakalpojuma veida un pakalpojuma sniedzēja, persona ar izziņas nosūtīšanu saistītās izmaksas segs izziņas (e‑pakalpojuma) pieprasīšanas brīdī vai pirms tam (apmaksājot šo pakalpojumu iepriekš).
Noteikumu projekta 63. punkts precizē SR noteikumu 29. punktu, izsakot to jaunā redakcijā, kas paredz, ka fiziska persona rakstveidā vai izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo elektronisko pakalpojumu (autentificējoties un apliecinot savu identitāti ar portālā pieejamiem autentifikācijas līdzekļiem) var bez maksas saņemt ziņas par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15.panta 3.punktu datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa tā apstrādē esošo datu subjekta personas datu kopiju bez maksas, savukārt par visām papildus kopijām, ko pieprasa datu subjekts, pārzinis var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām. Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā un ja vien datu subjekts nepieprasa citādi, informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā. Ņemot vērā minēto, fiziskai personai ir tiesības arī ārpus portālā www.latvija.lv pieejamā pakalpojuma pieprasīt no Informācijas centra ziņas no reģistra un vienu reizi bez maksas saņemt no Informācijas centra visu tā rīcībā esošo informāciju par sevi.
Tāpat pakalpojumu (izziņas saņemšanu) var pieprasīt arī izmantojot e-pakalpojumu, kurš ir atrodams tīmekļvietnes saitē https://e.ic.iem.gov.lv/lv/.
Noteikumu projekta 64. punkts samazina SR noteikumu 35. punktā paredzēto izsniegto izziņu kopiju glabāšanas laiku no pieciem gadiem uz diviem gadiem.
Ņemot vērā, ka SR noteikumu 22.4. apakšpunkts aptver Pamatlēmuma 6. panta 2., 3. un 3.a punktu, tad arī SR noteikumu 22.4. apakšpunktā minētais ziņu sniegšanas termiņš atbilst Direktīvas 1. panta 6. punktā ietvertajā Pamatlēmuma 8. panta 2. punktā minētajam termiņam. Līdz ar to Noteikumu projekta 69. punkts paredz papildināt SR noteikumus ar informatīvo atsauci uz Direktīvu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un būtu viennozīmīgi skaidrs, ka SR noteikumos ir ietvertas arī Direktīvas prasības.