25-TA-1341: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir izstrādājusi likumprojektu, lai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu (turpmāk – likums) papildinātu ar juridisko personu, kas ieguvusi statusu “jaunatnes organizācija” un uz kuru likumā tiktu paredzēts izņēmums attiecībā uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā papildus likumā noteiktajām juridiskajām personām, kas ieguvušas statusu – “sabiedriskā labuma organizācija” un “sociālais uzņēmums”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi stiprināt jaunatnes organizāciju funkcionālo un organizatorisko kapacitāti, jaunatnes organizācijām iegūstot tiesības pretendēt uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā, ar mērķi veikt tiešo darbu ar jauniešiem, tādējādi turpinot attīstīt ilgtspējīgu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmu vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jaunatnes organizācija saskaņā ar Jaunatnes likuma 6. panta pirmo daļu ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un jaunatnes organizāciju sarakstā ierakstīta biedrība (turpmāk – jaunatnes organizācija). Lai biedrība tiktu ierakstīta jaunatnes organizāciju sarakstā, tai ir jāatbilst Jaunatnes likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir jāsagatavo un jāiesniedz ministrijā iesniegums atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumiem Nr. 188 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām”. Jaunatnes organizāciju saraksta turētāja ir ministrija un likumprojekta izstrādes laikā sarakstā ir reģistrēta 31 jaunatnes organizācija.
Jaunatnes organizācija kā biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi un kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Jaunatnes organizācijām ir nozīmīga loma jaunatnes politikā, īpaši – jauniešu līdzdalības stiprināšanā, jo saskaņā ar Jaunatnes likuma 6. panta pirmo daļu, viens no biedrības statūtos noteiktajiem darbības mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, jaunatnes organizācijas veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju statūtos noteiktie darbības uzdevumi atbilst darba ar jaunatni pamatuzdevumiem. Īpaši būtiski, ka saskaņā ar Jaunatnes likumu divas trešdaļas no organizācijas biedriem ir bērni un jaunieši, turklāt šo organizāciju valdē ir jānodrošina jauniešu līdzdalība. Pilnvērtīgai jaunatnes politikas attīstībai ir svarīgi, lai jaunatnes organizāciju skaits un kapacitāte attīstītos, sniedzot jauniešiem līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes pieredzi.
Lai uzraudzītu jaunatnes organizāciju atbilstību Jaunatnes likumam, ministrija ir izstrādājusi un apstiprinājusi iekšējos noteikumos par kārtību, kādā tiek detalizēti izvērtētas biedrības, lai tās varētu tikt ierakstītas jaunatnes organizāciju sarakstā, kā arī ir noteikta kārtībā, kādā jaunatnes organizācijas ik gadu tiek pārbaudītas, vai tās atbilst Jaunatnes likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajam.
Jaunatnes organizācijas, lai sasniegtu savos statūtos noteiktos mērķus, atskaitās atbilstošajām valsts pārvaldes iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēram, gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās jaunatnes organizācija, kas pretendēs uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā un apstiprināšanas gadījumā – kļūs par šīs mantas lietotāju, atskaitīsies normatīvo aktu paredzētajā kārtībā publiskās personas mantas īpašniekam un atbilstošajām valsts pārvaldes iestādēm.
Jaunatnes organizācijas ir nozīmīgs jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elements, kas ikdienā īsteno gan tiešo darbu ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem saskaņā ar Jaunatnes likuma 1. pantu (turpmāk – jaunieši), gan ministrijai sniedz pieredzē balstītu ekspertīzi dažādu jaunatnes politikas rīcībpolitiku un normatīvo aktu izstrādes procesā darba grupu un konsultāciju sadarbības formātos.
Saskaņā ar Jaunatnes politikas valsts programmā, kas ikgadu tiek apstiprināta no ministrijas puses, noteiktajiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem jaunatnes organizāciju atbalstam tiek organizēti divi atklātie projektu konkursi: pamatojoties uz Jaunatnes likuma 12. panta otro daļu, viens projektu konkurss ir vērsts uz vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām ar mērķi projektu ietvaros īstenot tiešo darbu ar jauniešiem vietējā un reģionālā līmenī, tajā skaitā iesaistot jauniešus dažāda veida līdzdalības aktivitātēs, piemēram, nodrošinot, ka jaunieši pēc projekta paliek darboties organizācijā ilgtermiņā un īstenojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācības, semināri, āra dzīves aktivitātes, diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un citos; pamatojoties uz Jaunatnes likuma 12. panta otro daļu, ceturto daļu un ceturto prim daļu, otrs projektu konkurss sniedz atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām, kas īsteno darba ar jaunatni aktivitātes vismaz trijos Latvijas plānošanas reģionos un kuru biedru skaits nav mazāks par 300 biedriem, ar mērķi projekta ietvaros stiprināt organizāciju kapacitāti un veikt tiešo darbu ar jauniešiem un ar darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, pielietojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācību vizītes, mācības, konferences, āra dzīves aktivitātes, ekspertu piesaiste, jaunatnes dialogs un citos, lai turpinātu attīstīt ilgtspējīgu darba ar jaunatni sistēmu valsts līmenī.
Jaunatnes organizācijas, kas īsteno projektus ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, atskaitās par projektam piešķirto finansējumu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.
Ministrija likumprojekta izstrādes ietvaros ir veikusi jaunatnes organizāciju aptauju, lai noskaidrotu jaunatnes organizāciju pamatdarbībai un aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu nodrošinājumu un izmaksas.
Ministrijas aptaujā par jaunatnes organizāciju telpu nodrošinājumu piedalījās 15 jaunatnes organizācijas no 31 jaunatnes organizāciju sarakstā reģistrētajām biedrībām.
Saskaņā ar organizāciju norādīto, tad savas pamatdarbības nodrošināšanai un aktivitāšu īstenošanai 7 jaunatnes organizācijas izmanto privātīpašniekam piederošas telpas, 4 – gan pašvaldības, gan privātīpašnieka telpas, 3 – pašvaldības telpas, 1 – gan privātīpašnieka, gan organizācijas īpašumā esošas telpas.
Lielākā daļā gadījumu (8) telpas tiek īrētas par maksu un pārējos gadījumos (7) organizācijas norāda, ka telpas tiek izmantotas bez maksas.
Saskaņā ar organizāciju norādīto, tad vidējās izmaksas mēnesī vienai jaunatnes organizācijai ir aptuveni 1000,00 EUR un gadā – aptuveni 12000,00 EUR.
Jaunatnes organizācijas aptaujā norādīja, ka esošais telpu risinājums daļēji apmierina, bet ir izaicinājumi (6), nepieciešams papildu atbalsts (6) un tikai 3 organizācijas norādīja, ka pilnībā apmierina esošā situācija.
Jaunatnes organizācijas norāda, ka telpu īres maksa ir pārāk augsta (4) un atsevišķas organizācijas nevar atrast atbilstošas telpas savu vajadzību īstenošanai (2). Pārējās organizācijas norāda, ka tām ir pieejamas telpas.
Kopumā visas 15 jaunatnes organizācijas norādīja, ka ir ieinteresētas savu mērķu sasniegšanai izmantot pašvaldības vai valsts īpašumā esošas telpas, ja būtu tāda iespēja.
No septiņām jaunatnes organizācijām, kas aptaujā norādīja, ka telpas tiek izmantotas bez maksas, trīs gadījumos norādīts, ka tās ir pašvaldībai piederošas telpas (ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss), vienā gadījumā – privātīpašnieka telpas (nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa), divos gadījumos – gan pašvaldības, gan privātīpašnieka telpas (ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss), vienā gadījumā – telpas, kas pieder pašvaldībai, privātīpašniekam un telpas, kas pieder citai nevalstiskajai organizācijai (nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa). Tajā skaitā no augstāk apkopotās informācijas tikai vienā gadījumā jaunatnes organizācija norāda, ka telpas ir nodotas bezatlīdzības lietošanā (biedrībai ir spēkā esošs sabiedriskā labuma organizācijas statuss).
Svarīgi norādīt, ka jaunatnes organizāciju darbībai, telpas ir nepieciešamas gan administratīvajam darbam, piemēram, birojam, gan aktivitāšu īstenošanai tiešajā darbā ar jauniešiem. Bieži vien telpās, kas paredzētas birojam, nav iespējams īstenot tiešo darbu ar jauniešiem, jo tās nav piemērotas neformālās izglītības aktivitātēm.
Jaunatnes organizācija kā biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi un kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Jaunatnes organizācijām ir nozīmīga loma jaunatnes politikā, īpaši – jauniešu līdzdalības stiprināšanā, jo saskaņā ar Jaunatnes likuma 6. panta pirmo daļu, viens no biedrības statūtos noteiktajiem darbības mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, jaunatnes organizācijas veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju statūtos noteiktie darbības uzdevumi atbilst darba ar jaunatni pamatuzdevumiem. Īpaši būtiski, ka saskaņā ar Jaunatnes likumu divas trešdaļas no organizācijas biedriem ir bērni un jaunieši, turklāt šo organizāciju valdē ir jānodrošina jauniešu līdzdalība. Pilnvērtīgai jaunatnes politikas attīstībai ir svarīgi, lai jaunatnes organizāciju skaits un kapacitāte attīstītos, sniedzot jauniešiem līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes pieredzi.
Lai uzraudzītu jaunatnes organizāciju atbilstību Jaunatnes likumam, ministrija ir izstrādājusi un apstiprinājusi iekšējos noteikumos par kārtību, kādā tiek detalizēti izvērtētas biedrības, lai tās varētu tikt ierakstītas jaunatnes organizāciju sarakstā, kā arī ir noteikta kārtībā, kādā jaunatnes organizācijas ik gadu tiek pārbaudītas, vai tās atbilst Jaunatnes likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajam.
Jaunatnes organizācijas, lai sasniegtu savos statūtos noteiktos mērķus, atskaitās atbilstošajām valsts pārvaldes iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēram, gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās jaunatnes organizācija, kas pretendēs uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā un apstiprināšanas gadījumā – kļūs par šīs mantas lietotāju, atskaitīsies normatīvo aktu paredzētajā kārtībā publiskās personas mantas īpašniekam un atbilstošajām valsts pārvaldes iestādēm.
Jaunatnes organizācijas ir nozīmīgs jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elements, kas ikdienā īsteno gan tiešo darbu ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem saskaņā ar Jaunatnes likuma 1. pantu (turpmāk – jaunieši), gan ministrijai sniedz pieredzē balstītu ekspertīzi dažādu jaunatnes politikas rīcībpolitiku un normatīvo aktu izstrādes procesā darba grupu un konsultāciju sadarbības formātos.
Saskaņā ar Jaunatnes politikas valsts programmā, kas ikgadu tiek apstiprināta no ministrijas puses, noteiktajiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem jaunatnes organizāciju atbalstam tiek organizēti divi atklātie projektu konkursi: pamatojoties uz Jaunatnes likuma 12. panta otro daļu, viens projektu konkurss ir vērsts uz vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām ar mērķi projektu ietvaros īstenot tiešo darbu ar jauniešiem vietējā un reģionālā līmenī, tajā skaitā iesaistot jauniešus dažāda veida līdzdalības aktivitātēs, piemēram, nodrošinot, ka jaunieši pēc projekta paliek darboties organizācijā ilgtermiņā un īstenojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācības, semināri, āra dzīves aktivitātes, diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un citos; pamatojoties uz Jaunatnes likuma 12. panta otro daļu, ceturto daļu un ceturto prim daļu, otrs projektu konkurss sniedz atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām, kas īsteno darba ar jaunatni aktivitātes vismaz trijos Latvijas plānošanas reģionos un kuru biedru skaits nav mazāks par 300 biedriem, ar mērķi projekta ietvaros stiprināt organizāciju kapacitāti un veikt tiešo darbu ar jauniešiem un ar darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, pielietojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācību vizītes, mācības, konferences, āra dzīves aktivitātes, ekspertu piesaiste, jaunatnes dialogs un citos, lai turpinātu attīstīt ilgtspējīgu darba ar jaunatni sistēmu valsts līmenī.
Jaunatnes organizācijas, kas īsteno projektus ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, atskaitās par projektam piešķirto finansējumu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.
Ministrija likumprojekta izstrādes ietvaros ir veikusi jaunatnes organizāciju aptauju, lai noskaidrotu jaunatnes organizāciju pamatdarbībai un aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu nodrošinājumu un izmaksas.
Ministrijas aptaujā par jaunatnes organizāciju telpu nodrošinājumu piedalījās 15 jaunatnes organizācijas no 31 jaunatnes organizāciju sarakstā reģistrētajām biedrībām.
Saskaņā ar organizāciju norādīto, tad savas pamatdarbības nodrošināšanai un aktivitāšu īstenošanai 7 jaunatnes organizācijas izmanto privātīpašniekam piederošas telpas, 4 – gan pašvaldības, gan privātīpašnieka telpas, 3 – pašvaldības telpas, 1 – gan privātīpašnieka, gan organizācijas īpašumā esošas telpas.
Lielākā daļā gadījumu (8) telpas tiek īrētas par maksu un pārējos gadījumos (7) organizācijas norāda, ka telpas tiek izmantotas bez maksas.
Saskaņā ar organizāciju norādīto, tad vidējās izmaksas mēnesī vienai jaunatnes organizācijai ir aptuveni 1000,00 EUR un gadā – aptuveni 12000,00 EUR.
Jaunatnes organizācijas aptaujā norādīja, ka esošais telpu risinājums daļēji apmierina, bet ir izaicinājumi (6), nepieciešams papildu atbalsts (6) un tikai 3 organizācijas norādīja, ka pilnībā apmierina esošā situācija.
Jaunatnes organizācijas norāda, ka telpu īres maksa ir pārāk augsta (4) un atsevišķas organizācijas nevar atrast atbilstošas telpas savu vajadzību īstenošanai (2). Pārējās organizācijas norāda, ka tām ir pieejamas telpas.
Kopumā visas 15 jaunatnes organizācijas norādīja, ka ir ieinteresētas savu mērķu sasniegšanai izmantot pašvaldības vai valsts īpašumā esošas telpas, ja būtu tāda iespēja.
No septiņām jaunatnes organizācijām, kas aptaujā norādīja, ka telpas tiek izmantotas bez maksas, trīs gadījumos norādīts, ka tās ir pašvaldībai piederošas telpas (ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss), vienā gadījumā – privātīpašnieka telpas (nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa), divos gadījumos – gan pašvaldības, gan privātīpašnieka telpas (ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss), vienā gadījumā – telpas, kas pieder pašvaldībai, privātīpašniekam un telpas, kas pieder citai nevalstiskajai organizācijai (nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa). Tajā skaitā no augstāk apkopotās informācijas tikai vienā gadījumā jaunatnes organizācija norāda, ka telpas ir nodotas bezatlīdzības lietošanā (biedrībai ir spēkā esošs sabiedriskā labuma organizācijas statuss).
Svarīgi norādīt, ka jaunatnes organizāciju darbībai, telpas ir nepieciešamas gan administratīvajam darbam, piemēram, birojam, gan aktivitāšu īstenošanai tiešajā darbā ar jauniešiem. Bieži vien telpās, kas paredzētas birojam, nav iespējams īstenot tiešo darbu ar jauniešiem, jo tās nav piemērotas neformālās izglītības aktivitātēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pirmkārt, saskaņā ar ministrijas iekšējā audita ziņojumu par ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmā noteikto pasākumu un rezultātu sasniegšanu par 2022. un 2023. gadu tika konstatēts, ka ministrijai nepieciešams izvērtēt jaunatnes organizācijas statusa noteikšanas priekšrocības, jo auditoru vērtējumā esošās priekšrocības nav samērīgas pret nepieciešamo ieguldījumu no biedrību puses, t.i.:
iesnieguma sagatavošana par iekļaušanu jaunatnes organizāciju sarakstā;
atbilstības nodrošināšana Jaunatnes likumā noteiktajiem kritērijiem, īpaši kritērijam, kas paredz, ka biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši.
Otrkārt, jaunatnes organizācijas ikdienā saskaras ar gadījumiem, kad pašvaldības un pašvaldību iestādes nevar nodot sev piederošās telpas jaunatnes organizācijām, lai tās varētu īstenot savas aktivitātes un veikt tiešo darbu ar jauniešiem. Pašvaldības skaidro, ka to tām liedz darīt normatīvie akti. Lielākā daļā gadījumu jaunatnes organizāciju rīcībā nav papildus līdzekļu, lai tās varētu īrēt darba ar jaunatni aktivitāšu nodrošināšanai atbilstošas telpas.
Treškārt, Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros jaunatnes organizācijām apstiprinātais projektu finansējuma apmērs nav pietiekams, lai atsevišķi segtu tām nepieciešamo telpu īres izmaksas.
iesnieguma sagatavošana par iekļaušanu jaunatnes organizāciju sarakstā;
atbilstības nodrošināšana Jaunatnes likumā noteiktajiem kritērijiem, īpaši kritērijam, kas paredz, ka biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši.
Otrkārt, jaunatnes organizācijas ikdienā saskaras ar gadījumiem, kad pašvaldības un pašvaldību iestādes nevar nodot sev piederošās telpas jaunatnes organizācijām, lai tās varētu īstenot savas aktivitātes un veikt tiešo darbu ar jauniešiem. Pašvaldības skaidro, ka to tām liedz darīt normatīvie akti. Lielākā daļā gadījumu jaunatnes organizāciju rīcībā nav papildus līdzekļu, lai tās varētu īrēt darba ar jaunatni aktivitāšu nodrošināšanai atbilstošas telpas.
Treškārt, Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros jaunatnes organizācijām apstiprinātais projektu finansējuma apmērs nav pietiekams, lai atsevišķi segtu tām nepieciešamo telpu īres izmaksas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā jaunatnes organizāciju lielo nozīmi kopējā jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas nodrošināšanā, ministrijas ieskatā jaunatnes organizācijas statuss jeb biedrības esamība jaunatnes organizāciju sarakstā ir papildus normatīvi jānostiprina ar iespēju jaunatnes organizācijām pretendēt uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā ar mērķi veikt tiešo darbu ar jauniešiem un nodrošināt jaunatnes organizāciju darbību ilgtermiņā. Paredzētās izmaiņas pozitīvi ietekmēs jaunatnes politikas un darba ar jaunatni ilgtspēju, jo tās sekmēs iespējas arvien jaunām jaunatnes organizācijām nodrošināt savu darbību un iesaistīt arvien vairāk Latvijas jauniešus jēgpilnās līdzdalības aktivitātēs, tajā skaitā sekmējot jauniešu ar ierobežotām iespējām un NEET grupas jauniešu[1] iesaisti sabiedrības procesos. Jo vairāk jauniešu iesaistās jaunatnes organizāciju rīkotajās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs, jo stiprāka kļūst kopējā Latvijas iekšējā drošība.
Likumprojekta mērķis ir vērsts uz to, lai sniegtu jaunatnes organizācijām iespēju pretendēt uz publiskas personas mantas bezatlīdzības izmantošanu, piemēram, telpām, un papildus tas sniegtu iespēju, piemēram, pašvaldībai vai valstij piederošu un ilgstoši neizmantotu telpu jēgpilnu un lietderīgu izmantošanu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas attīstībai.
Jaunatnes likuma 13. pantā noteiktā norma par pārvaldes uzdevumu veikšanas deleģēšanu, piemēram, biedrībām paredz konkrētu darbību veikšanu, ko biedrības kādā noteiktā laika periodā var veikt labāk, nekā, piemēram, valsts iestāde. Šo darbību veikšanai visbiežāk ir konkrēts mērķis, finansējums, laiks, atskaitīšanās procedūra, kurā konkrētie uzdevumi ir jāveic. Taču ministrijas rīcībā nav, piemēram, telpu, kuras varētu nodot jaunatnes organizācijām. Bet saskaņā ar jaunatnes organizāciju sniegto informāciju, pašvaldību rīcībā ir telpas, kuras lietderīgi būtu izmantojamas tiešajam darbam ar jauniešiem, taču pašvaldības norāda, ka šādas telpas nevar nodot jaunatnes organizāciju rīcībā bezatlīdzības izmantošanai. Papildus norādot, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. pantu, darbs ar jaunatni ir pašvaldības autonomā funkcija.
Jaunatnes organizāciju tiešais mērķis ir darbs ar jauniešiem un kopējās darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Jaunatnes organizācijas darbojas ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos, kā arī to valdēs darbojas jaunieši un divas trešdaļas biedru ir jaunieši, attiecīgi šādu organizāciju darbība ir iespēja jauniešiem pilnveidot savas pilsoniskās līdzdalības prakses un ir īpaši atbalstāma. Projektu īstenošana ir viena no svarīgākajiem jaunatnes organizāciju funkcionēšanas pamatiem. Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru ikgadu veic projektu administrēšanas izvērtēšanu un iespēju robežās samazina projektu īstenotājiem administratīvās darbības, lai jaunatnes organizāciju pārstāvji pēc iespējas vairāk varētu fokusēties uz organizāciju mērķu sasniegšanu un veikt darbu ar jauniešiem. Tiešais darbs ar jauniešiem ir ļoti laikietilpīgs un prasa profesionālo speciālistu resursu, lai jēgpilni strādātu ar jauniešiem un sasniegtu nozīmīgus rezultātus. Biedrībām “jaunatnes organizācijas” statuss ir izveidots ar mērķi, lai valsts precīzi un jēgpilni varētu atbalstīt konkrētās biedrības, kas veic šo nozīmīgo un tiešo darbu ar jauniešiem. Līdz ar to aicināt jaunatnes organizācijas, kas jau ir ieguvušas statusu jaunatnes politikas sistēmas arhitektūrā un kas ir atzītas un veic nozīmīgu ieguldījumu darba ar jaunatni attīstībā, gatavot dokumentāciju, pieteikties, uzturēt, atskaitīties jauna statusa “sabiedriskā labuma organizācija” iegūšanai, būtu nesamērīgs administratīvs slogs šo organizāciju darbībai, īpaši – vietēja mēroga jaunatnes organizācijām, kurām parasti ir zemāka administratīvā kapacitāte un lielāko daļu darba veic brīvprātīgie.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās jaunatnes organizācijas varēs pretendēt gan uz pašvaldību, gan valsts, gan kapitālsabiedrību mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā. Jaunatnes organizācijas varēs pretendēt uz noteiktās mantas iegūšanu lietošanā, taču, ja publiskas personas ieskatā, konkrētās mantas nodošana nebūs iespējama, jaunatnes organizācijas pieprasījums varēs tikt argumentēti noraidīts.
Jaunatnes organizācijas, lai sasniegtu savos statūtos noteiktos mērķus, var veikt saimniecisko darbību, kas nav vērsta uz peļņas gūšanu. To apliecina jaunatnes organizāciju īstenotie projekti ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Projektu ietvaros ir attiecināmas izmaksas saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1243 “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts jauniešu iniciatīvas un līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam” 34. punktu, tajā skaitā atlīdzības izmaksas projektā iesaistītajiem speciālistiem.
Ministrija ir izvērtējusi potenciālo jaunatnes organizāciju darbību ar to rīcībā nodotās publiskās personas mantas izmantošanu bezatlīdzības lietošanā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantam un secinājusi, ka šīs darbības var atbilst komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm. Pamatojoties uz to, ministrija pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās sagatavos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 97) 90. punktā un Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 350) 130. punktā, tos papildinot ar izņēmuma piemērošanu arī attiecībā uz jaunatnes organizācijām.
Svarīgi norādīt, ka laika posmā no likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas līdz MK noteikumu Nr. 97 un MK noteikumu Nr. 350 grozījumu spēkā stāšanās dienai, publiskas personas mantas nodošanas bezatlīdzības lietošanā jaunatnes organizācijām sniedzējam, ir pienākums izvērtēt bezatlīdzības nodošanu un piemērot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu, tajā skaitā, piemērojot de minimis atbalsta regulējumu, ja tas ir attiecināms konkrētajā gadījumā.
[1] NEET grupas jaunietis – 15-24 gadus vecs jaunietis, kurš nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam: https://m.likumi.lv/doc.php?id=338304.
Likumprojekta mērķis ir vērsts uz to, lai sniegtu jaunatnes organizācijām iespēju pretendēt uz publiskas personas mantas bezatlīdzības izmantošanu, piemēram, telpām, un papildus tas sniegtu iespēju, piemēram, pašvaldībai vai valstij piederošu un ilgstoši neizmantotu telpu jēgpilnu un lietderīgu izmantošanu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas attīstībai.
Jaunatnes likuma 13. pantā noteiktā norma par pārvaldes uzdevumu veikšanas deleģēšanu, piemēram, biedrībām paredz konkrētu darbību veikšanu, ko biedrības kādā noteiktā laika periodā var veikt labāk, nekā, piemēram, valsts iestāde. Šo darbību veikšanai visbiežāk ir konkrēts mērķis, finansējums, laiks, atskaitīšanās procedūra, kurā konkrētie uzdevumi ir jāveic. Taču ministrijas rīcībā nav, piemēram, telpu, kuras varētu nodot jaunatnes organizācijām. Bet saskaņā ar jaunatnes organizāciju sniegto informāciju, pašvaldību rīcībā ir telpas, kuras lietderīgi būtu izmantojamas tiešajam darbam ar jauniešiem, taču pašvaldības norāda, ka šādas telpas nevar nodot jaunatnes organizāciju rīcībā bezatlīdzības izmantošanai. Papildus norādot, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. pantu, darbs ar jaunatni ir pašvaldības autonomā funkcija.
Jaunatnes organizāciju tiešais mērķis ir darbs ar jauniešiem un kopējās darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Jaunatnes organizācijas darbojas ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos, kā arī to valdēs darbojas jaunieši un divas trešdaļas biedru ir jaunieši, attiecīgi šādu organizāciju darbība ir iespēja jauniešiem pilnveidot savas pilsoniskās līdzdalības prakses un ir īpaši atbalstāma. Projektu īstenošana ir viena no svarīgākajiem jaunatnes organizāciju funkcionēšanas pamatiem. Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru ikgadu veic projektu administrēšanas izvērtēšanu un iespēju robežās samazina projektu īstenotājiem administratīvās darbības, lai jaunatnes organizāciju pārstāvji pēc iespējas vairāk varētu fokusēties uz organizāciju mērķu sasniegšanu un veikt darbu ar jauniešiem. Tiešais darbs ar jauniešiem ir ļoti laikietilpīgs un prasa profesionālo speciālistu resursu, lai jēgpilni strādātu ar jauniešiem un sasniegtu nozīmīgus rezultātus. Biedrībām “jaunatnes organizācijas” statuss ir izveidots ar mērķi, lai valsts precīzi un jēgpilni varētu atbalstīt konkrētās biedrības, kas veic šo nozīmīgo un tiešo darbu ar jauniešiem. Līdz ar to aicināt jaunatnes organizācijas, kas jau ir ieguvušas statusu jaunatnes politikas sistēmas arhitektūrā un kas ir atzītas un veic nozīmīgu ieguldījumu darba ar jaunatni attīstībā, gatavot dokumentāciju, pieteikties, uzturēt, atskaitīties jauna statusa “sabiedriskā labuma organizācija” iegūšanai, būtu nesamērīgs administratīvs slogs šo organizāciju darbībai, īpaši – vietēja mēroga jaunatnes organizācijām, kurām parasti ir zemāka administratīvā kapacitāte un lielāko daļu darba veic brīvprātīgie.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās jaunatnes organizācijas varēs pretendēt gan uz pašvaldību, gan valsts, gan kapitālsabiedrību mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā. Jaunatnes organizācijas varēs pretendēt uz noteiktās mantas iegūšanu lietošanā, taču, ja publiskas personas ieskatā, konkrētās mantas nodošana nebūs iespējama, jaunatnes organizācijas pieprasījums varēs tikt argumentēti noraidīts.
Jaunatnes organizācijas, lai sasniegtu savos statūtos noteiktos mērķus, var veikt saimniecisko darbību, kas nav vērsta uz peļņas gūšanu. To apliecina jaunatnes organizāciju īstenotie projekti ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Projektu ietvaros ir attiecināmas izmaksas saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1243 “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts jauniešu iniciatīvas un līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam” 34. punktu, tajā skaitā atlīdzības izmaksas projektā iesaistītajiem speciālistiem.
Ministrija ir izvērtējusi potenciālo jaunatnes organizāciju darbību ar to rīcībā nodotās publiskās personas mantas izmantošanu bezatlīdzības lietošanā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantam un secinājusi, ka šīs darbības var atbilst komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm. Pamatojoties uz to, ministrija pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās sagatavos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 97) 90. punktā un Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 350) 130. punktā, tos papildinot ar izņēmuma piemērošanu arī attiecībā uz jaunatnes organizācijām.
Svarīgi norādīt, ka laika posmā no likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas līdz MK noteikumu Nr. 97 un MK noteikumu Nr. 350 grozījumu spēkā stāšanās dienai, publiskas personas mantas nodošanas bezatlīdzības lietošanā jaunatnes organizācijām sniedzējam, ir pienākums izvērtēt bezatlīdzības nodošanu un piemērot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu, tajā skaitā, piemērojot de minimis atbalsta regulējumu, ja tas ir attiecināms konkrētajā gadījumā.
[1] NEET grupas jaunietis – 15-24 gadus vecs jaunietis, kurš nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam: https://m.likumi.lv/doc.php?id=338304.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Jaunieši, jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki un darbā ar jaunatni iesaistītās personas.
Ietekmes apraksts
Jaunieši iegūs plašākas iespējas piedalīties jēgpilnās līdzdalības aktivitātēs, ko organizēs jaunatnes organizācijas. Jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki un citas darbā ar jaunatni iesaistītās personas varēs sadarboties ar plašāku jaunatnes organizāciju loku, tādējādi stiprinot darba ar jaunatni institucionālo sistēmu.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Jaunatnes organizācijas, pašvaldības un to institūcijas.
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertās tiesību normas sekmēs jaunatnes organizāciju darbību, jo tās sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību institūcijām, varēs izmantot pašvaldību rīcībā esošās telpas, kuras, piemēram, netiek izmantotas, un kuras varēs tikt nodotas jaunatnes organizācijām bezatlīdzības lietošanā ar nosacījumiem. Jaunatnes organizācijām tas būs nozīmīgs atspaids savas darbības veikšanai, lai ikdienā veiktu tiešo darbu ar jauniešiem.
Pašvaldības un to institūcijas iegūs jaunas sadarbības iespējas ar jaunatnes organizācijām, sniedzot iespēju attīstīt jaunatnes darbu vietējā līmenī, tādējādi stiprinot kopējo pilsonisko sabiedrību vietējā līmenī.
Pašvaldības un to institūcijas iegūs jaunas sadarbības iespējas ar jaunatnes organizācijām, sniedzot iespēju attīstīt jaunatnes darbu vietējā līmenī, tādējādi stiprinot kopējo pilsonisko sabiedrību vietējā līmenī.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas rezultāti ir pieejami sadaļā “Papildu dokumenti”: dokuments “Viedokļu pārskats 25-TA-1341”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Jaunatnes organizācijas Pašvaldības un to institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektā iekļautās izmaiņas vērstas uz jaunatnes organizāciju darbības stiprināšanu, kas sekmēs tiešo darbu ar jauniešiem un ar darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, tādējādi veicinot kopējās pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko vērtību attīstību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts skar jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunietis vecumā no 13 līdz 18 gadiem var tik kvalificēts kā bērns. Pamatojoties uz to, ka likumprojektā ietvertās normas ir vērstas uz jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanu, plānotās izmaiņas sekmēs arvien plašāku iespēju arī bērniem iesaistīties jēgpilnas līdzdalības aktivitātēs.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi