21-TA-460: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par vienošanās projektu par grozījumu 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līgumā starp Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums" 4.4.1 apakšpunkts.
Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS) un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC) pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta 1.1 daļu 2018. gada 10. decembrī noslēdza deleģēšanas līgumu (reģ. Nr. AŠ 2018/39), kurā NBS deleģē LVRTC valsts pārvaldes uzdevumu - izveidot un uzturēt Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Saskaņā ar aizsardzības ministra 2018. gada 12. decembra pavēli Nr. 194-P ,,Par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” pārvaldes uzdevums ir deleģēts uz laiku līdz trim gadiem, proti, līdz 2021. gada 10. decembrim. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmo daļu par deleģēšanas līguma izpildes termiņa pagarinājumu lemj Ministru kabinets.
Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS) un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC) pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta 1.1 daļu 2018. gada 10. decembrī noslēdza deleģēšanas līgumu (reģ. Nr. AŠ 2018/39), kurā NBS deleģē LVRTC valsts pārvaldes uzdevumu - izveidot un uzturēt Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Saskaņā ar aizsardzības ministra 2018. gada 12. decembra pavēli Nr. 194-P ,,Par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” pārvaldes uzdevums ir deleģēts uz laiku līdz trim gadiem, proti, līdz 2021. gada 10. decembrim. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmo daļu par deleģēšanas līguma izpildes termiņa pagarinājumu lemj Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai pieņemtu lēmumu par 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līguma, kas noslēgts starp NBS un LVRTC, izpildes termiņa pagarinājumu par vēl 36 mēnešiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
NBS un LVRTC, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta 1.1 daļu, 2018. gada 10. decembrī noslēdza deleģēšanas līgumu (reģ. Nr. AŠ 2018/39), kurā NBS deleģē LVRTC valsts pārvaldes uzdevumu - izveidot un uzturēt Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Deleģēšanas līguma termiņš noteikts 36 mēneši no tā noslēgšanas dienas, proti, līdz 2021. gada 10. decembrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildei LVRTC ir izsludinājis vairākus iepirkumus, no kuriem lielākā daļa ir veiksmīgi noslēgusies un jau ieviesta darbībā, tomēr apjomīgākais iepirkums, kas deleģēšanas līgumā paredzētā risinājuma ieviešanas galvenā daļa – GMDSS un AIS iekārtu un programmatūras piegāde, uzstādīšana un atbalsta nodrošināšana, tika pārtraukts (iepirkuma procedūras rezultāti vairākkārt tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā un pēc 2 gadu ilgas iepirkuma procedūras NBS, atkārtoti izvērtējot deleģēšanas līguma tehniskās prasības, konstatēja vairākas neprecizitātes, kuras iesniedza LVRTC, kā rezultātā LVRTC pārtrauca iepirkumu). Ņemot vērā LVRTC sniegto informāciju, jauna iepirkuma veikšanai un tehnoloģiju ieviešanai ir nepieciešams pagarināt risinājuma pilnīgai ieviešanai noteikto termiņu un līdz ar to arī 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līguma termiņu par vēl 36 mēnešiem, tādējādi paredzot, ka deleģēšanas līgums ir spēkā 6 (sešus) gadus no tā noslēgšanas dienas.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz visu iepriekš norādīto, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi vienošanās projektu par grozījumiem 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līgumā, paredzot, ka deleģēšanas līguma termiņš tiek pagarināts par 36 mēnešiem un minētais deleģēšanas līgums ir spēkā 6 (sešus) gadus no tā noslēgšanas dienas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmo daļu ir nepieciešams lūgt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par deleģēšanas līguma izpildes termiņa pagarinājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā ka, ka ir nepieiešams pabeigt plānotā risinājuma ieviešanu, 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līguma termiņa pagarināšana ir atbilstošākais risinājums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēc lēmuma pieņemšanas NBS un LVRTC parakstīs sagatavoto vienošanās projektu par grozījumiem 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līgumā, paredzot, ka deleģēšanas līgums ir spēkā 6 (sešus) gadus no tā noslēgšanas dienas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Neattiecas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi