Anotācija (ex-ante)

1. Grozījumi saistībā ar atteikšanos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas:

Vēršam uzmanību uz to, ka 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi KL, ar kuriem aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma, kā arī pilnveidota kriminālsodu sistēma kopumā, proti, paredzot probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu.

Vienlaikus KL pārejas noteikumu 25. punktā noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzība – sāk piemērot ar 2022. gada 1. janvāri pilngadīgām personām, kuras izdarījušas KL 126., 130., 130.¹, 174., 248.², 253.² un 340. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra, un nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši jebkuru KL sevišķās daļas pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra.

Šāds pārejas noteikums ir noteikts, lai, stājoties spēkā grozījumiem KL, probācijas uzraudzību kā pamatsodu jau sākotnēji būtu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgajām personām par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu, proti:
126. pants "Tīšs vidēja smaguma miesas bojājums"
130. pants "Tīšs viegls miesas bojājums"
130.¹ pants "Spīdzināšana"
174. pants "Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo"
248.² pants "Jaunu psihoaktīvu vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana un jaunu psihoaktīvu vielu neatļauta lietošana"
253.² pants "Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta iegādāšanās, glabāšana un realizēšana nelielā apmērā un narkotisko un psihotropo vielu neatļauta lietošana"
340. pants "Karavīra piekaušana un spīdzināšana".

Ievērojot to, ka šie noziedzīgie nodarījumi ir tiešā veidā saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu,  KL grozījumi paredzēja tieši attiecībā uz šiem noziedzīgu nodarījumu veidiem ļaut piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu pieaugušajiem, stājoties spēkā grozījumiem KL, tādējādi vismaz daļēji rodot iespēju arī attiecībā uz pieaugušajiem plašāk piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, bet vienlaikus ļauj strādāt ar personas domāšanas un uzvedības korekciju.

KL grozījumus attiecībā uz probācijas uzraudzību – kā pamatsodu sākotnēji nebija iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām, jo tas no valsts budžeta prasītu papildu finansējumu Valsts probācijas dienestam vairāk nekā 3,5 miljonus euro apmērā gadā. KL grozījumu anotācijā tika norādīts, ka pēc noteikta perioda (vismaz 3 gadiem) būs iespējams veikt precīzus aprēķinus par to, kādu noslodzi uz Valsts probācijas dienestu atstāj tie atsevišķie noziedzīgie nodarījumi, par kuriem probācijas uzraudzību kā pamatsodu sāks piemērot pilngadīgām personām no likuma spēkā stāšanās brīža 2022. gada 1. janvārī. Tādējādi precīzi būs iespējams prognozēt nepieciešamo budžeta līdzekļu apjomu, kāds nepieciešams nākotnē, lai probācijas uzraudzību kā pamatsodu noteiktu pilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.

Vienlaikus, izstrādājot grozījumus KL, jau sākotnēji tika secināts, ka probācijas uzraudzība kļūs par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai.  

Vienīgā atšķirība, kas tika konstatēta – probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā, tiek aizstāts neizciestais soda laiks (gan pie probācijas uzraudzības kā papildsoda, gan pie probācijas uzraudzības kā pamatsoda), savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tiek izpildīts tam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā tā apjomā, neskatoties uz to, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus. Tas nozīmē, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas ir bargākas par paredzētajām probācijas uzraudzības neievērošanas sekām. Tikai ar šīm sekām nosacīta notiesāšana atšķiras no probācijas uzraudzības.

Vēršam uzmanību uz to, ka nosacīta brīvības atņemšanas soda noteikšana sabiedrībā dažkārt tiek uztverta kā atbrīvošana no soda, jo sods netiek izpildīts. Tā vietā probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu reāls sods, kas tiktu izpildīts uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Ja persona nepilda probācijas uzraudzības nosacījumus, tad šis sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

Ievērojot minēto, pastāv iespēja pilnībā atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība, proti, ļaujot to piemērot ne tikai nepilngadīgajiem, bet arī pilngadīgajiem attiecībā uz jebkādu KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu (nevis kā pašreiz ļaujot to piemērot tikai 7 noziedzīgu nodarījumu gadījumā). Jāuzsver, ka tādējādi vienlaikus tiks mazināta atkārtota sabiedriskā darba piemērošana personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus. Ņemot vērā, ka pēdējos gados ik gadu sabiedriskais darbs trīs un vairāk reižu pēc kārtas ir piemērots 35 % no visiem probācijas klientiem, kuriem tiek nodrošināta sabiedriskā darba izpilde, jaunā pamatsoda ieviešana pilnā apjomā šo problēmu varētu mazināt. Būtiski tas ir arī tāpēc, ka saskaņā ar grozījumiem KL papildsodu – probācijas uzraudzība – var piemērot kopā tikai ar brīvības atņemšanas sodu, nevis ar sabiedrisko darbu kā tas bija līdz šim, un tas nozīmē, ka daļai notiesāto, kuriem sociālo korekciju bija iespējams īstenot šādas sodu kombinācijas gadījumā, tas vairs nav iespējams.

Papildu atzīmējams, ka brīvības atņemšanas soda nosacīta noteikšana jau pašreiz apgrūtina galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. Ja tā tiek saglabāta, tad nav iespējams realizēt turpmāk Likumprojektā piedāvāto galīgā soda noteikšanas reformu, kas paredz galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem attiecībā tikai uz tādiem sodiem, kas tiek reāli izpildīti, nevis tādiem, kuru izpilde ir atlikta ar nosacītu notiesāšanu.

Ja atsakāmies no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tad līdzīgi kā naudas soda gadījumā (KL 41. panta 2.² daļa) ir jāparedz iespēja pie noteiktiem apstākļiem piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu arī par smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par pieciem gadiem, jo pašreiz saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu nosacītu notiesāšanu var piemērot arī par smaga nozieguma izdarīšanu, ja brīvības atņemšana netiek noteikta lielāka par pieciem gadiem. Tieslietu ministrijas pastāvīgā KL darba grupa secināja, ka nebūtu pieļaujama probācijas uzraudzības kā pamatsoda noteikšana par sevišķi smagiem noziegumiem.

Ievērojot to, ka likumprojekts paredz no KL izslēgt brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu, KL 52. panta 2.³ daļā paredzētais tiesiskais regulējums par brīvības atņemšanas kombinēto sodu ar probācijas uzraudzību ir pārceļams uz KL 52. panta 2.¹ daļu, kurā  noteikta kombinētā soda piemērošana brīvības atņemšanai ar sabiedrisko darbu un kura tiesiskais regulējums ir pilnībā attiecināms arī uz probācijas uzraudzību.

Vēršam uzmanību uz to, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās izpildāms pamatsods. Ievērojot minēto, ja persona probācijas uzraudzības kā pamatsoda laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, tad tai par jauno noziedzīgo nodarījumu tiks piespriests pamatsods, kas tiks pilnībā vai daļēji saskaitīts kopā ar neizciesto probācijas uzraudzības laiku KL 51. un 52.pantā paredzētajā kārtībā.

Ievērojot to, ka KL 55. panta 11. daļā līdz šim bija noteikts, ka nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai, kura ir izdarījusi KL 159. pantā “Izvarošana” vai 160. pantā “Seksuāla vardarbība” paredzēto noziegumu, un ievērojot to, ka likumprojekts neparedz iespēju probācijas uzraudzību kā pamatsodu noteikt par sevišķi smagiem noziegumiem, likumprojekts paredz palielināt KL 160. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas sodu no septiņiem uz deviņiem gadiem. Tādējādi KL 160. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums no smaga nozieguma tikts klasificēts kā sevišķi smags noziegums un par to nebūs iespējams piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, līdzīgi kā līdz šim par to nebija iespējams piemērot nosacītu brīvības atņemšanas sodu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka KL 160. panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo. Ievērojot minēto, šādas darbības ir klasificējamas kā sevišķi smags noziegums, proti, līdzīgi kā KL 159. panta pirmajā daļā.

KL pārejas noteikumi ļaus probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk piemērot arī pilngadīgajām personām par jebkuru noziedzīgo nodarījumu, izņemot sevišķi smagu noziegumu.

Tāpat ar KL pārejas noteikumiem nepieciešams nodrošināt saprātīgu pāreju no pašreizēja tiesiskā regulējuma par brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu, uz jauno tiesisko regulējumu, kas paredz probācijas uzraudzības kā pamatsoda noteikšanu nosacītas notiesāšanas vietā, paredzot iespēju nosacītas brīvības atņemšanas vietā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumu spēkā stāšanās, piemērot probācijas uzraudzību t.sk. izņēmuma gadījumā arī par sevišķi smagiem noziegumiem, par kuriem iepriekš bija iespējams piemērot nosacītu brīvības atņemšanu.

Ievērojot minēto, likumprojekta pārejas noteikums paredz noteikts, ka personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim un vēl nav notiesātas, un kurām likums ļāva piemērot nosacītu notiesāšanu un tiesa to būtu piemērojusi, tās vietā piemēro pamatsodu — probācijas uzraudzība —  sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Vēršam uzmanību uz to, ka nosacīta notiesāšana ir bargāka par probācijas uzraudzību, jo tā ir personas notiesāšana ar brīvības atņemšanas sodu, lai arī nosakot to nosacīti, kā arī tās neievērošanas gadījumā tiek pilnībā izpildīts nosacīti noteiktas brīvības atņemšanas sods. Ievērojot minēto, šāds pārejas noteikums personai būs labvēlīgs.

Vienlaikus atzīmējams, ka šo pārejas noteikumu var piemērot tikai tiesa, proti, prokurors nevar atsaucoties uz šo pārejas noteikumu ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikt probācijas uzraudzību personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim un vēl nav notiesātas, jo tikai tiesa var izvērtēt to, vai tā brīvības atņemšanas vietā būtu piemērojusi nosacītu brīvības atņemšanu.  

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz izslēgt no KL 55. pantu “Nosacīta notiesāšana”, kā arī izslēgt no KL 40. panta otrās daļas, 43. panta otrās daļas, 44. panta ceturtās daļas, 52. panta otrās, 2.¹ un 2.³ daļas ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu.

Likumprojekts paredz papildināt KL 38.¹ pantu ar jaunu 2.¹ daļu kurā noteikts, ka, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu var noteikt uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par pieciem gadiem. Vēršam uzmanību uz to, ka tādējādi probācijas uzraudzības kā pamatsoda piemērošana tiek pieļauta arī par smagiem noziegumiem, jo par tiem iepriekš bija iespējams noteikt nosacītu brīvības atņemšanu saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu, savukārt šāds maksimālais probācijas uzraudzības termiņš - uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem – jau ir paredzēts nepilngadīgajiem KL 66.² panta pirmajā daļā.

Likumprojekts, izslēdzot no KL 52. panta 2.³ daļu, paredz tiesisko regulējumu par brīvības atņemšanas kombinēto sodu ar probācijas uzraudzību ietvert KL 52. panta 2.¹ daļā.

Likumprojekts paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 30. punktu, kurā noteikts, ka pamatsodu — probācijas uzraudzība — pilngadīgām personām sāk piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2023. gada 31.  decembra. Vēršam uzmanību uz to, ka šis pārejas noteikums ir saistīts ar KL pārejas noteikumu 25. punktu, kas līdz šim liedza pilngadīgām personām piemērot pamatsodu — probācijas uzraudzība par jebkuru KL sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Likumprojekts paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 31. punktu, kurā noteikts, ka personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim un vēl nav notiesātas, un kurām likums ļāva piemērot nosacītu notiesāšanu un tiesa to būtu piemērojusi, tās vietā piemēro pamatsodu — probācijas uzraudzība —  sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

2. Grozījumi saistībā ar tiesiskā regulējuma reformēšanu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem:

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka soda piemērošana ir viens no visbiežāk izvirzītajiem jautājumiem krimināllietās, ko kasācijas kārtībā skata Senāta Krimināllietu departaments. 2019. gadā jautājums par soda piemērošanu skatīts 62 lietās jeb 28% kasācijā skatītajās lietās, tostarp 17 lietās, kurās protestu bija iesniedzis prokurors.  Sodu noteikšana ir būtisks aspekts, kas nodrošina lietas pareizu un taisnīgu izskatīšanu, it sevišķi gadījumos, kad persona tiek sodīta par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tieši nepareizi noteiktu sodu dēļ Senātam visbiežāk nākas izmantot savas tiesības pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktās prasības robežas.

Augstākās tiesas 2016. gada tiesu prakses apkopojuma “Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā un aizstāšanā (Krimināllikuma 50., 51., 52. pants)”  46. lapā norādīts, ka galīgā soda noteikšana, atsaucoties uz KL 50. panta otro un  trešo daļu nav pamatota vairāk kā divās trešdaļās tiesas nolēmumu, vēl mazāks šis skaits ir tiesu nolēmumos, ar kuriem sods noteikts saskaņā ar KL 50. panta piekto daļu un 51. pantu.

Sodu izpildes iestādes ir vērsušas Tieslietu ministrijas uzmanību uz to, ka nolēmumos par galīgā soda noteikšanu nereti sastopamas kļūdas, kā arī bieži nolēmumos nav pieskaitīti sodi pēc citiem nolēmumiem, kas iepriekš ir stājušies spēkā, bet vēl nav izpildīti, tā rezultātā sodu izpildes iestādes ir spiestas vērsties tiesā par nolēmumā pieļauto kļūdu labošanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 650. pantu, vai par galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 649. pantu.

Tāpat Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir vērsis uzmanību uz to, ka pašreizējais KL 50. un 51. panta tiesiskais regulējums apgrūtina iepriekš sodītajām personām aprēķināt sodāmības dzēšanas termiņus.

Ģenerālprokuratūra vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību uz to, ka praksē piemērojot KL normas, kas reglamentē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, Ģenerālprokuratūra konstatējusi nepieciešamību pilnveidot esošo krimināltiesisko regulējumu. Ģenerālprokuratūras skatījumā KL 50. un 51. pantā ietvertie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi rada problēmas normu praktiskajā piemērošanā, apgrūtinot taisnīgu un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.

Vēršam uzmanību uz to, ka sodu saskaitīšana un galīgā soda noteikšana ir viens no sarežģītākajiem krimināltiesību institūtiem, kā rezultātā praksē rodas kļūdas, piemērojot KL 50. un 51. panta normas. Rezultātā tiesu spriedumi tiek pārsūdzēti un  ilgstoši tiek skatīti augstākās tiesu instancēs, nevis nepareizas noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas dēļ, bet kļūdaini noteikta galīgā soda par vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem dēļ.  Šādi tiesas spriedumi ilgstoši nestājas spēkā, līdz ar to apsūdzētās personas tā vietā, lai sāktu izciest tām piespriesto sodu, turpina tikt pakļautas kriminālprocesuālajiem drošības līdzekļiem t.sk. apcietinājumam. Ievērojot minēto, likumprojekta mērķis ir novērst un mazināt minētās problēmas, kā arī padarīt saprotamāku galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.

Likumdevējam ir plaša rīcības brīvība sodu politikas jomā t.sk. attiecībā uz sodu saskaitīšanu un galīgā soda noteikšanu. Par to liecina citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesiskais regulējums šai jomā. KL darba grupā tika apskatīts un izvērtēts Francijas, Horvātijas, Maltas, Slovākijas, Rumānijas, Vācijas un Zviedrijas tiesiskais regulējums par sodu saskaitīšanu un galīgā soda noteikšanu.  

Piemēram, Francijā, ja vienas lietas ietvaros notiesā par vairākiem izdarītiem nodarījumiem, piespriestie sodi darbojas kopā, nepārsniedzot augstāko likumā noteikto maksimumu. Tas nozīmē, ka sodi netiek saskaitīti, bet darbojas vienlaikus, neviens no tiem nepārsniedzot likumā paredzēto maksimālo apmēru. Ja atsevišķas tiesvedības, tikai tad - līdzīgi kā Latvijā - skaita piespriestos sodus kopā, bet nedrīkst pārsniegt maksimālo likumā paredzēto soda robežu.

Savukārt Horvātijā, ja ir izdarīti vairāki noziedzīgi nodarījumi, tad tāpat kā Latvijā vispirms nosaka sodu par katru noziedzīgo nodarījumu, bet pēc tam, izvērtējot izdarītāja personību un izdarītos noziedzīgos nodarījumus kopumā, uzliek viņam solidāru sodu. Šī ir atšķirīga pieeja kā vairumā valstu – jo sodi netiek skaitīti, bet tiek novērtēta vēlreiz personība un izdarītie nodarījumi, uzliekot vienu solidāru sodu par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Lietuvā, ja izdarīti vairāki noziedzīgi nodarījumi, tiesa tāpat kā Latvijā uzliek sodu par katru noziedzīgo nodarījumu atsevišķi un pēc tam uzliek galīgo apvienoto sodu. Līdzīgi kā Latvijā  - nosakot galīgo apvienoto sodu, tiesa var piespriest vai nu apvienotu sodu (tas ir pilnīga ieskaitīšana, bet pie īpašiem nosacījumiem), vai arī pilnībā vai daļēji apvienot sodu. Saskaitītie sodi nevar pārsniegt maksimālo KL paredzēto apmēru. Latvijā var pārsniegt par vienu pusi.

Maltā, ja piespriež mūža ieslodzījumu – tad neko neskaita, visus citus piespriestos sodus aptver mūža ieslodzījums. Pārejos gadījumos vispirms piespriež sodu par smagāko no noziedzīgajiem nodarījumiem, tālāk palielinot to no1/3 līdz 1/5 no pārējo sodu kopējā ilguma.

Līdzīgi Slovākijā, proti, ja izdarīti divi un vairāki noziedzīgi nodarījumi, tad sods par smagāko palielināms par 1/3, nepārsniedzot 25 gadus brīvības atņemšanas.

Rumānijā līdzīgi kā Latvijā – vispirms sodu nosaka par katru noziedzīgo nodarījumu atsevišķi. Mūža ieslodzījums aptver citus sodus. Ja piespriesti vairāki brīvības atņemšanas sodi, tad piemēro bargāko un tam pievieno 1/3 no pārējiem saskaitītajiem sodiem. Ja piespriests tikai naudas sodu, tad arī piemēro bargāko un tam pievieno 1/3 no pārējo naudas sodu kopsummas. Līdzīgi kā Latvijā ir noteikts, kad saskaitot b/a sodus var pārvērst visu mūža ieslodzījumā. Rumānijā atskaita izciestā soda ilgumu, savukārt Latvijā saskaņā ar KL 51. panta pirmo daļu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Vācijā vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā bargākais no sodiem tiek palielināts, nosakot griestus. Mūža ieslodzījums aptver citus sodus. Līdzīgi kā Latvijā paredzēta iespēja naudas sodu pārvērst brīvības atņemšanā, bet var naudas sodu noteikt arī kā atsevišķi izciešamu.

Zviedrijā, ja izdarīti vairāki noziedzīgie nodarījumi, tad sākotnējais  pamats ir visu sodu kopējais apmērs, jeb pilnīga sodu saskaitīšana, tālāk to koriģējot atbilstoši judikatūrā nostiprinātiem principiem. Paredzēts, ka smagākajam sodam pievieno daļu no vieglākajiem sodiem, rezultātā tiek iegūta kopīgā soda vērtība, kas ir mazāka par atsevišķu sodu kopējās summas. Nav paredzēta vieglākā soda ietveršana smagākajā.

KL darba grupa, izvērtējot citu Eiropas savienības dalībvalstu tiesisko regulējumu kopsakarā ar Latvijas tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, piedāvā izdarīt šādus grozījumus KL 50. un 51. pantā un ar tiem saistītajā KL 52. pantā.

KL 50. pantā ir nepieciešams atteikties no vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā, jo ar šādu sodu saskaitīšanas principu faktiski persona tiek sodīta tikai par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērotie sodi faktiski netiek ņemti vērā, proti, tie netiek pieskaitīti pat daļēji.  Ievērojot minēto, likumprojekts paredz no KL 50. panta pirmās daļas izslēgt sodu saskaitīšanas principu - vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā.

Piemērs:
Par vienu noziedzīgu nodarījumu piespriesti 10 gadi brīvības atņemšanas (b/a), bet par otru 5 gadi b/a:

10 b/a pilnīgi saskaitot 5 b/a = 15 b/a

10 b/a daļēji saskaitot 5 (no 5 pieskaitot 2) b/a = 12 b/a

Ar likumprojektu izslēdzot no KL 50. panta soda saskaitīšanas principu, kas paredz vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā, attiecīgi ir izslēdzama arī KL 50. panta trešā daļa, tās saturu ietverot KL 50. panta otrajā daļā. Proti, atsakoties no vieglākā soda ietveršanas smagākajā, vairāk nav nepieciešams KL 50. panta otrajā un trešajā daļā dalīt sodu saskaitīšanas kārtību atkarībā no noziedzīga nodarījuma klasifikācijas. Vienīgais izņēmums, kad vieglākie sodi ietverami smagākajā, proti, tikai mūža ieslodzījumā, ir saglabājams KL 50. panta otrajā daļā.

Vēršam uzmanību uz to, ka KL 50. panta trešās daļas otrajā teikumā ietvertais nosacījums, ka saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) ar likumprojektu tiek pārcelts uz KL 50. panta otro daļu.

Visbeidzot, tieši vieglākā soda ietveršana smagākajā sodā principa dēļ savulaik tika radīta KL 50. panta piektā daļa, kas nosaka, ka tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu. Proti, KL 50. panta piektā daļa saglabā privilēģiju uz vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā personai, kura vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šai gadījumā KL 51. pantā ietvertā sodu saskaitīšanas kārtība pēc vairākiem spriedumiem nav attiecināma, jo tā neparedz vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā, bet tikai pilnīgu vai daļēju izciestā soda  pievienošanu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam.

KL 50. panta mērķis ir veikt sodu saskaitīšanu par vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nevis pēc vairākiem spriedumiem, par ko attiecīgi sodu saskaitīšana ir atrunāta KL 51. pantā. Bet KL 50. panta piektajā daļā faktiski ir atrunāts īpašs izņēmums no KL 51. panta, kādos gadījumos veicama sodu saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem joprojām KL 50. panta ietvaros. Praksē lielas neskaidrības rada tas, ka KL 50. panta piektā daļa paredz soda laikā ieskaitīt sodu, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu, Savukārt, KL 51. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Proti, KL 50. panta piektā daļa un KL 51. panta pirmā daļa  paredz savstarpēji pretēju sodu saskaitīšanas kārtību pēc vairākiem spriedumiem.

Ir saprotams savulaik KL 50. panta piektajā daļā ietvertais mērķis, proti, veikt sodu saskaitīšanu par visiem iepriekš izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir izdarīti pirms spēkā stājies kāds no spriedumiem, saskaņā ar KL 50. pantā ietvertajiem saskaitīšanas principiem t.sk. ļaujot izmantot vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā. Proti, ja visi personas iepriekš izdarītie noziedzīgie nodarījumi būtu savlaicīgi apzināti un apsūdzība būtu celta vienas krimināllietas ietvaros, tad nebūtu nepieciešams piemērot KL 50. panta piektās daļas regulējumu, lai piemērotu šo personai labvēlīgāko sodu saskaitīšanas kārtību. Savukārt atsakoties no vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā, atkrīt nepieciešamība pēc KL 50. panta piektās daļas, turpmāk jebkādu sodu saskaitīšanas kārtību pēc vairākiem spriedumiem atrunājot tikai KL 51. pantā.

Ar likumprojektu izslēdzot no KL 50. panta sodu saskaitīšanas principu, kas paredzēja vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā, attiecīgi ir izslēdzama arī KL 50. panta piektā daļa, turpmāk jebkādu sodu saskaitīšanas kārtību pēc vairākiem spriedumiem nosakot tikai KL 51. pantā.

Kas attiecas uz KL 50. panta piektajā daļā ietverto trešo teikumu, kas nosaka, ka, ja brīvības atņemšanas laiks, kas spriedumā noteikts nosacīti, ir lielāks par citā spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku, tad brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar brīvības atņemšanas laiku, tad tas ar likumprojektu arī ir izslēdzams, jo likumprojekts kopumā paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, līdz ar to, atkrīt nepieciešamība pēc šādas speciālas sodu saskaitīšanas kārtības pēc vairākiem spriedumiem, ja vienā no spriedumiem ir noteikta brīvības atņemšana nosacīti.

Vēršam uzmanību uz to, ka sodu noteikšana saskaņā ar KL 51. pantu notiek, ne tikai pēc vairākiem tiesu spriedumiem, bet arī pēc prokuroru priekšrakstiem par sodu, kā arī saskaitot sodus ar nolēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 649.pantu  “Sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpilde, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu”.  Ievērojot minēto, likumprojekts paredz KL 51. un 52. pantā terminu “spriedums” aizstāt ar terminu “nolēmums”.

Visbūtiskākās izmaiņas saistībā ar galīgā soda noteikšanu likumprojektā attiecas uz sodu saskaitīšanu pēc vairākiem spriedumiem KL 51. pantā, kas pilnībā izmaina līdzšinējo sodu saskaitīšanas kārtību jeb algoritmu.

Pašreiz KL 51. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Proti, attiecas tikai uz tādu sodu saskaitīšanu, kas piespriesti par nodarījumiem, kas izdarīti pēc sprieduma spēkā stāšanās, nevis arī tādiem, kas tika izdarīti pirms sprieduma spēkā stāšanās un par kuriem sods tika noteikts ar citu spriedumu (tādu sodu saskaitīšanai līdz šim tika paredzēta KL 50. panta piektā daļa).

Likumprojekts paredz KL 51. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, lai jebkādu sodu saskaitīšana pēc vairākiem nolēmumiem tiktu veikta tikai saskaņā ar KL 51. pantu.

Likumprojekts paredz KL 51. panta pirmajā daļā noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus. Daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu.

Tātad pirmais kritērijs KL 51. panta pirmajā daļā nosaka, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā. Tas nozīmē, ja persona vienas krimināllietas ietvaros ir atzīta par vainīgu vairāku patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, un veic galīgā soda noteikšanu tikai saskaņā ar KL 50. pantu. Ievērojot to, ka KL 50. panta ietvaros noteiktais galīgais sods ar nolēmumu vēl nav stājies spēkā (iespējams tas tiks pārsūdzēts, tiks pilnībā vai daļēji atcelts), galīgā soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar 51. pantu nav veicama izskatāmās krimināllietas ietvaros.

Ievērojot minēto, jebkāda galīgā soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem saskaņā ar KL 51. pantu turpmāk būs veicama nevis ar tiesas spriedumu, bet tikai ar atsevišķu nolēmumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 649. pantā  “Sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpilde, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu” noteikto kārtību. Tādējādi tiks novērsta tiesas spriedumu pārsūdzēšana saistībā ar kļūdaini saskaitītajiem sodiem pēc vairākiem spriedumiem, tie stāties spēkā un varēs tikt uzsākta sodu izpilde.  

No vienas puses, lai sodus saskaitītu pēc vairākiem nolēmumiem, ik reiz būs jāpieņem papildu viens nolēmums Kriminālprocesa likuma 649. panta kārtībā, no otras puses, jau pašreiz Kriminālprocesa likuma 649. panta kārtībā tiek bieži veikta sodu saskaitīšana pēc vairākiem nolēmumiem, kad tas kaut kādu iemeslu dēļ nav izdarīts sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu ietvaros. Turklāt, jaunā kārtība nodrošinās to, ka tiks pārsūdzēts tikai Kriminālprocesa likuma 649. panta kārtībā pieņemtais nolēmumus, proti, par to, vai pareizi veikta galīgā soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem, neietekmējot spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru krimināllieta ir izskatīta pēc būtības.

Savukārt otrais kritērijs KL 51. panta pirmajā daļā nosaka, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie nav vēl izpildīti. Tātad turpmāk galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem turpmāk neietekmēs tie sodi, kas uz saskaitīšanas brīdi jau būs izpildīti, proti, tie nebūs jāņem vērā pie sodu saskaitīšanas, kā tas iepriekš bija paredzēts saskaņā ar KL 50. panta piekto daļu. Ievērojot minēto, saskaņā ar KL 51. panta pirmo daļu saskaitīšanai būs pakļaujami tikai tādi nolēmumi, kas nebūs vēl izpildīti.

Trešais kritērijs KL 51. panta pirmajā daļā nosaka, ka galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, tādējādi nosakot tādus pašus sodu saskaitīšanas principus kā KL 50. panta pirmajā daļā, nevis kā tas bija iepriekš, kad pilnīgi vai daļēji pievienoja sodu, kas nebija izciests pēc iepriekšējā nolēmuma. Tas nozīmē, ka tiesai Kriminālprocesa likuma 649. panta kārtībā, piemērojot KL 51. panta pirmo daļu, sākotnēji būs jāveic ar iepriekšējiem nolēmumiem piespriesto sodu pilnīga vai daļēja saskaitīšana, šai stadijā vēl nevērtējot izciesto sodu daļas. Proti, tikai pēc KL 51. panta pirmās daļas piemērošanas ir veicama KL 51. panta otrās daļas piemērošana, kas noteiks, ka galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas pēc nolēmumiem jau ir izciesta.

Ceturtais kritērijs KL 51. panta pirmajā daļā īpaši atrunā kārtību, kāda ir piemērojama daļējas sodu saskaitīšanas gadījumā, proti, daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu. Tas nozīmē, ka no visiem nolēmumiem par pamatu jāņem  smagākais piespriestais sods, tad attiecīgi daļēji pieskaitot citus piespriestos sodus.

Piemērs:
Ar vienu nolēmumu piespriesti 10 gadi b/a, bet ar otru nolēmumu 5 gadi b/a. Abi nolēmumi ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti.

10 b/a pilnīgi saskaitot 5 b/a = 15 b/a

10 b/a daļēji saskaitot 5 (no 5 pie smagākajiem 10 pieskaitot 2) b/a = 12 b/a

Pašreiz KL 51. panta 1.¹ daļā ietverti ierobežojumi daļējai neizciestā soda pievienošanai, proti, aprobežojot to ar vienu trešdaļu no neizciestā soda. Likumprojekts KL 51. panta 1.¹ daļā paredz saglabāt līdzvērtīgu ierobežojumu, nosakot, ka daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam pieskaita ne mazāk kā vienu trešdaļu no cita piespriestā soda, ja vismaz viens no sodiem ir piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Pašreiz KL 51. panta otrā daļa nosaka, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma. Ievērojot ar likumprojektu KL 51. panta pirmajā daļu ietverto jauno tiesisko regulējumu, likumprojekts paredz KL 51. panta otrajā daļa noteikt, ka galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas pēc nolēmumiem jau ir izciesta. Tātad pēc galīga soda noteikšanas pēc vairākiem nolēmumiem saskaņā ar KL 51. panta pirmo daļu šajā stadijā tiesai saskaņā ar KL 51. panta otro daļu būs jānoskaidro soda daļa, kas pēc nolēmumiem jau būs izciesta (norādot to konkrēti, piemēram, ieskaitāmo brīvības atņemšanas soda termiņu dienās, mēnešos, gados, sabiedriskā darba stundu skaitu u.tml.), un tad tā jāieskaita galīgajā sodā. Vēršam uzmanību uz to, ka šis grozījums KL 51. panta otrajā daļā faktiski integrē KL 50. panta piektajā daļā ietverto principu par izciestās soda daļas ieskaitīšanu galīgajā sodā.

Papildu likumprojekts paredz KL 51. panta otrajā daļā noteikt, ka sodu daļas, kuru izciešana laika ziņā sakrīt, tiek skaitītas kā viena izciesta soda daļa. Tas nepieciešams, lai novērstu tā dēvētos “dubultieskaitus” izciestajām sodu daļām, kuru izciešana laika ziņā ir sakritusi, proti, bijusi paralēla. Vēršam uzmanību uz to, ka līdzīgi KL 52. panta ceturtās daļas pēdējā teikumā tiek atrunāta “dubultieskaita” nepieļaujamība, proti, soda laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas laika ziņā sakrīt ar brīvības atņemšanas soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu.

Piemērs:
Ar vienu nolēmumu piespriesti 10 gadi b/a (no kuriem 5 b/a gadi jau izciesti), bet ar otru nolēmumu 5 gadi b/a (no kuriem 3 b/a gadi jau izciesti). Saskaņā ar KL 50.panta pirmo daļu daļēji saskaitot, tika noteikti 12 gadi b/a.

Ja izciestajām sodu daļām nesakrīt izciešanas laiki:

12 b/a iepriekš izciesti 3 b/a un 5 b/a = ieskaitot 8 b/a atliek izciest 4 b/a

Ja izciestajām sodu daļām pilnīgi sakrīt izciešanas laiki:

12 b/a iepriekš izciesti 3 b/a un 5 b/a (sakrīt izciešanas laiki pilnībā – ieskaita tikai 5 b/a) = ieskaitot atliek izciest 7 b/a

Ja izciestajām sodu daļām daļēji sakrīt izciešanas laiki:

12 b/a iepriekš izciesti 3 b/a un 5 b/a (sakrīt izciešanas laiki daļēji, proti, tikai 1 gads, tad ieskaita 7 b/a) = ieskaitot atliek izciest 5 b/a

Ar likumprojektu KL 51. panta trešā daļa tiek papildināta ar jaunu teikumu, kurā noteikts, ka, ja ir piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu, tad pārējie piespriestie sodi ir ietverami mūža ieslodzījumā. Proti līdzīgi kā tas ir atrunāts likumprojektā ietvertajā KL 50. panta otrajā daļā. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz arī no KL 51. panta izslēgt 3.¹ daļu, kurā pašreiz ir noteikts, ka, ja uz mūžu notiesātais, kas ir atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, pirmstermiņa uzraudzības laikā izdara noziedzīgu nodarījumu, tiesa noteiktajam sodam pievieno mūža ieslodzījumu, jo to aptvers ar likumprojektu paredzētais KL 51. panta trešajā daļā ietvertais pēdējais teikums.

KL 52. pants ir saistīts ar KL 50. un 51. pantu, jo atrunā sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumus (jeb proporcijas) par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem nolēmumiem. Ievērojot minēto, arī KL 52. pantā nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus, proti, tikai KL 52. panta pirmajā daļā sniedzot atsauci par sodu saskaitīšanu un aizstāšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem nolēmumiem, turpmākajās minētā panta daļās to neatkārtojot.

Visbeidzot ar KL pārejas noteikumiem nepieciešams nodrošināt saprātīgu pāreju no pašreizēja tiesiskā regulējuma par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, uz jauno tiesisko regulējumu, saglabājot iespēju piemērot iepriekšējo soda noteikšanas kārtību par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumu spēkā stāšanās. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz noteikt, ka KL regulējums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, ir piemērojams attiecībā uz personām, kuras noziedzīgos nodarījumus izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim.

Vienlaikus, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējā sodu noteikšanas kārtība pēc vairākiem nolēmumiem neturpinātos gadiem ilgi, bet tiktu pēc iespējas ātrāk uzsākta jaunā sodu noteikšanas kārtība par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, pārejas noteikumos jāiezīmē nepārprotama robežšķirtne jaunās kārtības piemērošanas uzsākšanai. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz pārejas noteikumos noteikt, ka ja ir spēkā stājies un neizpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti līdz 2023. gada 31. decembrim, un spēkā stājies un neizpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pēc 2023. gada 31. decembra, galīgais sods pēc vairākiem nolēmumiem nosakāms atbilstoši likuma regulējumam, kas ir spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Proti, personai, kas izdara jaunu noziegumu pēc KL grozījumu spēkā stāšanās ir jāapzinās, ka attiecībā uz to tiks piemērota jaunā sodu noteikšanas kārtība pēc vairākiem nolēmumiem, neskatoties uz to, ka citus nodarījumus tā izdarījusi pirms KL grozījumu spēkā stāšanās. Šai gadījumā nav pamata atsaukties uz KL 5. panta trešo daļu, kas nosaka, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav, jo persona izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu pēc KL grozījumu spēkā stāšanās, proti, jaunos tiesiskos apstākļos un tā nevar prasīt, lai tiktu piemērota iepriekš labvēlīgākā sodu noteikšanas kārtība pēc vairākiem nolēmumiem, pamatojoties uz to, ka cits no noziedzīgajiem nodarījumiem ir bijis izdarīts pirms KL grozījumu spēkā stāšanās.

Ievērojot minēto, pat ja ir vairāki spēkā stājušies un neizpildīti nolēmumi par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti līdz 2023. gada 31. decembrim, un ir kaut vai viens, kas izdarīts pēc 2023. gada 31. decembra, tad piemērojams princips, ka tiks piemērota tikai jaunā sodu saskaitīšanas kārtība pēc vairākiem nolēmumiem. Proti, personai izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu pēc 2023. gada 31. decembra, bija jāapzinās, ka attiecībā ne tikai uz no jauna izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet arī iepriekš izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiks piemērota jaunā sodu saskaitīšanas kārtība, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo ir nelabvēlīgāka.

Vēršam uzmanību uz to, ka nosakot sodu pēc vairākiem nolēmumiem saskaņā ar jauno sodu saskaitīšanas kārtību un konstatējot, ka personai ir piemērota nosacīta notiesāšana, nosacīti noteikto brīvības atņemšanu būs jāpārvērš reālā brīvības atņemšanā, jo jaunais noziedzīgais nodarījums, kas izdarīts pēc 2023. gada 31. decembra, būs izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā.
 

Likumprojekts paredz no KL 50. panta pirmās daļas izslēgt sodu saskaitīšanas principu - vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā. Vienīgais izņēmums, kad vieglākie sodi ietverami smagākajā, proti, tikai mūža ieslodzījumā, ar likumprojektu tiek saglabāts KL 50. panta otrajā daļā.

Ar likumprojektu izslēdzot no KL 50. panta soda saskaitīšanas principu, kas paredzēja vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā, attiecīgi ir izslēdzama arī KL 50. panta trešā daļa, tās saturu ietverot KL 50. panta otrajā daļā. Ar likumprojektu, izslēdzot no KL 50. panta soda saskaitīšanas principu, kas paredzēja vieglākā soda ietveršanu smagākajā sodā, attiecīgi ir izslēdzama arī KL 50. panta piektā daļa, turpmāk jebkādu sodu saskaitīšanas kārtību pēc vairākiem spriedumiem nosakot tikai KL 51. pantā.

Likumprojekts paredz KL 51. un 52. pantā terminu “spriedums” aizstāt ar terminu “nolēmums”.

Likumprojekts paredz KL 51. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, lai jebkāda sodu saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem tiktu veikta tikai saskaņā ar KL 51. pantu.

Likumprojekts paredz KL 51. panta pirmajā daļā noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus. Daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu.

Likumprojekts KL 51.panta 1.¹ daļā paredz noteikt, ka daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam pieskaita ne mazāk kā vienu trešdaļu no cita piespriestā soda, ja vismaz viens no sodiem ir piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Likumprojekts paredz KL 51. panta otrajā daļa noteikt, ka galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas pēc nolēmumiem jau ir izciesta. Papildu likumprojekts paredz KL 51. panta otrajā daļā noteikt, ka sodu daļas, kuru izciešana laika ziņā sakrīt, tiek skaitītas kā viena izciesta soda daļa.

Ar likumprojektu KL 51. panta trešā daļa tiek papildināta ar jaunu teikumu, kurā noteikts, ka, ja ir piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu, tad pārējie piespriestie sodi ir ietverami mūža ieslodzījumā, attiecīgi izslēdzot satura ziņā dublējošo KL 51. panta 3.¹ daļu.

Likumprojekts paredz izslēgt no KL 52.panta 2.¹ un 2.² daļas vārdus “par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ”, jo KL 52. panta pirmajā daļā jau sniegta norāde, ka KL 52. pants saistīts ar sodu saskaitīšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem nolēmumiem.

Likumprojekts paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 32. un 33. punktu, kurā noteikts, ka KL regulējums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, ir piemērojams attiecībā uz personām, kuras noziedzīgos nodarījumus izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim.  Savukārt, ja ir spēkā stājies un neizpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti līdz 31. decembrim, un spēkā stājies un neizpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pēc 31. decembrim, galīgais sods pēc vairākiem nolēmumiem nosakāms atbilstoši likuma regulējumam, kas ir spēkā no 2024. gada 1. janvāra.

3. Grozījums saistībā ar ANO novērtējumu:

Pašreiz KL 79.¹ panta “Terorisms” pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju vai epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm (terorisms).

Komiteja iesaka Latvijai pārskatīt KL 79.¹ pantā ietverto terorisma definīciju, lai precizētu frāzes “kaitē valsts interesēm” nozīmi, jo frāze ir neskaidra, nav atvasināta no attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un neatbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk – Direktīva) 3. panta 2. punkta c. apakšpunktam, kas nosaka terorisma nodarījumu mērķus, proti, būtiski destabilizē vai grauj valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras (angļu valodā: seriously destabilising or destroying the fundamental political, constitutional, economic or social structures of a country or an international organisation).

KL darba grupa secināja, ka KL 79.¹ panta pirmās daļas dispozīcijā ietvertie vārdi “kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm” ir pārāk plaši un vispārīgi, proti, tie neatbilst Direktīvas 3. panta 2. punkta c. apakšpunktā definētajiem mērķiem. Ievērojot minēto, KL darba grupa secināja, ka ir nepieciešams precizēt KL 79.¹ pantā ietverto terorisma definīciju atbilstoši Direktīvas 3. panta 2. punkta c. apakšpunktam.

Tāpat KL darba grupa atbalstīja Direktīvas 3. panta 2. punkta c. apakšpunktā ietvertā termiņa “destabilizēt” lietošanu, jo tas jau ir ietverts citos Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Termins “destabilizēt” ir konjugācijas darbības vārds, kura nozīme ir: padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.

KL darba grupā minētos grozījumus KL 79.¹ panta pirmās daļas dispozīcijā atbalstīja arī Valsts drošības dienesta pārstāvji.