Anotācija

1. Izglītības un zinātnes ministrija ir ierosinājusi finansējuma pārdales  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, paredzot papildu finansējumu 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai no 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas,  industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai"  1.1.2.1. pasākuma "RIS3 industriālās prasmes" 4 908 244 euro, tai skaitā ERAF finansējumu – 4 172 007 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 736 237 euro, vienlaikus paplašinot atbalstāmo darbību ietvaru.
Papildu finansējums 4 908 244 euro apmērā 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai plānots Latvijas dalības nodrošināšanai Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk – EKA) nacionālajā programmā jeb Pieprasītājas puses aktivitātēs (Requesting Party activities) (turpmāk – RPA programma) un/vai EKA izvēles programmās, kurās ir apstiprināta Latvijas dalība.
EKA ir starptautiska organizācija, kas dibināta saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Kosmosa aģentūras dibināšanu un kuras sastāvā ir 23 dalībvalstis, trīs asociētās dalībvalstis no Eiropas un Kanāda. EKA  mērķis un misija ir nodrošināt un veicināt Eiropas valstu sadarbību kosmosa izpētē un tehnoloģijās un to kosmosa pielietojumos miermīlīgiem mērķiem, veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai.
Atbilstoši 2020. gada 9. jūlijā Saeimas ratificētam EKA Asociētās dalībvalsts līgumam Latvija ir EKA asociētā dalībvalsts. Asociētās dalībvalsts statuss nosaka, ka Latvijai jāpiedalās EKA obligātajā programmā, EKA izvēles programmās, kas ir EKA darbības pamatā un kurās tiek īstenotas visas EKA tehnoloģiju un zinātnes misijas, pēc Latvijas ieskatiem,  un RPA programmā.
RPA programma ir paredzēta tikai Latvijā rezidējošām organizācijām, un tās galvenais uzdevums ir atbalstīt holistiskas Latvijas kosmosa politikas īstenošanu un īstenot tādas aktivitātes, kas nav iespējamas EKA izvēles programmās. EKA RPA programmas mērķis attīstīt Latvijas industrijas kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, kas var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu industriālo atdevi EKA izvēles programmās, kurās Latvija piedalās. Ieguldījumi RPA programmā sekmē Latvijas industrijas spējas piedalīties EKA izvēles programmās, kā arī attīsta darbaspēka kompetences un zināšanas, kas nepieciešamas kosmosa nozares aktivitātēm.
Latvijas dalības EKA mērķis atbilst Latvijas Kosmosa stratēģijā 2021.- 2027.gadam (https://www.izm.gov.lv/lv/media/22137/download?attachment) izvirzītajiem mērķiem– 1) īstenot pasaules līmeņa darbības kosmosa jomā ciešā sadarbībā ar EKA ar mērķi izstrādāt regulārus produktus un pakalpojumus, kuriem ir liels eksporta potenciāls; 2) piedalīties vadošajos kosmosa projektos, kas rada pasaules līmeņa zināšanas kosmosa jomā un saistīto zinātņu disciplīnās; 3) izstrādāt satelītu pakalpojumus un lietojumus, kas  tiek integrēti publiskajā sektorā pašvaldību un valsts līmenī; 4) nodrošināt, ka profesionāļi iegūst pienācīgas kompetences un prasmes, kas kalpotu kosmosa nozares vajadzībām Latvijā.
Latvijas dalība EKA sekmē finansējuma piesaisti arī citās starptautiskās programmās, piemēram, programmā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fonds un  “Interreg Europe”.
Galvenais EKA dalībvalstu sekmju EKA programmās rādītājs ir atdeves koeficients (RC- Return Coefficient). Latvijai kopējais atdeves koeficients uz 30.09.2024. ir 1, savukārt EKA izvēles programmās atdeves koeficients ir 1,14, kas pat pārsniedz ideālo atdeves koeficientu. Stabilais un nemainīgi augstais atdeves koeficients sniedz pārliecību par Latvijas organizāciju spēju iegūt EKA līgumus. Atdeves koeficienta mērķis ir līdz programmas noslēgumam saglabāt atdevi ap 1 vai iegūt augstāku.

Svarīgi uzsvērt, ka EKA īsteno nozares politiku, kas ir zināma kā “ģeogrāfiskās atdeves princips”. Tas ir stūrakmens, kas ietverts EKA konvencijā, proti, EKA apņemas piešķirt rūpnieciskos līgumus dalībvalstīm vai asociētajām valstīm proporcionāli finanšu iemaksām, ko tās veikušas. Piemēram, ja Latvija iemaksā 10 % no zemes novērošanas programmas kopējā aploksnē, tad EKA cenšas piešķirt apmēram 10 % no šajā programmā īstenoto līgumu vērtības Latvijas ražotājiem. Tas ir būtisks stimuls mazākām Eiropas valstīm kļūt par EKA dalībniecēm, jo valsts ar lielu ticamību gūst labumu, kas ir tieši saistīts ar EKA veiktajiem ieguldījumiem. Taisnīgas atdeves princips nodrošina iespēju visām dalībvalstīm attīstīt kompetenci augsto tehnoloģiju nozarēs.
2. Izvērtējot apsvērumus vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādei un piemērošanai 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas finansējuma saņēmēja – LZP projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībām, secināts, ka tas radīs lielāku administratīvo slogu nekā faktisko izmaksu piemērošana.
3. Izglītības un zinātnes ministrija ir ierosinājusi 1.1.1.5. pasākuma otrās kārtas elastības finansējuma ātrāku pieejamību pirms Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu, lai radītu pozitīvu ietekmi N+3 nosacījuma izpildei 2026. gadā.[1]  1.1.1.5. pasākuma otrajai kārtai pieejamais elastības finansējums ir 10  077  021 euro. 1.1.1.5. pasākuma  otrā kārta izsludināta 2024.gada 26. augustā, nosakot projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu līdz 2026. gada 31.decembrim, šobrīd atlikušais finansējums  ir 98 397,25 euro, tai skaitā pēdējais no 1.1.1.5. pasākuma otrajā kārtā iesniegtajiem projektu iesniegumiem tika noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ. Ātrāka elastības finansējuma pieejamība ļaus zinātniskajām institūcijām turpināt dalību un iesniegt atbilstošus projektu iesniegumus 1.1.1.5. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā.
4. Izglītības un zinātnes ministrija ir secinājusi, ka 1.1.1.5. pasākuma otrajai kārtai nepieciešams paredzēt lielāku elastību attiecībā uz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja izvēli, par kura izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās datus, nenosakot MK noteikumos Nr. 810 konkrētu rādītāju, ņemot vērā 1.1.1.5. pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu dažādo specifiku.

[1] Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumi Nr. 3) un pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts (25-TA-321)

Dalība EKA RPA programmā nodrošina prasmju un tehnoloģisko kompetenču attīstību, starptautiskās sadarbības veicināšanu un virzību uz produktu izstrādi kosmosa nozarē, kas atbilst gan RIS3 prioritārajām jomām un mērķiem, kā arī 1.1.1.5.pasākuma mērķim. Kosmosa tehnoloģijām ir būtiska nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, kā arī sniedz atbalstu daudzām citām nozarēm un jomām, kā drošība, aizsardzība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, transports, katastrofu pārvaldība u.c. Tāpēc ir būtiski attīstīt nozares darbaspēka kompetences un zināšanas, kā arī nozarei aktuālās tehnoloģijas, pakalpojumus un prasmes. Šīs investīcijas attīstīs minētos aspektus, kā arī spēju nodrošināt ilgtspējīgu industriālo atdevi.
Investīcijas kosmosa tehnoloģijās galvenokārt atbilst RIS3 jomām: 1) zināšanu ietilpīga bioekonomika – zemes novērošanas pakalpojumi un risinājumi bioekenomikas jomām, kā vides aizsardzības, mežsaimniecība un lauksaimniecības; 2) fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas – augšupējā kosmosa tehnoloģijas, fotonikas tehnoloģijas, elektronika un materiāli kosmosa komponentēm un tehnoloģijām; 3) viedā enerģētika un mobilitāte – kosmosa datos balstītie risinājumi enerģētikas un mobilitātes nozarēm; 4) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas –  augstas veiktspējas skaitļošana (tostarp kvantu skaitļošana),  digitālo dvīņu attīstība, globālā savienojamība, mākoņu tīkli un datu uzglabāšana.
Papildu finansējums 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai paredz nodrošināt ieguldījumus RPA programmā un/vai EKA izvēles programmās, kurās apstiprināta Latvijas dalība, uz diviem gadiem (2026.gadā un 2027.gadā). Minētajās programmās Latvija kā EKA asociētā dalībvalsts veic iemaksas, kuras caur EKA tiek atgrieztas Latvijas industrijai un zinātniskajām institūcijām apstiprinātu projektu veidā.
Izpildot EKA asociētās dalībvalsts līguma saistības, Latvija katru gadu veic iemaksas EKA pamatdarbības izdevumos vispārējā budžetā, kā arī Latvija veic iemaksas to programmu izdevumos, kurās tā piedalās. Atbilstoši Asociētās dalībvalsts līguma 3.1.pantam: “Latvija katru gadu veic iemaksas Aģentūras pamatdarbības izdevumos vispārējā budžetā. Šīs iemaksas ir 70% apmērā no tā iemaksu līmeņa, kas aprēķināts Aģentūras dalībvalstīm un pieņemts saskaņā ar Konvencijas XIII.1 pantu. Summu, kas veido 70% no pēdējā ieguldījuma, Aģentūra izmanto, lai sniegtu lielāku atbalstu apmācību, pasākumu organizēšanas un konsultāciju veidā, ar mērķi panākt veiksmīgu Latvijas integrāciju Aģentūras ietvaros un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu industriālo spēju attīstību un to integrāciju kosmosa piegādes ķēdē”.  Izglītības un zinātnes ministrija ieguldījumus EKA pamatdarbības izdevumos nodrošina no valsts budžeta un EKA tos aprēķina katru gadu no jauna balstoties uz valsts IKP. Pēdējos gados ieguldījumi pamatdarbības izdevumos vispārējā budžetā variē no 330 tūkst. euro 2023.gadā līdz 398 tūkst. euro 2025.gadā.
Asociētās dalībvalsts statusā Latvijai ir jāveic rūpīga EKA izvēles programmu (optional programmes) izvēle, atbilstoši Latvijas industrijas iespējām un Latvijas mērķiem kosmosa nozarē. EKA portfelī ir vairāki desmiti izvēles programmu. 2025.gadā Latvija piedalās – Galvenā tehnoloģiju atbalsta programma (General Support Technology Programme – GSTP), Zemes novērošanas programma, programma “Kosmosa drošība”, programma “Kosmosa izpēte”, programma “Scale-up”. Izvēles programmas tiek finansētas atbilstoši Latvijas industrijas vajadzībām, saglabājot elastību finansējuma pārdalē starp EKA izvēles programmām un RPA programmu.
Papildus ir jāveic ieguldījumi RPA programmā, kas darbojas kā papildus instruments, lai palīdzētu Latvijas industrijai atgūt ieguldīto (taisnīgās atdeves princips) EKA izvēles programmās un stiprināt savu industriālo konkurētspēju.
Līgums ir spēkā septiņus gadus (līdz 2027. gadam), kas paredz noteiktas obligātās iemaksas EKA budžetā un iemaksas RPA programmā, kas sekmēs dalību EKA izvēles programmās.

Ievērojot Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija noteikumu Nr.408  "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 3.punktu, finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta īstenošanā piesaistīt sadarbības partneri. Ņemot vērā, ka EKA asociētās dalībvalsts līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē un iemaksu veikšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts paredz Izglītības un zinātnes ministrijas iesaisti  1.1.1.5. pasākuma pirmajā kārtā sadarbības partnera statusā. Finansējuma saņēmējs pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, ievērojot  normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, noteiktās prasības, kā arī ar noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 810 iekļautos nosacījumus. Noteikumu projekts paredz sadarbības partnera pienākumu iemaksas EKA veikt ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. septembrim, kā arī nosacījumu, ka iemaksas netiek veiktas EKA pamatdarbības izdevumos vispārējā budžetā. Iemaksas tiks veiktas tikai RPA programmā un/vai EKA izvēles programmās, kurās apstiprināta Latvijas dalība.
Lai 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas ietvaros nodrošinātu Latvijas dalību RPA programmā un/vai EKA izvēles programmās, ar noteikumu projektu:
1) precizēts MK noteikumu Nr.810 6., 8. un 13. punkts, palielinot pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 4 908 244 euro, tai skaitā ERAF finansējumu par 4 172 007 euro un valsts budžeta finansējumu par 736 237 euro;
2) MK noteikumu Nr.810 17. punkts papildināts ar 17.9. apakšpunktu, nosakot jaunu atbalstāmo darbību – Latvijas dalības nodrošināšana Eiropas Kosmosa aģentūras programmās;
3) MK noteikumos Nr.810 iekļauts jauns 17.¹ punkts, kurā noteikts, ka Latvijas dalības nodrošināšanu Eiropas Kosmosa aģentūras programmās nodrošina sadarbības partneris – Izglītības un zinātnes ministrija, kas koordinē 2020. gada 9. jūlijā Saeimas ratificēta Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgumā paredzēto saistību izpildi, un sadarbības nosacījumi starp finansējuma saņēmēju un minēto sadarbības partneri tiek atrunāti sadarbības līgumā;
4) MK noteikumu Nr. 810 21. punkts papildināts ar 21.14. apakšpunktu, nosakot jaunu tiešo attiecināmo izmaksu pozīciju – iemaksas to Eiropas Kosmosa aģentūras programmu, kurās ir apstiprināta Latvijas dalība, izdevumos.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.810 21.1.1. un 21.1.2. apakšpunkts, svītrojot teikuma daļu, kas paredz atbildīgajai iestādei pienākumu izstrādāt 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības vienkāršoto izmaksu metodiku, tādējādi nodrošinot, lai  vienkāršoto izmaksu metodikas izstrāde un piemērošana neradītu lielāku administratīvo slogu nekā faktisko izmaksu piemērošana. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra sēdes protokola Nr. 62 88. § "Noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana  kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi""  (23-TA-1557) 5. punkts ir atzīstams par aktualitāti zaudējušu, attiecīgu punktu iekļaujot noteikumu projekta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.

Ar noteikumu projektu tiek precizēti arī MK noteikumu Nr. 810 punkti, kas saistīti  ar  1.1.1.5. pasākuma otrajai kārtai pieejamā finansējuma palielinājumu, nodrošinot elastības finansējuma ātrāku pieejamību pirms Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu – precizēti 6. un 37. punkts, svītroti 8., 9., 36. un 38. punkts.

Papildus ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 810 48.punkts, paredzot, ka 1.1.1.5. pasākuma otrajā kārtā finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk- HP VINPI) rādītāju (piemēram, "Sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū", “Konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem”, “Mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros  sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti)”. Projekta iesniedzējs var izvēlēties arī citu HP VINPI rādītāju, kas ir definēts Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vai pievienot jaunu HP VINPI rādītāju, kas atbilst projekta saturam un ir sasniedzams ar projekta darbībām).

Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek precizēts arī MK noteikumu Nr. 810 57.punkts, svītrojot atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas  pasākumus finansējuma saņēmējs nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai  47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Noteikumu projekta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā iekļauts arī uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar fiskāli neitrāliem priekšlikumiem turpmākai rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, kas skar 1.1.1.5. pasākuma  pirmās kārtas īstenošanu vai otrās kārtas elastības finansējuma izmantošanu.

Ierosinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 810 vērtējami kā labvēlīgi nosacījumi 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas finansējuma saņēmējam – Latvijas zinātnes padomei. 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas projektā tiek paredzēta jauna atbalstāmā darbība – Latvijas dalības nodrošināšana EKA programmās, ko īstenos projekta sadarbības partneris – Izglītības un zinātnes ministrija, un šīs atbalstāmās darbības īstenošanai tiek piešķirts papildu finansējums. Papildus tiek precizēti projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības attiecināšanas nosacījumi, neparedzot izmaksas attiecināt atbilstoši vienkāršoto izmaksu metodikai. Ņemot vērā, ka šobrīd projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas tiek attiecinātās kā faktiskās izmaksas, ierosinātie grozījumi neietekmē finansējuma saņēmēju, t.i., tiek saglabāta esošā pieeja. Ierosinātajiem grozījumiem nav tiešas ietekmes uz 1.1.1.5. pasākuma ietvaros noteiktajiem nacionālajiem rādītājiem.
Pēc grozījumu MK noteikumos Nr. 810 pieņemšanas būs jāveic attiecīgi grozījumi vienošanās par 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas LZP projekta īstenošanu.

Savukārt ierosinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 810 uz 1.1.1.5. pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmējiem nav ietekmes, jo noteikumu projektā iekļautie precizējumi (par elastības finansējuma ātrāku pieejamību, HP VINPI rādītāju) neattieksies uz jau īstenošanā esošiem projektiem.

Papildus ERAF finansējuma 4 172 007 euro 1.1.1.5.pasākuma pirmajai kārtai sadalījums pa intervences kodiem indikatīvi veidojas šādi: 208 600 euro attiecas uz 9. intervences kodu,  208 600 euro attiecas uz 10. intervences kodu, 1 877 404 euro attiecas uz 11. intervences kodu, 1 877 403 euro attiecas uz 12. intervences kodu.