Anotācija (ex-ante)

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par pasākuma pirmās kārtas ieviešanu, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību dibināto vispārējās izglītības iestāžu pedagogus un atbalsta personālu ar mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo datortehniku, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu 5 – 6 gadīgo izglītojamo grupu pedagogus un atbalsta personālu, profesionālās izglītības iestāžu pedagogus, kas nodrošina vispārējās izglītības satura īstenošanu, un atbalsta personālu, kas iesaistīts vispārējās izglītības satura ieviešanā, kā arī valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos ar mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo datortehniku.
Paredzams, ka pasākuma ieviešana sekmē 2021.gada 22.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināto Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. –2027.gadam (turpmāk – IAP2027) noteiktā 2.2.1.uzdevuma “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” izpildi, kā arī 2021.gada 7. jūlija Ministru kabineta apstiprināto Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021. –2027. gadam noteikto 4.13. –2.8.uzdevumu "Izglītības iestāžu digitālo resursu kapacitātes stiprināšana.".

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam papildinājums paredz, ka pasākums tiks ieviests indikatīvi trīs projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros. Pirmās kārtas mērķis ir stiprināt izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vispārējās vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, ar datortehniku nodrošinot valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogus un atbalsta personālu, kas nodrošina vispārējās izglītības satura īstenošanu, tai skaitā pirmsskolu 5 – 6 gadīgo izglītojamo grupu pedagogus un atbalsta personālu, kā arī valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos. Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 20.¹ pantā noteikto, ka no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta un no šāda bērnu vecuma pašvaldība uzsāk viņu sagatavošana pamatizglītības ieguvei, pirmās kārtas ietvaros tiek atbalstīti pirmsskolas izglītības pedagogi un atbalsta personāls. Pirmsskolai ir nozīmīga loma bērnu tupamākajā izglītībā, kas paredz ielikt pamatus skolēnu caurviju prasmēm, kuras tālāk jau lietot darbībā daudzveidīgās cilvēka darbības jomās. Otrās kārtas mērķis ir turpināt izglītības digitalizāciju, nodrošināt ar datortehniku pašvaldību dibināto izglītības iestāžu izglītojamos un sniedzot atbalstu digitālo risinājumu infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī veikt dabaszinātņu mācību priekšmetu (STEM) un mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguvei nepieciešamā aprīkojuma iegādi. Trešās kārtas mērķis atbilstoši Ministrijas sagatavotajam grozījumu priekšlikumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam atbalsts izglītības satura ieviešanai nepieciešamajiem resursiem visā izglītības sistēmā: valsts uzturētu informācijas sistēmu attīstība izglītības satura, metožu un procesu pilnveidošanai. Pasākuma otrās un trešās kārtas nosacījumi tiks noteikti ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 79 704 583 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 67 748 895 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 11 955 688 euro. Elastības finansējums 13 0184 73 euro apmērā būs pieejams projekta ieviešanai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma par vidusposma ziņojumu saņemšanu. Pirmās kārtas īstenošanai netiek paredzēts elastības finansējums, kas tiek noteikts pasākuma otrās kārtas īstenošanai (tai skaitā no 4.2.1.3. pasākuma “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs” pārceltais elastības finansējums). Pasākuma pirmās kārtas īstenošanai plānotais finansējums ir 25 000 000 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 21 250 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 750 000 euro.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno pasākuma pirmo kārtu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības projekta darbības un attiecināmās izmaksas, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, un citus pasākuma pirmās kārta projekta īstenošanas nosacījumus.

Noteikumu projekta ir lietota šāda terminoloģija, sagrupējot pedagogus un atbalsta personālu, ņemot vērā pedagogu profesijas un amatus:
Atbalsta personāls – speciālie pedagogi, skolotāji logopēdi, izglītības psihologi, pedagogi karjeras konsultanti, izglītības metodiķi, pirmsskolas izglītības metodiķi, skolotāji mentori, ja tie ir saistīti ar vispārējās izglītības satura īstenošanu.
Pedagogi – 5–6 gadīgo izglītojamo grupu pirmsskolas izglītības skolotāji, vispārējās pamatizglītības skolotāji, vispārējās vidējās izglītības skolotāji, sākumizglītības skolotāji, speciālās izglītības skolotāji .

Pasākuma pirmās kārtas projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) ir Ministrija. Pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir:
1) pašvaldību un valsts dibinātu vispārējās izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls;
2) pašvaldību dibinātu pirmsskolas izglītības iestāžu 5 – 6 gadīgo izglītojamo grupu pedagogi un atbalsta personāls;
3) pašvaldību un valsts dibinātu profesionālās izglītības iestāžu pedagogi, kas nodrošina vispārējās izglītības satura ieviešanu, un atbalsta personāls, kas ir iesaistīts vispārējās izglītības satura ieviešanā;
4) pašvaldību un valsts dibinātu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie.
Pasākuma pirmā kārta tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
1) līdz 2025. gada 31. decembrim 80 procenti (darba slodzes izteiksmē, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei) noteiktās mērķa grupas pedagogi un atbalsta personāls (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu 5 – 6 gadīgo izglītojamo grupu pedagogus un atbalsta personālu) ir nodrošināts ar datortehniku vispārējās izglītības satura īstenošanai.
2) līdz 2025. gada 31. decembrim 90 procenti valsts dibinātās izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās pamata un vidējās izglītības programmas, ir stiprināts informācijas un komunikācijas tehniskais nodrošinājums vispārējās izglītības satura apguvei.
Papildus minētajam, datortehnikas pieejamības nodrošināšana veicinās izglītojamo un pedagogu digitālo līdzekļu un interaktīvo mācību platformu un mācību vadības platformu (piemēram, skolo.lv) izmantošanu. Saskaņā ar Izglītības likuma noteikto, interaktīvās mācību platformas ir mācību vajadzībām paredzēti īpaši organizēti elektroniskie resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs un ir paredzētas mācību satura aktīvas apguves iespējas. Savukārt, mācību vadības platformas ir mācību procesa vadīšanai grupā vai plašākā auditorijā paredzētas interaktīvas mācību platformas ar pedagoga un izglītojamo daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā. Sniegtā atbalsta ieguldījumu varēs izvērtēt, analizējot valsts izveidotu platformu apmeklētāju skaitu un izmantošanu pirms mērķa grupas ir saņēmušas atbalstu un pēc atbalsta saņemšanas. Monitorings tiks veikts pēc projekta īstenošanas. Lai izglītības iestādes, kuras saņēmušas datortehniku, varētu demonstrēt pozitīvu valsts izveidotu interaktīvo mācību platformu un mācību vadības platformu izmantošanas dinamiku, un Ministrija varētu pilnvērtīgi to izvērtēt, finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izstrādā rekomendācijas izglītības iestādēm un izglīto izglītības iestādes par minēto platformu plašāko izmantošanu un lietošanas dinamikas uzskaiti.

Projekta atbalstāmās darbības ietver datortehnikas iegādi projekta mērķa grupai – pedagogiem, atbalsta personālam un izglītojamajiem.

Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. maijam. Vienlaikus finansējuma saņēmējs nodrošina datortehnikas pasūtījuma izdarīšanu līdz 2024. gada 31. oktobrim.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanā finansējuma saņēmējs iesaista sadarbības partnerus:
1) pašvaldības, kas ir vispārējās vai profesionālās izglītības iestāžu dibinātājas;
2) valsts dibinātas vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes (izņemot koledžas), kas īsteno pamata un vidējās izglītības programmas.

Finansējuma saņēmējs veic datortehnikas pasūtījumus Elektronisko iepirkumu sistēmā un nodrošina datortehnikas piešķiršanu pasākuma pirmās kārtas sadarbības partneriem atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kārtībai, ja tie divu mēnešu laikā pēc finansējuma saņēmēja uzaicinājuma ir noslēguši sadarbības līgumu vai par kuriem finansējuma saņēmējs ir izdevis atbilstošu rīkojumu (ja sadarbības partneris ir Ministrijas padotības iestāde). Līdz sadarbības līguma vai rīkojuma izdošanas dienas sadarbības partneris iesniedz informāciju par nepieciešamo datortehnikas skaitu, ievērojot nosacījumus par datortehnikas piešķiršanu.

Finansējuma saņēmējs veic datortehnikas sadali atbilstoši izstrādātajam aprēķinam, balstoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas statistisko informāciju (apkopotā veidā, neizmantojot personas datus) par 2023./ 2024. mācību gadu:
1) datortehnikas piešķiršanai vispārējās izglītības iestāžu (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu) pedagogiem un atbalsta personālam finansējuma saņēmējs izmanto nepersonificētos datus par pedagogu un atbalsta personāla darba slodzēm (tostarp vakantas darba slodzes) šajās iestādēs. Piešķiramās datortehnikas skaits tuvināsies darba slodžu kopsummai un tiks sadalīts sadarbības partneriem proporcionāli pedagogu un atbalsta personāla darba slodžu skaitam attiecīgajās vispārējās izglītības iestādēs.
2) datortehnikas piešķiršanai pašvaldību dibināto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam tiks izmantoti nepersonificēti dati par šajās iestādēs esošo 5 – 6 gadīgo izglītojamo skaitu. Piešķiramā datortehnika tiks sadalīta sadarbības partneriem proporcionāli 5–6 gadīgo izglītojamo skaitam pašvaldību dibināto pirmsskolas izglītības iestādēs.
3) datortehnikas piešķiršanai valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam finansējuma saņēmējs izmanto nepersonificētos datus par pedagogu, kas nodrošina vispārējās izglītības satura īstenošanu, un atbalsta personāla, kas ir iesaistīts vispārējās izglītības satura ieviešanā, darba slodzēm (tostarp vakantas darba slodzes) katrā izglītības iestādē. Piešķiramo datoru skaits tuvināsies darba slodžu kopsummai un tiks sadalīts sadarbības partneriem proporcionāli pedagogu un atbalsta personāla darba slodžu skaitam attiecīgajās profesionālās izglītības iestādes.
4) datortehnikas sadalei valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem finansējuma saņēmējs izmanto datus par izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē un jau pieejamo datortehniku, kas tika saņemta REACT–EU atbalsta ietvaros un Atveseļošanas fonda atbalsta ietvaros. Aprēķinu veiks un attiecīgi nodrošinās mērķa grupas izglītojamos ar datortehniku pēc tam, kad ar datortehniku tiks nodrošināti mērķa grupas pedagogi un atbalsta personāls.

Sadarbības partneru nodrošināšanu ar datortehniku pamato finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera abpusēji parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts un sadarbības partnera izstrādāta datortehnikas izsniegšanas kārtība noteikumu projekta 4. punktā noteiktajai mērķa grupai.

Nodrošinot saņemtās datortehnikas pārvaldību, sadarbības partneris par saviem līdzekļiem nodrošina šādu prasību izpildi:
1) nodrošina datortehnikas izsniegšanu noteikumu projektā minētās mērķa grupas pedagogiem, atbalsta personālam un izglītojamajiem atbilstoši sadarbības partnera izstrādātajai datortehnikas piešķiršanas kārtībai, kurā iekļauj nosacījumus par datortehnikas piešķiršanu lietošanai, tai skaitā pievieno veidlapas paraugu pieteikumam par datortehnikas piešķiršanu lietošanai uz noteiktu laiku, un nosacījumus par datortehnikas izmantošanu izglītības iestādē un ārpus izglītības iestādes, mērķa grupas izglītojamo informēšanas pasākumu aprakstu par datortehnikas pieejamību.
2) datortehnikas izsniegšanā izmanto Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu.
3) datortehnikas efektīvam izmantojumam un pārvaldībai nodrošina lietotāju kontu pārvaldību un datortehnikas izmantošanas monitoringu, uzturēšanu, tai skaitā datortehnikas konfigurāciju, tehnoloģiju savietojamības risinājumus, un nodrošina atbalstu un stimulus lietotāju digitālo prasmju pilnveidei, tai skaitā valsts izveidotu interaktīvās mācību platformu un mācību vadības platformu izmantošanai.
Sadarbības partneri nodrošina projekta ietvaros iegādātās datortehnikas uzturēšanu, apkopi un ilgtspēju (apdrošināšanu vai aizvietošanu), tai skaitā nodrošinot datortehnikas izmantošanu vispārējās izglītības satura īstenošanas vai apguves mērķiem, vismaz trīs gadus pēc to lietošanas tiesību iegūšanas.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024.gada 1.janvāra. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanai, nav attiecināmas.

Noteikumu projekta protokollēmums nosaka līdz projekta apstiprināšanas pieejamo izmaksu apmēru vadības un īstenošanas personāla izmaksu atlīdzībām līdz 64 000 euro, kā arī atļauj veikt datortehnikas iegādi pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, kas paātrinātu projekta atbalsta ieviešanu un veicinās n+3 nosacījuma izpildi. Izmaksas tiks segtas no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļiem.
Ministrija ir veikusi risku izvērtējumu pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski: 1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir Ministrija, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai Ministrijas projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu; 2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka pasākuma īstenošanas noteikumi precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Būtiskāko attiecināmo izmaksu daļu veido projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Riska mazināšanai Ministrijas projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem. Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots Ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp Ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

Pasākuma pirmajai kārtai nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, jo projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas ir specifiskās un sekmē šī principa ievērošanu. Projekta ietvaros paredzēta tādas datortehnikas iegāde, kas uz iegādes brīdi būs pieejama Elektroniskā iepirkumu katalogā, vienlaikus neparedzot atšķirīgu komplektāciju, speciālu programmatūru vai papildus aprīkojumu. Specializēta datortehnika, kas būtu savietojama ar individuālām datortehnikas palīgierīcem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (piemēram, Braila printeris, screenreader u.c.) var tikt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.1.2.pasākuma “Izveidot asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu izglītības iestādēm” un 4.2.1.3.pasākuma “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” ietvaros. Standarta komplektācijas datortehnikas tehniskie parametri var atšķirties atkarībā no mērķa grupas dalībniekiem. Vienlaikus horizontālā principa ievērošana tiks nodrošināta attiecībā uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.

Finansējuma saņēmējs veiks datortehnikas iegādi atsevišķas iepirkumu procedūras ietvaros izveidotā Elektronisko iepirkumu katalogā, izdarot pasūtījumu vispārīgās vienošanās ietvaros. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros plānotās iegādes kā pasūtījumi tiek veiktas jau iepriekš notikuši iepriekš noslēgtu iepirkumu procedūru ietvaros, tostarp datortehnikas iegāde tiek veikta jau noslēgtas iepirkumu procedūras “Par datortehnikas piegādi izglītības procesa nodrošināšanai” (identifikācijas Nr. IZM 2021/22/AK/ERAF) vispārīgās vienošanās ietvaros, kur ir jau noteikta datortehnikas vienas vienības maksimāli iespējamā cena, tad vienas vienības izmaksu metodikas izstrāde nav nepieciešama. Ņemot vērā līdzšinējās portatīvās datortehnikas iegādes (iepriekšminētās vispārīgās vienošanās ietvaros) var pieņemt, ka izglītojamo datortehnikas vienas vienības cena būs indikatīvi 400 euro (bez PVN), savukārt, pedagogiem un atbalsta personālam paredzētās datortehnikas vienas vienības cena būs indikatīvi 600 euro (bez PVN). Cenu izmaiņas pamato modeļa, funkcionalitātes un tehnisko parametru atšķirības.

Projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas.

Pasākuma pirmās kārtas projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un ERAF atbalsts tā īstenošanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
 
Pasākuma pirmās kārtas projekta tiek īstenots sinerģijā ar Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. plānošana perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 13.1.2.2. pasākuma "Izglītības iestāžu digitalizācija" un Atveseļošanas fonda 2.3.2.3. investīciju “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”, kuru ietvaros tiek iegādāta līdzīga datortehnika. Projekta ietvaros tiks nodrošināts, ka vienam un tam pašam izglītojamajam nevar būt piešķirti vairāka no minētajām investīciju programmām iegādātā datortehnika. Lai nodrošinātu minētās prasības izpildi, sadarbības partneris izstrādā datortehnikas piešķiršanas kārtību, kas cita starpā kā obligātu paredz datortehnikas piešķiršanai izmantot Resursu uzskaites un monitoringa sistēmu.

Pasākuma pirmās kārtas darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodam 37.intervences kodam “IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem” (ERAF finansējums 21 250 000 euro).

Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka izglītības nozares investīciju projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Turklāt atbalsta ieviešanā ir iesaistīts tikai viens finansējuma saņēmējs, kas izslēdz nepieciešamību izvēlēties ienesīgāko projektu. Projektā nav arī paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau ir nodrošināts, izstrādājot Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2021.–2027. gadam, IAP2027 un darbības programmu un nosakot pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus.