24-TA-1135: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" (turpmāk — likumprojekts) sagatavots, lai dotu iespēju līgumus par publiskas personas zemes nomu ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai noslēgt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai veicinātu ilgtspējīgu ilggadīgo ogulāju stādījumu attīstību, likumprojekts paredz, ka zemes nomas līgumus par publiskas personas zemes nomu ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai varēs noslēgt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem, tā dodot iespēju šo stādījumu audzētājiem publiskas personas īpašumā esošo zemi nomāt uz termiņu, kas ir atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanas un augšanas specifikai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Meža likuma 4. panta otro daļu akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk — AS "Latvijas valsts meži") pārvalda un apsaimnieko valstij piekrītošo un valsts īpašumā esošo uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstīto meža zemi.
Pārvaldot valsts nekustamo īpašumu, AS "Latvijas valsts meži" arī administrē un uzrauga noslēgtos zemes nomas līgumus par ilggadīgo ogulāju (kultivēto ogu — lielogu dzērveņu, krūmmelleņu) stādījumu ierīkošanu, pašlaik — astoņus šādus zemes nomas līgumus, kuros noteiktā kopējā iznomātā platība ir 345,01 ha. Daļai šo nomas līgumu, kas noslēgti ap 2000. gadu, termiņš beigsies tuvāko gadu laikā, turklāt, ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk — Izšķērdēšanas novēršanas likums) noteikto maksimālo termiņu (30 gadu), uz kādu var iznomāt publiskas personas nekustamo īpašumu, šos līgumus vairs nevarēs pagarināt. Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka šo gadu laikā ieguldītais darbs ilggadīgo ogulāju audzētājiem būs jāpārtrauc, un tas negatīvi ietekmēs ne tikai pašus nomniekus, bet arī nozari kopumā, jo var tikt zaudēts vietējais ražotājs un tā radītās darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt nomas platības atrodas dažādos valsts reģionos, arī Latgalē pierobežā, un ir visai nozīmīgas reģiona attīstībā un ekonomiskajā izaugsmē. Vienlaikus lielogu dzērveņu un melleņu produkcija tiek realizēta ne tikai Latvijā, bet arī eksportēta uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju, Lielbritāniju, Franciju un Zviedriju.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmā daļa noteic, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Tātad atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likumam maksimālais publiskas personas zemes nomas termiņš ir 30 gadi, ja vien citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk — noteikumi Nr. 350) jaunu zemes nomas līgumu noslēgt būtu iespējams tikai pēc uzvaras izsolē, taču dalība izsolē negarantē tiesības uzvarēt un turpināt iepriekšējo gadu laikā iesākto saimniecisko darbību.
Ilggadīgo ogulāju audzēšana ir specifiska, un Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai. Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt 50—100 gadu, krūmmellenes 50—80 gadu. Lai audzētu lielogu dzērvenes, viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5—3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu, un pirmā raža ir sagaidāma trešajā gadā, bet regulāra raža — sākot no sestā gada. Savukārt krūmmelleņu ierīkošanai uz vienu hektāru vidēji nepieciešami 2500 stādu, un pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas.1
Saskaņā ar Latvijas Augļkopju asociācijas sniegto informāciju Latvijā ir ražojoši dzērveņu stādījumi no pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām — tos izveidoja Salaspils Botāniskā dārza speciālisti, savukārt Bīriņos ražojoši dzērveņu stādījumi ir kopš 1992. gada.
Lai nodarbotos ar šo ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu, ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi un laiks. Nomātās platības no nomas līguma noslēgšanas brīža tiek apgūtas pakāpeniski. Piemēram, vienā no nomas platībām, kuras iekopšana sākta pirms septiņiem gadiem, pirmie divi gadi tika veltīti tikai apauguma novākšanai, pļaušanai un meliorācijas sistēmas sakārtošanai, septiņu gadu laikā ar dzērvenēm apstādot tikai 5 ha. Turklāt nomas platības pakāpeniskā iekopšana ir saistīta ne tikai ar nepieciešamību sagatavot nomas platības stādījumu ierīkošanai un ierobežotajiem finanšu resursiem, bet arī ar stādmateriāla pieejamību, jo, kā norādījis nomnieks, 20 ha lielu platību vienlaikus izmantot nav iespējams, jo šādam apjomam Latvijā vienā piegājienā nav pieejams stādmateriāls. Tas nozīmē, ka katru gadu, iestādot stādījumus aptuveni 1,5 —2 ha platībā, 15 gadu laikā pakāpeniski tiek iekopti un apstādīti 12 ha no 20 ha, ražu no katra iestādītā hektāra gūstot tikai pēc aptuveni pieciem gadiem.
Saskaņā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes veiktā pētījuma2 rezultātiem plantāciju ierīkošanas izmaksas lielogu dzērveņu audzēšanai rekultivējamos kūdras laukos pirmajos piecos gados (2019.—2022. gada cenās) ir 30 tūkst. eiro ha-1. Izmaksas 20 gadu periodā ir ap 127 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā ražas novākšana, bet ieņēmumi ir 238 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā atbalsta maksājumi. Galvenās izmaksu pozīcijas veido teritorijas labiekārtošana, augsnes sagatavošana, stādu iegāde un stādīšana, kopšana un meliorācijas sistēmu uzturēšana. Papildu izmaksas var veidot augu aizsardzības pasākumi, piemēram, laistīšana ziedēšanas laikā. Potenciālā peļņa no pasākuma ieviešanas 20 gadu laikā, pārdodot dzērvenes, pašreizējās cenās ir 111 tūkst. eiro ha-1. Vienlaikus peļņu var būtiski samazināt stādījuma apdrošināšanas izmaksas un dabisko traucējumu, piemēram, sala vai sausuma, radītais ražas zudums.
Savukārt krūmmelleņu plantāciju ierīkošanas izmaksas bijušajās kūdras ieguves vietās pirmajos piecos gados (2019.—2022. gada cenās) ir 67 tūkst. eiro ha-1. Izmaksas 30 gadu periodā ir 286 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā ražas novākšana, bet ieņēmumi ir 285 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā atbalsta maksājumi. Galvenās izmaksu pozīcijas veido teritorijas labiekārtošana, meliorācijas sistēmu apsaimniekošana un laistīšanas sistēmu uzstādīšana, augsnes sagatavošana, stādu iegāde un stādīšana, kopšana, ražas novākšana un meliorācijas sistēmu uzturēšana. Potenciālā peļņa no pasākuma ieviešanas 20 gadu laikā, pārdodot ogas, pašreizējās cenās ir negatīva, t. i., bez papildu ieguldījumiem stādījuma ierīkošanai šis pasākums nav ekonomiski efektīvs. Peļņu vēl vairāk var samazināt stādījuma apdrošināšanas izmaksas un dabisko traucējumu radītais ražas zudums.
Saskaņā ar informāciju, ko sniedzis viens no nomniekiem, vērtējot ieguldījumus dzērveņu stādījumu ierīkošanai un kopšanai 20 gadu (1998.—2018. gads) periodā, ieguldījumi uz 20 ha veido 727 tūkst. eiro (neieskaitot nepieciešamo tehniku lauku kopšanai) jeb 36 tūkst. eiro ha-1. Auditētā peļņa kopā ar ogu pārstrādi 20 gadu (1998.—2018. gads) periodā ir bijusi 238,4 tūkst. eiro jeb 11, 9 tūkst. eiro ha-1. Gūtos ieņēmumus spēcīgi ietekmējuši arī neražas gadi, kad ogu bija ļoti maz, vai, tieši pretēji, pārprodukcijas gadi, kad ogu cena bijusi ļoti zema.
Tomēr jāuzsver, ka nomas platības iekopšana ar krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumiem ir pakāpeniska, tāpēc arī stādījumu vecums ir atšķirīgs un atdeve no ilggadīgo ogulāju audzēšanas ir pakāpeniska.
Ar likumprojektu virzītie grozījumi padarītu investēšanu publiskas personas zemē efektīvāku, jo nomas līguma termiņa pagarinājums nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti un paredzamību, kas ir svarīga, lai veicinātu ilgtermiņa investīcijas. Turklāt ilgāks nomas līgums nozīmē, ka nomniekiem ir vairāk laika gūt peļņu, kā arī tas dod drošības izjūtu par ieguldītajām investīcijām.
Ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošana ir arī viens no kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijas veidiem, un lielākā daļa stādījumu AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajā publiskas personas zemē ir ierīkoti izstrādāto kūdras purvu platībās.
Tā kā normatīvajā regulējumā noteiktais maksimālais 30 gadu termiņš, uz kādu var nomāt publiskas personas zemi, nav piemērots ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai un tuvāko gadu laikā beigsies zemes nomas līgumu (par 240,91 ha platību) termiņš, bet dalība jaunā izsolē negarantē iespēju turpināt ilggadīgo ogulāju audzēšanu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvajā regulējumā, lai nomniekiem dotu iespēju pagarināt noslēgto zemes nomas līgumu termiņu, kas būtu atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanai.
Izmantotie informācijas avoti.
1. Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojums Nr. 696 "Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam".
2. https://www.zm.gov.lv/lv/media/13110/download?attachment
Pārvaldot valsts nekustamo īpašumu, AS "Latvijas valsts meži" arī administrē un uzrauga noslēgtos zemes nomas līgumus par ilggadīgo ogulāju (kultivēto ogu — lielogu dzērveņu, krūmmelleņu) stādījumu ierīkošanu, pašlaik — astoņus šādus zemes nomas līgumus, kuros noteiktā kopējā iznomātā platība ir 345,01 ha. Daļai šo nomas līgumu, kas noslēgti ap 2000. gadu, termiņš beigsies tuvāko gadu laikā, turklāt, ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk — Izšķērdēšanas novēršanas likums) noteikto maksimālo termiņu (30 gadu), uz kādu var iznomāt publiskas personas nekustamo īpašumu, šos līgumus vairs nevarēs pagarināt. Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka šo gadu laikā ieguldītais darbs ilggadīgo ogulāju audzētājiem būs jāpārtrauc, un tas negatīvi ietekmēs ne tikai pašus nomniekus, bet arī nozari kopumā, jo var tikt zaudēts vietējais ražotājs un tā radītās darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt nomas platības atrodas dažādos valsts reģionos, arī Latgalē pierobežā, un ir visai nozīmīgas reģiona attīstībā un ekonomiskajā izaugsmē. Vienlaikus lielogu dzērveņu un melleņu produkcija tiek realizēta ne tikai Latvijā, bet arī eksportēta uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju, Lielbritāniju, Franciju un Zviedriju.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmā daļa noteic, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Tātad atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likumam maksimālais publiskas personas zemes nomas termiņš ir 30 gadi, ja vien citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk — noteikumi Nr. 350) jaunu zemes nomas līgumu noslēgt būtu iespējams tikai pēc uzvaras izsolē, taču dalība izsolē negarantē tiesības uzvarēt un turpināt iepriekšējo gadu laikā iesākto saimniecisko darbību.
Ilggadīgo ogulāju audzēšana ir specifiska, un Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai. Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt 50—100 gadu, krūmmellenes 50—80 gadu. Lai audzētu lielogu dzērvenes, viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5—3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu, un pirmā raža ir sagaidāma trešajā gadā, bet regulāra raža — sākot no sestā gada. Savukārt krūmmelleņu ierīkošanai uz vienu hektāru vidēji nepieciešami 2500 stādu, un pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas.1
Saskaņā ar Latvijas Augļkopju asociācijas sniegto informāciju Latvijā ir ražojoši dzērveņu stādījumi no pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām — tos izveidoja Salaspils Botāniskā dārza speciālisti, savukārt Bīriņos ražojoši dzērveņu stādījumi ir kopš 1992. gada.
Lai nodarbotos ar šo ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu, ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi un laiks. Nomātās platības no nomas līguma noslēgšanas brīža tiek apgūtas pakāpeniski. Piemēram, vienā no nomas platībām, kuras iekopšana sākta pirms septiņiem gadiem, pirmie divi gadi tika veltīti tikai apauguma novākšanai, pļaušanai un meliorācijas sistēmas sakārtošanai, septiņu gadu laikā ar dzērvenēm apstādot tikai 5 ha. Turklāt nomas platības pakāpeniskā iekopšana ir saistīta ne tikai ar nepieciešamību sagatavot nomas platības stādījumu ierīkošanai un ierobežotajiem finanšu resursiem, bet arī ar stādmateriāla pieejamību, jo, kā norādījis nomnieks, 20 ha lielu platību vienlaikus izmantot nav iespējams, jo šādam apjomam Latvijā vienā piegājienā nav pieejams stādmateriāls. Tas nozīmē, ka katru gadu, iestādot stādījumus aptuveni 1,5 —2 ha platībā, 15 gadu laikā pakāpeniski tiek iekopti un apstādīti 12 ha no 20 ha, ražu no katra iestādītā hektāra gūstot tikai pēc aptuveni pieciem gadiem.
Saskaņā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes veiktā pētījuma2 rezultātiem plantāciju ierīkošanas izmaksas lielogu dzērveņu audzēšanai rekultivējamos kūdras laukos pirmajos piecos gados (2019.—2022. gada cenās) ir 30 tūkst. eiro ha-1. Izmaksas 20 gadu periodā ir ap 127 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā ražas novākšana, bet ieņēmumi ir 238 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā atbalsta maksājumi. Galvenās izmaksu pozīcijas veido teritorijas labiekārtošana, augsnes sagatavošana, stādu iegāde un stādīšana, kopšana un meliorācijas sistēmu uzturēšana. Papildu izmaksas var veidot augu aizsardzības pasākumi, piemēram, laistīšana ziedēšanas laikā. Potenciālā peļņa no pasākuma ieviešanas 20 gadu laikā, pārdodot dzērvenes, pašreizējās cenās ir 111 tūkst. eiro ha-1. Vienlaikus peļņu var būtiski samazināt stādījuma apdrošināšanas izmaksas un dabisko traucējumu, piemēram, sala vai sausuma, radītais ražas zudums.
Savukārt krūmmelleņu plantāciju ierīkošanas izmaksas bijušajās kūdras ieguves vietās pirmajos piecos gados (2019.—2022. gada cenās) ir 67 tūkst. eiro ha-1. Izmaksas 30 gadu periodā ir 286 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā ražas novākšana, bet ieņēmumi ir 285 tūkst. eiro ha-1, tajā skaitā atbalsta maksājumi. Galvenās izmaksu pozīcijas veido teritorijas labiekārtošana, meliorācijas sistēmu apsaimniekošana un laistīšanas sistēmu uzstādīšana, augsnes sagatavošana, stādu iegāde un stādīšana, kopšana, ražas novākšana un meliorācijas sistēmu uzturēšana. Potenciālā peļņa no pasākuma ieviešanas 20 gadu laikā, pārdodot ogas, pašreizējās cenās ir negatīva, t. i., bez papildu ieguldījumiem stādījuma ierīkošanai šis pasākums nav ekonomiski efektīvs. Peļņu vēl vairāk var samazināt stādījuma apdrošināšanas izmaksas un dabisko traucējumu radītais ražas zudums.
Saskaņā ar informāciju, ko sniedzis viens no nomniekiem, vērtējot ieguldījumus dzērveņu stādījumu ierīkošanai un kopšanai 20 gadu (1998.—2018. gads) periodā, ieguldījumi uz 20 ha veido 727 tūkst. eiro (neieskaitot nepieciešamo tehniku lauku kopšanai) jeb 36 tūkst. eiro ha-1. Auditētā peļņa kopā ar ogu pārstrādi 20 gadu (1998.—2018. gads) periodā ir bijusi 238,4 tūkst. eiro jeb 11, 9 tūkst. eiro ha-1. Gūtos ieņēmumus spēcīgi ietekmējuši arī neražas gadi, kad ogu bija ļoti maz, vai, tieši pretēji, pārprodukcijas gadi, kad ogu cena bijusi ļoti zema.
Tomēr jāuzsver, ka nomas platības iekopšana ar krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumiem ir pakāpeniska, tāpēc arī stādījumu vecums ir atšķirīgs un atdeve no ilggadīgo ogulāju audzēšanas ir pakāpeniska.
Ar likumprojektu virzītie grozījumi padarītu investēšanu publiskas personas zemē efektīvāku, jo nomas līguma termiņa pagarinājums nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti un paredzamību, kas ir svarīga, lai veicinātu ilgtermiņa investīcijas. Turklāt ilgāks nomas līgums nozīmē, ka nomniekiem ir vairāk laika gūt peļņu, kā arī tas dod drošības izjūtu par ieguldītajām investīcijām.
Ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošana ir arī viens no kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijas veidiem, un lielākā daļa stādījumu AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajā publiskas personas zemē ir ierīkoti izstrādāto kūdras purvu platībās.
Tā kā normatīvajā regulējumā noteiktais maksimālais 30 gadu termiņš, uz kādu var nomāt publiskas personas zemi, nav piemērots ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai un tuvāko gadu laikā beigsies zemes nomas līgumu (par 240,91 ha platību) termiņš, bet dalība jaunā izsolē negarantē iespēju turpināt ilggadīgo ogulāju audzēšanu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvajā regulējumā, lai nomniekiem dotu iespēju pagarināt noslēgto zemes nomas līgumu termiņu, kas būtu atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanai.
Izmantotie informācijas avoti.
1. Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojums Nr. 696 "Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam".
2. https://www.zm.gov.lv/lv/media/13110/download?attachment
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmā daļa noteic: ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, kustamās mantas nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, nekustamā īpašuma nomas līgumu — uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Attiecīgi no šīs tiesību normas izriet, ka citos normatīvajos aktos var paredzēt atšķirīgu nomas līguma termiņu. Piemēram, attiecībā uz kūdras ieguvi publiskas personas zemi var iznomāt uz laiku līdz 75 gadiem (likuma "Par zemes dzīlēm" 9. panta pirmās daļas 7. punkts un 9. panta otrā daļa).
Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais maksimālais nekustamā īpašuma nomas termiņš (30 gadu) ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētājiem nav pietiekams, jo nomas līguma darbības laikā izdarītie ieguldījumi un pēc tam izveidotie stādījumi var dot pilnvērtīgu atdevi daudz ilgākā laikā nekā esošajā normatīvajā regulējumā noteiktajā maksimālajā termiņā. Arī nomātās platības sagatavošana ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai prasa papildu resursus, un regulāra raža tiek iegūta tikai pēc vairākiem gadiem.
Turklāt, tuvojoties nomas līgumu darbības termiņa beigām, ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem nav pamata izdarīt jaunus ieguldījumus nomātajās platībās un attīstīties, jo nav garantijas, ka saimniecisko darbību būs iespējams turpināt, bet tas savukārt neveicina nozares ilgtspēju.
Tā kā Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai, nozares attīstība valstij ir ļoti būtiska un Latvijā ir svarīgi veicināt un attīstīt tādu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kuru audzēšanai valstī ir liela perspektīva.
Arī ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētāji, kas no valsts nomā zemi, vēlas iesākto darbu turpināt un veicināt nozares turpmāku attīstību un izaugsmi, bet tā īstenošanai ir nepieciešams noteikt ilgāku termiņu, uz kādu var slēgt līgumus par publiskas personas zemes nomu.
Likumprojekts paredz iespēju ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai publiskas personas zemes nomas līgumu noslēgt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem, un tas nozīmē, ka sākotnēji līgums varētu tiktu slēgts uz 30 gadiem un, tuvojoties šim termiņam un izvērtējot lietderības apsvērumus, to varētu pagarināt vēl uz 40 gadiem, kopējo termiņu nosakot uz 70 gadiem, bet tas nenozīmē to, ka tas ir jāpagarina tieši uz 40 gadiem. Tiesību norma paredz, ka tas ir maksimālais termiņš, bet katra situācija tiktu vērtēta individuāli, ievērojot līdzšinējās sadarbības pieredzi.
Vērtējot nomas termiņa pagarināšanu, tiktu vērtēti šādi lietderības apsvērumi: zemes nepieciešamība publiskas funkcijas nodrošināšanai, esošais nomas līguma termiņš, kopējā nomas platība un iekoptā platība, nomnieka labticība iepriekšējā nomas periodā attiecībā uz maksājumiem un zemes izmantošanu tam paredzētajam mērķim, kā arī citiem līguma nosacījumiem.
Arī pašlaik spēkā esošajā regulējumā (noteikumu Nr. 350 53. punkts) paredzēts, ka iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu (nerīkojot izsoli). Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu.
Lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību un zemes racionālu un atbildīgu izmantošanu ilgtermiņā, zemes nomas līgumā var tikt paredzēti vairāki tiesiskie aizsardzības līdzekļi, kā, piemēram, ietverti nosacījumi par zemes izmantošanas mērķi un ierobežojumiem, nomnieka pienākumiem uzturēt zemi labā stāvoklī, nomas maksas pārskatīšana, soda naudas maksāšana par nomas maksas kavēšanu, līguma laušanas tiesības pirms termiņa u. c.
Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais maksimālais nekustamā īpašuma nomas termiņš (30 gadu) ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētājiem nav pietiekams, jo nomas līguma darbības laikā izdarītie ieguldījumi un pēc tam izveidotie stādījumi var dot pilnvērtīgu atdevi daudz ilgākā laikā nekā esošajā normatīvajā regulējumā noteiktajā maksimālajā termiņā. Arī nomātās platības sagatavošana ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai prasa papildu resursus, un regulāra raža tiek iegūta tikai pēc vairākiem gadiem.
Turklāt, tuvojoties nomas līgumu darbības termiņa beigām, ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem nav pamata izdarīt jaunus ieguldījumus nomātajās platībās un attīstīties, jo nav garantijas, ka saimniecisko darbību būs iespējams turpināt, bet tas savukārt neveicina nozares ilgtspēju.
Tā kā Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai, nozares attīstība valstij ir ļoti būtiska un Latvijā ir svarīgi veicināt un attīstīt tādu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kuru audzēšanai valstī ir liela perspektīva.
Arī ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētāji, kas no valsts nomā zemi, vēlas iesākto darbu turpināt un veicināt nozares turpmāku attīstību un izaugsmi, bet tā īstenošanai ir nepieciešams noteikt ilgāku termiņu, uz kādu var slēgt līgumus par publiskas personas zemes nomu.
Likumprojekts paredz iespēju ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai publiskas personas zemes nomas līgumu noslēgt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem, un tas nozīmē, ka sākotnēji līgums varētu tiktu slēgts uz 30 gadiem un, tuvojoties šim termiņam un izvērtējot lietderības apsvērumus, to varētu pagarināt vēl uz 40 gadiem, kopējo termiņu nosakot uz 70 gadiem, bet tas nenozīmē to, ka tas ir jāpagarina tieši uz 40 gadiem. Tiesību norma paredz, ka tas ir maksimālais termiņš, bet katra situācija tiktu vērtēta individuāli, ievērojot līdzšinējās sadarbības pieredzi.
Vērtējot nomas termiņa pagarināšanu, tiktu vērtēti šādi lietderības apsvērumi: zemes nepieciešamība publiskas funkcijas nodrošināšanai, esošais nomas līguma termiņš, kopējā nomas platība un iekoptā platība, nomnieka labticība iepriekšējā nomas periodā attiecībā uz maksājumiem un zemes izmantošanu tam paredzētajam mērķim, kā arī citiem līguma nosacījumiem.
Arī pašlaik spēkā esošajā regulējumā (noteikumu Nr. 350 53. punkts) paredzēts, ka iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu (nerīkojot izsoli). Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu.
Lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību un zemes racionālu un atbildīgu izmantošanu ilgtermiņā, zemes nomas līgumā var tikt paredzēti vairāki tiesiskie aizsardzības līdzekļi, kā, piemēram, ietverti nosacījumi par zemes izmantošanas mērķi un ierobežojumiem, nomnieka pienākumiem uzturēt zemi labā stāvoklī, nomas maksas pārskatīšana, soda naudas maksāšana par nomas maksas kavēšanu, līguma laušanas tiesības pirms termiņa u. c.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pantā paredzēts izdarīt grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, papildinot tā 10. pantu ar jaunu sesto daļu un nosakot, ka publiskas personas zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai var iznomāt uz laiku līdz 70 gadiem.
Likumprojekta 2. pantā paredzēts papildināt Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumus ar 36. punktu, lai noteiktu, ka pirms šā likuma 10. panta sestās daļas spēkā stāšanās dienas noslēgtu publiskas personas zemes nomas līgumu ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai var pagarināt bez izsoles rīkošanas, izvērtējot lietderības apsvērumus un ievērojot nosacījumu, ka kopējais līguma termiņš no tā noslēgšanas dienas nevar pārsniegt šā likuma 10. panta sestajā daļā noteikto laiku.
Tādējādi likumprojekts attieksies gan uz jaunajiem zemes nomas līgumiem, gan pirms šī likumprojekta spēkā stāšanās dienas noslēgtajiem līgumiem. Patlaban spēkā esošos zemes nomas līgumus varēs pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka kopējais līguma termiņš no tā sākotnējās noslēgšanas dienas nevar pārsniegt 70 gadu termiņu.
Likumprojekta 2. pantā paredzēts papildināt Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumus ar 36. punktu, lai noteiktu, ka pirms šā likuma 10. panta sestās daļas spēkā stāšanās dienas noslēgtu publiskas personas zemes nomas līgumu ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai var pagarināt bez izsoles rīkošanas, izvērtējot lietderības apsvērumus un ievērojot nosacījumu, ka kopējais līguma termiņš no tā noslēgšanas dienas nevar pārsniegt šā likuma 10. panta sestajā daļā noteikto laiku.
Tādējādi likumprojekts attieksies gan uz jaunajiem zemes nomas līgumiem, gan pirms šī likumprojekta spēkā stāšanās dienas noslēgtajiem līgumiem. Patlaban spēkā esošos zemes nomas līgumus varēs pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka kopējais līguma termiņš no tā sākotnējās noslēgšanas dienas nevar pārsniegt 70 gadu termiņu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja netiek izdarīti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, dodot iespēju ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem noslēgt nomas līgumu termiņu uz ilgāku periodu, nekā tas ir noteikts Izšķērdēšanas novēršanas likumā, pastāv risks, ka jaunā izsolē netiek iegūtas nomas tiesības, audzētājiem zaudējot iespēju turpināt iesākto darbu, bet tas atstās negatīvu ietekmi uz vietējo ražotāju un nozares ilgtspējīgu attīstību.
Jaunā izsolē var paredzēt konkrētu nomas objekta izmantošanas mērķi "ilggadīgo ogulāju ierīkošana", taču tas nav izslēdzošs. Nomas objekta izmantošanas mērķim ir jāatbilst zemes lietošanas mērķim, kā arī teritorijas plānojumā noteiktajiem atļautajiem izmantošanas veidiem. Ja, publicējot informāciju par izsoli, tiek saņemts lūgums paplašināt nomas mērķi, kas nav pretrunā ar teritorijas plānojumu, tad, lai neierobežotu konkurenci, nomas mērķis var tikt noteikts plašāks, un pastāv situācija, ka nomas tiesību izsolei var pieteikties arī, piemēram, saules paneļu izvietotāji, kas var piedāvāt augstāku nomas maksu, un šādā situācijā saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma regulējumu manta nododama lietošanā par iespējami augstāku nomas maksu.
Jaunā izsolē var paredzēt konkrētu nomas objekta izmantošanas mērķi "ilggadīgo ogulāju ierīkošana", taču tas nav izslēdzošs. Nomas objekta izmantošanas mērķim ir jāatbilst zemes lietošanas mērķim, kā arī teritorijas plānojumā noteiktajiem atļautajiem izmantošanas veidiem. Ja, publicējot informāciju par izsoli, tiek saņemts lūgums paplašināt nomas mērķi, kas nav pretrunā ar teritorijas plānojumu, tad, lai neierobežotu konkurenci, nomas mērķis var tikt noteikts plašāks, un pastāv situācija, ka nomas tiesību izsolei var pieteikties arī, piemēram, saules paneļu izvietotāji, kas var piedāvāt augstāku nomas maksu, un šādā situācijā saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma regulējumu manta nododama lietošanā par iespējami augstāku nomas maksu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
AS "Latvijas valsts meži" publiskas personas zemi iznomā saskaņā ar noteikumiem Nr. 350, kas nosaka publiskai personai piederoša vai piekrītoša zemesgabala vai tā daļas iznomāšanas kārtību un tās izņēmumus, nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī atsevišķus nomas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus.
Nomas līguma termiņa laikā, kā arī pagarinot nomas termiņu, tiek nodrošināta aktuālā tirgus cena, nomas maksu regulāri pārskatot atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam un neatkarīgu tirgus vērtētāju vērtējumam.
Nomas līguma termiņa laikā, kā arī pagarinot nomas termiņu, tiek nodrošināta aktuālā tirgus cena, nomas maksu regulāri pārskatot atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam un neatkarīgu tirgus vērtētāju vērtējumam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts skars tās fiziskās personas, kas no publiskas personas nomā vai vēlas nomāt zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts skars tās juridiskās personas, kas no publiskas personas nomā vai vēlas nomāt zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo veicinās turpmāku ilggadīgo ogulāju stādījumu attīstības iespēju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vietējos ražotājus, kas no publiskas personas nomā zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai, dodot iespēju zemi nomāt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vietējos ražotājus, kas no publiskas personas nomā zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai, dodot iespēju zemi nomāt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem un tādējādi nodrošinot arī darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Latvijas Augļkopju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/9ff36fdb-a4fe-4e22-b365-7847893b7966
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts 2024. gada 6. jūnijā e-pastā tika nosūtīts biedrībām "Latvijas Augļkopju asociācija" un "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome".
2024. gada 28. jūnijā tika saņemta biedrības "Latvijas Augļkopju asociācija" vēstule Nr. 20, kurā izteikts priekšlikums papildināt likumprojekta redakciju un norādīt, ka arī jau noslēgto nomas līgumu termiņš bez izsoles rīkošanas var tikt pagarināts, nepārsniedzot kopējo termiņu līdz 75 gadiem.
Izteiktais priekšlikums ņemts vērā. Vienlaikus, ievērojot to, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi un izsludinājusi TAP portālā likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (24-TA-2002), kas paredz pagarināt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem, likumprojektā samazināts maksimālais termiņš, salāgojot to ar Finanšu ministrijas virzītajā likumprojektā norādīto termiņu.
Par publiskai apspriešanai nodoto likumprojektu saņemti priekšlikumi no
1) biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", kura ierosināja papildināt likumprojektu ar nepārprotamu norādi, ka līgumu termiņu pagarināšana līdz 75 gadiem attiecināma arī uz jau esošajiem līgumiem un to var darīt bez izsoles rīkošanas.
Minētais priekšlikums ir ņemts vērā un ietverts likumprojekta pārejas noteikumos;
2) fiziskas personas, kura izteikusi priekšlikumu samazināt nomas maksu, norādot, ka, iznomājot degradētos kūdras laukus, nomnieks samazina SEG izmešus, bet par to doto ekonomiju netiek samazināta nomas maksa.
Tā kā izteiktais priekšlikums ir ārpus likumprojekta tvēruma, tas nav ņemts vērā. Nomas maksas aprēķināšanas kārtība noteikta noteikumos Nr. 350.
2024. gada 28. jūnijā tika saņemta biedrības "Latvijas Augļkopju asociācija" vēstule Nr. 20, kurā izteikts priekšlikums papildināt likumprojekta redakciju un norādīt, ka arī jau noslēgto nomas līgumu termiņš bez izsoles rīkošanas var tikt pagarināts, nepārsniedzot kopējo termiņu līdz 75 gadiem.
Izteiktais priekšlikums ņemts vērā. Vienlaikus, ievērojot to, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi un izsludinājusi TAP portālā likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (24-TA-2002), kas paredz pagarināt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem, likumprojektā samazināts maksimālais termiņš, salāgojot to ar Finanšu ministrijas virzītajā likumprojektā norādīto termiņu.
Par publiskai apspriešanai nodoto likumprojektu saņemti priekšlikumi no
1) biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", kura ierosināja papildināt likumprojektu ar nepārprotamu norādi, ka līgumu termiņu pagarināšana līdz 75 gadiem attiecināma arī uz jau esošajiem līgumiem un to var darīt bez izsoles rīkošanas.
Minētais priekšlikums ir ņemts vērā un ietverts likumprojekta pārejas noteikumos;
2) fiziskas personas, kura izteikusi priekšlikumu samazināt nomas maksu, norādot, ka, iznomājot degradētos kūdras laukus, nomnieks samazina SEG izmešus, bet par to doto ekonomiju netiek samazināta nomas maksa.
Tā kā izteiktais priekšlikums ir ārpus likumprojekta tvēruma, tas nav ņemts vērā. Nomas maksas aprēķināšanas kārtība noteikta noteikumos Nr. 350.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- AS "Latvijas valsts meži"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi