Anotācija (ex-ante)

24-TA-566: Saeimas lēmumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā  (EUNAVFOR ASPIDES)" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Aizsardzības ministrija un  Nacionālie bruņotie spēki rosina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu  dalībai Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā EUNAVFOR ASPIDES. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saeimas lēmuma projekts ir izstrādāts atbilstoši likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta pirmā daļas nosacījumiem, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) karavīru dalību Eiropas Savienības drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā EUNAVFOR ASPIDES (turpmāk - operācija EUNAVFOR ASPIDES) . 
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sākot ar 2023.gada nogali ir strauji pasliktinājusies kuģošanas drošība Sarkanajā jūrā. Reaģējot uz situāciju Izraēlā un Gazas joslā, hutiešu kaujinieki sāka uzbrukumus jūras kuģiem, kuri izmantoja Sarkanās jūras reģionu. Hutieši apgalvoja, ka uzbrukumi ir atbildes reakcija uz Izraēlas militārām darbībām Gazas joslā un uzbrukts tiekot kuģiem, kuri ir saistīti ar Izraēlu un tās piegādēm. Šobrīd ir skaidrs, ka regulāri uzbrukumi notiek kuģiem neatkarīgi no to valstiskās piederības, pārvadājuma satura un galamērķa.
Lai cīnītos ar hutiešu uzbrukumiem un atjaunotu drošu kuģu satiksmi, Amerikas Savienotās valstis (turpmāk - ASV) 2023.gada decembrī uzsāka koalīcijas operāciju "Prosperity Guardian", kuras ietvarā ASV un Apvienotā Karaliste veic pretuzbrukumus Jemenas hutiešiem. Diemžēl šie pretuzbrukumi nav mazinājuši hutiešu uzbrukumu intensitāti un šobrīd reģionā nav konflikta deeskalācijas pazīmju.
Sarkanās jūras reģions ir ļoti svarīgs jūras ceļš. Tas savieno Indijas okeānu ar Vidusjūru. Aptuveni 17 tūkstoši kuģu, kuru kravas veido 12 %-15% no globālās tirdzniecības, ik gadu izmanto šo jūras ceļu. Eiropai šis ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības un piegāžu ceļš.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Reaģējot uz krīzi Sarkanajā jūrā, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Padome ir pieņēmusi lēmumu (KĀDP) 2024/583 (2024.gada 8.februāris)  izveidot  operāciju EUNAVFOR ASPIDES, kuras mērķis ir starptautisko kuģu pavadīšana operācijas rajonā, situācijas apzināšana un novērošana operācijas rajonā, jūras kuģu aizsardzība ūdenī pret dažādiem uzbrukumiem atbilstoši starptautiskajiem likumiem, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus operācijas apakšreģionos.
Operācijas EUNAVFOR ASPIDES darbības rajons būs Babelmandeba jūras šaurums, Hormuzas jūras šaurums, kā arī starptautiskie ūdeņi Sarkanajā jūrā, Adenas līcī, Arābijas jūrā, Omānas līcī un Persijas līcī.
Operācijas EUNAVFOR ASPIDES operacionālais štābs tiks izvietots Larisā, Grieķijā. Par operācijas EUNAVFOR ASPIDES komandieri apstiprināts Grieķijas flotes admirālis Vasilios Griparis. Operācijas EUNAVFOR ASPIDES spēku štābs atradīsies uz Itālijas karakuģa operācijas EUNAVFOR ASPIDES rajonā.
Ar ES Padomes lēmumu (KĀDP) 2024/583 (2024.gada 8.februāris) operācijai EUNAVFOR ASPIDES noteikts sākotnējais termiņš – gads no tās uzsākšanas datuma. Savukārt uzsākta operācija EUNAVFOR ASPIDES  tika š.g. 19.februārī ar ES Padomes lēmumu (KĀDP) 2024/632 (2024.gada 19.februāris), līdz ar ko tās sākotnējais darbības termiņš ir 2025.gada 19.februāris.  Operacionālās pārrunas liecina, ka tas tiks pagarināts un ES īstenos operāciju EUNAVFOR ASPIDES tik ilgi, līdz būs nodrošināta droša kuģniecība Sarkanās jūras reģionā.
Risinājuma apraksts
Latvijai ir iespēja sniegt savu ieguldījumu operācijā EUNAVFOR ASPIDES, šobrīd nosūtot vienu NBS Jūras spēku virsnieku vai instruktoru dienestam operācijas EUNAVFOR ASPIDES operacionālajā štābā, vai arī aizpildot  amatu uz kāda no sabiedroto kuģiem operācijas  rajonā. NBS dalības uzsākšana operācijā EUNAVFOR ASPIDES tiek plānota 2024.gada vasarā, t.i., uz otro operācijas EUNAVFOR ASPIDES personāla rotāciju.
Latvijas dalība operācijā EUNAVFOR ASPIDES dotu iespēju NBS iegūt operacionālo pieredzi ES jūras drošības operācijā, kā arī veicinātu kopējo NBS Jūras spēku kompetenci un atpazīstamību. Ne mazāk svarīgi Latvijai ir  demonstrēt vienotību ar pārējām ES valstīm, iesaistoties Eiropai svarīga kuģniecības ceļa drošības nodrošināšanā.
NBS dalība operācijā EUNAVFOR ASPIDES tiek plānota atbilstoši  likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 1. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem un šobrīd uz ES Padomes 2024.gada 19.februāra lēmumā (KĀDP) 2024/632 sākotnējo noteikto laiku, t.i., līdz 2025.gada 19.februārim.
Saeimas lēmumā norādīts, ka NBS karavīri dalībai operācijā  EUNAVFOR ASPIDES tiek nosūtīti uz ES lēmumā noteikto laiku. Šāds nosacījums ietverts ar apsvērumu, ka, ja ES lems par tālāku operācijas EUNAVFOR ASPIDES darbības termiņa pagarinājumu (un operacionālās plānošanas informācija liecina, ka termiņš tiks pagarināts) pēc 2025.gada 19.februāra (ko noteiks attiecīgs ES lēmums), attiecīgi pagarināsies arī termiņš NBS dalībai operācijā EUNAVFOR ASPIDES.  Jāatzīmē, ka operācijas darbības termiņa noteikšana ES lēmumā neierobežo Latvijas tiesības pārtraukt dalību operācijā pirms minētā datuma. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Dalības operācijā iegūstamā operacionālā pieredze, paustā politiskā nostāja, atbalsts globālajiem drošības centieniem pārsver izmaksas. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrija nodrošinās Latvijas saistības atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" ietvaros no starptautiskajām operācijām paredzētajiem līdzekļiem.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Nē

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Iesaiste operācijā EUNAVFOR ASPIDES ir viens no veidiem, kā Latvija īsteno Līgumā par Eiropas Savienību izteiktos centienus -  īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku, veicināt mieru, drošību, brīvu un godīgu tirdzniecību.
ES Padomes lēmums (KĀDP) 2024/583 (2024.gada 8.februāris) par Eiropas Savienības jūras drošības operāciju kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES) un ES Padomes lēmums (KĀDP) 2024/632 (2024.gada 19.februāris), ar ko sāk Eiropas Savienības jūras drošības operāciju kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES) nav ES tiesību akti, kuru normas nepieciešams pārņemt vai ieviest, līdz ar ko nav vērtējama Saeimas lēmumprojekta atbilstība ES tiesību aktiem.
 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē nav nepieciešama.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālie bruņotie spēki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi