24-TA-685: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) prioritātēm ir sabalansētas darba slodzes nodrošināšana pedagogiem, tādējādi uzlabojot pedagogu darba apstākļus, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, ņemot vērā, ka tieši pedagoga sniegumam ir vislielākā ietekme uz skolēnu mācību sasniegumiem. Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk- projekts) mērķis ir turpināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu, sporta treneru darba slodzes līdzsvarošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2024.
Pamatojums
Projekts stāsies spēkā 2024. gada 1.septembrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā pedagogu darba slodze ir noteikta Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk - noteikumi). Šajos noteikumos ir noteikta pedagoga darba slodze stundās nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, kā arī tajos ir noteikts darba slodzes sadalījums konkrētiem pedagogu amatiem. Mēneša darba algu pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei. Pedagogu darba samaksas noteikumi cita starpā nosaka:
-pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu darba slodzi stundās nedēļā, kas ir attiecīgi 21, 30, 36 vai 40 astronomiskās stundas nedēļā;
-pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu;
-pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu slodzes sastāvu jeb mācību stundām/nodarbībām atvēlētais laiks kopējā slodzē, kas noteikts procentos (profesionālās izglītības programmu pedagogam, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogam, izglītības psihologam, sociālam pedagogam, skolotājam logopēdam, speciālam pedagogam, pedagoga palīgam) vai kā konkrēts stundu skaits kopējā slodzē (pirmsskolas izglītības pedagogam, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā, dejā, un sportā pedagogam (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēs), interešu izglītības skolotājam, sporta trenerim, skolotājam baleta māksliniekam profesionālās vidējās izglītības iestādē).
Noteikumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā, plāno pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās. Pedagogu mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs laikposmam no kārtējā gada 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam, līdz ar to pedagogu darba slodze arī tiek plānota attiecīgajam laika periodam, ņemot vērā kārtējā mācību gadā veicamo darba apjomu un amata aprakstā noteiktos pedagoga darba pienākumus, atbilstoši izglītības pakāpei, kurā pedagogs strādā un izglītības veidam, izglītības programmām, izglītojamo skaitam tajās, individuālajām izglītojamo atbalsta vajadzībām. Vienlaikus ņem vērā izglītības iestādes pārvaldības specifiku, tās darba plānojumu un kapacitāti, tehnoloģiju un atbalsta personāla pieejamība, jaunu mācību metodiku ieviešanas nepieciešamību, kā arī citus plānotos pasākumus kārtējam mācību gadam. Tāpat izglītības iestādes vadītājs ņem vērā katra konkrētā pedagoga specialitāti, pieredzi, u.c. individuālās darba prasmes, kā arī to, vai mācību priekšmets ir vairāku izglītības programmu plānā, kuru īstenošanā atšķiras izglītības programmas apjoms, pielietotās pedagoģiskās metodes u.c.
Noteikumos noteikts, ka vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu un nodarbību vadīšana var veidot ne vairāk kā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā astronomiskajās stundās, un mācību stunda tiek skaitīta kā astronomiskā stunda, IZM secinājums - pašlaik nav nepieciešama tālāka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotāju slodžu balansēšana, jo to plānots precizēt, ieviešot jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā" (turpmāk - modelis).
Pirmsskolas izglītībā esošais slodzes 40 stundas nedēļā sastāva dalījums: 34 pedagoga darba stundas darbam ar izglītojamiem un sešas stundas citiem pedagoga pienākumiem, atbilst pirmsskolas izglītības īstenošanas vajadzībai un, sadarbībā ar pirmsskolas izglītības speciālistiem, piedaloties sociālajiem partneriem - Latvijas Pašvaldību savienībai, pašvaldību pirmsskolas izglītības speciālistiem, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātājiem, secināts, ka šāds slodzes dalījums atzīts par optimālu, lai pirmsskolas izglītības pedagogs veiktu visus amata pienākumus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) nepiekrīt pirmsskolas pedagogu slodzes sastāvam, ka 40 darba nedēļā: 34 pedagoga darba stundas ir darbs ar izglītojamiem rotaļnodarbību vadīšanā un sešas stundas citiem pedagoga pienākumiem, kā arī iepriekš minēto izglītības speciālistu vērtējumam, ka šāds pirmsskolas izglītības pedagogu slodzes sastāvs ir optimāls pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai.
IZM, turpinot darbu pie pedagogu darba slodzes līdzsvarošanas, kopā ar sociālajiem partneriem, tai skaitā ar LIZDA, ir pilnveidojusi/atjaunojusi redakciju “Vadlīnijas pedagogu slodzes līdzsvarošanai” un tās ir publicētas IZM mājas lapā, skat.: https://www.izm.gov.lv/lv/vadlinijas-pedagogu-slodzes-lidzsvarosanai.
IZM apkopotā detalizētāka informācija par pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās izglītības pedagogu darba slodzi ietverta informatīvajā ziņojumā par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu (24-TA-1235) (turpmāk - informatīvais ziņojums), skat.: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/090bcab8-ca62-469a-b0f7-9540bf8da1b8.
Informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā amata pienākumu un darba uzskaites specifiku pārējām pedagogu amatu grupām (piemēram, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs), kas minētas noteikumu 3. pielikumā, pašlaik nav identificēts, ka būtu nepieciešamas izmaiņas slodzēs un noteiktajā slodžu sastāvā, jo plānots, ka turpmāk - ieviešot modeli, plānots, ka aprēķināto valsts budžeta mērķdotāciju saņems izglītības iestādes dibinātājs, to sadalīs izglītības iestādēm pēc faktiskajām izglītojamo atbalsta vajadzībām kārtējā mācību gadā. Atbalsta pasākumos iesaistīto pedagogu slodzi un tās sastāvu noteikts izglītības iestādes vadītājs, atbilstoši dibinātāja noteiktajai kārtībai.
Savukārt, arī informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija parāda, ka profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogam, sporta trenerim, līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms pārsniedz šobrīd tiem slodzē paredzētās četras stundas, tādēļ nepieciešams turpināt pakāpenisku palielinājumu stundu skaitam citu pienākumu veikšanai.
IZM panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem turpināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodzes balansēšanu, nosakot slodzē 30 darba stundas nedēļā - 25 stundas mācību stundu vai nodarbību vadīšanai un piecas stundas paredzot citiem pedagoga pienākumiem, kā arī nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu, ievērojot, ka darba slodzi nedēļā mācību stundu vai nodarbību vadīšanai var palielināt ne vairāk kā par divām stundām nedēļā. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā un pieejamā finansējuma ietvaros, izglītības iestādes vadītājs var gan palielināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru slodzi, gan arī samazināt.
Turpinot no 2024. gada 1. septembra darba slodzes līdzsvarošanu profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem un sporta treneriem, tiek izpildīta IZM vienošanās ar LIZDA, kura noteikta Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojuma Nr. 226 "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" anotācijas 1.pielikumā "Pedagogu slodzes".
-pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu darba slodzi stundās nedēļā, kas ir attiecīgi 21, 30, 36 vai 40 astronomiskās stundas nedēļā;
-pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu;
-pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu slodzes sastāvu jeb mācību stundām/nodarbībām atvēlētais laiks kopējā slodzē, kas noteikts procentos (profesionālās izglītības programmu pedagogam, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogam, izglītības psihologam, sociālam pedagogam, skolotājam logopēdam, speciālam pedagogam, pedagoga palīgam) vai kā konkrēts stundu skaits kopējā slodzē (pirmsskolas izglītības pedagogam, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā, dejā, un sportā pedagogam (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēs), interešu izglītības skolotājam, sporta trenerim, skolotājam baleta māksliniekam profesionālās vidējās izglītības iestādē).
Noteikumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā, plāno pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās. Pedagogu mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs laikposmam no kārtējā gada 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam, līdz ar to pedagogu darba slodze arī tiek plānota attiecīgajam laika periodam, ņemot vērā kārtējā mācību gadā veicamo darba apjomu un amata aprakstā noteiktos pedagoga darba pienākumus, atbilstoši izglītības pakāpei, kurā pedagogs strādā un izglītības veidam, izglītības programmām, izglītojamo skaitam tajās, individuālajām izglītojamo atbalsta vajadzībām. Vienlaikus ņem vērā izglītības iestādes pārvaldības specifiku, tās darba plānojumu un kapacitāti, tehnoloģiju un atbalsta personāla pieejamība, jaunu mācību metodiku ieviešanas nepieciešamību, kā arī citus plānotos pasākumus kārtējam mācību gadam. Tāpat izglītības iestādes vadītājs ņem vērā katra konkrētā pedagoga specialitāti, pieredzi, u.c. individuālās darba prasmes, kā arī to, vai mācību priekšmets ir vairāku izglītības programmu plānā, kuru īstenošanā atšķiras izglītības programmas apjoms, pielietotās pedagoģiskās metodes u.c.
Noteikumos noteikts, ka vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu un nodarbību vadīšana var veidot ne vairāk kā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā astronomiskajās stundās, un mācību stunda tiek skaitīta kā astronomiskā stunda, IZM secinājums - pašlaik nav nepieciešama tālāka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotāju slodžu balansēšana, jo to plānots precizēt, ieviešot jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā" (turpmāk - modelis).
Pirmsskolas izglītībā esošais slodzes 40 stundas nedēļā sastāva dalījums: 34 pedagoga darba stundas darbam ar izglītojamiem un sešas stundas citiem pedagoga pienākumiem, atbilst pirmsskolas izglītības īstenošanas vajadzībai un, sadarbībā ar pirmsskolas izglītības speciālistiem, piedaloties sociālajiem partneriem - Latvijas Pašvaldību savienībai, pašvaldību pirmsskolas izglītības speciālistiem, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātājiem, secināts, ka šāds slodzes dalījums atzīts par optimālu, lai pirmsskolas izglītības pedagogs veiktu visus amata pienākumus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) nepiekrīt pirmsskolas pedagogu slodzes sastāvam, ka 40 darba nedēļā: 34 pedagoga darba stundas ir darbs ar izglītojamiem rotaļnodarbību vadīšanā un sešas stundas citiem pedagoga pienākumiem, kā arī iepriekš minēto izglītības speciālistu vērtējumam, ka šāds pirmsskolas izglītības pedagogu slodzes sastāvs ir optimāls pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai.
IZM, turpinot darbu pie pedagogu darba slodzes līdzsvarošanas, kopā ar sociālajiem partneriem, tai skaitā ar LIZDA, ir pilnveidojusi/atjaunojusi redakciju “Vadlīnijas pedagogu slodzes līdzsvarošanai” un tās ir publicētas IZM mājas lapā, skat.: https://www.izm.gov.lv/lv/vadlinijas-pedagogu-slodzes-lidzsvarosanai.
IZM apkopotā detalizētāka informācija par pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās izglītības pedagogu darba slodzi ietverta informatīvajā ziņojumā par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu (24-TA-1235) (turpmāk - informatīvais ziņojums), skat.: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/090bcab8-ca62-469a-b0f7-9540bf8da1b8.
Informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā amata pienākumu un darba uzskaites specifiku pārējām pedagogu amatu grupām (piemēram, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs), kas minētas noteikumu 3. pielikumā, pašlaik nav identificēts, ka būtu nepieciešamas izmaiņas slodzēs un noteiktajā slodžu sastāvā, jo plānots, ka turpmāk - ieviešot modeli, plānots, ka aprēķināto valsts budžeta mērķdotāciju saņems izglītības iestādes dibinātājs, to sadalīs izglītības iestādēm pēc faktiskajām izglītojamo atbalsta vajadzībām kārtējā mācību gadā. Atbalsta pasākumos iesaistīto pedagogu slodzi un tās sastāvu noteikts izglītības iestādes vadītājs, atbilstoši dibinātāja noteiktajai kārtībai.
Savukārt, arī informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija parāda, ka profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogam, sporta trenerim, līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms pārsniedz šobrīd tiem slodzē paredzētās četras stundas, tādēļ nepieciešams turpināt pakāpenisku palielinājumu stundu skaitam citu pienākumu veikšanai.
IZM panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem turpināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodzes balansēšanu, nosakot slodzē 30 darba stundas nedēļā - 25 stundas mācību stundu vai nodarbību vadīšanai un piecas stundas paredzot citiem pedagoga pienākumiem, kā arī nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu, ievērojot, ka darba slodzi nedēļā mācību stundu vai nodarbību vadīšanai var palielināt ne vairāk kā par divām stundām nedēļā. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā un pieejamā finansējuma ietvaros, izglītības iestādes vadītājs var gan palielināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru slodzi, gan arī samazināt.
Turpinot no 2024. gada 1. septembra darba slodzes līdzsvarošanu profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem un sporta treneriem, tiek izpildīta IZM vienošanās ar LIZDA, kura noteikta Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojuma Nr. 226 "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" anotācijas 1.pielikumā "Pedagogu slodzes".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 32. punktā un tā apakšpunktos daļai pedagogu amatu aprakstīts noteikumu 3. pielikuma slodzes sadalījums un nav pielietota vienota metodika slodžu sadalījumu aprakstam, nepieciešams mainīt iepriekš minētā punkta redakciju.
Risinājuma apraksts
Projektā noteikumu 32. punkts izteikts jaunā redakcijā: 32. Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ietver mācību stundas vai nodarbības atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajam slodzes sadalījumam un citus pienākumus, atbilstoši pedagoga amata aprakstam.
Problēmas apraksts
Profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogam un sporta trenerim, līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms pārsniedz šobrīd slodzē paredzētās četras stundas, tādēļ nepieciešams turpināt pakāpenisku palielinājumu stundu skaitam citu pienākumu veikšanai. Panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem turpināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodzes balansēšanu, nosakot slodzē 30 darba stundas nedēļā - 25 stundas mācību stundu/nodarbību vadīšanai un attiecīgi piecas stundas paredzot citiem pedagoga pienākumiem, kā arī nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu, ievērojot, ka darba slodzi nedēļā mācību stundu/nodarbību vadīšanai var palielināt ne vairāk kā par divām stundām nedēļā.Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā un pieejamā finansējuma ietvaros, izglītības iestādes vadītājs var gan palielināt pedagoga slodzi, gan arī samazināt.
Projektā līdz ar izmaiņām noteikumu 32. punktā, nepieciešams precizējums pirmsskolas izglītības pedagoga slodzes dalījumam nedēļā - 34 darba stundas ar izglītojamiem. Vienlaikus rosināts noteikumu 3.pielikumu izteikt jaunā redakcijā, atbilstoši ekspertu izvērtētajam un dotajam pedagogu amatu kārtojumam.
Projektā līdz ar izmaiņām noteikumu 32. punktā, nepieciešams precizējums pirmsskolas izglītības pedagoga slodzes dalījumam nedēļā - 34 darba stundas ar izglītojamiem. Vienlaikus rosināts noteikumu 3.pielikumu izteikt jaunā redakcijā, atbilstoši ekspertu izvērtētajam un dotajam pedagogu amatu kārtojumam.
Risinājuma apraksts
Projektā noteikumu 3. pielikums izteikts jaunā redakcijā, ietverot precizējumu pirmsskolas izglītības pedagoga slodzes dalījumu 34 darba stundas ar izglītojamiem, kā arī turpinot profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodzes balansēšanu, nosakot slodzē 30 darba stundas nedēļā - 25 stundas mācību stundu/nodarbību vadīšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pedagogi
Ietekmes apraksts
Profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem un sporta treneriem mainās darba slodzes sadalījums.
Juridiskās personas
- Pašvaldības, izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem un sporta treneriem mainās darba slodzes sadalījums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 584 736
0
4 754 200
0
4 754 200
4 754 200
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 427 332
0
4 281 993
0
4 281 993
4 281 993
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
157 404
0
472 207
0
472 207
472 207
3. Finansiālā ietekme
0
-1 584 736
0
-4 754 200
0
-4 754 200
-4 754 200
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 427 332
0
-4 281 993
0
-4 281 993
-4 281 993
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-157 404
0
-472 207
0
-472 207
-472 207
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 427 332
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-157 404
-4 754 200
-4 754 200
-4 754 200
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēti aprēķini nosūtīti Finanšu ministrijai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta indikatīvā finansiālā ietekme uz valsts budžetu
a) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h:
Plānots, ka finanšu līdzekļi 2024. gadam 1 427 332 euro apmērā papildu izdevumu finansēšanai, tiks nodrošināti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2025., 2026., 2027. gadam un turpmākajiem gadiem, skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
b) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h un algas likmes palielinājumu no 01.01.2025. līdz 10,35 euro/h:
Projekta indikatīvā finansiālā ietekme uz pašvaldību un privāto dibinātāju budžetu
a) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h:
b) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h un algas likmes palielinājumu no 01.01.2025. līdz 10,35 euro/h:
Papildus minētajam, Kultūras ministrija norāda uz to, ka šobrīd ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ, tās padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs netiek nodrošināts slodzes balanss profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem noteiktajā apmērā. Indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums slodzes balansa nodrošināšanai Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs ir:
a) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h
2024.gadam papildu nepieciešamais finansējums 785 646 euro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums 2 356 938 euro.
b) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h un algas likmes palielinājumu no 01.01.2025. līdz 10,35 euro/h: 2024.gadam papildu nepieciešamais finansējums 785 646 euro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums 2 556 609 euro.
Finanšu ministrija norāda, ka līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi. Š. g. 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.
a) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h:
| Budžeta resors | Budžeta programma/ apakš- programma |
2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | 2027. gads | Turpmāk ik gadu |
| 15._IZM | 09.19.00. | 381 626 | 1 144 877 | 1 144 877 | 1 144 877 | 1 144 877 |
| 62._Mērķdotācijas | 05.00.00. | 644 399 | 1 933 198 | 1 933 198 | 1 933 198 | 1 933 198 |
| 22._KM | 20.00.00. | 401 307 | 1 203 918 | 1 203 918 | 1 203 918 | 1 203 918 |
| KOPĀ | 1 427 332 | 4 281 993 | 4 281 993 | 4 281 993 | 4 281 993 | |
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2025., 2026., 2027. gadam un turpmākajiem gadiem, skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
b) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h un algas likmes palielinājumu no 01.01.2025. līdz 10,35 euro/h:
| Budžeta resors | Budžeta programma/ apakš- programma |
2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | 2027. gads | Turpmāk ik gadu |
| 15._IZM | 09.19.00. | 381 626 | 1 241 867 | 1 241 867 | 1 241 867 | 1 241 867 |
| 62._Mērķdotācijas | 05.00.00. | 644 399 | 2 096 971 | 2 096 971 | 2 096 971 | 2 096 971 |
| 22._KM | 20.00.00. | 401 307 | 1 305 907 | 1 305 907 | 1 305 907 | 1 305 907 |
| KOPĀ | 1 427 332 | 4 644 745 | 4 644 745 | 4 644 745 | 4 644 745 | |
Projekta indikatīvā finansiālā ietekme uz pašvaldību un privāto dibinātāju budžetu
a) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h:
| Izglītības programmas veids | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | 2027. gads | Turpmāk ik gadu |
| Profesionālā ievirze - sports | 36 680 | 110 039 | 110 039 | 110 039 | 110 039 |
| Interešu izglītība | 62 265 | 186 794 | 186 794 | 186 794 | 186 794 |
| Profesionālā ievirze - māksla | 58 459 | 175 374 | 175 374 | 175 374 | 175 374 |
| KOPĀ | 157 404 | 472 207 | 472 207 | 472 207 | 472 207 |
b) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h un algas likmes palielinājumu no 01.01.2025. līdz 10,35 euro/h:
| Izglītības programmas veids | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | 2027. gads | Turpmāk ik gadu |
| Profesionālā ievirze - sports | 36 680 | 119 361 | 119 361 | 119 361 | 119 361 |
| Interešu izglītība | 62 265 | 202 618 | 202 618 | 202 618 | 202 618 |
| Profesionālā ievirze - māksla | 58 459 | 190 229 | 190 229 | 190 229 | 190 229 |
| KOPĀ | 157 404 | 512 208 | 512 208 | 512 208 | 512 208 |
Papildus minētajam, Kultūras ministrija norāda uz to, ka šobrīd ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ, tās padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs netiek nodrošināts slodzes balanss profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem noteiktajā apmērā. Indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums slodzes balansa nodrošināšanai Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs ir:
a) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h
2024.gadam papildu nepieciešamais finansējums 785 646 euro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums 2 356 938 euro.
b) aprēķins ņemot vērā esošo algas likmi – 9,54 euro/h un algas likmes palielinājumu no 01.01.2025. līdz 10,35 euro/h: 2024.gadam papildu nepieciešamais finansējums 785 646 euro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums 2 556 609 euro.
Finanšu ministrija norāda, ka līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi. Š. g. 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Ar projektu ir iepazīstināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabalansētas darba slodzes nodrošināšana pedagogiem, tādējādi uzlabojot pedagogu darba apstākļus, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, jo tieši pedagoga sniegumam ir vislielākā ietekme uz skolēnu mācību sasniegumiem.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi