Anotācija

Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākās izglītības iegūšanu un zinātniskās darbības nepārtrauktību līdz 2025. gada 31. decembrim atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju likuma regulējumam. 

Vispārējā kārtība

Prognozējams, ka nākamajā atbalsta periodā (no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim) Ukrainas civiliedzīvotāji varētu turpināt studijas vai veikt zinātnisko darbību tādā pašā līmenī tas bija paredzēts Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija rīkojums Nr. 603 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu". Izgūstot datus no Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS), konstatējams, ka šobrīd Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 459 studējošie no Ukrainas, no tiem 185 studējošajiem ir Ukrainas civiliedzīvotāju statuss (dati uz 03.03.2025). Prognozējams, ka 2025. gadā būs nepieciešams sniegt atbalstu līdz  150 studējošajiem. Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem laika periodā no 2022. gada 24. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim Studiju stipendijas saņēma 137 Ukrainas civiliedzīvotāji. Savukārt, laika periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim Studiju stipendijas saņēma 132 Ukrainas civiliedzīvotāju. Laika periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Studiju stipendijas saņēma  100 studenti. Papildus, valsts atbalsta mehānisms tika piešķirts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nekvalificējās, lai saņemtu atbalstu ERASMUS+ programmas ietvaros, kas bija atkarīgas no izvēlētās augstskolas pieejamā ERASMUS+ projektu finansējuma, ko bija iespējams novirzīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Pašlaik daļa no uzņemtajiem studējošajiem izmanto atbalsta iespējas, kuras sniedz ERASMUS+ apmaiņas programma, kā pieejamība ir atkarīga no augstākās izglītības iestādei pieejamā finansējuma esošo ERASMUS+ projekta ietvaros un studējošā iepriekš pavadītā laika ERASMUS+ mobilitātē. Maksimālais laiks, ko studējošais vienas studiju programmas ietvaros var pavadīt ERASMUS+ mobilitātē ir 12 mēneši.  Ministrija prognozē, ka studiju stipendijas būs nepieciešams nodrošināt līdz 150 studējošajiem.

Prognoze par iespējamo zinātnieku skaitu, atsaucoties uz informatīvajā ziņojumā “Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” (Nr. 36 114. §), balstās uz pieņēmumu, ka Ukrainas zinātnieku skaits, kurš ir nedaudz mazāks nekā Latvijā, starp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir ieradušies Latvijā (> 32 000 uz jūnija sākumu) ir līdzīgs kā Ukrainā kopumā. Ministrija iepriekš prognozēja, ka aptuveni 80 Ukrainas civiliedzīvotājiem varētu būt interese un iespēja būt nodarbinātiem akadēmiskā un zinātniskā darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās. Tomēr, ņemot vērā Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk – VIAA) un Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) sniegtos datus, ministrijas piedāvātos atbalsta mehānismus 2022. gadā izmantoja 45 pētnieki, savukārt 2023. gadā uz pusi mazāk – 21 pētnieks ar Ukrainas civiliedzīvotāja statusu, 2025. gadā – 5 pētnieki, līdz mazāk nekā tika prognozēts  Pētniecības stipendijai pieteicās pētnieki ar Ukrainas civiliedzīvotāju statusu, kuri vēl nespēja iekļauties Latvijas zinātnisko institūciju esošajos vai topošajos pētniecības projektos. 2022. gadā ministrijas piedāvātais atbalsta mehānisms sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk – LZP), iesaistot Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos un no valsts budžeta finansētajās pētījumu programmās, nebija pievilcīgs, jo atbalstu bija iespējams sākotnēji piešķirt uz 4 mēnešiem, pēc tam esot neskaidrībai, vai Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta plāna ietvaros atbalsta mehānismu būs iespējams turpināt, it īpaši apstākļos, kad no valsts budžeta finansētās valsts pētījuma programmas ietvaros īstenojamo projektu ilgums ir vidēji 3 gadi. Ministrijas skatījumā veiksmīgs piemērs pētnieku integrācijai ar Ukrainas civiliedzīvotāju statusu ir Baltijas jūras reģiona valstu, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības iniciatīva pētniecībā, sagatavojot pētniecības projektu pieteikumus, integrējot Ukrainas pētniekus starptautiskajā, konkurētspējīgajā zinātnes vidē.
Turpmākās atbalsta iespējas būtu atkarīgas no tālāku pasākumu plānu izstrādes atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.


Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 51 daļu, Ukrainas civiliedzīvotājus uzņem studijām augstskolā vai koledžā atbilstoši studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, pamatojoties uz šādiem iepriekš iegūtās izglītības apliecinošiem pierādījumiem:
1) Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi;
2) Ukrainas civiliedzīvotājam Ukrainā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi, angļu valodas zināšanām vismaz optimālajā (B2) studiju satura apguves līmenī, nepiemērojot interviju;
3) Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms un, ja nepieciešams, augstskolas vai koledžas noteiktā kārtībā un apjomā izpildītiem iestājpārbaudījumiem, nesaskaņojot ar Augstākās izglītības padomi augstskolas vai koledžas kārtību, kādā studiju programmās uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus, ja objektīvu apstākļu dēļ šim civiliedzīvotājam nav iespējas uzrādīt attiecīgu iegūto izglītību vai grādu apliecinošu izglītības dokumentu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir bēguši no bruņotā konflikta Ukrainā, stājoties augstākās izglītības iestādēs, varētu nebūt dokumentāru pierādījumu iepriekš iegūtajai izglītībai Ukrainā. Turklāt daļai Ukrainas augstākās izglītības iestādēm bruņotā konflikta dēļ varētu nebūt piekļuves studējošo datiem, kas dotu apliecinājumu par viņu iepriekš iegūto izglītību. Divos gadījumos augstākās izglītības iestādei ir iespējams saņemt reflektanta pieteikumu, kurā augstākās izglītības iestāde nevar pati atzīt reflektanta iepriekš iegūto izglītību. Vienā gadījumā reflektanta iesniegtajiem izglītības dokumentiem nav iespējams pārbaudīt to autentiskumu Ukrainas diplomu reģistrā, savukārt otrā gadījumā reflektants ir iesniedzis pieteikumu studijām augstskolā bez pievienotiem izglītības dokumentiem.  Pirmajā gadījumā augstskolai ir jāvēršas pie AIC, lai tā veiktu ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 430 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs"[1] maksas pakalpojumu cenrādis" ārvalstīs iegūta akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīze vienai personai izmaksā 48,38 euro. Ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Ukraina ir ratificējušas Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību jeb plašāk zināmu kā Lisabonas atzīšanas konvenciju (1997), tad spēkā ir izglītības atzīšana starp valstīm arī gadījumos, ja nav dokumentāru pierādījumu iepriekš iegūtajai izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai.  Lisabonas atzīšanas konvencijas 7. pants nosaka prasību katrai konvenciju ratificējušai pusei veikt visus iespējamos pasākumus, lai katrā konvenciju ratificējošā valstī saskaņā ar saviem konstitucionālajiem, tiesiskajiem un reglamentējošajiem noteikumiem tiktu izstrādāta kārtība, kas taisnīgi un ātri varētu novērtēt, vai bēgļi, pārvietotās personas un bēgļu situācijā nonākušās personas atbilst prasībām, kādas izvirzītas, lai varētu stāties augstskolā un turpināt iegūt augstāko izglītību vai veikt profesionālo darbību arī tādos gadījumos, kad iepriekš iegūto kvalifikāciju nav iespējams pierādīt dokumentāri.[2]. Jāņem vērā, ka interesi par studijām Eiropas augstākās izglītības telpai piederīgajās valstīs ir izrādījuši Luhanskas un Doņeckas Tautas Republikās dzīvojošie iedzīvotāji, kuru izglītība tāpat kā valsts starptautiski netiek atzīta. Eiropas Padomes/UNESCO diplomatzīšanas tīkla (turpmāk – ENIC) un Eiropas Savienības diplomatzīšanas tīkla (turpmāk – NARIC) informatīvajos kanālos ir starp Eiropas Savienības valstīm ir izplatījušies brīdinājumi par iespējamiem iepriekš iegūtās izglītības viltojumiem vai augstākās izglītības iestāžu maldināšanu par iepriekš iegūtās izglītības dokumentāro pierādījumu neesamību, tādējādi cenšoties ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības valstu solidārā atbalsta iespējas augstākās izglītības iegūšanai. Finansēt iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu ir arī nacionālās drošības jautājums, lai izvairītos no izglītības dokumentu viltojumiem.  Ministrija prognozē, ka, vadoties pēc Akadēmiskā informācijas centra datiem, iepriekšējās izglītības atzīšana būs nepieciešama  26 personām jeb 10% no kopējā studējošo skaita. 
1. tabula. Iepriekšējās izglītības atzīšana Ukrainas civiliedzīvotājiem 2025. gadā
 

Studentu skaits	Atbalsta mērķis	Izmaksas vienai personai, euro	Nepieciešamais finansējums 2025. gadā, euro
9	Iepriekšējās izglītības atzīšana bez dokumentāriem pierādījumiem	72,62[3]	654
17	Ārvalstīs iegūta akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīze	48,38	823
26			1477

[1] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 430 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis". https://likumi.lv/ta/id/333992

[2]Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1434

[3]Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajā ziņojumā „Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” publicētie Akadēmiskā informācijas centra aprēķini. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/70d417f8-9f79-4fe6-88de-96b6451365be 

 

Nē

-