Anotācija

Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 12. decembra spriedumā (lieta Nr. A420127220, SKA-144/2023) noteikts, ka Ministru kabinets pārkāpis savas pilnvaras, jo MK noteikumu 41. un 42. punktā ietvertais nav tikai procesuāla rakstura normas, bet Ministru kabinets pieņēmis materiālo tiesību normas, uz kā pamata tiek aprēķināts apdrošināšanas stāžs, lai noteiktu tiesības uz pensijas piešķiršanu. Lai šīs normas izslēgtu no MK noteikumiem, nepieciešams tās atspoguļot likumā, jo apdrošināšanas periodu noteikšana ir būtiska gan nosakot kopējo stāžu, gan arī izdienas stāžu (saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām). 

Likumprojektā ietverts regulējums apdrošināšanas periodu noteikšanai (likuma pārejas noteikumu 7.¹ punkts), nosakot, ka apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, no perioda beigu datuma atņemot perioda sākuma datumu un iegūtajam periodam pieskaitot vienu dienu, kā arī noteikts, ka apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, pieņemot, ka mēnesī ir 30 dienu, kas ir kalendāro mēnešu vidējais dienu skaits, un atsevišķus apdrošināšanas periodus summē  un kopējo apdrošināšanas stāžu izsaka gados, mēnešos un dienās.

2012. gada 18. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā, kas nosaka, ka no 2014. gada pakāpeniski pensionēšanās vecums tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu - līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi. Vienlaikus tiek paaugstināts arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs - 2014. gadā no 10 uz 15 gadiem un 2025. gadā no 15 uz 20 gadiem. 2025. gadā jau 29 gadus darbosies uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd. Nepieciešams precizēt un harmonizēt tiesību normas, kas nosaka nepieciešamo apdrošināšanas stāžu vismaz 20 gadus. Tas attiecināts arī uz darba un tam pielīdzinātiem periodiem, kas uzkrāti bijušajās PSRS republikās, ar kurām nav noslēgti starptautiski līgumi un kuru teritorijās nedarbojas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk — regula Nr. 883/2004). Saskaņā ar tiesību aktiem pret ES pilsoni jābūt tādai pašai attieksmei kā pret Latvijas pilsoni, līdz ar to šobrīd, ja ES pilsonim ir stāžs bijušajās PSRS republikās, pensiju par šiem gadiem aprēķina un maksā Latvija, arī tad, ja stāžs Latvijā ir neliels (piem. 1 gads). Piemēram, Dānijas pilsonis dzīvo Dānijā, ir stāžs Latvijā 1 gads, 20 gadi Krievijā, 5 gadi Gruzijā (līdz 01.01.1991.). Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā attiecas tikai uz tiem Latvijas un Krievijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm. Ja šo līgumu nevar piemērot (persona dzīvo kādā citā ES dalībvalstī), tad piemēro šobrīd spēkā esošo likuma pārejas noteikumu 1.punktu. Līdz ar to Latvija aprēķina un maksā pensiju par 26 gadiem (1 gads – Latvijā, 20 - Krievijā un 5 – Gruzijā). Latvijai ir noslēgti līgumi sociālās drošības jomā ar šādām bijušajām PSRS republikām: Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku un Ukrainu. Līgums ar Moldovu Saeimā pieņemts 2024.gada 21.martā.  Igaunijas un Lietuvas situācijai tiek piemērots ES līmeņa regulējums - regula 883/2004. 
Šīs normas nepieciešamību aktualizē arī tas, ka kopš 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas ievērojami palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā Latvijā. Pie tam, ja kādai  personai ir dubultpilsonība (piem. Izraēlas un Latvijas), tad pret viņu jāizturas kā pret Latvijas pilsoni, līdz ar to arī 3.valstī dzīvojošam pensiju par darbu bijušajās PSRS republikās maksā Latvija, ja ir tiesības uz Latvijas valsts pensiju. Šīm personām pretendējot uz Latvijas valsts pensiju, ir svarīgi sasaistīt vēsturiskos pielīdzinātos periodus ar iesaisti Latvijas pensiju sistēmā. Arī Igaunijā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai darbu bijušajās PSRS republikās ieskaitītu pensijas piešķiršanā nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, tagadējiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem tiek uzlikts liels papildu slogs, jo no viņu veiktajām iemaksām jānodrošina pensijas izmaksa par darbu citās PSRS republikās un ne tikai Latvijas pilsoņiem un dubultpilsoņiem, kuri dzīvo jebkur pasaulē un pieprasa Latvijas pensiju, bet arī visiem pārējiem ES pilsoņiem, kuriem ir tiesības uz un kuri pieprasa Latvijas valsts pensiju.

Likumprojekts nosaka periodus, kas pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam un uzkrāti līdz 1990. gada 31. decembrim (likuma pārejas noteikumu 1. punkts). Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks (1. un 2. apakš­punkts) un represiju periods (10. apakšpunkts) ārpus Latvijas, kā arī, ja šīs personas apdrošināšanās stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra ir vismaz 20 gadi - bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, ja šajā teritorijā nav spēkā regula Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprināts starptautisks līgums. Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, represiju periods (10. apakšpunkts) ārpus Latvijas, kā arī, ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra ir vismaz 20 gadi - bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi (4. un 5. apakšpunkts). Norma stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, kad vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs būs 20 gadi.
Minētās izmaiņas neietekmēs personas, kurām vecuma pensija piešķirta līdz šo izmaiņu spēkā stāšanās dienai, t.i. līdz 2024.gada 31.decembrim. Personām, kuras iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai būs iesniegušas pēc 2025.gada 1.janvāra, bet vecuma pensijas piešķiršanas datums ir līdz 2024.gada 31.decembrim, vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu aprēķinās pēc tām tiesību normām, kas ir spēkā uz vecuma pensijas piešķiršanas dienu, t.i. līdz 2024.gada 31.decembrim. Jaunās izmaiņas skars tikai tās personas, kurām vecuma pensijas piešķiršanas datums ir pēc 2025.gada 1.janvāra.