26-TA-277: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts kancelejas un Valsts administrācijas skolas pakalpojumu sniegšanas kārtība valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2026. gada 19. marta likums "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pakalpojumus, ko Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas un tajās nodarbinātie un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros (Valsts civildienesta likuma 5.1 panta otrā daļa).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt pakalpojumus, ko Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas un tajās nodarbinātie un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Konceptuālajā ziņojumā "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) tika norādīts, ka:
- cilvēkresursu vadības procesu nodrošināšanai netiek pilnvērtīgi izmantotas IKT sniegtās iespējas un tiek patērēti lieli resursi manuālai datu sagatavošanai, analīzei un izmantošanai. Vienlaikus tas liedz iegūt pilnīgu, savlaicīgu un uzticamu datos balstītu informāciju par cilvēkresursu vadības procesiem valsts pārvaldē, kas ir būtiski nepieciešama cilvēkresursu stratēģiskajai vadībai. Šobrīd pieejamie dati par cilvēkresursiem valsts pārvaldē ir ļoti ierobežoti apjoma ziņā, sadrumstaloti un bieži vien dublēti dažādās informācijas sistēmās. Datu sadrumstalotība un to trūkums traucē salīdzināt un analizēt ar cilvēkresursiem saistītos datus, kavē cilvēkresursu politikas plānošanu valsts līmenī un traucē procesu automatizāciju;
- mācību un attīstības procesu īstenošanai valsts pārvaldē nav vienota risinājuma, kas spētu ne tikai nodrošināt darbiniekiem mācības, bet arī ļautu automatizēt darbinieku mācību plānošanas un īstenošanas procesu. Vienotas sistēmas ieviešana sniegtu labumu iestādēm un to darbiniekiem vairākos veidos, tostarp, apkopojot datus par nodarbināto prasmēm, ļautu sinhronizēt iestādes mērķus ar tās mācību stratēģiju, paaugstinātu nodarbināto iesaisti un motivāciju, kā arī nostiprinātu nepārtrauktas pilnveidošanās kultūru. Izveidojot vienotu koplietošanas sistēmu, tiks novērsts, ka iestādes veic individuālus mācīšanās pakalpojumu sistēmu iepirkumus, un tiks radīta iespēja iegādāties vienotu saturu tēmās, kas ir aktuālas visām iestādēm, tādējādi ietaupot resursus e-mācību izveidei dažādu iestāžu līmenī.
Papildus norādāms, ka Ministru kabinets 2023. gada 8. maijā ir izdevis rīkojumu Nr. 240 "Par valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam", kurā kā viens no mērķiem ir atzīmēta atbalsta funkciju standartizācija un centralizācija tādās jomās kā personāla lietvedība, cilvēkresursu vadība, finanšu grāmatvedība.
Lai minēto risinātu, tika izstrādāts Likumprojekts, paredzot, ka valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola – mācību un attīstības pakalpojumus. Vienlaikus tika dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt pakalpojumus, kurus Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas un tajās nodarbinātie un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
- cilvēkresursu vadības procesu nodrošināšanai netiek pilnvērtīgi izmantotas IKT sniegtās iespējas un tiek patērēti lieli resursi manuālai datu sagatavošanai, analīzei un izmantošanai. Vienlaikus tas liedz iegūt pilnīgu, savlaicīgu un uzticamu datos balstītu informāciju par cilvēkresursu vadības procesiem valsts pārvaldē, kas ir būtiski nepieciešama cilvēkresursu stratēģiskajai vadībai. Šobrīd pieejamie dati par cilvēkresursiem valsts pārvaldē ir ļoti ierobežoti apjoma ziņā, sadrumstaloti un bieži vien dublēti dažādās informācijas sistēmās. Datu sadrumstalotība un to trūkums traucē salīdzināt un analizēt ar cilvēkresursiem saistītos datus, kavē cilvēkresursu politikas plānošanu valsts līmenī un traucē procesu automatizāciju;
- mācību un attīstības procesu īstenošanai valsts pārvaldē nav vienota risinājuma, kas spētu ne tikai nodrošināt darbiniekiem mācības, bet arī ļautu automatizēt darbinieku mācību plānošanas un īstenošanas procesu. Vienotas sistēmas ieviešana sniegtu labumu iestādēm un to darbiniekiem vairākos veidos, tostarp, apkopojot datus par nodarbināto prasmēm, ļautu sinhronizēt iestādes mērķus ar tās mācību stratēģiju, paaugstinātu nodarbināto iesaisti un motivāciju, kā arī nostiprinātu nepārtrauktas pilnveidošanās kultūru. Izveidojot vienotu koplietošanas sistēmu, tiks novērsts, ka iestādes veic individuālus mācīšanās pakalpojumu sistēmu iepirkumus, un tiks radīta iespēja iegādāties vienotu saturu tēmās, kas ir aktuālas visām iestādēm, tādējādi ietaupot resursus e-mācību izveidei dažādu iestāžu līmenī.
Papildus norādāms, ka Ministru kabinets 2023. gada 8. maijā ir izdevis rīkojumu Nr. 240 "Par valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam", kurā kā viens no mērķiem ir atzīmēta atbalsta funkciju standartizācija un centralizācija tādās jomās kā personāla lietvedība, cilvēkresursu vadība, finanšu grāmatvedība.
Lai minēto risinātu, tika izstrādāts Likumprojekts, paredzot, ka valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola – mācību un attīstības pakalpojumus. Vienlaikus tika dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt pakalpojumus, kurus Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas un tajās nodarbinātie un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Valsts civildienesta likuma 5.1 panta otrajā daļā dotajam deleģējumam nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu.
Risinājuma apraksts
Cilvēkresursu pārvaldības sistēma un Mācīšanās un attīstības sistēma tika izvēlēta no tirgū pieejamiem mākoņrisinājumiem (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums) un tiek pielāgoti lietotāju vajadzībām. Tādējādi netiek radīta jauna informācijas sistēma, bet tiek pielāgots tirgū eksistējošs un darbspēju pierādījis produkts, tiek paredzēts tikai regulējums, kas paredz, ka valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola – mācību un attīstības pakalpojumus, nevis izveido jaunas sistēmas.
Līdzīgs regulējums jau ir spēkā attiecībā uz grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz Valsts kase vienotā pakalpojuma centra ietvaros (skat. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros").
Ievērojot minēto, noteikumu projektā tiek noteikts, ka:
- Valsts kanceleja cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus nodrošina elektroniski, izmantojot Cilvēkresursu pārvaldības sistēmu (turpmāk – CVPS) un tās pašapkalpošanās portālu. Pašapkalpošanās portāls ir uz tīmekļa tehnoloģijām balstīta sistēmas saskarne, ko izmanto pašapkalpošanās darbību veikšanai.
- Valsts administrācijas skola mācību un attīstības pakalpojumu nodrošina, izmantojot Mācīšanās un attīstības sistēmu (turpmāk – MAS). MAS ir mākoņrisinājums, kas darbojas pēc programmatūra kā pakalpojums principa.
Jānorāda, ka Valsts civildienesta likuma 5.1 panta otrajā daļā dotais deleģējums ir saprotams visplašākajā nozīmē. Līdz ar to tā kā tiesnešus un prokurorus nodarbina valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, kas pati par sevi ir valsts pārvaldes institūcija (publiska persona), tad ar valsts pārvaldes institūcijās nodarbinātajiem tiek saprasti, tostarp tiesneši un prokurori. Ievērojot minēto un to, ka noteikumu projekts paredz, ka Tieslietu akadēmija, izmantojot MAS varēs nodrošināt mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas spriešanai, tad tiesiskās skaidrības labad noteikumu projekta 1. punktā tiek uzsvērts, ka valsts pārvaldes institūcijās nodarbinātie šo noteikumu izpratnē, tostarp ir arī tiesneši un prokurori.
Valsts kanceleja valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros valsts pārvaldes institūcijām (turpmāk – pakalpojumu saņēmējs vai iestāde), elektroniski, izmantojot CVPS un tās pašapkalpošanās portālu, sniegs cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus. Ieviešot pakalpojumu, no Valsts kases sistēmas tiks nodrošināta sākotnējo datu migrācija, ietverot tos datus, kas nepieciešami pakalpojuma nodrošināšanai un/vai lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Precīzs pārnesamo datu apjoms un termiņš tiks noteikts pakalpojuma ieviešanas projekta ietvaros.
Tā kā dati tiks migrēti no Valsts kases, tad projekta noslēguma jautājumos termiņi, kādā pakalpojuma saņēmēji uzsāk cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma saņemšanu, ir noteikti tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie resori un iestādes jau ir uzsākuši Valsts kases pakalpojumu saņemšanu vienotā pakalpojuma centra ietvaros. Vienlaikus termiņu noteikšanā tiek ņemts vērā arī tas, ka atbilstoši projekta nosacījumiem visām ministrijām un to padotības iestādēm cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma saņemšana jāuzsāk aktīvi lietot ne vēlāk kā 2027. gada pirmā puse.
Lai uzsāktu CVP sistēmas izmantošanu, iestāde iesniegs informāciju par sistēmas lietotājiem un to piekļuves tiesībām, kā arī iesaistītajām struktūrvienībām un padotības iestādēm (ja attiecināms). Paredzams, ka CVP sistēmā apstrādās šādus datu veidus:
- personas pamatdati (t.sk. vārds, uzvārds, personas kods);
- kontaktinformācija;
- amata un nodarbinātības dati (t.sk. ar nodarbinātā prombūtni saistītie dati);
- veselības dati (tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemēram, ka nepieciešami optiskie korekcijas līdzekļi darbam ar datoru, ka bijusi pārejoša darbnespēja);
- ģimenes dati (tikai normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie dati, piemēram, ka noslēgta laulība un piešķirtas apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā, ka ir bērns(-i), kuri uzsāk skolas gaitas 1.-4.klasē);
- bankas norēķinu dati (konta numurs);
- atlīdzības un nodokļu dati.
Valsts kanceleja atbilstoši iesniegtajiem datiem konfigurēs sistēmu un nodrošinās pakalpojuma sniegšanu. Minētais nozīmē, ka iestāde pirms CVP sistēmas izmantošanas uzsākšanas norāda tos lietotājus, kuriem sistēmā nepieciešamas paplašinātas piekļuves tiesības, piemēram, administratorus vai citus lietotājus ar plašākām tiesībām, kas var skatīt un rediģēt citu lietotāju datus.
CVPS un pašapkalpošanās portāls ir standarta programmatūra, kuru Valsts kanceleja nodrošina atbilstoši sistēmas funkcionalitātei, tās tehniskajām iespējam. Visiem pakalpojumu saņēmējiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izmantot visus CVPS un pašapkalpošanās portāla funkcionālos moduļus.
Par cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumu norādāms:
"Cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumi" primāri izpaužas kā piekļuve vienotai cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmai un tās funkcionalitātei (personāla uzskaite, atlase, darbā ievadīšana (onboardings), nodarbināto novērtēšana), kā arī ar to saistītais lietotāju atbalsts, centralizēta uzturēšana un sistēmas pilnveide atbilstoši valsts pārvaldes vajadzībām.
Jānorāda, ka Valsts kanceleja nodrošinās cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmu kā koplietošanas IT risinājumu, tās uzturēšanu un attīstību, savukārt iestādes turpina patstāvīgi organizēt savus cilvēkresursu procesus, izmantojot minēto sistēmu.
Valsts kanceleja cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma ietvaros nodrošinās šādus apakšprocesus:
1. atlases plānošanas, organizēšanas, tostarp pretendentu novērtēšanas procesu – šī apakšprocesa ietvaros būs iespēja uzsākt jaunu atlases konkursu, t.sk. no klasifikatoriem pievienot amata specifiskās prasības, vērtēšanas kritērijus, nepieciešamo kompetenču ietvaru, definēt intervijas norises un gaitas procesu, noteikt nepieciešamību pretendentiem veikt zināšanu un/vai prasmju pārbaudes uzdevumus un kompetenču novērtējumu (iekšējo/ārējo), kā arī noteikt atlases komisijas izveides nepieciešamību (piemēram, valsts civildienesta ierēdņu amatiem komisijas izveidošana ir obligāta, darbinieku amatiem – pēc izvēles) un, ja nepieciešams, norādīt atlases konkursa norises termiņus. Sistēmā nodrošina sludinājuma izveidi, kā arī nodrošina pretendenta dokumentu iesniegšanu un to izvērtēšanu. Ja tiks paredzēts zināšanu un/vai prasmju pārbaudes uzdevums, sistēma nosūtīs ziņu pretendentam uz norādīto e-pastu ar lūgumu veikt zināšanu un/vai prasmju uzdevumus. E-pasts saturēs saiti uz uzdevumiem un uzdevumu iesniegšanas formu (t.sk. iespēja augšupielādēt dokumentus), lai piekļūtu uzdevumiem pretendentam būs jāautentificējas caur Latvija.lv. Tāpat šī pakalpojuma ietvaros tiks nodrošināta iespēja atteikuma vēstuļu nosūtīšanai.
2. darbā (amatā, dienestā) ievadīšanas (adaptācijas) procesu – šī apakšprocesa ietvaros sistēmā tiek sagatavots adaptācijas (onboarding) plāns, norādot jaunajam nodarbinātajam pārbaudes laikā veicamās darbības vai, ja nav noteikts pārbaudes laiks, noteiktā laika periodā veicamās darbības (t.sk. obligātās mācības, arī apmācības/instruktāžas (darba drošība, ugunsdrošība u.c.) pirmajai darba dienai).
3. nodarbinātības tiesisko attiecību nodrošināšanu, tostarp nodibināšanas, maiņas un izbeigšanas procesu – šī apakšprocesa ietvaros varēs izveidot nodarbinātības attiecību uzsākšanas dokumentus (darba līgums, rīkojums), kā arī tiesisko attiecību izbeigšanas dokumentus. Tāpat CVPS varēs, iniciējot atbrīvošanas procesu, ģenerēt nodarbinātā apgaitas lapu (norādot par uzdevumu izpildes apstiprināšanu atbildīgās personas), vienlaikus varēs arī pievienot atbrīvošanas novērtēšanas anketu.
4. darba snieguma vadības procesu – šī apakšprocesa mērķis ir veicināt valsts pārvaldes/iestādes izaugsmi un efektivitāti, uzlabot nodarbinātā sniegumu un individuālo izaugsmi, t.sk.:
1. stratēģisko un nodarbināto izaugsmes mērķu saskaņošana;
2. nodarbināto kompetenču, prasmju un zināšanu attīstība;
3. nodarbināto motivācijas un iesaistes veicināšana;
4. nodarbināto apmācību un attīstības vajadzību noteikšana;
5. cilvēkresursu vadības lēmumu pieņemšana;
6. atklātas, efektīvas komunikācijas uzlabošana, sniedzot atgriezenisko saiti/atsauksmi.
Jaunā darba snieguma vadības funkcionalitāte mainīs pieeju nodarbināto novērtēšanai, pārejot no tradicionālās, reizi gadā notiekošās vērtēšanas uz nepārtrauktu un dinamisku procesu. Tā nodrošinās strukturētu pieeju mērķu izvirzīšanai un sasniegšanai, rezultatīvo rādītāju definēšanu un izsekošanu, iespēju reāllaikā sekot progresam un pieprasīt atsauksmes no kolēģiem un sadarbības partneriem. Rezultatīvo rādītāju izpildes vērtējums sniegs skaidru izpratni par sasniegtajiem rezultātiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat jaunās pieejas pamatprincips ir attīstība – novērtēšanas process vairs nebūs galvenokārt atlīdzības vai labumu noteikšanas instruments, bet kļūs par platformu iestāžu un nodarbināto izaugsmei.
Līdz brīdim, kamēr iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanas kārtību veiks saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumiem Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", šo apakšprocesu varēs izmantot gan individuālās mēnešalgas pārskatīšanai, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 6.2. apakšpunktu iestāde, nosakot amatpersonas (darbinieka) mēnešalgas apmēru mēnešalgas grupas intervāla ietvaros, ņem vērā darba snieguma līmeni, gan daudz operatīvāk sekot mērķu izpildei, identificēt nepieciešamo kompetenču un zināšanu attīstību.
5. mobilitāti, tostarp jomas ekspertu sarakstu uzturēšanu –šī apakšprocesa mērķis ir veicināt nodarbināto mobilitāti (pārcelšana starp amatiem vai iestādēm) valsts pārvaldes ietvaros, kā arī nodrošināt ērtu un ātru mobilitātes procesu norisi. Šī apakšprocesa ietvaros nodarbinātais pats varēs norādīt, ka būtu gatavs jauniem izaicinājumiem karjerā, attiecīgi iestāde, ja tai būs nepieciešams attiecīgās jomas speciālists varēs, izvērtējot kandidatūru, lemt par pārcelšanu vai attiecīgi darbinieka gadījumā piedāvāt nodibināt darba tiesiskās attiecības. Savukārt ekspertu saraksta izveides mērķis ir izveidot ekspertu datubāzi, norādot nodarbināto darbības virzienus (piemēram, pārmaiņu vadība, inovācijas, organizācijas transformācija, normatīvo aktu ietekmes izvērtēšana), tostarp paveikto (sasniegto). Ekspertu sarakstu uzturēšana nodrošinātu dalīšanos ar zināšanām un ekspertīzi, jo svarīga ir starpinstitūciju un starpresoru sadarbība, spēja lūgt palīdzību un ieguldīt savus resursus kopējo mērķu sasniegšanai, spēja risināt jebkuru problēmu ne tikai, vadoties no sava resora, bet valsts kopējām interesēm. Šāda saraksta izveide tiktu veidota pamatojoties uz paša nodarbināto vēlmi, izveidot attiecīgo ierakstu (profilu) CVPS, norādot informāciju par sevi. Attiecīgi iestāde nepieciešamības gadījumā, varētu uzrunāt nepieciešamo ekspertu un vienojoties ar nodarbināto un iestādi, kurā tas nodarbināts, par piesaistes veidu - pārcelt uz noteiktu laiku, iesaistīt darba grupā, mācību (darbnīcu) novadīšana iestādē u.c.
Jānorāda, ka šī apakšprocesa mērķis ir veicināt nodarbināto noturēšanu valsts pārvaldē, nodrošinot kontrolētu un pārskatāmu iekšējās mobilitātes procesu valsts pārvaldes ietvaros. Mobilitātes īstenošana notiek, ievērojot iestādes darbības nepārtrauktības intereses, cilvēkresursu plānošanu un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Mobilitāte nav uzskatāma par automātisku vai brīvi īstenojamu personāla pārvietošanos, bet gan par valsts pārvaldes cilvēkresursu noturēšanas instrumentu.
Papildus jānorāda, ka šī apakšprocesa ietvaros tiks īstenots arī Valsts kancelejas uzdevums - koordinēt iestādēs nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku karjeras attīstību (Valsts civildienesta likuma 4. panta otrās daļas 2. punkts, redakcijā no 2026. gada 10. aprīļa).
Vienlaikus, digitalizējot cilvēkresursu vadības pamatprocesus un nodrošinot šo datu uzglabāšanu vienotā datubāzē, CVPS būs iespēja šos datus izmantot analītikai, lai pamatotu cilvēkresursu pārvaldības lēmumus. Digitalizējot procesus, nākotnē būs iespējams veikt analītiskus pārskatus par nodarbināto mainību, atlases gaitu un darba snieguma rādītājiem, kā arī izmantot rīkus nodarbināto iesaistes un organizācijas kopējā noskaņojuma mērīšanai, tādējādi pārvēršot uzkrātos datus stratēģiskos, datos balstītos lēmumos organizācijas izaugsmei.
Noteikumos tiek noteikta CVPS un pašapkalpošanās portāla izmantošanas kārtība. Valsts kanceleja CPVS pakalpojumus sniegs elektroniski, izmantojot CVPS un tās pašapkalpošanās portālu, ievērojot normatīvo aktu, tai skaitā Valsts informācijas sistēmu likuma, Nacionālās kiberdrošības likuma, Nacionālā drošības likuma prasības. Valsts kanceleja izstrādās CVPS lietošanas noteikumus (tostarp kā katrs pakalpojums izmantojams, kāda informācija iekļaujama, kādas funkcionalitātes tiek nodrošinātas, kā pieslēgties, sistēmas lietošanas tiesības un ierobežojumi) un publicēs tos Valsts kancelejas tīmekļvietnē, kā arī izstrādās CVPS drošības politiku un darīs to pieejamu Pakalpojumu saņēmējiem. Pakalpojumu saņēmēju pienākums būs lietot CVPS atbilstoši lietošanas noteikumos un drošības politikā noteiktajam.
Projekts paredz, ka, lai uzsāktu CVP sistēmas izmantošanu, iestāde iesniedz informāciju par sistēmas lietotājiem un to piekļuves tiesībām, kā arī iesaistītajām struktūrvienībām un padotības iestādēm (ja attiecināms). Valsts kanceleja atbilstoši iesniegtajiem datiem konfigurē sistēmu un nodrošina pakalpojuma sniegšanu. Valsts kanceleja pakalpojumu aprakstus reģistrē Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā kā starpiestāžu pakalpojumus, un tie ir pieejami iestādēm informācijai.
Jānorāda, ka minētais nenozīmē, ka ministrijai visos gadījumos jāapkopo un jāiesniedz informācija par visu padotības iestāžu lietotājiem un piekļuves tiesībām. Norāde uz struktūrvienībām un padotības iestādēm ir paredzēta gadījumiem, kad pārraugošā iestāde nodrošina personālvadības funkciju arī savām padotības iestādēm vai šāda informācija nepieciešama CVPS konfigurēšanai. Ja padotības iestāde personālvadības funkciju īsteno patstāvīgi, tā pati iesniedz informāciju par saviem lietotājiem.
Par mācību un attīstības pakalpojumu norādāms:
MAS būs vienota mācīšanās un attīstības platforma, kas kalpos kā koplietošanas pakalpojums valsts institūcijām.
MAS nodrošinās gan centralizētu, gan iestāžu līmeņa mācību un attīstības pārvaldību, saturu, kompetenču attīstību un datu analītiku.
MAS funkcijas un pakalpojumi ietvers plašas mācīšanās un attīstības iespējas digitālajā vidē – mācību, kompetenču un prasmju pārvaldību, jauna mācību satura veidošanu, zināšanu un prasmju novērtēšanas rīkus, attīstības plānu veidošanu, virtuālās kopienas, pārskatu sagatavošanu u. c.
MAS sniegs iespēju nodrošināt stratēģisku cilvēkresursu attīstību, paaugstinot mācīšanās kultūru atbilstoši jaunākajām tendencēm, kā arī veicinot nodarbināto kompetenču un prasmju pilnveidošanu.
Lai uzsāktu MAS izmantošanu, iestāde vai privātpersona iesniegs informāciju par sistēmas lietotājiem un to piekļuves tiesībām, kā arī iesaistītajām struktūrvienībām un padotībā esošām iestādēm (ja attiecināms).
Norādāms, ka noteikumu projekts paredz, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nebūs uzsākušas mācību un attīstības pakalpojuma saņemšanu, uzsāks tā saņemšanu līdz 2026. gada 1. septembrim.
Iestādes, kuras nebūs pievienojušās valsts pārvaldes vienotajam pakalpojumu centram, būs tiesīgas uzsākt MAS izmantošanu neatkarīgi no pievienošanās valsts pārvaldes vienotajam pakalpojumu centram, nodrošinot datu apmaiņu ar savām personāla vadības informācijas sistēmām atbilstoši Valsts administrācijas skolas noteiktajām tehniskajām, organizatoriskajām un informācijas drošības prasībām.
Līdz CVPS ieviešanai datu apmaiņa ar MAS tiks nodrošināta:
1. automatizēti, izmantojot integrāciju ar Valsts kases personāla vadības sistēmu Horizon vai citu iestādes personāla vadības informācijas sistēmu, ja attiecīgā sistēma nodrošina datu apmaiņu atbilstoši Valsts administrācijas skolas noteiktajām prasībām;
2. manuāli, iesniedzot strukturētus datus Valsts administrācijas skolas noteiktajā formātā atbilstoši publicētajai datu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībai.
Pēc CVPS ieviešanas datu apmaiņa starp iestādi un MAS tiks nodrošināta, izmantojot integrāciju ar CVPS atbilstoši valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Valsts administrācijas skola nodrošinās metodisko atbalstu, noteiks datu apmaiņas tehniskās prasības un pārejas kārtību uz integrāciju ar CVPS.
Valsts administrācijas skola mācību un attīstības pakalpojuma ietvaros nodrošinās šādus apakšprocesus:
1. mācību kursu un programmu izstrādi un pārvaldību – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināta mācību satura izveide, administrēšana un pieejamība vienotā platformā, tai skaitā e-mācību, un attālināto mācību formātā, kā arī klātienes mācību administrēšana;
2. kompetenču un prasmju katalogu pārvaldību – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināta vienotu kompetenču bibliotēka, kas tiks izmantota nodarbināto attīstības vajadzību noteikšanai un mācību piedāvājuma plānošanai;
3. prasmju un zināšanu novērtēšanas rīkus – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināti rīki nodarbināto kompetenču, prasmju un zināšanu novērtēšanai, tostarp pašnovērtējuma, testu un mācību rezultātu izvērtēšana, kā arī mācību ietekmes analīze;
4. individuālo attīstības plānu veidošanu – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināta iespēja lietotājam plānot un vadīt savu profesionālo attīstību saskaņā ar definētajām ceļa kartēm, vienlaicīgi nodrošinot iespēju arī izvēlēties atbilstošus mācību pasākumus;
5. virtuālo kopienu un sadarbības rīkus – šī apakšprocesa ietvaros nodrošinās sadarbības vidi zināšanu apmaiņai, profesionālajām kopienām un savstarpējai pieredzes apmaiņai starp publiskās pārvaldes nodarbinātajiem. Sadarbība un zināšanu pārnese, tostarp mazinās resursus, kas nepieciešami dažādas informācijas meklēšanai un izzināšanai.
Žurnāldatņu glabāšana:
CVPS – Valsts kanceleja nodrošina CVPS žurnāldatņu pierakstu veikšanu un glabāšanu 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" 57.1. apakšpunktu;
MAS – Valsts administrācijas skola nodrošina MAS žurnāldatņu pierakstu veikšanu un glabāšanu vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas. Nosakot termiņu, ir ņemts vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrā daļā noteiktais, kas paredz, ka, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi.
Lietotāju tiesību pieteikšanas, grozīšanas un dzēšanas kārtība tiks noteikta pakalpojuma sniedzēja — Valsts kancelejas vai Valsts administrācijas skolas — izstrādātajos un apstiprinātajos procesu aprakstos. Šie procesu apraksti atbilstoši noteikumu projekta regulējumam tiks publicēti attiecīgā pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē. Līdz ar to lietotāju lomu un piekļuves tiesību pārvaldības kārtība būs pieejama pakalpojuma saņēmējiem.
Dokumentu glabāšana sistēmās:
CVPS — Valsts kanceleja CVPS glabā sistēmas darbības rezultātā izveidotos elektroniskos dokumentus un datus, kas nepieciešami cilvēkresursu pārvaldības apakšprocesu nodrošināšanai. Ārpus CVPS sagatavotos dokumentus, piemēram, rīkojumu, ar kuru vairākiem nodarbinātajiem tiek piešķirts kāds no atlīdzības elementiem, kārto un glabā attiecīgā iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.
Minētais regulējums nemaina attiecīgās iestādes atbildību par tās nodarbināto personāla dokumentu saturu, izmantošanu personālvadības procesos un pieprasījumu izskatīšanu, ja informācijas pieprasījums vai datu subjekta pieprasījums attiecas uz konkrētās iestādes nodarbinātā datiem vai dokumentiem. Valsts kanceleja neizsniedz šādus dokumentus trešajām personām pēc būtības un nepieņem lēmumu par informācijas izpaušanu; attiecīgā iestāde nodrošina pieprasījumu izvērtēšanu un izpildi atbilstoši Informācijas atklātības likumam, Arhīvu likumam, fizisko personu datu aizsardzības regulējumam un citiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 43. pantu iestādei ir pienākums pēc ierēdņa vai personas, ar kuru izbeigtas valsts civildienesta attiecības, rakstveida pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par ierēdņa valsts civildienesta attiecību ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un valsts civildienesta attiecību izbeigšanas pamatu. Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.
MAS — Valsts administrācijas skola MAS glabā sistēmas darbības rezultātā izveidotos elektroniskos dokumentus un datus, kas nepieciešami mācību un attīstības procesa nodrošināšanai, administrēšanai, uzskaitei, uzraudzībai un rezultātu izvērtēšanai. Šādi dokumenti ietver informāciju par mācību pieteikumiem, dalībnieku reģistrāciju, mācību norisi, apmeklējumu, mācību rezultātiem, novērtējumiem, izsniegtajiem apliecinājumiem, sertifikātiem, mācību vēsturi, attīstības pasākumu uzskaiti, kā arī citus sistēmā ģenerētus vai sistēmas ietvaros apstrādātus dokumentus, kas saistīti ar mācību un profesionālās pilnveides procesu un mācību ietekmes novērtējumu. Ārpus MAS sagatavotos dokumentus, tai skaitā darba devēja rīkojumus, saskaņojumus, komandējumu dokumentus, personāla vadības dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina nodarbinātā dalību mācībās, kvalifikācijas paaugstināšanā vai profesionālajā attīstībā, kārto un glabā attiecīgā iestāde vai privātpersona atbilstoši normatīvajiem aktiem dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.
Datu dzēšana sistēmās:
Pēc noteikumu projektā noteikto personas datu glabāšanas termiņu beigām personas dati attiecīgajā sistēmā tiek dzēsti vai anonimizēti automātiski (piemēram, žurnālfailu ieraksti). Personas dati var tikt dzēsti vai anonimizēti arī manuāli pēc attiecīgā sistēmas pārziņa — Valsts kancelejas attiecībā uz CVP sistēmu vai Valsts administrācijas skolas attiecībā uz MA sistēmu — iniciatīvas, kā arī pēc iestādes iniciatīvas, ja dati attiecas uz konkrētās iestādes nodarbināto vai tās īstenoto procesu.
Personas dati var tikt dzēsti vai anonimizēti arī pēc datu subjekta pieprasījuma, ja šāds pieprasījums ir apmierināms saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17. pantu un dzēšana nav pretrunā citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka attiecīgo datu vai dokumentu glabāšanas pienākumu vai termiņu. Ja personas dati ir ietverti dokumentos, kuriem piemērojami dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi, attiecīgo datu dzēšana vai dokumentu iznīcināšana tiek veikta tikai pēc piemērojamā glabāšanas termiņa beigām un atbilstoši dokumentu un arhīvu pārvaldības regulējumam.
Ja pretendents ir piekritis viņa datu saglabāšanai informēšanai par citiem piemērotiem atlases konkursiem, pretendents var atsaukt savu piekrišanu kandidāta profilā, norādot, ka vēlas dzēst savu profilu. Šādā gadījumā CVP sistēma dzēš kandidāta profilu un ar to saistītos datus, ciktāl normatīvie akti neparedz pienākumu tos glabāt ilgāk. Informācija par pretendenta piekrišanu datu saglabāšanai citiem atlases konkursiem, piekrišanas atsaukšanas kārtību un datu dzēšanu pretendentam ir pieejama sistēmas privātuma politikā.
Par citu iestāžu veidotajiem mācību kursiem
Tā kā MAS nodrošina mācību kursu izstrādi un pārvaldību, tad šādu funkcionalitāti var izmantot iestādes, kuru kompetencē ir izstrādāt un nodrošināt mācību kursus noteiktā sfērā vai noteiktai nodarbināto grupai. Piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojs, izmantojot MAS, varētu izstrādāt mācību kursu iepirkumu jomā un nodrošināt dažādu valsts institūciju nodarbināto apmācību MAS. Tāpat Tieslietu akadēmija, izmantojot MAS varēs nodrošināt mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas spriešanai.
Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka iestāde, kas, izmantojot MAS, savas kompetences ietvaros izveido mācību kursu un nodrošina tā pārvaldību un pieejamību MAS citām iestādēm, to nodarbinātajiem vai privātpersonām, noteikumu izpratnē uzskatāma par pakalpojuma sniedzēju, uz kuru attiecas noteikumu 8., 11. un 23. punkts, tas ir, iestāde:
- pamatojoties uz citas iestādes sniegto informāciju par lietotājiem un to piekļuves tiesībām, izveidos pakalpojumu saņēmēja darba vidi un nodrošinās mācību pakalpojuma sniegšanu;
- glabās tās sniegtā mācību pakalpojuma ietvaros izveidotos mācību un attīstības elektroniskos dokumentus un datus;
- nodrošinās mācību datu pieejamību sistēmā, kā arī to ievades un rediģēšanas iespēju.
Šādos gadījumos attiecīgā iestāde apstrādās noteikumu projekta 43.1., 43.2., 43.3., 43.4. un 43.5. apakšpunktā norādītos datus, tas ir:
1. nodarbināto identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods);
2. nodarbinātības un amata datus (amats, nodarbinātības statuss);
3. kontaktinformāciju (darba tālruņa numurs un darba elektroniskā pasta adrese);
4. kompetenču un izglītības datus, tostarp kompetenču profilu un kompetenču novērtējumu, kā arī informāciju par pabeigtajām mācībām un attīstības pasākumiem, iegūto izglītības līmeni;
5. mācību rezultātu datus, tostarp apgūto mācību kursu nosaukumu, mācību pabeigšanas statusu un informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem (tai skaitā sertifikāta numuru),
kā arī lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datus.
Līdzīgs regulējums jau ir spēkā attiecībā uz grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz Valsts kase vienotā pakalpojuma centra ietvaros (skat. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros").
Ievērojot minēto, noteikumu projektā tiek noteikts, ka:
- Valsts kanceleja cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus nodrošina elektroniski, izmantojot Cilvēkresursu pārvaldības sistēmu (turpmāk – CVPS) un tās pašapkalpošanās portālu. Pašapkalpošanās portāls ir uz tīmekļa tehnoloģijām balstīta sistēmas saskarne, ko izmanto pašapkalpošanās darbību veikšanai.
- Valsts administrācijas skola mācību un attīstības pakalpojumu nodrošina, izmantojot Mācīšanās un attīstības sistēmu (turpmāk – MAS). MAS ir mākoņrisinājums, kas darbojas pēc programmatūra kā pakalpojums principa.
Jānorāda, ka Valsts civildienesta likuma 5.1 panta otrajā daļā dotais deleģējums ir saprotams visplašākajā nozīmē. Līdz ar to tā kā tiesnešus un prokurorus nodarbina valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, kas pati par sevi ir valsts pārvaldes institūcija (publiska persona), tad ar valsts pārvaldes institūcijās nodarbinātajiem tiek saprasti, tostarp tiesneši un prokurori. Ievērojot minēto un to, ka noteikumu projekts paredz, ka Tieslietu akadēmija, izmantojot MAS varēs nodrošināt mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas spriešanai, tad tiesiskās skaidrības labad noteikumu projekta 1. punktā tiek uzsvērts, ka valsts pārvaldes institūcijās nodarbinātie šo noteikumu izpratnē, tostarp ir arī tiesneši un prokurori.
Valsts kanceleja valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros valsts pārvaldes institūcijām (turpmāk – pakalpojumu saņēmējs vai iestāde), elektroniski, izmantojot CVPS un tās pašapkalpošanās portālu, sniegs cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus. Ieviešot pakalpojumu, no Valsts kases sistēmas tiks nodrošināta sākotnējo datu migrācija, ietverot tos datus, kas nepieciešami pakalpojuma nodrošināšanai un/vai lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Precīzs pārnesamo datu apjoms un termiņš tiks noteikts pakalpojuma ieviešanas projekta ietvaros.
Tā kā dati tiks migrēti no Valsts kases, tad projekta noslēguma jautājumos termiņi, kādā pakalpojuma saņēmēji uzsāk cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma saņemšanu, ir noteikti tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie resori un iestādes jau ir uzsākuši Valsts kases pakalpojumu saņemšanu vienotā pakalpojuma centra ietvaros. Vienlaikus termiņu noteikšanā tiek ņemts vērā arī tas, ka atbilstoši projekta nosacījumiem visām ministrijām un to padotības iestādēm cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma saņemšana jāuzsāk aktīvi lietot ne vēlāk kā 2027. gada pirmā puse.
Lai uzsāktu CVP sistēmas izmantošanu, iestāde iesniegs informāciju par sistēmas lietotājiem un to piekļuves tiesībām, kā arī iesaistītajām struktūrvienībām un padotības iestādēm (ja attiecināms). Paredzams, ka CVP sistēmā apstrādās šādus datu veidus:
- personas pamatdati (t.sk. vārds, uzvārds, personas kods);
- kontaktinformācija;
- amata un nodarbinātības dati (t.sk. ar nodarbinātā prombūtni saistītie dati);
- veselības dati (tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemēram, ka nepieciešami optiskie korekcijas līdzekļi darbam ar datoru, ka bijusi pārejoša darbnespēja);
- ģimenes dati (tikai normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie dati, piemēram, ka noslēgta laulība un piešķirtas apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā, ka ir bērns(-i), kuri uzsāk skolas gaitas 1.-4.klasē);
- bankas norēķinu dati (konta numurs);
- atlīdzības un nodokļu dati.
Valsts kanceleja atbilstoši iesniegtajiem datiem konfigurēs sistēmu un nodrošinās pakalpojuma sniegšanu. Minētais nozīmē, ka iestāde pirms CVP sistēmas izmantošanas uzsākšanas norāda tos lietotājus, kuriem sistēmā nepieciešamas paplašinātas piekļuves tiesības, piemēram, administratorus vai citus lietotājus ar plašākām tiesībām, kas var skatīt un rediģēt citu lietotāju datus.
CVPS un pašapkalpošanās portāls ir standarta programmatūra, kuru Valsts kanceleja nodrošina atbilstoši sistēmas funkcionalitātei, tās tehniskajām iespējam. Visiem pakalpojumu saņēmējiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izmantot visus CVPS un pašapkalpošanās portāla funkcionālos moduļus.
Par cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumu norādāms:
"Cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumi" primāri izpaužas kā piekļuve vienotai cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmai un tās funkcionalitātei (personāla uzskaite, atlase, darbā ievadīšana (onboardings), nodarbināto novērtēšana), kā arī ar to saistītais lietotāju atbalsts, centralizēta uzturēšana un sistēmas pilnveide atbilstoši valsts pārvaldes vajadzībām.
Jānorāda, ka Valsts kanceleja nodrošinās cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmu kā koplietošanas IT risinājumu, tās uzturēšanu un attīstību, savukārt iestādes turpina patstāvīgi organizēt savus cilvēkresursu procesus, izmantojot minēto sistēmu.
Valsts kanceleja cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma ietvaros nodrošinās šādus apakšprocesus:
1. atlases plānošanas, organizēšanas, tostarp pretendentu novērtēšanas procesu – šī apakšprocesa ietvaros būs iespēja uzsākt jaunu atlases konkursu, t.sk. no klasifikatoriem pievienot amata specifiskās prasības, vērtēšanas kritērijus, nepieciešamo kompetenču ietvaru, definēt intervijas norises un gaitas procesu, noteikt nepieciešamību pretendentiem veikt zināšanu un/vai prasmju pārbaudes uzdevumus un kompetenču novērtējumu (iekšējo/ārējo), kā arī noteikt atlases komisijas izveides nepieciešamību (piemēram, valsts civildienesta ierēdņu amatiem komisijas izveidošana ir obligāta, darbinieku amatiem – pēc izvēles) un, ja nepieciešams, norādīt atlases konkursa norises termiņus. Sistēmā nodrošina sludinājuma izveidi, kā arī nodrošina pretendenta dokumentu iesniegšanu un to izvērtēšanu. Ja tiks paredzēts zināšanu un/vai prasmju pārbaudes uzdevums, sistēma nosūtīs ziņu pretendentam uz norādīto e-pastu ar lūgumu veikt zināšanu un/vai prasmju uzdevumus. E-pasts saturēs saiti uz uzdevumiem un uzdevumu iesniegšanas formu (t.sk. iespēja augšupielādēt dokumentus), lai piekļūtu uzdevumiem pretendentam būs jāautentificējas caur Latvija.lv. Tāpat šī pakalpojuma ietvaros tiks nodrošināta iespēja atteikuma vēstuļu nosūtīšanai.
2. darbā (amatā, dienestā) ievadīšanas (adaptācijas) procesu – šī apakšprocesa ietvaros sistēmā tiek sagatavots adaptācijas (onboarding) plāns, norādot jaunajam nodarbinātajam pārbaudes laikā veicamās darbības vai, ja nav noteikts pārbaudes laiks, noteiktā laika periodā veicamās darbības (t.sk. obligātās mācības, arī apmācības/instruktāžas (darba drošība, ugunsdrošība u.c.) pirmajai darba dienai).
3. nodarbinātības tiesisko attiecību nodrošināšanu, tostarp nodibināšanas, maiņas un izbeigšanas procesu – šī apakšprocesa ietvaros varēs izveidot nodarbinātības attiecību uzsākšanas dokumentus (darba līgums, rīkojums), kā arī tiesisko attiecību izbeigšanas dokumentus. Tāpat CVPS varēs, iniciējot atbrīvošanas procesu, ģenerēt nodarbinātā apgaitas lapu (norādot par uzdevumu izpildes apstiprināšanu atbildīgās personas), vienlaikus varēs arī pievienot atbrīvošanas novērtēšanas anketu.
4. darba snieguma vadības procesu – šī apakšprocesa mērķis ir veicināt valsts pārvaldes/iestādes izaugsmi un efektivitāti, uzlabot nodarbinātā sniegumu un individuālo izaugsmi, t.sk.:
1. stratēģisko un nodarbināto izaugsmes mērķu saskaņošana;
2. nodarbināto kompetenču, prasmju un zināšanu attīstība;
3. nodarbināto motivācijas un iesaistes veicināšana;
4. nodarbināto apmācību un attīstības vajadzību noteikšana;
5. cilvēkresursu vadības lēmumu pieņemšana;
6. atklātas, efektīvas komunikācijas uzlabošana, sniedzot atgriezenisko saiti/atsauksmi.
Jaunā darba snieguma vadības funkcionalitāte mainīs pieeju nodarbināto novērtēšanai, pārejot no tradicionālās, reizi gadā notiekošās vērtēšanas uz nepārtrauktu un dinamisku procesu. Tā nodrošinās strukturētu pieeju mērķu izvirzīšanai un sasniegšanai, rezultatīvo rādītāju definēšanu un izsekošanu, iespēju reāllaikā sekot progresam un pieprasīt atsauksmes no kolēģiem un sadarbības partneriem. Rezultatīvo rādītāju izpildes vērtējums sniegs skaidru izpratni par sasniegtajiem rezultātiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat jaunās pieejas pamatprincips ir attīstība – novērtēšanas process vairs nebūs galvenokārt atlīdzības vai labumu noteikšanas instruments, bet kļūs par platformu iestāžu un nodarbināto izaugsmei.
Līdz brīdim, kamēr iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanas kārtību veiks saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumiem Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", šo apakšprocesu varēs izmantot gan individuālās mēnešalgas pārskatīšanai, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 6.2. apakšpunktu iestāde, nosakot amatpersonas (darbinieka) mēnešalgas apmēru mēnešalgas grupas intervāla ietvaros, ņem vērā darba snieguma līmeni, gan daudz operatīvāk sekot mērķu izpildei, identificēt nepieciešamo kompetenču un zināšanu attīstību.
5. mobilitāti, tostarp jomas ekspertu sarakstu uzturēšanu –šī apakšprocesa mērķis ir veicināt nodarbināto mobilitāti (pārcelšana starp amatiem vai iestādēm) valsts pārvaldes ietvaros, kā arī nodrošināt ērtu un ātru mobilitātes procesu norisi. Šī apakšprocesa ietvaros nodarbinātais pats varēs norādīt, ka būtu gatavs jauniem izaicinājumiem karjerā, attiecīgi iestāde, ja tai būs nepieciešams attiecīgās jomas speciālists varēs, izvērtējot kandidatūru, lemt par pārcelšanu vai attiecīgi darbinieka gadījumā piedāvāt nodibināt darba tiesiskās attiecības. Savukārt ekspertu saraksta izveides mērķis ir izveidot ekspertu datubāzi, norādot nodarbināto darbības virzienus (piemēram, pārmaiņu vadība, inovācijas, organizācijas transformācija, normatīvo aktu ietekmes izvērtēšana), tostarp paveikto (sasniegto). Ekspertu sarakstu uzturēšana nodrošinātu dalīšanos ar zināšanām un ekspertīzi, jo svarīga ir starpinstitūciju un starpresoru sadarbība, spēja lūgt palīdzību un ieguldīt savus resursus kopējo mērķu sasniegšanai, spēja risināt jebkuru problēmu ne tikai, vadoties no sava resora, bet valsts kopējām interesēm. Šāda saraksta izveide tiktu veidota pamatojoties uz paša nodarbināto vēlmi, izveidot attiecīgo ierakstu (profilu) CVPS, norādot informāciju par sevi. Attiecīgi iestāde nepieciešamības gadījumā, varētu uzrunāt nepieciešamo ekspertu un vienojoties ar nodarbināto un iestādi, kurā tas nodarbināts, par piesaistes veidu - pārcelt uz noteiktu laiku, iesaistīt darba grupā, mācību (darbnīcu) novadīšana iestādē u.c.
Jānorāda, ka šī apakšprocesa mērķis ir veicināt nodarbināto noturēšanu valsts pārvaldē, nodrošinot kontrolētu un pārskatāmu iekšējās mobilitātes procesu valsts pārvaldes ietvaros. Mobilitātes īstenošana notiek, ievērojot iestādes darbības nepārtrauktības intereses, cilvēkresursu plānošanu un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Mobilitāte nav uzskatāma par automātisku vai brīvi īstenojamu personāla pārvietošanos, bet gan par valsts pārvaldes cilvēkresursu noturēšanas instrumentu.
Papildus jānorāda, ka šī apakšprocesa ietvaros tiks īstenots arī Valsts kancelejas uzdevums - koordinēt iestādēs nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku karjeras attīstību (Valsts civildienesta likuma 4. panta otrās daļas 2. punkts, redakcijā no 2026. gada 10. aprīļa).
Vienlaikus, digitalizējot cilvēkresursu vadības pamatprocesus un nodrošinot šo datu uzglabāšanu vienotā datubāzē, CVPS būs iespēja šos datus izmantot analītikai, lai pamatotu cilvēkresursu pārvaldības lēmumus. Digitalizējot procesus, nākotnē būs iespējams veikt analītiskus pārskatus par nodarbināto mainību, atlases gaitu un darba snieguma rādītājiem, kā arī izmantot rīkus nodarbināto iesaistes un organizācijas kopējā noskaņojuma mērīšanai, tādējādi pārvēršot uzkrātos datus stratēģiskos, datos balstītos lēmumos organizācijas izaugsmei.
Noteikumos tiek noteikta CVPS un pašapkalpošanās portāla izmantošanas kārtība. Valsts kanceleja CPVS pakalpojumus sniegs elektroniski, izmantojot CVPS un tās pašapkalpošanās portālu, ievērojot normatīvo aktu, tai skaitā Valsts informācijas sistēmu likuma, Nacionālās kiberdrošības likuma, Nacionālā drošības likuma prasības. Valsts kanceleja izstrādās CVPS lietošanas noteikumus (tostarp kā katrs pakalpojums izmantojams, kāda informācija iekļaujama, kādas funkcionalitātes tiek nodrošinātas, kā pieslēgties, sistēmas lietošanas tiesības un ierobežojumi) un publicēs tos Valsts kancelejas tīmekļvietnē, kā arī izstrādās CVPS drošības politiku un darīs to pieejamu Pakalpojumu saņēmējiem. Pakalpojumu saņēmēju pienākums būs lietot CVPS atbilstoši lietošanas noteikumos un drošības politikā noteiktajam.
Projekts paredz, ka, lai uzsāktu CVP sistēmas izmantošanu, iestāde iesniedz informāciju par sistēmas lietotājiem un to piekļuves tiesībām, kā arī iesaistītajām struktūrvienībām un padotības iestādēm (ja attiecināms). Valsts kanceleja atbilstoši iesniegtajiem datiem konfigurē sistēmu un nodrošina pakalpojuma sniegšanu. Valsts kanceleja pakalpojumu aprakstus reģistrē Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā kā starpiestāžu pakalpojumus, un tie ir pieejami iestādēm informācijai.
Jānorāda, ka minētais nenozīmē, ka ministrijai visos gadījumos jāapkopo un jāiesniedz informācija par visu padotības iestāžu lietotājiem un piekļuves tiesībām. Norāde uz struktūrvienībām un padotības iestādēm ir paredzēta gadījumiem, kad pārraugošā iestāde nodrošina personālvadības funkciju arī savām padotības iestādēm vai šāda informācija nepieciešama CVPS konfigurēšanai. Ja padotības iestāde personālvadības funkciju īsteno patstāvīgi, tā pati iesniedz informāciju par saviem lietotājiem.
Par mācību un attīstības pakalpojumu norādāms:
MAS būs vienota mācīšanās un attīstības platforma, kas kalpos kā koplietošanas pakalpojums valsts institūcijām.
MAS nodrošinās gan centralizētu, gan iestāžu līmeņa mācību un attīstības pārvaldību, saturu, kompetenču attīstību un datu analītiku.
MAS funkcijas un pakalpojumi ietvers plašas mācīšanās un attīstības iespējas digitālajā vidē – mācību, kompetenču un prasmju pārvaldību, jauna mācību satura veidošanu, zināšanu un prasmju novērtēšanas rīkus, attīstības plānu veidošanu, virtuālās kopienas, pārskatu sagatavošanu u. c.
MAS sniegs iespēju nodrošināt stratēģisku cilvēkresursu attīstību, paaugstinot mācīšanās kultūru atbilstoši jaunākajām tendencēm, kā arī veicinot nodarbināto kompetenču un prasmju pilnveidošanu.
Lai uzsāktu MAS izmantošanu, iestāde vai privātpersona iesniegs informāciju par sistēmas lietotājiem un to piekļuves tiesībām, kā arī iesaistītajām struktūrvienībām un padotībā esošām iestādēm (ja attiecināms).
Norādāms, ka noteikumu projekts paredz, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nebūs uzsākušas mācību un attīstības pakalpojuma saņemšanu, uzsāks tā saņemšanu līdz 2026. gada 1. septembrim.
Iestādes, kuras nebūs pievienojušās valsts pārvaldes vienotajam pakalpojumu centram, būs tiesīgas uzsākt MAS izmantošanu neatkarīgi no pievienošanās valsts pārvaldes vienotajam pakalpojumu centram, nodrošinot datu apmaiņu ar savām personāla vadības informācijas sistēmām atbilstoši Valsts administrācijas skolas noteiktajām tehniskajām, organizatoriskajām un informācijas drošības prasībām.
Līdz CVPS ieviešanai datu apmaiņa ar MAS tiks nodrošināta:
1. automatizēti, izmantojot integrāciju ar Valsts kases personāla vadības sistēmu Horizon vai citu iestādes personāla vadības informācijas sistēmu, ja attiecīgā sistēma nodrošina datu apmaiņu atbilstoši Valsts administrācijas skolas noteiktajām prasībām;
2. manuāli, iesniedzot strukturētus datus Valsts administrācijas skolas noteiktajā formātā atbilstoši publicētajai datu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībai.
Pēc CVPS ieviešanas datu apmaiņa starp iestādi un MAS tiks nodrošināta, izmantojot integrāciju ar CVPS atbilstoši valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Valsts administrācijas skola nodrošinās metodisko atbalstu, noteiks datu apmaiņas tehniskās prasības un pārejas kārtību uz integrāciju ar CVPS.
Valsts administrācijas skola mācību un attīstības pakalpojuma ietvaros nodrošinās šādus apakšprocesus:
1. mācību kursu un programmu izstrādi un pārvaldību – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināta mācību satura izveide, administrēšana un pieejamība vienotā platformā, tai skaitā e-mācību, un attālināto mācību formātā, kā arī klātienes mācību administrēšana;
2. kompetenču un prasmju katalogu pārvaldību – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināta vienotu kompetenču bibliotēka, kas tiks izmantota nodarbināto attīstības vajadzību noteikšanai un mācību piedāvājuma plānošanai;
3. prasmju un zināšanu novērtēšanas rīkus – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināti rīki nodarbināto kompetenču, prasmju un zināšanu novērtēšanai, tostarp pašnovērtējuma, testu un mācību rezultātu izvērtēšana, kā arī mācību ietekmes analīze;
4. individuālo attīstības plānu veidošanu – šī apakšprocesa ietvaros tiks nodrošināta iespēja lietotājam plānot un vadīt savu profesionālo attīstību saskaņā ar definētajām ceļa kartēm, vienlaicīgi nodrošinot iespēju arī izvēlēties atbilstošus mācību pasākumus;
5. virtuālo kopienu un sadarbības rīkus – šī apakšprocesa ietvaros nodrošinās sadarbības vidi zināšanu apmaiņai, profesionālajām kopienām un savstarpējai pieredzes apmaiņai starp publiskās pārvaldes nodarbinātajiem. Sadarbība un zināšanu pārnese, tostarp mazinās resursus, kas nepieciešami dažādas informācijas meklēšanai un izzināšanai.
Žurnāldatņu glabāšana:
CVPS – Valsts kanceleja nodrošina CVPS žurnāldatņu pierakstu veikšanu un glabāšanu 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" 57.1. apakšpunktu;
MAS – Valsts administrācijas skola nodrošina MAS žurnāldatņu pierakstu veikšanu un glabāšanu vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas. Nosakot termiņu, ir ņemts vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrā daļā noteiktais, kas paredz, ka, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi.
Lietotāju tiesību pieteikšanas, grozīšanas un dzēšanas kārtība tiks noteikta pakalpojuma sniedzēja — Valsts kancelejas vai Valsts administrācijas skolas — izstrādātajos un apstiprinātajos procesu aprakstos. Šie procesu apraksti atbilstoši noteikumu projekta regulējumam tiks publicēti attiecīgā pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē. Līdz ar to lietotāju lomu un piekļuves tiesību pārvaldības kārtība būs pieejama pakalpojuma saņēmējiem.
Dokumentu glabāšana sistēmās:
CVPS — Valsts kanceleja CVPS glabā sistēmas darbības rezultātā izveidotos elektroniskos dokumentus un datus, kas nepieciešami cilvēkresursu pārvaldības apakšprocesu nodrošināšanai. Ārpus CVPS sagatavotos dokumentus, piemēram, rīkojumu, ar kuru vairākiem nodarbinātajiem tiek piešķirts kāds no atlīdzības elementiem, kārto un glabā attiecīgā iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.
Minētais regulējums nemaina attiecīgās iestādes atbildību par tās nodarbināto personāla dokumentu saturu, izmantošanu personālvadības procesos un pieprasījumu izskatīšanu, ja informācijas pieprasījums vai datu subjekta pieprasījums attiecas uz konkrētās iestādes nodarbinātā datiem vai dokumentiem. Valsts kanceleja neizsniedz šādus dokumentus trešajām personām pēc būtības un nepieņem lēmumu par informācijas izpaušanu; attiecīgā iestāde nodrošina pieprasījumu izvērtēšanu un izpildi atbilstoši Informācijas atklātības likumam, Arhīvu likumam, fizisko personu datu aizsardzības regulējumam un citiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 43. pantu iestādei ir pienākums pēc ierēdņa vai personas, ar kuru izbeigtas valsts civildienesta attiecības, rakstveida pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par ierēdņa valsts civildienesta attiecību ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un valsts civildienesta attiecību izbeigšanas pamatu. Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.
MAS — Valsts administrācijas skola MAS glabā sistēmas darbības rezultātā izveidotos elektroniskos dokumentus un datus, kas nepieciešami mācību un attīstības procesa nodrošināšanai, administrēšanai, uzskaitei, uzraudzībai un rezultātu izvērtēšanai. Šādi dokumenti ietver informāciju par mācību pieteikumiem, dalībnieku reģistrāciju, mācību norisi, apmeklējumu, mācību rezultātiem, novērtējumiem, izsniegtajiem apliecinājumiem, sertifikātiem, mācību vēsturi, attīstības pasākumu uzskaiti, kā arī citus sistēmā ģenerētus vai sistēmas ietvaros apstrādātus dokumentus, kas saistīti ar mācību un profesionālās pilnveides procesu un mācību ietekmes novērtējumu. Ārpus MAS sagatavotos dokumentus, tai skaitā darba devēja rīkojumus, saskaņojumus, komandējumu dokumentus, personāla vadības dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina nodarbinātā dalību mācībās, kvalifikācijas paaugstināšanā vai profesionālajā attīstībā, kārto un glabā attiecīgā iestāde vai privātpersona atbilstoši normatīvajiem aktiem dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.
Datu dzēšana sistēmās:
Pēc noteikumu projektā noteikto personas datu glabāšanas termiņu beigām personas dati attiecīgajā sistēmā tiek dzēsti vai anonimizēti automātiski (piemēram, žurnālfailu ieraksti). Personas dati var tikt dzēsti vai anonimizēti arī manuāli pēc attiecīgā sistēmas pārziņa — Valsts kancelejas attiecībā uz CVP sistēmu vai Valsts administrācijas skolas attiecībā uz MA sistēmu — iniciatīvas, kā arī pēc iestādes iniciatīvas, ja dati attiecas uz konkrētās iestādes nodarbināto vai tās īstenoto procesu.
Personas dati var tikt dzēsti vai anonimizēti arī pēc datu subjekta pieprasījuma, ja šāds pieprasījums ir apmierināms saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17. pantu un dzēšana nav pretrunā citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka attiecīgo datu vai dokumentu glabāšanas pienākumu vai termiņu. Ja personas dati ir ietverti dokumentos, kuriem piemērojami dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi, attiecīgo datu dzēšana vai dokumentu iznīcināšana tiek veikta tikai pēc piemērojamā glabāšanas termiņa beigām un atbilstoši dokumentu un arhīvu pārvaldības regulējumam.
Ja pretendents ir piekritis viņa datu saglabāšanai informēšanai par citiem piemērotiem atlases konkursiem, pretendents var atsaukt savu piekrišanu kandidāta profilā, norādot, ka vēlas dzēst savu profilu. Šādā gadījumā CVP sistēma dzēš kandidāta profilu un ar to saistītos datus, ciktāl normatīvie akti neparedz pienākumu tos glabāt ilgāk. Informācija par pretendenta piekrišanu datu saglabāšanai citiem atlases konkursiem, piekrišanas atsaukšanas kārtību un datu dzēšanu pretendentam ir pieejama sistēmas privātuma politikā.
Par citu iestāžu veidotajiem mācību kursiem
Tā kā MAS nodrošina mācību kursu izstrādi un pārvaldību, tad šādu funkcionalitāti var izmantot iestādes, kuru kompetencē ir izstrādāt un nodrošināt mācību kursus noteiktā sfērā vai noteiktai nodarbināto grupai. Piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojs, izmantojot MAS, varētu izstrādāt mācību kursu iepirkumu jomā un nodrošināt dažādu valsts institūciju nodarbināto apmācību MAS. Tāpat Tieslietu akadēmija, izmantojot MAS varēs nodrošināt mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas spriešanai.
Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka iestāde, kas, izmantojot MAS, savas kompetences ietvaros izveido mācību kursu un nodrošina tā pārvaldību un pieejamību MAS citām iestādēm, to nodarbinātajiem vai privātpersonām, noteikumu izpratnē uzskatāma par pakalpojuma sniedzēju, uz kuru attiecas noteikumu 8., 11. un 23. punkts, tas ir, iestāde:
- pamatojoties uz citas iestādes sniegto informāciju par lietotājiem un to piekļuves tiesībām, izveidos pakalpojumu saņēmēja darba vidi un nodrošinās mācību pakalpojuma sniegšanu;
- glabās tās sniegtā mācību pakalpojuma ietvaros izveidotos mācību un attīstības elektroniskos dokumentus un datus;
- nodrošinās mācību datu pieejamību sistēmā, kā arī to ievades un rediģēšanas iespēju.
Šādos gadījumos attiecīgā iestāde apstrādās noteikumu projekta 43.1., 43.2., 43.3., 43.4. un 43.5. apakšpunktā norādītos datus, tas ir:
1. nodarbināto identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods);
2. nodarbinātības un amata datus (amats, nodarbinātības statuss);
3. kontaktinformāciju (darba tālruņa numurs un darba elektroniskā pasta adrese);
4. kompetenču un izglītības datus, tostarp kompetenču profilu un kompetenču novērtējumu, kā arī informāciju par pabeigtajām mācībām un attīstības pasākumiem, iegūto izglītības līmeni;
5. mācību rezultātu datus, tostarp apgūto mācību kursu nosaukumu, mācību pabeigšanas statusu un informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem (tai skaitā sertifikāta numuru),
kā arī lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Konceptuālais ziņojums par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu izvērtējumi izklāstīti konceptuālajā ziņojumā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"".
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pamatojoties uz to, ka Valsts drošības iestāžu likumā minēto iestāžu ‒ Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts drošības dienesta ‒ informācija par finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu un personālsastāvu ir valsts noslēpuma objekts, kā arī ir noteiktas prasības to informācijas sistēmām un piekļuves tiesībām, projekts paredz, ka Valsts kanceleja nesniegs pakalpojumus šīm iestādēm valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darba specifiku, kā arī paaugstinātās informācijas drošības un kiberdrošības prasības, pirms Aizsardzības ministrijas resora pievienošanās pakalpojumu saņemšanai valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un CERT.LV veiks CVPS un MAS kiberdrošības izvērtējumu. Izvērtējuma mērķis ir pārliecināties, ka Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pievienošanās cilvēkresursu pārvaldības un mācību un attīstības pakalpojumu saņemšanai ir īstenojama, ievērojot attiecīgā resora darbības specifiku un paaugstinātos drošības riskus.
Norādāms, ka, ja Valsts administrācijas skola no 2026. gada 1. septembra nevarēs iestādei nodrošināt integrāciju ar esošo personāla vadības sistēmu datu nodošanai uz MAS un iestāde saskatīs riskus izpildīt un nodrošināt Ministru kabineta noteikumu projektā MAS izmantošanai nepieciešamos datu nodošanu noteiktajos termiņos un apjomā, Valsts administrācijas skola vienojoties ar iestādi izskatīs iespēju atlikt pievienošanos MAS, bet ne vēlāk kā līdz iestāde pievienosies vienotam pakalpojumu centram.
CVPS pašreizējā risinājumā integrācija ar oficiālās elektroniskās adreses sistēmu nav paredzēta. Vienlaikus Valsts kanceleja izvērtēs tehniski un finansiāli samērīgu risinājumu, lai nākotnē nodrošinātu saziņu atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma prasībām. Funkcionalitātes ieviešanas iespējas tiks izvērtētas sadarbībā ar sistēmas uzturētāju, un attiecīgais risinājums tiks iekļauts turpmāko izmaiņu pieprasījumu sarakstā. Tā ieviešana plānojama, ņemot vērā sistēmas uzturēšanas budžeta iespējas un citu izmaiņu pieprasījumu steidzamību.
Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darba specifiku, kā arī paaugstinātās informācijas drošības un kiberdrošības prasības, pirms Aizsardzības ministrijas resora pievienošanās pakalpojumu saņemšanai valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un CERT.LV veiks CVPS un MAS kiberdrošības izvērtējumu. Izvērtējuma mērķis ir pārliecināties, ka Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pievienošanās cilvēkresursu pārvaldības un mācību un attīstības pakalpojumu saņemšanai ir īstenojama, ievērojot attiecīgā resora darbības specifiku un paaugstinātos drošības riskus.
Norādāms, ka, ja Valsts administrācijas skola no 2026. gada 1. septembra nevarēs iestādei nodrošināt integrāciju ar esošo personāla vadības sistēmu datu nodošanai uz MAS un iestāde saskatīs riskus izpildīt un nodrošināt Ministru kabineta noteikumu projektā MAS izmantošanai nepieciešamos datu nodošanu noteiktajos termiņos un apjomā, Valsts administrācijas skola vienojoties ar iestādi izskatīs iespēju atlikt pievienošanos MAS, bet ne vēlāk kā līdz iestāde pievienosies vienotam pakalpojumu centram.
CVPS pašreizējā risinājumā integrācija ar oficiālās elektroniskās adreses sistēmu nav paredzēta. Vienlaikus Valsts kanceleja izvērtēs tehniski un finansiāli samērīgu risinājumu, lai nākotnē nodrošinātu saziņu atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma prasībām. Funkcionalitātes ieviešanas iespējas tiks izvērtētas sadarbībā ar sistēmas uzturētāju, un attiecīgais risinājums tiks iekļauts turpmāko izmaiņu pieprasījumu sarakstā. Tā ieviešana plānojama, ņemot vērā sistēmas uzturēšanas budžeta iespējas un citu izmaiņu pieprasījumu steidzamību.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts pārvaldes institūcijās nodarbinātie Pašvaldībās nodarbinātie Privātpersonas
Ietekmes apraksts
Cilvēkresursu pārvaldības pakalpojuma ieviešana nodrošinās lietotāju pieredzi un tādu sistēmas dizainu, kas ļautu nodarbinātajam viegli pārvaldīt savus datus (piemēram, mainīt personīgo informāciju). Sistēma nodrošinās arī pašapkalpošanās iespējas, kas ļaus pieteikt nepieciešamos pakalpojumus sev ērtā laikā un vietā, nenoslogojot papildu cilvēkresursu speciālistu iestādē.
Mācību un attīstības pakalpojuma ietvaros profesionālo kompetenču attīstīšana veicinās publiskās pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti un mūžizglītības principa īstenošanu, vienlaikus stimulējot nodarbināto konkurētspēju darba tirgū un uzlabojot publiskās pārvaldes darbības un pakalpojumu kvalitāti.
Mācību un attīstības pakalpojuma ietvaros profesionālo kompetenču attīstīšana veicinās publiskās pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti un mūžizglītības principa īstenošanu, vienlaikus stimulējot nodarbināto konkurētspēju darba tirgū un uzlabojot publiskās pārvaldes darbības un pakalpojumu kvalitāti.
Juridiskās personas
- Valsts pārvaldes institūcijas Pašvaldības Privātpersonas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts centralizēts pakalpojums, kas kopumā sekmēs efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju ilgtermiņā, pateicoties standartizētiem procesiem valsts pārvaldē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 710 626
0
1 712 637
0
1 702 429
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 710 626
0
1 712 637
0
1 702 429
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 710 626
0
1 712 637
0
1 702 429
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 710 626
0
1 712 637
0
1 702 429
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam" finansējums cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumu un mācību un attīstības pakalpojumu nodrošināšanai kopā 2026. gadā 1 710 626 euro, 2027. gadā 1 712 637 euro un 2028. gadā 1 702 429 euro apmērā ir plānots Valsts kancelejas budžeta programmā 01.00.00 "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" un 19.00.00 "Valsts administrācijas skola" prioritārajam pasākumam "Vienotā pakalpojumu centra izveide" piešķirto līdzekļu ietvaros, kā arī Valsts kancelejas apakšprogrammā 74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi" Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" īstenošanai piešķirto līdzekļu ietvaros.
Papildus norādāms, ka finansējums CVPS un MAS turpmākas darbības nodrošināšanai ir piešķirts, apstiprinot prioritāro pasākumu "Vienotā pakalpojumu centra izveide". Lai nodrošinātu Vienotā pakalpojumu centra izveidi Valsts kasē, Valsts kancelejā un Valsts administrācijas skolā, Valsts kanceleja iesniedza starpnozaru prioritāro pasākumu "Vienotā pakalpojumu centra izveide". Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam", tika atbalstīta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Vienotā pakalpojumu centra izveidei un tā rezultātu uzturēšanai.
Papildus norādāms, ka finansējums CVPS un MAS turpmākas darbības nodrošināšanai ir piešķirts, apstiprinot prioritāro pasākumu "Vienotā pakalpojumu centra izveide". Lai nodrošinātu Vienotā pakalpojumu centra izveidi Valsts kasē, Valsts kancelejā un Valsts administrācijas skolā, Valsts kanceleja iesniedza starpnozaru prioritāro pasākumu "Vienotā pakalpojumu centra izveide". Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam", tika atbalstīta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Vienotā pakalpojumu centra izveidei un tā rezultātu uzturēšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/060f42af-2861-471e-84c3-93aaae8ccbe3
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības pārstāvju iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts administrācijas skola Valsts kanceleja Valsts pārvaldes institūcijas Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinās Valsts kancelejas funkcijas – tiks sniegts cilvēkresursu pārvaldības pakalpojums.
Paplašinās Valsts administrācijas skolas funkcijas – tiks sniegts mācību un attīstības pakalpojums.
Paplašinās Valsts administrācijas skolas funkcijas – tiks sniegts mācību un attīstības pakalpojums.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Paredzams, ka daļu no procesiem būs iespējams automatizēt. Datu ievade vienotajā informācijas sistēmā notiks vienu reizi, tiks atrisināta datu dublēšanas problēma.
Izmantojot IKT sistēmas automatizācijas iespējas, tiks mazināta pakalpojuma administrēšanas funkcija.
Izmantojot IKT sistēmas automatizācijas iespējas, tiks mazināta pakalpojuma administrēšanas funkcija.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks nodrošināta vienota informācijas sistēma (platforma), kas ļaus cilvēkresursu vadības procesus pārvaldīt digitāli, tostarp tiks standartizēti procesi visās valsts pārvaldes iestādēs, tādējādi veicinot savstarpējo salīdzināšanu un datu uzticamību. Ja visas valsts pārvaldes iestādes ieviesīs vienotu risinājumu, tiks ietaupīti lielāki līdzekļi nekā tad, ja iestādes izvēlētos individuālus risinājumus un tos iegādātu decentralizēti, kā arī tiks mazināta digitālā plaisa starp dažādām valsts iestādēm, jo tām visām būs pieejams vienots risinājums neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem.
Plānots, ka Mācību un attīstības sistēma ļaus digitalizēt daļu no pakalpojuma, piedāvājot, piemēram, e-mācības.
Plānots, ka Mācību un attīstības sistēma ļaus digitalizēt daļu no pakalpojuma, piedāvājot, piemēram, e-mācības.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks pārskatīti un optimizēti esošie procesi, atsakoties no liekiem soļiem, kas procesam nerada pievienoto vērtību.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 6., 7. un 9. punkts paredz informācijas sniegšanas pienākumu ir vērtēts administratīvais slogs un secināts, ka slogs neveidojas, jo tas tiek nodrošināts informācijas sistēmās esošās informācijas apmaiņas rezultātā. Tostarp norādāms, ka pakalpojumi tiek sniegti vienotā pakalpojuma centra ietvaros, kur Valsts kase jau nodrošina atsevišķu pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to anotācijas 1.3. sadaļā norādīts - dati par nodarbinātajiem (lietotājiem) CVPS tiks migrēti no Valsts kases, savukārt MAS gadījumā, ja datus nevarēs migrēt no Valsts kases, jo kāds resors vēl nebūs pievienojies vienotajam pakalpojuma centram, tiks nodrošināta datu apmaiņa ar iestāžu personāla vadības informācijas sistēmām. Tādējādi informācijas aprite uzskatāma par pilnībā automatizētu un administratīvais slogs nav monetāri novērtējams.
Tāpat attiecībā uz sistēmas lietošanas pārtraukšanu norādāms, ka sistēmas nodrošinās automātisku piekļuves ierobežošanu, ja lietotājs sistēmā būs bloķēts vai atzīmēts kā neaktīvs, taču šādam procesam no iestādes puses ir nepieciešama sākotnējā darbība, kas to inicē, piemēram, rīkojums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu, tas ir, CVPS pakalpojuma izmantošanas rezultātā (apakšprocess - nodarbināto tiesisko attiecību nodrošināšana, kas ietver arī nodarbināto tiesisko attiecību izbeigšana) tiek atzīmēts, ka personas pēdējā darbdiena ir noteikts datums, kā rezultātā sistēma automātiski pārtrauc sistēmas lietošanu. Līdz ar to arī šajā gadījumā tas ir automatizēts process un administratīvais slogs nav monetāri novērtējams.
Tāpat attiecībā uz sistēmas lietošanas pārtraukšanu norādāms, ka sistēmas nodrošinās automātisku piekļuves ierobežošanu, ja lietotājs sistēmā būs bloķēts vai atzīmēts kā neaktīvs, taču šādam procesam no iestādes puses ir nepieciešama sākotnējā darbība, kas to inicē, piemēram, rīkojums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu, tas ir, CVPS pakalpojuma izmantošanas rezultātā (apakšprocess - nodarbināto tiesisko attiecību nodrošināšana, kas ietver arī nodarbināto tiesisko attiecību izbeigšana) tiek atzīmēts, ka personas pēdējā darbdiena ir noteikts datums, kā rezultātā sistēma automātiski pārtrauc sistēmas lietošanu. Līdz ar to arī šajā gadījumā tas ir automatizēts process un administratīvais slogs nav monetāri novērtējams.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta vienotu un standartizētu pakalpojumu sniegšana, veicinot standartizāciju, efektivizāciju, digitālo transformāciju un datu tālākizmantošanas iespējas.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidota centralizēta valsts pārvaldes platforma, kas nodrošinās cilvēkresursu vadības procesu pārvaldību.
Tiks nodrošināts publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojums. Tiks izvēlēts IKT risinājums, kas piedāvā visaptverošu vairāklīmeņu mācīšanās un attīstības platformu, tai skaitā e-mācību risinājumus.
Tiks nodrošināts publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojums. Tiks izvēlēts IKT risinājums, kas piedāvā visaptverošu vairāklīmeņu mācīšanās un attīstības platformu, tai skaitā e-mācību risinājumus.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās IKT un e-pakalpojumu lietošanu, kā arī sekmēs digitālo prasmju apgūšanu.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks sekmēta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" uzdevuma "Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot "primāri digitāls", proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sistēmas ieviešanā tiks ņemtas vērā dažādu lietotāju (arī personu ar funkcionāliem traucējumiem) vajadzības attēlotās informācijas uztveramībai, elementu darbināšanai, informācijas saprotamībai un piekļūstamībai.
Mācīšanās un attīstības sistēma (platforma) veicinās pieejamāku publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojumu dažādām grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti.
Mācīšanās un attīstības sistēma (platforma) veicinās pieejamāku publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojumu dažādām grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu apstrādes nolūks
Atbilstoši Valsts civildienesta likuma 5.1 panta pirmajai daļai Valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola sniedz mācību un attīstības pakalpojumus. Savukārt atbilstoši minētā panta otrajā daļā dotajam deleģējumam Ministru kabinets nosaka pakalpojumus, kurus Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas un tajās nodarbinātie un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Tādējādi, lai Valsts kanceleja varētu sniegt cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola - mācību un attīstības pakalpojumus tiek apstrādāti personas dati.
Datu apstrādes tiesiskais pamats
CVPS – Valsts kanceleja kā pārzinis, īsteno likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (Datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunkts) personas datu apstrādei.
Ieraksti tiek glabāti datu izcelsmes izsekojamību un izcelsmes pierādāmību, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanu (vai pierādījumus izmeklēšanai) normatīvajos aktos (Nacionālās kiberdrošības likums, Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības") noteiktajā kārtībā.
MAS – Personas datu apstrāde tiek veikta, lai nodrošinātu mācību un attīstības pakalpojumu sniegšanu, tostarp mācību procesa administrēšanu, kompetenču attīstības plānošanu, mācību rezultātu uzskaiti un analītiku, kā arī sistēmas drošību un darbības nepārtrauktību.
Valsts administrācijas skola personas datu apstrādi MAS veic šādiem nolūkiem:
- normatīvajos aktos deleģētās valsts funkcijas publiskās pārvaldes cilvēkresursu attīstības jomā izpildei (nodrošināt vienotu publiskās pārvaldes mācību un attīstības sistēmu, īstenot valsts pārvaldes mācību politiku);
- uz Valsts administrācijas skolu attiecināmo juridisko pienākumu izpildei, izpildot Atveseļošanas fonda prasības;
- iestādes nodarbināto mācību un attīstības procesa pārvaldībai un informācijas pieejamības nodrošināšanai;
- MAS kā koplietošanas pakalpojuma darbības, uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai;
- kompetenču attīstības procesu koordinēšanai un uzraudzībai;
- publiskās pārvaldes kompetenču attīstības tendences analīzei;
- politikas plānošanas pārskatu un analītikas sagatavošanai;
- atskaišu sagatavošanai par investīciju projektu īstenošanu;
- statistikas vajadzībām.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunkts, Valsts civildienesta likuma 5. panta otrās daļas 2. punkts, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" 10.2. apakšpunkts, Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 654 "Valsts administrācijas skolas nolikums" 4.1., 4.2. un 4.7. apakšpunkts.
Datu apjoms
CVPS - Valsts kanceleja apstrādā šādus personas datus:
1. pretendentu atlases procesā iesniegtos personas datus (vārds, uzvārds, personas kods), kontaktinformāciju, izglītības un profesionālās pieredzes datus, personas dzīvesgaitas aprakstu (CV);
2. nodarbināto personu datus, kas nepieciešami darba (amata, dienesta) tiesisko attiecību nodrošināšanai, tostarp nodarbinātības, atlīdzības, darba laika, kvalifikācijas un kompetenču datus;
3. darba snieguma plānošanas un novērtēšanas ietvaros apstrādātos personas datus;
4. lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datus, auditācijas pierakstus un tehnisko informāciju par piekļuvi CVPS.
MAS - Valsts administrācijas skola apstrādā šādus personas datus (izņemot, ja informācija par nodarbināto ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts):
1. nodarbināto identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods);
2. nodarbinātības un amata datus (amats, nodarbinātības statuss);
3. kontaktinformāciju (darba tālruņa numurs un darba elektroniskā pasta adrese);
4. kompetenču un izglītības datus, tostarp kompetenču profilu un kompetenču novērtējumu, kā arī informāciju par pabeigtajām mācībām un attīstības pasākumiem, iegūto izglītības līmeni;
5. mācību rezultātu datus, tostarp apgūto mācību kursu nosaukumu, mācību pabeigšanas statusu un informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem (tai skaitā sertifikāta numuru);
6. lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datus, auditācijas pierakstus un tehnisko informāciju par piekļuvi MAS.
Datu glabāšanas termiņš
CVPS - Noteikumu projekts paredz šādus datu glabāšanas termiņus:
1) ja ar pretendentu netiek nodibinātas darba (amata, dienesta) attiecības, tad pretendenta atlases procesā iesniegto personu datu glabāšanas termiņš ir 14 mēneši no brīža, kad atlases procesā izvēlētais pretendents nodibina darba (amata, dienesta) attiecības ar iestādi. Šāds termiņš izvēlēts, ņemot vērā konkursa uz valsts civildienesta ierēdņa amatu rezultātu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējas. Proti, tā kā praksē parasti nenorāda apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņu, tad apstrīdēt vai pārsūdzēt var gada laikā (Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa un 188. panta trešā daļa). Norādāms, ka termiņš praksē netiek norādīts, jo neizvēlētais pretendents nevar lūgt sevis iecelšanu amatā, bet var tikai apstrīdēt/ pārsūdzēt konkursa norisi (iespējamos, procesuālos pārkāpumus). Arī judikatūrā tiek norādīts, ka tiesai, vērtējot lēmumu par valsts civildienesta ierēdņa iecelšanu amatā, ir jāpārbauda šā lēmuma pieņemšanas procedūra un pretendentam izvirzītie kritēriji tiktāl, ciktāl tie attiecas uz tiesību normu pareizu piemērošanu iestādes darbībā. Tiesa nevar iestādes vietā izdarīt izvēli par konkrētajam amatam piemērotāko pretendentu;
2) nodarbināto personas dati un darba snieguma plānošanas un novērtēšanas ietvaros apstrādātie personas dati tiek glabāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu un personas datu glabāšanu, kā arī atbilstoši to apstrādes nolūkam, ne ilgāk kā tas nepieciešams minēto nolūku sasniegšanai. Šāds vispārējs regulējums noteikts, jo, piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem" 6.1. apakšpunktu dokumenti par valsts civildienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, izņemot dokumentus par diplomātiskā un konsulārā dienesta gaitu, glabā 75 gadus. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 6.4.1. apakšpunktu amata un darba aprakstus glabā 90 gadus kopš tajā minēto personu dzimšanas;
3) lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datu, auditācijas pierakstu un tehniskā informācija par piekļuvi CVPS glabāšanas termiņš ir divi gadi no lietotāja bloķēšanas dienas. Šāds divu gadu termiņš noteikts, jo disciplinārlietu pret valsts civildienesta ierēdni var ierosināt, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ievērojot minēto, gadījumā, ja kāds pārkāpums tiktu veikts, piemēram, negodprātīgi izmantojot lietotāja tiesības, tad vēl būtu pieejama informācija par veiktajām darbībām (pierādījumu nodrošināšanai).
Valsts kanceleja apstrādās pakalpojumu ietvaros saņemtos datus un uzkrās CVPS veidotos dokumentus un datus, kā arī iestādes elektroniski iesniegtos datus un dokumentu elektroniskās kopijas, t.sk. atbilstoši normatīvo aktu prasībām elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstos dokumentus. Ar pakalpojumiem saistīto un ārpus CVPS veidoto dokumentu oriģinālus (elektroniskā vai papīra formā) iestāde kārtos un glabās atbilstoši attiecīgās iestādes dokumentu nomenklatūrai. Pakalpojumu ietvaros radīto dokumentu ilgstošās glabāšanas nodrošināšanā un arhivēšanā iestāde ievēro dokumentu arhivēšanas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības un veic to sakārtošanu un aprakstīšanu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka pretendentu atlases procesa ietvaros sniegtos datus var glabāt ilgāk par 14 mēnešiem, ja saņemta datu subjekta piekrišana ilgākai datu apstrādei nolūkā informēt par citām piemērotām vakancēm. Šādā gadījumā datus glabā līdz brīdim, kad saņemts personas iesniegums par datu dzēšanu, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus no pieteikuma iesniegšanas brīža.
MAS - Noteikumu projektā, nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Tāpat MAS kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu aizsardzības regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (Valsts administrācijas skolai) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Vienlaikus būtiska nozīme ir arī iestādes juridiskajām (tiesiskajām) sekām, kas tiek rādītas prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā. Prioritāra nozīme ir Valsts administrācijas skolas spējai pamatot un pierādīt savas faktiskās rīcības tiesiskumu.
Administratīvā procesa likuma 92. pants nosaka, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 17. panta pirmā daļa paredz, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
Atbilstoši stabilai judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās (bezdarbībā) ir vai nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas. Valsts administrācijas skolai kā tiešās pārvaldes iestādei informācijas par tās veiktajām personas datu apstrādēm glabāšanas termiņš ir nosakāms 5 gadi pēc mācību noslēguma. Iepriekš minētais termiņš ir saistāms ar iestādes nepieciešamību pierādīt savas, tai skaitā, faktiskās rīcības pamatotību un tiesiskumu. Tādēļ MAS ar mācību un attīstības pakalpojumu saistītos uzkrātos personas datus glabā 5 gadus no mācību noslēguma.
Savukārt MAS uzkrātos personas datus par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto mācību dalībniekiem glabā Eiropas Savienības normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā.
Citi datu apstrādes nosacījumi
Personas datu glabāšana un apstrāde atkarībā no attiecīgās sistēmas drošības līmeņa nodrošināma valsts datu apstrādes mākonī vai tādā mākoņpakalpojuma infrastruktūrā, kas atrodas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā. Personas datu pārsūtīšana uz trešajām valstīm pieļaujama tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, ievērojot Datu regulas V nodaļas prasības un nodrošinot atbilstošus tehniskos, organizatoriskos, informācijas drošības un datu aizsardzības pasākumus. Ārējam pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt datu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un noturību, ievērojot principus “datu aizsardzība pēc projektēšanas” un “datu aizsardzība pēc noklusējuma”, kā arī nodrošināt atbilstību starptautiski atzītiem informācijas drošības standartiem, tostarp ISO/IEC 27001, SOC 2 Type II vai līdzvērtīgiem drošības standartiem. Valsts administrācijas skola nav informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola, veicot personas datu apstrādi attiecīgi CPVS un MAS, ievēros un īstenos šādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus:
• ir izstrādāti un apstiprināti personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistīti iekšējie noteikumi, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šie iekšēji noteikumi paredz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Datu regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
• tiek nodrošināts, ka Valsts kanceleja CVPS un pašapkalpošanās portāla lietotāju identificē, izmantojot kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli. Savukārt Valsts administrācijas skola MAS lietotāju identificē, izmantojot kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli. Ja persona darba (amata, dienesta) pienākumu dēļ (piemēram, valsts drošības iestādes darbinieks) nevar vai nedrīkst izmantot kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli, Valsts administrācijas skola nodrošina alternatīvu autentifikācijas veidu;
• katrai lomai ir piešķirtas speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar "nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei" (angl. – "need to know") principu. Proti, personas datiem piekļūs tikai tie pārziņa nodarbinātie, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā datu subjekta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
• visiem pārziņa nodarbinātiem, kuri veic personas datu apstrādi CPVS vai MAS, ir noteikts konfidencialitātes ievērošanas pienākums, un tie ir apņēmušies ievērot personas datu konfidencialitāti;
• ir pieņemta kārtībā, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums ir noteikts personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos un iekšējos darba kārtības noteikumos;
• ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Datu regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārzinis regulāri veic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās ietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātos apmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi CPVS vai MAS esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
• ir apstiprināti personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūra, kas paredz kārtību, kādā izmeklē, novērtē un informē par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Datu regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
• pastāvīgi ir iecelts datu aizsardzības speciālists, par ko ir informēta arī Datu valsts inspekcija;
• pārzinis apstrādā personas datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties, labot, dzēst, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus.
Atbilstoši Valsts civildienesta likuma 5.1 panta pirmajai daļai Valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola sniedz mācību un attīstības pakalpojumus. Savukārt atbilstoši minētā panta otrajā daļā dotajam deleģējumam Ministru kabinets nosaka pakalpojumus, kurus Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas un tajās nodarbinātie un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Tādējādi, lai Valsts kanceleja varētu sniegt cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola - mācību un attīstības pakalpojumus tiek apstrādāti personas dati.
Datu apstrādes tiesiskais pamats
CVPS – Valsts kanceleja kā pārzinis, īsteno likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (Datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunkts) personas datu apstrādei.
Ieraksti tiek glabāti datu izcelsmes izsekojamību un izcelsmes pierādāmību, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanu (vai pierādījumus izmeklēšanai) normatīvajos aktos (Nacionālās kiberdrošības likums, Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības") noteiktajā kārtībā.
MAS – Personas datu apstrāde tiek veikta, lai nodrošinātu mācību un attīstības pakalpojumu sniegšanu, tostarp mācību procesa administrēšanu, kompetenču attīstības plānošanu, mācību rezultātu uzskaiti un analītiku, kā arī sistēmas drošību un darbības nepārtrauktību.
Valsts administrācijas skola personas datu apstrādi MAS veic šādiem nolūkiem:
- normatīvajos aktos deleģētās valsts funkcijas publiskās pārvaldes cilvēkresursu attīstības jomā izpildei (nodrošināt vienotu publiskās pārvaldes mācību un attīstības sistēmu, īstenot valsts pārvaldes mācību politiku);
- uz Valsts administrācijas skolu attiecināmo juridisko pienākumu izpildei, izpildot Atveseļošanas fonda prasības;
- iestādes nodarbināto mācību un attīstības procesa pārvaldībai un informācijas pieejamības nodrošināšanai;
- MAS kā koplietošanas pakalpojuma darbības, uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai;
- kompetenču attīstības procesu koordinēšanai un uzraudzībai;
- publiskās pārvaldes kompetenču attīstības tendences analīzei;
- politikas plānošanas pārskatu un analītikas sagatavošanai;
- atskaišu sagatavošanai par investīciju projektu īstenošanu;
- statistikas vajadzībām.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunkts, Valsts civildienesta likuma 5. panta otrās daļas 2. punkts, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" 10.2. apakšpunkts, Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 654 "Valsts administrācijas skolas nolikums" 4.1., 4.2. un 4.7. apakšpunkts.
Datu apjoms
CVPS - Valsts kanceleja apstrādā šādus personas datus:
1. pretendentu atlases procesā iesniegtos personas datus (vārds, uzvārds, personas kods), kontaktinformāciju, izglītības un profesionālās pieredzes datus, personas dzīvesgaitas aprakstu (CV);
2. nodarbināto personu datus, kas nepieciešami darba (amata, dienesta) tiesisko attiecību nodrošināšanai, tostarp nodarbinātības, atlīdzības, darba laika, kvalifikācijas un kompetenču datus;
3. darba snieguma plānošanas un novērtēšanas ietvaros apstrādātos personas datus;
4. lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datus, auditācijas pierakstus un tehnisko informāciju par piekļuvi CVPS.
MAS - Valsts administrācijas skola apstrādā šādus personas datus (izņemot, ja informācija par nodarbināto ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts):
1. nodarbināto identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods);
2. nodarbinātības un amata datus (amats, nodarbinātības statuss);
3. kontaktinformāciju (darba tālruņa numurs un darba elektroniskā pasta adrese);
4. kompetenču un izglītības datus, tostarp kompetenču profilu un kompetenču novērtējumu, kā arī informāciju par pabeigtajām mācībām un attīstības pasākumiem, iegūto izglītības līmeni;
5. mācību rezultātu datus, tostarp apgūto mācību kursu nosaukumu, mācību pabeigšanas statusu un informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem (tai skaitā sertifikāta numuru);
6. lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datus, auditācijas pierakstus un tehnisko informāciju par piekļuvi MAS.
Datu glabāšanas termiņš
CVPS - Noteikumu projekts paredz šādus datu glabāšanas termiņus:
1) ja ar pretendentu netiek nodibinātas darba (amata, dienesta) attiecības, tad pretendenta atlases procesā iesniegto personu datu glabāšanas termiņš ir 14 mēneši no brīža, kad atlases procesā izvēlētais pretendents nodibina darba (amata, dienesta) attiecības ar iestādi. Šāds termiņš izvēlēts, ņemot vērā konkursa uz valsts civildienesta ierēdņa amatu rezultātu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējas. Proti, tā kā praksē parasti nenorāda apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņu, tad apstrīdēt vai pārsūdzēt var gada laikā (Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa un 188. panta trešā daļa). Norādāms, ka termiņš praksē netiek norādīts, jo neizvēlētais pretendents nevar lūgt sevis iecelšanu amatā, bet var tikai apstrīdēt/ pārsūdzēt konkursa norisi (iespējamos, procesuālos pārkāpumus). Arī judikatūrā tiek norādīts, ka tiesai, vērtējot lēmumu par valsts civildienesta ierēdņa iecelšanu amatā, ir jāpārbauda šā lēmuma pieņemšanas procedūra un pretendentam izvirzītie kritēriji tiktāl, ciktāl tie attiecas uz tiesību normu pareizu piemērošanu iestādes darbībā. Tiesa nevar iestādes vietā izdarīt izvēli par konkrētajam amatam piemērotāko pretendentu;
2) nodarbināto personas dati un darba snieguma plānošanas un novērtēšanas ietvaros apstrādātie personas dati tiek glabāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu un personas datu glabāšanu, kā arī atbilstoši to apstrādes nolūkam, ne ilgāk kā tas nepieciešams minēto nolūku sasniegšanai. Šāds vispārējs regulējums noteikts, jo, piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem" 6.1. apakšpunktu dokumenti par valsts civildienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, izņemot dokumentus par diplomātiskā un konsulārā dienesta gaitu, glabā 75 gadus. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 6.4.1. apakšpunktu amata un darba aprakstus glabā 90 gadus kopš tajā minēto personu dzimšanas;
3) lietotāju piekļuves tiesību pārvaldības datu, auditācijas pierakstu un tehniskā informācija par piekļuvi CVPS glabāšanas termiņš ir divi gadi no lietotāja bloķēšanas dienas. Šāds divu gadu termiņš noteikts, jo disciplinārlietu pret valsts civildienesta ierēdni var ierosināt, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ievērojot minēto, gadījumā, ja kāds pārkāpums tiktu veikts, piemēram, negodprātīgi izmantojot lietotāja tiesības, tad vēl būtu pieejama informācija par veiktajām darbībām (pierādījumu nodrošināšanai).
Valsts kanceleja apstrādās pakalpojumu ietvaros saņemtos datus un uzkrās CVPS veidotos dokumentus un datus, kā arī iestādes elektroniski iesniegtos datus un dokumentu elektroniskās kopijas, t.sk. atbilstoši normatīvo aktu prasībām elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstos dokumentus. Ar pakalpojumiem saistīto un ārpus CVPS veidoto dokumentu oriģinālus (elektroniskā vai papīra formā) iestāde kārtos un glabās atbilstoši attiecīgās iestādes dokumentu nomenklatūrai. Pakalpojumu ietvaros radīto dokumentu ilgstošās glabāšanas nodrošināšanā un arhivēšanā iestāde ievēro dokumentu arhivēšanas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības un veic to sakārtošanu un aprakstīšanu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka pretendentu atlases procesa ietvaros sniegtos datus var glabāt ilgāk par 14 mēnešiem, ja saņemta datu subjekta piekrišana ilgākai datu apstrādei nolūkā informēt par citām piemērotām vakancēm. Šādā gadījumā datus glabā līdz brīdim, kad saņemts personas iesniegums par datu dzēšanu, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus no pieteikuma iesniegšanas brīža.
MAS - Noteikumu projektā, nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Tāpat MAS kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu aizsardzības regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (Valsts administrācijas skolai) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Vienlaikus būtiska nozīme ir arī iestādes juridiskajām (tiesiskajām) sekām, kas tiek rādītas prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā. Prioritāra nozīme ir Valsts administrācijas skolas spējai pamatot un pierādīt savas faktiskās rīcības tiesiskumu.
Administratīvā procesa likuma 92. pants nosaka, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 17. panta pirmā daļa paredz, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
Atbilstoši stabilai judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās (bezdarbībā) ir vai nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas. Valsts administrācijas skolai kā tiešās pārvaldes iestādei informācijas par tās veiktajām personas datu apstrādēm glabāšanas termiņš ir nosakāms 5 gadi pēc mācību noslēguma. Iepriekš minētais termiņš ir saistāms ar iestādes nepieciešamību pierādīt savas, tai skaitā, faktiskās rīcības pamatotību un tiesiskumu. Tādēļ MAS ar mācību un attīstības pakalpojumu saistītos uzkrātos personas datus glabā 5 gadus no mācību noslēguma.
Savukārt MAS uzkrātos personas datus par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto mācību dalībniekiem glabā Eiropas Savienības normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā.
Citi datu apstrādes nosacījumi
Personas datu glabāšana un apstrāde atkarībā no attiecīgās sistēmas drošības līmeņa nodrošināma valsts datu apstrādes mākonī vai tādā mākoņpakalpojuma infrastruktūrā, kas atrodas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā. Personas datu pārsūtīšana uz trešajām valstīm pieļaujama tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, ievērojot Datu regulas V nodaļas prasības un nodrošinot atbilstošus tehniskos, organizatoriskos, informācijas drošības un datu aizsardzības pasākumus. Ārējam pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt datu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un noturību, ievērojot principus “datu aizsardzība pēc projektēšanas” un “datu aizsardzība pēc noklusējuma”, kā arī nodrošināt atbilstību starptautiski atzītiem informācijas drošības standartiem, tostarp ISO/IEC 27001, SOC 2 Type II vai līdzvērtīgiem drošības standartiem. Valsts administrācijas skola nav informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola, veicot personas datu apstrādi attiecīgi CPVS un MAS, ievēros un īstenos šādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus:
• ir izstrādāti un apstiprināti personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistīti iekšējie noteikumi, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šie iekšēji noteikumi paredz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Datu regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
• tiek nodrošināts, ka Valsts kanceleja CVPS un pašapkalpošanās portāla lietotāju identificē, izmantojot kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli. Savukārt Valsts administrācijas skola MAS lietotāju identificē, izmantojot kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli. Ja persona darba (amata, dienesta) pienākumu dēļ (piemēram, valsts drošības iestādes darbinieks) nevar vai nedrīkst izmantot kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli, Valsts administrācijas skola nodrošina alternatīvu autentifikācijas veidu;
• katrai lomai ir piešķirtas speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar "nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei" (angl. – "need to know") principu. Proti, personas datiem piekļūs tikai tie pārziņa nodarbinātie, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā datu subjekta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
• visiem pārziņa nodarbinātiem, kuri veic personas datu apstrādi CPVS vai MAS, ir noteikts konfidencialitātes ievērošanas pienākums, un tie ir apņēmušies ievērot personas datu konfidencialitāti;
• ir pieņemta kārtībā, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums ir noteikts personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos un iekšējos darba kārtības noteikumos;
• ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Datu regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārzinis regulāri veic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās ietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātos apmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi CPVS vai MAS esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
• ir apstiprināti personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūra, kas paredz kārtību, kādā izmeklē, novērtē un informē par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Datu regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
• pastāvīgi ir iecelts datu aizsardzības speciālists, par ko ir informēta arī Datu valsts inspekcija;
• pārzinis apstrādā personas datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties, labot, dzēst, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi