Anotācija (ex-ante)

Saeima 2023. gada 8. decembrī pieņēma attiecīgus grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (stājās spēkā 2024. gada 1.aprīlī), kas paredz Finanšu izlūkošanas dienestu noteikt par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, ciktāl normatīvie akti nenosaka citādi. Proti, no 2024. gada 1. aprīļa Latvijas Republikā ir noteikta viena centralizēta iestāde – Finanšu izlūkošanas dienests - starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, tai skaitā paredzot kompetenci:
- lēmumu par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi pieņemšanā;
- lēmumu par līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu no iesaldēšanas pieņemšanā;
- lēmumus par izņēmumu piemērošanu pieņemšanā;
- lēmumu par konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai pieejamību, ja attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi, lai segtu sankciju subjektu pamatvajadzības, pieņemšanā.
 Vienlaikus ir uzsverams, ka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās funkcijas Finanšu izlūkošanas dienestam (stājās spēkā 2024. gada 1.aprīlī), tiks pilnībā juridiski un strukturāli nodalītas no Finanšu izlūkošanas dienesta pamatfunkciju izpildes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam.  Minētā likuma ietvaros iegūtā informācija tiks izmantota tikai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētajam¹. 
Saeima 2019. gada 13. jūnijā pieņēma attiecīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, precizējot likuma nosaukumu un paredzot, ka likumā lietotais tiešās valsts pārvaldes iestādes nosaukums "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai "Kontroles dienests" tiks aizstāts ar nosaukumu "Finanšu izlūkošanas dienests".
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

¹ Likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums.- https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/A42B1189F6C79B31C2258A5A0049F31F?OpenDocument

Finanšu izlūkošanas dienests ir iekšlietu ministra institucionālajā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Finanšu izlūkošanas dienests atbilstoši kompetencei īsteno tam noteiktus uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jomā. Finanšu izlūkošanas dienesta darbības tiesiskais pamats, uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē dienesta darbību.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka Finanšu izlūkošanas dienests savā darbībā ir neatkarīgs un Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz Finanšu izlūkošanas dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.
Attiecīgi valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra ieteikumos Nr. 2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība”, kurā ir noteikti kritēriji iestādes vadītāja vietnieka amata izveidei un struktūrvienību izveidei.
Tāpat Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrā daļa neparedz kā obligātu nosacījumu, ka iestādes nolikumā būtu nepieciešams regulēt iestādes struktūras izveides un darba organizācijas jautājumus. Savukārt, pamatojoties uz minētā likuma 17. pantu, iestādes amatu sarakstu apstiprina iestādes vadītājs, un informācija par iestādes struktūru un amatiem tiek publicēta un aktualizēta iestādes mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Norādāms, ka tiesiskais regulējums par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietniekiem, citiem pakļautajiem amatiem, priekšnieka aizvietošanas kārtību un struktūrvienību pakļautību jau šobrīd ir noteikts Finanšu izlūkošanas dienesta reglamentā.
Līdz ar to projektā nav ietverams pašreiz nolikuma 5., 6., 7. un 8. punktā esošais tiesiskais regulējums.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 34. panta pirmā daļa nosaka, ka Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu izdotos rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu var apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim. Ievērojot to, ka norādītā apstrīdēšanas kārtība nav Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 6. punktā noteiktais gadījums, proti, administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana, līdz ar to projektā nav ietverams pašreiz nolikuma 10. punktā esošais tiesiskais regulējums.
Vienlaikus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 5. punktu nolikumā ir norādāms iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms. Līdz ar to projekts ir attiecīgi papildināms ar minēto tiesisko regulējumu.

Salīdzinot projektu ar pašreiz spēkā esošajā nolikumā noteikto, tajā nav ietverts nolikuma 5., 6., 7., 8. un 10. punktā ietvertais tiesiskais regulējums.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, projekts paredz, ka Finanšu izlūkošanas dienesta darbības tiesiskumu nodrošina priekšnieks. Priekšnieks ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. panta ceturtā daļa nosaka, ka Ministru kabinets institucionālo pārraudzību pār Finanšu izlūkošanas dienestu īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas tostarp uz iekšējo normatīvo aktu izdošanu. Attiecīgi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75. panta pirmā daļa nosaka, ka reglamenta projektu saskaņo ar Ministru kabineta locekli. 
Norādāms, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. panta ceturtā daļa ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75. panta pirmo daļu. Ņemot vērā minēto,Finanšu izlūkošanas dienestam iekšējie normatīvie akti nav jāsaskaņo ar Ministru kabineta locekli, un nolikuma 3. punkts ir attiecīgi svītrojams.
 

Projekts neparedz, ka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ministru prezidentu izdod dienesta reglamentu.