Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr. 617 16. punktā ietvertie 200 euro un 2000 euro sliekšņi tika noteikti diskusijās ar uzņēmēju asociācijām pirms vairāk nekā 10 gadiem (laikā, kad Latvijas valūta vēl bija lati), izstrādājot anotāciju instrukcijas grozījumus, kas paredzēja attiecināt administratīvo izmaksu aprēķinu uz visiem tiesību aktu projektiem. Fiziskajām personām noteiktais slieksnis bija saistīts ar tā brīža minimālo mēnešalgu valstī. Savukārt otrs minētais slieksnis bija saistīts ar tā brīža minimālo pamatkapitālu noteiktas formas juridiskajām personām. Kopš šo sliekšņu noteikšanas gan minimālās mēnešalgas, gan minimālā pamatkapitāla apmērs ir mainījies. Izstrādājot tiesību aktu projektus, kas satur administratīvās izmaksas, jebkurā gadījumā jāveic aprēķins, lai pārliecinātos, vai minētie 200 euro un 2000 euro sliekšņi ir sasniegti. Līdz ar to pēc būtības prasība veikt aprēķinu jāizpilda pat tad, ja rezultāts būs zemāks par noteiktajiem sliekšņiem un atbilstoši esošajam regulējumam nebūtu iekļaujams anotācijā. Ja aprēķins jāveic jebkurā gadījumā, tad pēc būtības nav pamatojuma to nenorādīt sākotnējā novērtējumā. Gluži pretēji – šīs informācijas neiekļaušana traucē precīzi apzināt plānoto administratīvo slogu, ko radīs jaunais regulējums. Turklāt, vērtējot sagatavotos tiesību aktu projektus, Valsts kanceleja ir konstatējusi, ka dažkārt iestādes izmanto MK noteikumu Nr. 617 16. punktu, lai izvairītos no administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanas.

Ņemot vērā, ka 200 euro un 2000 euro sliekšņi vairs neatbilst rādītājiem, pēc kuriem tie sākotnēji tika noteikti, un tiesību akta projekta izstrādes procesā aprēķins jāveic jebkurā gadījumā, nav pamata aprēķinu neiekļaušanai anotācijā. Līdz ar to, noteikumu 16.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, iekļaujot tajā administratīvo izmaksu definīciju un nosakot, ka administratīvo izmaksu novērtējums visām mērķa grupām tiek veikts, sākot no 1 euro. 
Atbilstoši starptautisko organizāciju skaidrojumiem un Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (turpmāk - Vadlīnijas), par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas izmaksas, kuras veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valsts vai pašvaldības iestādēm vai trešajām personām par veicamajām darbībām, ražotiem produktiem vai notikumiem. Informācijas sniegšanas prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar marķēšanu, atskaitēm, uzraudzību vai novērtējumu veikšanu, kas nepieciešams, lai sniegtu informāciju vai reģistrētos. Citas regulējumā paredzētās prasības mērķa grupām, kas rada izmaksas (piem., prasības pēc noteiktiem standartiem iekārtot dzīvnieku patversmes vai dzīvnieku tirdzniecības vietas, ugunsdrošības prasības un tml.) , uzskatāmas par atbilstības izmaksām un arī tās ir nepieciešams novērtēt monetārā izteiksmē atbilstoši formulai, kas iekļauta Vadlīnijās un TAP portālā.
Piedāvāto izmaiņu mērķis ir nodrošināt pilnīgu informācijas iegūšanu un apkopošanu par tiesību aktu radīto administratīvo slogu dažādām mērķa grupām, kā arī šīs informācijas izmantošanu valsts pārvaldes attīstības politikas un nozaru politiku plānošanā un uzraudzībā. Pēc iespējas precīzāka šīs informācijas uzskaite ļaus izvirzīt kvantitatīvus mērķus administratīvā sloga mazināšanai valsts pārvaldē kopumā, kā arī precīzi apzināties tās apmērus katrā nozarē un plānot atbilstošus administratīvā sloga mazināšanas pasākumus.

MK noteikumu Nr. 617 17. punkts nosaka formulu, kura izmantojama administratīvo izmaksu aprēķina veikšanai gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Piemērojot šo normu praksē, ir konstatēts, ka tā nav visos gadījumos piemērota administratīvo izmaksu noteikšanai fiziskajām personām, jo ne visos gadījumos ir iespējams noteikt stundas samaksas likmi (piemēram, bērnu vai studentu mērķgrupai). Minētajam rādītājam norādot vērtību "0", kopējais rezultāts būs "0", jo visi formulā ietvertie rādītāji tiek reizināti. Tādējādi, piemērojot šo formulu, nav iespējams norādīt personu laika patēriņu, kas ir tikpat svarīgs kā finansiālie izdevumi. Fiziskajai personai konkrētas normas izpilde var prasīt nenozīmīgus finanšu līdzekļus, bet lielu laika patēriņu, un šādas normas samērīgums arī būtu vērtējams. Vienlaikus fiziskajām personām konkrētu tiesību normu izpilde var prasīt finanšu izdevumus dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai (tai skaitā iestādes apmeklēšanai). Līdz ar to attiecībā uz fiziskajām personām: 
(1) finanšu izdevumu rādītājā nepieciešams atspoguļot nevis stundas samaksas likmi, bet dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumus, kas var rasties, izpildot tiesību aktu prasības; 
(2) jāparedz cita rādītāju aprēķināšanas metode, kas ļautu atsevišķi norādīt gan finansiālo, gan laika patēriņu.

Ņemot vērā, ka fiziskajām personām ne vienmēr iespējams noteikt stundas samaksas likmi, bet vienlaikus var rasties citi finanšu izdevumi un ir svarīgi izvērtēt informāciju par laika patēriņu tiesību normu izpildei, projektā ietvertas divas jaunas formulas administratīvā sloga novērtēšanai šai mērķa grupai. Rādītāji pamatā tiek saglabāti tie paši, bet tie ir sadalīti divās aprēķina formulās un finanšu rādītājā fiziskām personām turpmāk būs jānorāda stundas samaksas likme (kad tas ir iespējams) un/vai ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu saistītie izdevumi, ja tādi radušies. Rezultātā fiziskām personām būs atsevišķi jānorāda laika un naudas patēriņš konkrētu informācijas sniegšanas prasību izpildei. Juridiskām personām formula un aprēķina rezultāta atspoguļojums netiek mainīti. Atbilstoši piedāvātajai pieejai administratīvā sloga novērtēšanai fiziskām personām redakcionāli precizēts noteikumu 14.2.apakšpunkts. Lai piemērotu jaunu aprēķina pieeju fiziskajām personām, paredzēts veikt izmaiņas TAP portāla funkcionalitātē. Gadījumos, kad tiesību akta projekts paredzēs ietekmi uz fiziskām un juridiskām personām un administratīvo izmaksu novērtējums tiks veikts abām mērķa grupām, anotācijas 2.3. sadaļā tiks paredzēta iespēja aizpildīt trīs tabulas un sistēma automātiski veiks aprēķinu fiziskām personām pēc divām jaunām formulām (17.¹ punkts), bet juridiskām personām pēc līdzšinējās formulas (17. punkts).

Izvērtējot praksi administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma sagatavošanā, Valsts kanceleja konstatējusi, ka atsevišķi vadlīnijās ietvertie aprēķina veikšanas un atspoguļošanas principi būtu ietverami MK noteikumos Nr. 617, lai nodrošinātu vienotu pieeju.

Projektā papildus ietverti divi punkti, kas paredz administratīvo izmaksu aprēķina sagatavošanu katrai mērķgrupai atsevišķi gan izmaksu pieauguma, gan samazinājuma gadījumā. Noteikumi jau šobrīd paredz, ka ir nepieciešams veikt administratīvo un atbilstības izmaksu monetāro novērtējumu pašvaldībām, atspoguļojot to anotācijas 7.sadaļā "Izpildes nodrošināšana" atbilstoši noteikumu 14.7.punktam  "projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām". Tātad, 7.sadaļā izmaksas pašvaldībām norādāmas atsevišķi no izmaksām valsts iestādēm.

Ministru kabineta noteikumu 20.punkts nosaka, ka informācija par plānoto tiesību akta ietekmes (ex-post) izvērtēšanu jāiekļauj anotācijā, norādot pamatojumu, autoru, termiņu, kā arī projekta mērķa sasniegšanas rezultātus un to vērtēšanas rādītājus. Plānojot ex-post izvērtējumu tiesību aktam, ir būtiski norādīt pamatojumu, kāpēc tas tiks veikt, kādā termiņā un pēc kādiem rādītājiem tiks vērtēta tiesību akta mērķa sasniegšana, taču ex-post novērtējuma plānošanas posmā ne vienmēr būs iespējams identificēt tā autoru. Ex-post novērtējumu var veikt gan iestādes ietvaros, gan ārpakalpojumā un valsts iestādēm jādod iespēja šo lēmumu pieņemt vēlāk, atkarībā no iestādes kapacitātes un pieejamajiem resursiem.

Noteikumu projekta 20.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, svītrojot prasību norādīt plānotā ex-post novērtējuma autoru.

Ministru kabineta noteikumu 18.punktu nepieciešams redakcionāli precizēt, salāgojot ar jaunu 16.punkta redakciju un precizējot gramatiskās formas atbilstoši atbilstības izmaksu aprēķināšanas vadlīnijām, kas paredz aprēķinus veikt katrai mērķa grupai kopumā nevis vienai personai vai institūcijai.

Precizēta 18.punkta redakcija.