Anotācija (ex-ante)

Novērošanas procesā iegūtās informācijas fiksēšana nepieciešama ne tikai robežkontroles ietvaros, bet arī citu Robežsardzes uzdevumu ietvaros (piemēram, valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņu un gaisa telpas novērošanai (īpaši ziemas periodā), kā arī noteikumu par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu kontrolē). Vienlaikus Robežsardzei nepieciešams veikt novērošanu Robežsardzes īpašumā vai valdījumā esošajās ēkās, telpās, objektos un teritorijās, to apsardzes nodrošināšanai un ar informācijas sistēmu un citu īpašumu aizsardzību saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tostarp, nolūkā atklāt gadījumus, kad tiek bojāts žogs un nepieciešams noskaidrot gan pašu gadījumu, gan konkrētās darbības veicēju, kas ir arī dzīvnieki.
Novērošana ir nepieciešama arī informācijas, kas satur valsts noslēpumu un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai ar mērķi kontrolēt, lai šī informācija nebūtu pieejama nepiederošām personām, un novērstu, pārtrauktu un atklātu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar informācijas nelikumīgu saņemšanu un izplatīšanu, likumpārkāpumu (disciplinārpārkāpumu, administratīvo pārkāpumu, kriminālpārkāpumu) konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī korupcijas un kontrabandas riska novēršanai.
Atsevišķas novērošanas iekārtas, kuras Robežsardze izmanto savu funkciju un uzdevumu nodrošināšanai, atrodas citu valsts iestāžu (novērošanas sistēmu tehnisko resursu pārziņu) valdījumā. Tomēr, ņemot vērā, ka minētie tehniskie līdzekļi tiek izmantoti Robežsardzes mērķiem, un informācija, kas iegūta no tiem, ir Robežsardzes pārziņā, nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts uz tehniskajiem līdzekļiem, ko Robežsardze izmanto saviem mērķiem neatkarīgi no tā, kura iestāde ir novērošanas sistēmu tehnisko resursu pārzinis.
2020. gada 1. decembrī spēkā stājās Valsts robežsardzes likums, kurā precizēti Robežsardzes uzdevumi, kuru izpildei tiek izmantotas novērošanas iekārtas. Ņemot vērā, ka novērošana, atbilstoši minētajam, ir aktuāla ne tikai robežkontroles jomā, nepieciešams jauns aptverošs regulējums, kas reglamentētu novērošanu Robežsardzē. Normatīvajam regulējumam ir jābūt atbilstošam mūsdienu situācijai un problemātikai un jākalpo nepārtrauktai un efektīvai Robežsardzes darbībai, vienlaikus nodrošinot atbilstību tiesību aktu personas datu aizsardzības jomā prasībām.

Lai būtu iespējams izveidot aptverošu regulējumu, nepieciešams papildināt Valsts robežsardzes likuma 5. pantu ar novērošanas institūtu, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā Robežsardze veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi. 

Novērošanas institūts būtu attiecināms ne tikai uz šaura uzdevuma izpildi, piemēram, Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktu, kas paredz novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu, bet gan būtu vērtējams plašāk, proti, Robežsardzei veicama novērošana valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas režīma un robežšķērsošanas vietas režīma kontrolei, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas režīma kontrolei, lai izpildītu Robežas likuma 6. panta otrās daļas, 9., 14., 14.1, 16., 20. un 26. panta un Valsts robežsardzes likuma 5. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 11. punktā minētos uzdevumus.

Videonovērošanu nepieciešams veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu kontroles nodrošināšanai, lai novērstu nelegālās imigrācijas riskus, pamatojoties uz Robežas likuma 6. panta otrajā daļā, 8. panta pirmajā daļā, 10. panta ceturtajā daļā, Robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 6. punktā un Imigrācijas likuma 3. pantā noteiktām prasībām.

Videonovērošanu nepieciešams veikt aizturēto personu uzvedības uzraudzības nolūkos. Videonovērošana Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ir nepieciešama, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumu Nr. 254 „Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekšējās kārtības noteikumi” 41. punkta ievērošanu nolūkā nodrošināt izmitināšanas telpu, tajā ievietoto personu drošības pasākumus un aizturētajam noteiktos ierobežojumus.

Robežsardzei nepieciešams veikt videonovērošanu Robežsardzes izmantojamajās ēkās, telpās un teritorijās to apsardzes nodrošināšanai un ar informācijas sistēmu un citu īpašumu aizsardzību saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai un citu likumpārkāpumu novēršanai, pārtraukšanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Videonovērošana šajā gadījumā kalpo dažādu veidu likumpārkāpumu (arī disciplinārpārkāpumu) konstatēšanai un izmeklēšanai, korupcijas un kontrabandas risku novēršanai, sadarbojoties ar tiesībsargājošām iestādēm, kas noteikts ar Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcijas Nr. 5 „Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos” 2. punktu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 1. panta, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 35. un 36. panta, kā arī Administratīvā procesa likuma 167. panta izpildes nodrošināšanai administratīvajā procesā (disciplinārlietu izmeklēšanas rezultātā tiesvedības procesā kā viens no rakstveida pierādījumiem).

Videoieraksta veikšana atsevišķos gadījumos var notikt ar skaņu. Šajā gadījumā no Robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtās informācijas apstrādes mērķis ir pierādījumu iegūšana, lai tos izmantotu administratīvo pārkāpumu lietvedībās, kriminālprocesu tiesvedībās, kā arī citu lēmumu pieņemšanā. Vienlaicīgs video un skaņas ieraksts veic arī preventīvo funkciju, atturot personu no koruptīva rakstura pārkāpumu izdarīšanas. Videonovērošana ir viens no pretkorupcijas nolūkos veiktajiem pasākumiem, kas tiek rekomendētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā (sīkāk sk.: https://www.knab.gov.lv/lv/media/765/download). Ja pat novērošana netiek veikta konkrēti pretkorupcijas novēršanas mērķim, nevar izslēgt iespēju, ka ieraksts var tikt izmantots korupcijas faktu izmeklēšanai vai pat fakts, ka tiek veikta novērošana, var novērst, piemēram, korupcijas mēģinājumus.
Speciāli aprīkotajā konvoja transportlīdzeklī videonovērošanu paredzēts veikt kopā ar skaņas ierakstu, lai nodrošinātu iespējamo pārkāpumu pret aizturēto personu izmeklēšanu gadījumos, kad, piemēram, pret personu pielietots fiziskais spēks no robežsargu puses vai persona nav pakļāvusies Robežsardzes amatpersonas likumīgajām prasībām. Vienlaicīgs video un skaņas ieraksts nodrošina arī preventīvos pretkorupcijas pasākumus.

Gadījumā, kad Robežsardze kā kompetentā iestāde veic novērošanu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu novēršanai vai atklāšanai (piemēram, izmantojot ar kameru aprīkotas klātbūtnes uztveršanas sistēmas, mobilas novērošanas iekārtas vai tāldarbības kameras), kā arī novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai vai citu ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu saistītu darbību veikšanai, datu apstrādei tiek piemērots likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”. Gadījumā, ja novērošana tiek veikta mērķiem, kas nav noteikti likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. pantā, tiek piemērota Regula. Šajā gadījumā novērošana Robežsardzes mērķiem tiek veikta atbilstoši Regulas 6. panta 1. punkta “c” apakšpunktam: apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un “e” apakšpunktam: apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras – lai nodrošinātu Robežsardzes funkciju un uzdevumu pilnvērtīgo izpildi.
Robežsardze, veicot novērošanu (ar skaņu vai bez), tajā skaitā klātbūtnes pazīmju fiksēšanu, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu, tajā skaitā personas datu (attēls, balss ieraksts, uzvedība) apstrādi, ievēro nosacījumu, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Taču jāņem vērā, ka tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu nav absolūta prerogatīva. Tas ir jālīdzsvaro ar citām cilvēku pamattiesībām, kā arī sabiedrības interesēm un drošības garantijām saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu personas datu apstrādi un minētā proporcionalitātes principa ievērošanu, Robežsardze ir izvērtējusi fizisko personu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, veicot samērīguma izvērtējumu saskaņā ar Regulas 5. pantā noteiktajiem principiem katram nolūkam konkrētajā gadījumā, noskaidrojot: 1) vai leģitīmā mērķa sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šā mērķa sasniegšanai (vai datu apstrādes mērķi ir iespējams sasniegt ar plānoto personas datu apstrādi); 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi (vai datu apstrādes mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, citā veidā vai arī neapstrādājot tos vispār); 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

Samērīguma izvērtējums nolūkam “valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas, robežšķērsošanas vietas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas novērošana”:
Mērķu sasniegšanai tiek veikta videonovērošana bez skaņas ieraksta veikšanas.  Izraudzītie līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai ir piemēroti, ņemot vērā, ka novērošanas institūts ir viens no faktoriem, kas veicina Robežsardzes uzdevumu sekmīgu un ātru izpildi, piemēram, gadījumā, kad pierobežas joslā, veicot novērošanu, tiek pamanīts iespējams nelegālās migrācijas gadījums, Robežsardze spēj nekavējoties reaģēt un pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus, lai novērstu nelegālās migrācijas gadījumu. Neveicot novērošanu, šādu un līdzīgu darbību izpilde, kas ir vitāli svarīgas darbības, var būt novēlota un neefektīva. Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Attiecībā uz jautājumu, vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi (vai datu apstrādes mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, citā veidā vai arī neapstrādājot tos vispār), jāuzsver, ka, ņemot vērā valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanas aspektu, kura labad tiek veikta novērošana, nav saskatāmi citi līdzekļi, kas būtu piemēroti vai saudzējošāki, kā arī datu neapstrādāšana vispār nav iespējama, ņemot vērā, ka tad nebūs iespējams sasniegt izvirzīto mērķi.
Attiecībā uz to, vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu, jānorāda, ka sabiedrības labums šajā gadījumā viennozīmīgi prevalē pār indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu, ņemot vērā, ka izraudzītie līdzekļi ir paredzēti, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un novērstu nelegālo migrāciju, kas ir valsts drošības, tātad arī sabiedrības kopīgā interese.

 Samērīguma izvērtējums nolūkam “ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas, nodarbinātības un tranzīta nosacījumu ievērošanas novērošana”:
Mērķa sasniegšanai var tikt veikta videonovērošana ar skaņas ierakstu vai bez tā. Izraudzītie līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai ir piemēroti, ņemot vērā, ka novērošanas institūts ir viens no faktoriem, kas veicina Robežsardzes uzdevumu sekmīgu un ātrāku izpildi, piemēram, gadījumā, kad tiek konstatēta nelegāla ārzemnieka ieceļošana vai uzturēšanās. Gadījumi, kad persona tiek aizturēta, skaņas ieraksts var būt nozīmīgs, lai izvairītos arī no ārzemnieku tiesību aizskārumiem un var būt preventīvs risinājums Robežsardzes amatpersonu korupcijas risku mazināšanai, kā arī palielināt Robežsardzes spējas nekavējoties reaģēt un pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus, lai novērstu konkrēto gadījumu. Neveicot novērošanu, šādu un līdzīgu darbību izpilde var būt novēlota un neefektīva. Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Secināms, ka leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (potenciāli saudzējošākiem), lai to būtu iespējams izpildīt vismaz tādā pašā kvalitātē, ņemot vērā, ka šādi līdzekļi nav saskatāmi. Tādējādi pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams.
Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Robežsardze, kā minēts iepriekš, nodrošina valsts robežas neaizskaramību un novērš nelegālo migrāciju, kā arī citus uzdevumus, kas ietilpst sabiedrības kopējās interesēs – sabiedrības drošības nodrošināšana. Pilnvērtīgi neveicot šīs vitāli svarīgās funkcijas, valsts nespēj garantēt sabiedrības drošību ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanas un citā kontekstā, kā arī ārzemnieku nodarbinātības aspektā. Ņemot vērā minēto, ierobežojums uzskatāms par samērīgu.  

Samērīguma izvērtējums nolūkam “Robežsardzes izmantojamo ēku, telpu, teritoriju un infrastruktūras objektu novērošana”:
Mērķa sasniegšanai tiek veikta videonovērošana bez skaņas ieraksta veikšanas. Izraudzītie līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai ir piemēroti, ņemot vērā, ka novērošanas institūts ir viens no faktoriem, kas var nodrošināt Robežsardzes izmantojamo ēku, telpu, teritoriju un infrastruktūras objektu apsardzi tādā mērā, kādā tas būtu iespējams ar nesamērīgi lieliem cilvēku resursiem. Jānorāda, ka atsevišķi Robežsardzes objekti ir uzskatāmi par kritiskās infrastruktūras objektiem, kuru novērošana ir nepieciešama valsts drošības interešu nodrošināšanai, tātad novērošanas aspekts ir īpaši nepieciešams. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 822 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 62. punktā noteiktajam, novērošana ir nepieciešama telpu, kurās ir izvietotas iestādes darbībai vitāli nepieciešamas sistēmas, kā arī telpu, kurās veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, fiziskajai aizsardzībai un lai nodrošinātu informācijas, kas satur valsts noslēpumu un informācijas dienesta vajadzībām drošību, lai šī informācija nebūtu pieejama nepiederošām personām. Novērošana var palīdzēt novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar minētās informācijas nelikumīgu saņemšanu un izplatīšanu. Neveicot novērošanu, nav iespējams garantēt Robežsardzes izmantojamo ēku, telpu, teritoriju un infrastruktūras objektu pilnvērtīgu apsardzi. Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Izvērtējot minēto kopsakarā ar Robežsardzes funkcijām un uzdevumiem secināms, ka leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (potenciāli saudzējošākiem), lai to būtu iespējams izpildīt vismaz tādā pašā kvalitātē. Kā norādīts iepriekš, nepastāv citi līdzekļi, kas neprasītu citus nesamērīgi lielus cilvēkresursus vai finanšu resursus. Tādējādi pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams.
Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Robežsardze, kā minēts iepriekš, nodrošina valsts robežas neaizskaramību un novērš nelegālo migrāciju, kā arī citus uzdevumus, kas ietilpst sabiedrības kopējās interesēs – sabiedrības drošības nodrošināšana, tas attiecas arī uz Robežsardzes izmantojamo ēku, telpu, teritoriju un infrastruktūras objektu apsardzi. Pilnvērtīgi neveicot šīs vitāli svarīgās funkcijas, valsts nespēj garantēt sabiedrības drošību. Ņemot vērā minēto, ierobežojums uzskatāms par samērīgu un nepieciešamu.  

Samērīguma izvērtējums nolūkam “Aizturēto personu uzraudzība”.
Mērķa sasniegšanai var tikt veikta videonovērošana ar skaņas ierakstu vai bez tā. Izraudzītie līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai nepieciešami, lai nodrošinātu gan aizturēto personu uzraudzību, gan arī to drošību, gan arī Robežsardzes amatpersonu un izmitināšanas telpu drošību, tajā skaitā atsevišķos gadījumos ir nepieciešams arī skaņas ieraksts, lai sasniegtu norādīto mērķu izpildi. Līdzekļi ir piemēroti, ņemot vērā, ka novērošanas institūts ir viens no faktoriem, kas spēj nodrošināt visefektīvāko un ātrāko reaģēšanas iespēju veselības apdraudējuma vai aizturēto personu vardarbības gadījumā. Novērošanas mērķis ir padarīt efektīvāku personu uzraudzību pagaidu turēšanas telpā, lai nodrošinātu to, ka pagaidu turēšanas telpā ievietotās personas nenodara kaitējumu sev vai citām personām, kā arī īpašumam. Uzstādot videonovērošanas kameras, tiek rūpīgi izvēlēts videokameru izvietojums, lai to novērošanas laukums būtu tik liels, cik nepieciešams konkrētās videonovērošanas mērķim, vienlaikus nodrošinot aizturētajām personām tādus apstākļus, kas neaizskar cilvēka cieņu. Videonovērošanas kameras uzstāda tā, lai novērošana vai ieraksts tiktu veikts tikai tad, kad problēma, kuru plānots novērst ar videonovērošanas palīdzību, reāli pastāv (šādā gadījumā var tikt izraudzīta ieraksta veikšana ar skaņu), piemēram, gadījumos, kad persona ir agresīva un pastāv reāls apdraudējums laikā, kad ar aizturēto nolūkā sadarboties pienākumu ietvaros uz kontaktu iziet Robežsardzes nodarbinātais; kā arī gadījumos, kad ir zināma personas akūtu veselības traucējumu iespējamība un personai nepieciešama papildu uzraudzība. Ir aizliegts izvietot videokameras vietās, kur cilvēki sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību. Neveicot novērošanu, nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt aizturēto personu uzvedības uzraudzību, kā arī Robežsardzes amatpersonu un izmitināšanas telpu drošību, kā arī skaņas ieraksts var būt nozīmīgs, lai izvairītos arī no ārzemnieku tiesību aizskārumiem un var būt preventīvs risinājums Robežsardzes amatpersonu korupcijas risku mazināšanai. Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Izvērtējot minēto secināms, ka leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (potenciāli saudzējošākiem), lai to būtu iespējams izpildīt vismaz tādā pašā kvalitātē. Tādējādi pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams.
Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Robežsardze, kā minēts iepriekš, nodrošina valsts robežas neaizskaramību un novērš nelegālo migrāciju, kā arī citus uzdevumus, kas ietilpst sabiedrības kopējās interesēs – sabiedrības drošības nodrošināšana. Pilnvērtīgi neveicot šīs vitāli svarīgās funkcijas, valsts nespēj garantēt sabiedrības drošību. Ņemot vērā minēto, ierobežojums uzskatāms par samērīgu.  

Samērīguma izvērtējums nolūkam “Likumpārkāpumu novēršana, pārtraukšana un atklāšana”:
Izraudzītie līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai ir piemēroti, ņemot vērā iepriekš norādītos aspektus, kā arī ar likumu noteiktos pienākumus Robežsardzei. Neveicot novērošanu, šādu un līdzīgu darbību izpilde var būt novēlota, piemēram, likumpārkāpuma pārtraukšanas gadījumā, neefektīva un pat neiespējama (piemēram, pierādījumu iegūšana). Tādējādi  izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķa – nodrošināt likumpārkāpumu novēršanu, pārtraukšanu un atklāšanu – sasniegšanai.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Izvērtējot minēto secināms, ka leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (potenciāli saudzējošākiem), lai to būtu iespējams izpildīt vismaz tādā pašā kvalitātē. Tādējādi pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams.
Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Robežsardze, kā minēts iepriekš, nodrošina valsts robežas neaizskaramību un novērš nelegālo migrāciju, kā arī citus uzdevumus, kas ietilpst sabiedrības kopējās interesēs – sabiedrības drošības nodrošināšana. Pilnvērtīgi neveicot šīs vitāli svarīgās funkcijas, valsts nespēj garantēt sabiedrības drošību. Ņemot vērā minēto, ierobežojums uzskatāms par samērīgu.