Anotācija (ex-ante)

Piegādes drošībai ir būtiska loma krīzes un kara gadījumā, kad laicīgām un uzticamām piegādēm ir izšķiroša loma, it sevišķi, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, kur piegādes ceļi krīzes vai kara gadījumā būtu ierobežoti un apgrūtināti. Vienlaikus, piegādes drošība var tikt ietekmēta arī miera laikā, ņemot vērā militāro sistēmu ilgo dzīves ciklu, kas izpaužas vajadzībā pēc uzturēšanas un nodrošinājuma atbalsta, uzlabojumiem un modernizācijas daudzu gadu garumā.
Papildus tam, vietējā aizsardzības industrija vēl joprojām ir agrīnā attīstības stadijā ar ierobežotām militārās ražošanas spējām, un valsts līmenī ir jāveicina šādu spēju attīstība. Piegādes drošības veicinošu prasību izvirzīšana aizsardzības nozares iepirkumos ir iespējama saskaņā ar Direktīvā un ADJIL un PIL noteikto. Savukārt industrijas iesaiste nav atsevišķi identificēta AIL kā piegādes drošības prasība. Tāpat arī Direktīva to neizšķir. Industrijas iesaistes prasības izvirzīšana aizsardzības nozares iepirkumos ir iespējama, baltoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbības 346. pantu, izvērtējot katru gadījumu individuāli.
Daudzām Eiropas Savienības valstīm industrijas iesaistes prakse ir izšķirta atsevišķi un definēta nacionālajā regulējumā, bet Latvijā līdz šim arī nav bijusi izveidota vienota kārtība, kādā var tikt piemērota industrijas iesaistes prasība vai piegādes drošību veicinošas prasības kopumā.
Pirms šo noteikumu izstrādes nepastāvēja regulējums, kas noteiktu piegādes drošības prasību piemērošanas kārību aizsardzības nozares iepirkumos, kā arī netika identificētas prasības nodrošinājuma projektiem, kuros izvirzīt piegādes drošības prasību.

MK noteikumu projekts paredz kārtību, kādā piemērot piegādes drošību veicinošas prasības, kas jau ir identificētas AIL, kā arī definē prasību  par industrijas iesaisti un nosaka tās īstenošanas kārtību aizsardzības nozares iepirkumos, vienlaikus identificējot nodrošinājuma projektus, kuros piegādes drošības veicinošas prasības, kā arī industrijas iesaistes prasība, tiek izvērtētas.
Noteikumu projekts nosaka, ka piegādes drošību ietekmējošus faktorus izvērtē un piegādes drošību veicinošas prasības nosaka, kā arī to izpildi kontrolē pasūtītāja, kas ir AM vai tās padotības iestāde, izveidota komisija, kas sākotnējā iepirkuma stratēģijas plānošanas posmā identificē iegādes, kurās piemērojamas piegādes drošības prasības. Atkarībā no iepirkuma to veic vai nu iepirkuma komisija, vai Piegādes drošības komisija (turpmāk – Komisija).
Iepirkumu procedūrās, kad iegādes tiek veiktas, nepiemērojot ADJIL 4.panta  piektajā daļā un PIL 3.panta astotajā daļā noteiktos izņēmumus,  piegādes drošības ietekmējošos faktorus izvērtē un piegādes drošības veicinošās prasības nosaka iepirkumu komisija (9. pants).
Savukārt, iepirkumos, kuros iegāde tiek veikta, piemērojot normatīvajos aktos paredzēto izņēmumu ar būtisku valsts drošības interešu aizsardzību, piegādes drošības ietekmējošo faktoru izvērtēšanu un veicinošu prasību piemērošanu veic Komisija (10.  pants). Tā kā AIL jau ir identificēti piegādes drošību ietekmējošie faktori (9. pants) un piegādes drošību veicinošās prasības (10. pants), tad šajā noteikumu projektā tās vēlreiz netiek atrunātas.
Noteikumu projekts identificē nodrošinājuma projektus, kuros var izvērtēt piegādes drošības veicinošu prasību, t.sk. industrijas iesaisti, izvērtēšanu un noteikšanu. Svarīgi ir izvērtēt katru gadījumu individuāli. Veicot iepirkumus, piegādes drošību ietekmējošus faktorus var izvērtēt un piegādes drošību veicinošas prasības var noteikt nodrošinājuma projektos, vienlaikus izpildoties nosacījumiem par militāra lietojuma preču un pakalpojumu iepirkumu ar plānoto iepirkuma summu 10 miljoni euro vai vairāk, kur piegādātāji ir reģistrēti ārpus Latvijas, vai reģistrēti Latvijā, bet to lielākā daļa jeb vairāk par 50% ar piegādājamo produktu vai pakalpojumu saistītās ražošanas notiek ārpus Latvijas (11. pants). Tas ir plašāks tvērums, nekā noteikts Stratēģijā, kur robežvērtība noteikta 50 miljoni euro vai vairāk. Vienlaikus tas jau iekļauj Stratēģijā paredzētos nodrošinājuma projektus un, ņemot vērā, ka AM ir nozīmīgi spēju nodrošinājuma projekti arī par vērtību, sākot no 10 miljoni euro, noteikumi nosaka plašāku tvērumu.
Papildus Komisija var lemt par prasības izvirzīšanu nodrošinājuma projektos par citu plānoto iepirkuma summu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi NBS spēju nodrošināšanā. (12. pants)
Ņemot vērā, ka AM jau ir noslēgti vairāki līgumi ar industrijas iesaistes prasību, kā arī paredzams, ka industrijas iesaistes prasības izvirzīšana aizsardzības nozares iepirkumos tiks vērtēta arī turpmāk, šajā noteikumu projektā sīkāk ir izšķirta industrijas iesaistes prasības piemērošana, t.sk., ārvalstu uzņēmumu industrijas iesaistes piedāvājumu iesniegšanas, izvērtēšanas, kā arī, industrijas iesaistes līgumu noslēgšanas kārtība.

Iepirkumos izvirzot un līgumos piemērojot industrijas iesaistes prasības, AM ir iespējas veicināt industrijas izaugsmi jomās, kuras nepieciešamas lielo spēju uzturēšanai un attīstībai ilgtermiņā, tādējādi sekmējot būtisku valsts drošības interešu aizsardzību.
Lai veicinātu vismaz daļēju valsts aizsardzībai būtisku spēju radīšanu ar piegādes drošības prasībām, t.sk., ar par industrijas iesaisti, AM var sekmēt to, ka iespējami vairāk bruņojuma un tehnikas komponenšu tiek ražotas un kritiskie uzturēšanas pakalpojumi tiek sniegti uz vietas Latvijā, kas tiek nodrošināts, piemēram, ar zināšanu un tehnoloģiju pārnesi.
Kā piegādes drošību veicinošu prasību aizsardzības nozares iepirkumos var noteikt prasību par industrijas iesaisti (13. pants), balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantu, lai aizsargātu valsts būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību. Šādi pasākumi iekšējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem. Tāpēc noteikumu projekts stingri nošķir iespēju ietekmēt konkurenci civilajā tirgū, paredzot, ka Latvijas komersanti industrijas iesaistes aktivitātes rezultātā neveic to pašu komercdarbību civilā pielietojuma preču tirgū (16. pants).
Ja tiek konstatēts, ka industrijas iesaistes līguma darbības laikā Latvijā reģistrēts komersants ar industrijas iesaistes līgumā noteikto industrijas iesaistes aktivitāti gūst labumu Eiropas Savienības tirgū ar pielietojumu civilajā sektorā, šī aktivitāte nevar tikt ieskaitīta industrijas iesaistes līguma izpildē (17. pants), un attiecīgi tas ir atrunājams līgumā saistībā ar industrijas iesaistes prasību (18. pants).
Ir dažādas aktivitātes, kas ir iespējamas industrijas iesaistes prasības izpildei, piemēram, zināšanu un tehnoloģiju pārnese, pētniecība un attīstība, investīcijas, pasūtījumi no vietējās industrijas u.c. Noteikumu projekts paredz, ka prioritāras ir ar ražošanas un uzturēšanas spēju izveidi un pilnveidi saistītās aktivitātes kā militāro sistēmu būtisku komponenšu ražošana, pētniecības un attīstība, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, integrācija un pilna dzīves cikla uzturēšanas veikšana Latvijā (19. pants).
Izvērtējot katru iepirkumu individuāli un izvirzot industrijas iesaistes prasību, Komisija identificē, kā ar to tiek sasniegta būtisku valsts drošības interešu aizsardzība, nosakot, industrijas iesaistes mērķi un industrijas iesaistes aktivitātes. Industrijas iesaistes apjoms izriet no industrijas iesaistes prasības mērķa (28. pants).
Industrijas iesaistes prasības apjomam šis noteikumu projekts nosaka minimālo slieksni – vismaz 20% apmērā no iepirkuma līguma summas (bez PVN), ja netiek izmantoti koeficenti.
Lai sekmētu valsts drošības interesēm būtisku ražošanas vai uzturēšanas spēju radīšanu, industrijas iesaistes aktivitāšu vērtības aprēķināšanai var tikt piemēroti koeficienti, kas palīdz nodrošināt piegādātāja vēlmi veikt tehnoloģiski ietilpīgākas aktivitātes, piemēram, tehnoloģiju un zināšanu pārnesi, lai izpildītu iepirkuma līgumā noteiktās industrijas iesaistes prasības. Ja koeficenti tiek izmantoti, tad iesaistes apjoma vērtībā jābūt lielākai par 30% (20. pants).
Industrijas iesaistes prasība bieži tiek noteikta iepirkuma līguma pielikumā par piegādes drošību, kur industrijas iesaistes izpildes termiņš ir sasaistāms ar iepirkuma līguma termiņu. Vienlaikus jāņem vērā, ka industrijas iesaistes prasības izpilde, atkarībā no tās satura, var aizņemt ievērojami vairāk laika, piemēram, ja iekļauta sistēmu modernizācija, uzturēšana un pilna dzīves cikla nodrošināšana. Tāpēc noteikumu projekta paredz, ka, ja iepirkuma līguma termiņš ir mazāks par 5 gadiem, industrijas iesaistes līguma termiņu iespējams noteikt līdz 5 gadiem (24. pants). Ja Līguma termiņš ir 5 gadi vai vairāk, tad industrijas iesaistes līgums nepārsniedz Līguma izpildes termiņu, vienlaikus nosakot arī izņēmumu par termiņa pagarināšanu līdz 10 gadiem (25. pants).
Noteikumu projekts identificē iepirkumus, kuros netiek izvirzīta industrijas iesaistes prasība - līgumiem, kas tiek slēgti Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības institūciju veikto iepirkumu ietvaros, un līgumiem, kas noslēgti ārvalstu atbalsta programmu ietvaros, kā arī gadījumos, ja starptautisko iepirkumu sadarbības formāts to nepieļauj (26. pants). Savukārt starpvaldību līgumu ietvaros ir iespējams piemērot industrijas iesaistes prasību, ja AM identificē šādu nepieciešamību un vienojas par to ar līguma partneri, slēdzot atsevišķu līgumu ar ārvalstu piegādātāju vai piegādātājiem (27. pants).
Noteikumu projekts paredz industrijas iesaistes piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību pirms iepirkuma uzsākšanas. Lai ārvalstu piegādātāji būtu laicīgi informēti par industrijas iesaistes prasību un spētu sagatavot atbilstošu piedāvājumu, tā ir jādefinē laicīgi un maksimāli precīzi, cik iespējams. Tāpat, lai saņemtu atbilstošu un maksimāli izdevīgu industrijas iesaistes piedāvājumu no potenciālajiem piegādātājiem, prasībai par industrijas iesaisti jābūt formulētai maksimāli precīzi un laicīgi. Savukārt izvērtēšanai jānotiek pirms lēmuma par konkrēta komersanta izvēli iepirkumā. Tāpēc prasība par industrijas iesaisti ir jādefinē pirms tirgus izpētes posma un jāiekļauj informācijas pieprasījumos (no angļu val. - Request for Information), kas tiek izsūtīti ārvalstu piegādātājiem (29. pants).
Iepirkuma veicējam, saņemot atbildes uz informācijas pieprasījumiem, prasība par industrijas iesaisti tiek izvērtēta un, ja iespējams, precizēta un izvirzīta vēlreiz piedāvājuma pieprasījumā (no angļu val. – Request for Proposal) (30. pants).
Komisija izvērtē saņemtos industrijas iesaistes piedāvājumus uz piedāvājumu pieprasījumiem un informē par to iepirkuma veicēju. Industrijas līdzdalība ir izvērtējama un nodrošināma katra atsevišķa spēju projekta un saistīto iepirkumu procedūru ietvaros, definējot specifiskus NBS nepieciešamos industrijas iesaistes risinājumus (piem., iepērkamā produkta ikdienas uzturēšanas, remonta, pārbūves un iespējamās modernizācijas risinājumi, kā arī ar to veikšanu saistīto tehnoloģiju pārnese un attīstība NBS praktiskas sasniedzamības ietvaros).
Lai iepirkuma ietvaros komersants tiktu izvēlēts kā līgumpartneris, industrijas iesaistes piedāvājums ir kvalificējošais nosacījums, kad šāda prasība tikusi izvirzīta (31. pants). Vienlaikus, jāņem vērā, ka Industrijas iesaistes prasība aizsardzības nozares iepirkumos nav noteicošā preču vai pakalpojumu iegādes izvēlē, jo vienlaikus iepirkumos tiek vērtēta atbilstība izvirzītajām NBS prasībām par, piemēram, sistēmu veiktspēju.
Industrijas iesaistes prasība aizsardzības nozares iepirkumos ir pakārtota pielietojumam aizsardzības nozarē un NBS spēju nodrošināšanā. Tā neietekmē NBS lēmumu par tehnoloģiju izvēli, kas tiek pieņemts, izejot no NBS operacionālās vajadzības. Industrijas iesaistes, kā arī citas piegāžu drošību veicinošas prasības, tiek vērtētas tirgus izpētes posmā pirms lēmuma pieņemšanas par konkrētu piegādātāju, kur tas ir tikai viens no vairākiem kritērijiem lēmuma pieņemšanā par konkrētas sistēmas iegādes piedāvājumu, t.i.: operacionāli tehniskais izvērtējums (testi), cena, piegādes grafiks un piegādes drošības piedāvājums ar industrijas iesaisti.

Vērtējot industrijas iesaistes piedāvājumu, noteikumu projekts paredz prasības par noteiktas informācijas ietveršanu industrijas iesaistes piedāvājumos, kas jāsagatavo ārvalstu piegādātājiem - lai piegādātājs iepirkumā kvalificētos ar industrijas iesaistes piedāvājumu, tam uz piedāvājuma pieprasījumu jāiesniedz industrijas iesaistes piedāvājums ar industrijas iesaistes plānu, kurā noteikta katra industrijas iesaistes aktivitāte un tās vērtība, norādot piemērojamos koeficientus, ja tādi tiek izmantoti, kopējā industrijas iesaistes piedāvājuma vērtību, prasības un minimālos risinājumus katras industrijas iesaistes aktivitātes ieviešanai, katrai industrijas iesaistes aktivitātei - ieviešanas termiņu un galvenos uzdevumus, kā arī industrijas iesaistes plāna laika grafiku, kurā jānorāda vismaz šādi atskaites punkti: kad plānots sasniegt industrijas iesaistes izpildi 50% un 100% apmērā (32. pants).

Komisijas izveidi nosaka AIL (8. panta otrā daļa). Tās kompetencē būs dažādi, ar piegāžu drošību saistīti jautājumi, gan piegādes drošības prasība ar industrijas iesaisti, gan stratēģiskās partnerības līgumu slēgšanas vērtēšana, par ko 2025. gada 14. oktobrī pieņemti MK noteikumi “Kārtība, kādā tiek slēgti stratēģiskās partnerības līgumi ar AM”, kā arī citi ar piegādes drošību saistīti jautājumi, piemēram, par rezervju veidošanu.
Saskaņā ar Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes 2025. gada 16. janvāra lēmumu (protokola nr. 1/2025, 2.3.§) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) ir noteikta kā vienotais kontaktpunkts AM iepirkumu uzvarētājiem piegāžu drošības projektu lokalizācijai gadījumos, kad iepirkuma summa pārsniedz 50 miljonus EUR. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka ārvalstu piegādātājiem industrijas iesaistei pasūtītāja līgumos galvenais kontaktpunkts Latvijā ir LIAA (34. pants). Tāpēc industrijas iesaistes piedāvājumu vērtēšanai Komisijā pieaicināto ekspertu statusā tiks piesaistīt LIAA pārstāvis vai pārstāvji (33. pants). 

Noteikumu projekts paredz arī Industrijas iesaistes līguma noslēgšanas kārtību, kas nosaka, ka prasību par industrijas iesaisti un tās vērtību, un termiņu iekļauj iepirkuma līgumā (35. pants). Savukārt kārtība par industrijas iesaistes prasības izpildi var tikt noteikta atsevišķā līgumā vai līguma pielikumā, kur jāparedz industrijas iesaistes vērtība, industrijas iesaistes aktivitātes un to vērtība, kā arī koeficientu vērtība, ja tādi tiek izmantoti, industrijas iesaistes līguma kontroles mehānisms un termiņš ar industrijas iesaistes izpildes laika grafiku, vismaz norādot, kad plānots sasniegt industrijas iesaistes vērtību 50% un 100% apmērā; kā arī līgumsoda apmērs par industrijas iesaistes līguma neizpildi un beznosacījumu garantija kā apliecinājums industrijas iesaistes līguma izpildei (36. pants). Ārvalstu piegādātājam ir jāsagatavo industrijas iesaistes plāns, kurā noteikts, kā tiks īstenota industrijas iesaistes prasība un kādā termiņā, līdz ar to šim plāna ir jābūt gatavam uz iepirkuma līguma slēgšanas brīdi, un tas ir jāpievieno kā pielikums iepirkuma līgumam (37. pants).
Lai nodrošinātu, ka industrijas iesaistes prasība tiek īstenota, iegādes līgumā ir paredzams līgumsods par tās neizpildi vai daļēju izpildi, tāpēc līgumpartnerim AM jānodrošina kredītiestādes izsniegta industrijas iesaistes līguma izpildes neatsaucama pirmā pieprasījuma beznosacījumu garantija par labu pasūtītājam. Industrijas iesaistes līguma izpildes garantijas mērķis ir garantēt valstij kompensāciju par industrijas iesaistes līguma saistību neizpildi, piemēram, lai novērstu riskus uzņēmuma bankrota gadījumā utml., un tās apjoms tāds pats kā soda apmērs - vismaz 10% apmērā no industrijas iesaistes līguma vērtības (38. pants).
Ņemot vērā, ka iepirkuma līgumā vai tā pielikumā ir paredzēta prasība par industrijas iesaistes izpildi noteiktos apjomos un termiņos – vismaz 50% un 100% apmērā, ir piemērojams sods par šīs prasības neizpildi noteiktajā periodā, vienlaikus paredzot, ka ir iespējams pagarināt noteikto termiņu par vienu gadu. Svarīgi ir noteikt sodu, kad neizpilde notiek jau 50% apmērā, īpaši ilgtermiņa līgumos, lai motivētu ārvalstu piegādātājus līguma izpildi ar industrijas iesaisti veikt laicīgi.
Tāpat, lai motivētu ārvalstu piegādātājus mākslīgi neierobežot industrijas iesaistes aktivitātes, kad iepirkuma līgumā noteiktais industrijas iesaistes apjoms tiek sasniegts un pat pārsniegts, ir paredzams, ka pārsniegtais apjoms var tikt ieskaitīts cita līguma industrijas iesaistes prasības izpildē 3 (trīs) gadu laikā kopš iepriekšējā iepirkuma līguma, kurā pārsniegts industrijas iesaistes apjoms, beigu datuma, ja nākamais līgums tiek slēgts ar to pašu piegādātāju (40. pants).