Anotācija (ex-ante)

-

Vienlaikus būtu virzāmi arī grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija noteikumos Nr. 421”Medību noteikumi”. Stājoties spēkā noteikumu projektam atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.pantam Ārējo normatīvo aktu piemērošana, piemērojama jaunākā tiesību norma, kas attiecībā pret lūsi  būs Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktie īpaši aizsargājamo sugu ieguves vai traucēšanas noteikumi

Latvijas Mednieku savienība (turpmāk – “LMS”)
LMS uzskata, ka šobrīd esošā situācijā attiecībā uz Eirāzijas lūša (turpmāk arī – “lūsis”) populācijas adaptīvo apsaimniekošanu ir pierādījusi savu efektivitāti un izmaiņās nav nepieciešama.
LMS neatbalsta noteikumu projektu un aicina saglabāt esošo, zinātnes atzinās balstīto, Eirāzijas lūša populācijas apsaimniekošanas modeli.  lūšu populācijas apsaimniekošanas modelis tiks mainīts, turklāt nav skaidrs uz kādu modeli tas tiks mainīts. Šāda nepārdomāta rīcība apdraud šobrīd esošo zinātnisko bāzi, apsaimniekošanas metodes un procesus, kas gadu desmitu periodā ir pierādījušas savu efektivitāti lūšu populācijas saglabāšanā.
Papildus Grozījumu anotācijā sadaļā Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un  norādīts, ka noteikumu projektam plānota pozitīva ietekme dzīvās dabas resursu saglabāšanu. LMS ieskatā šī apgalvojumam nav nekāda zinātnē balstīta pamatojuma, kas būtu attiecināms uz Latvijas lūšu populācijas apstākli. Tāpat anotācijā nav vērtēta Grozījumu ietekme uz administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu, norādot, ka noteikumu projektus šo jomu neskar. Ņemot vērā, ka Noteikumu pieņemšanas gadījumā, būs jāvieš jauns populācijas apsaimniekošanas modelis, tas būtiski ietekmēs administratīvās izmaksas.
Rezumējot, LMS neatbalsta Noteikumu projektu un aicina VARAM saglabāt esošo, zinātnes atzinās balstīto, Eirāzijas lūša populācijas apsaimniekošanas modeli.

Latvijas mednieku asociācija (turpmāk-LATMA)
Ņemot vērā to, ka šo grozījumu patiesais mērķis ir panākt lūšu medību aizliegumu, Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) kategoriski iebilst pret grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”. No grozījumiem izriet, ka lūsis (Lynx lynx) nokļūs Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē. Tādēļ LATMA paredz vairākas problēmas, kas nav minētas anotācijā, kā arī netiek piedāvāti šo problēmu risinājumi, izsakot šādus iebildumus:
1.            Ja lūsis tiek iekļauts īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tas zaudēs finansējumu izpētei no Medību saimniecības attīstības fonda, jo Medību likums paredz, ka Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem. Tas nozīmē, ka gadiem ilgi veiktais sekmīgais un starptautiski atzītais pētījums tiks pārtraukts. Norādām, ka šis fakts nav minēts Anotācijā, kā arī netiek piedāvāts risinājums tam, lai šāda veida pētījumi turpinātos. Tāpat arī Valsts meža dienests pārtrauks ievākt informāciju par lūšu klātbūtnes pazīmju novērojumiem Latvijā, kas sekmīgi tika darīts vairākus gadus. Arī šajā gadījumā Anotācijā tas nav minēts. Šobrīd nav skaidrs, kādā veidā un vai vispār tiks turpināta lūša izpēte. Šobrīd lūsis ir viens no pētītākajiem zīdītājiem Latvijā. Veicot šos grozījumus, pastāv ļoti liels risks, ka tas tā vairs nebūs, tādēļ tas būtu jānorāda Anotācijā, kā arī jāparedz citas iespējas un iespējamais finansējums, lai pētījumus turpinātu.
2.            Tā kā grozījumi rezultātā lūsis vairs nebūs Valsts meža dienesta, bet gan Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē, ir paredzamas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar šīs sugas uzraudzību. Anotācijāminēts, ka administratīvo izmaksu nebūs, kas neatbilst patiesībai. Anotācijā jānorāda precīzi, cik daudz šie grozījumi izmaksās no administratīvo izmaksu viedokļa.
3.            Ņemot vērā Igaunijas negatīvo pieredzi, kā rezultātā strauji samazinājās un pēdējo 10 gadu laikā nav atjaunojusies lūšu populācija, Anotācijā jāiekļauj iespējamo risku novērtējums, kas var rasties Latvijas lūšu populācijai pēc šo grozījumu ieviešanas dzīvē. Latvijā spēkā esošā lūšu uzraudzības sistēma ir sevi pierādījusi kā ilgtspējīga un efektīva, jo lūšu skaits Latvijā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir tikai pieaudzis. Nav skaidrs, kādā veidā administratīvās izmaiņas un lūšu medību aizliegums ietekmēs lūšu populāciju tuvākā vai tālākā nākotnē. Atgādinām, ka šī ir nozīmīga un aizsargājama suga, kas vienlaikus var radīt konfliktu ar lauksaimnieku interesēm. VARAM noteikti Anotācijā jāiekļauj dažādi scenāriji un iespējamie riski, kas var apdraudēt lūšu populāciju nākotnē.
4.            Spēkā esošā lūšu uzraudzības sistēma nodrošina to, ka Latvijā lūši praktiski vispār nerada nekādus postījumus lopkopībai. Mainot esošo sistēmu, pastāv risks, kā tas ir citās valstīs, kad var strauji pieaugt lūšu nodarītie zaudējumi lopkopībai. Anotācijā noteikti jāparedz šie riski, kā arī jāparedz tas, kas un kādā veidā šos zaudējumus segs, jāprognozē, cik lieli varētu būt šie zaudējumi.
5.            Ņemot vērā, ka lūšu skaits Latvijā pieaug un to, ka suga ir pašregulējoša, ir paredzams, ka arvien vairāk būs jāsastopas ar gadījumiem, kad jāglābj ievainoti vai bezpalīdzīgā stāvoklī nokļuvuši lūši. Ņemot vērā, ka šī ir Latvijas valstij nozīmīga suga, jāparedz rīcība un arī finansējums, kā šos dzīvniekus glābt un ārstēt. Līdz šim tas tika darīts, vācot ziedojumus no Latvijas iedzīvotājiem, kas nav pareizi.
Vienlaikus atgādinām par pilsoniskās aktivitātes “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma 'Par lūšu medību aizliegumu' turpmāko virzību” vērtēšanu Saeimā. Šobrīd šis priekšlikums ir izskatīts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kuras 2021.gada 13. maija sēdē, tika nolemts to nodot skatīšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šobrīd Saeima šo jautājumu vēl nav izskatījusi, tādēļ šobrīd lemt par lūsi nav VARAM kompetencē.
LATMA uzskata, ka vienmēr jebkurā sistēmā ir lietas, kuras var uzlabot. Runa var būt par izpētes veikšanas un datu apstrādes uzlabošanu, par atskaitīšanās sistēmu un citiem jautājumiem. Uzskatām, ka konstruktīvāk ir visām ieinteresētām pusēm runāt par to, kā nodrošināt stabilu nākotni lūsim Latvijā, nevis nodarboties ar birokrātisku grozījumu veikšanu, kā rezultātā lūsis kā suga nevis tiks aizsargāts, bet gan tam tiks radīts papildus apdraudējums.
Vēlos arī uzsvērt, ka līdzšinējā lūša aizsardzības sistēma nav radījusi sugai apdraudējumu, ko apstiprina arī zinātniskie pētījumi. Gluži otrādi, līdz šim ir nodrošināts tas, ka lūšu populācija Latvijā ir stabila ar tendenci pieaugt, tādēļ nav saprotams, kādēļ pēkšņi būtu jāmaina lūša aizsardzības statuss.

Biedrība "Latvijas ainavas"
Stingri iestājas par iekļaujot Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) stingri aizsargājamo sugu sarakstā un nosakot to par nemedījamu sugu Latvijā.

Privātpersona
 Stingri pret to iebilstu, jo lūsis Latvijas teritorijā ir pietiekami bieži sastopams un arī turpmāk atstājams VMD pārziņā kā apsaimniekojama suga, tātad - medījama atbilstoši izsniegtajam limitam, tādejādi nodrošinot gan populācijas līmeni, gan materiālus pētījumiem.
 Lūsis ir plēsējs - svaigēdājs, kas nodara postījumus lielākus nekā plēsēji, kas ir arī maitēdāji. Tas ēd ne tikai stirnas, bet arī mājlopu teļus, kurus govis atstāj nepieskatītus guļam mežmalās starp zīdīšanas reizēm: par šiem gadījumiem līdz šim zīdītājlopu turētāji maz ziņojuši, jo ar lūšu medībām to ir izdevies kontrolēt, kā arī parasti šiem teļiem saimnieki nav vēl paspējuši ausī iesist krotāliju pirmajās dienās pēc piedzimšanas, jo teļš ir jāatrod...gadās atrast jau ar konkrētā dzīvnieka apciemojuma sekām. Lai arī lūsis ir grūti ieraugāms, ir redzēts ganāmpulka tuvumā arī dienas laikā: lūšu nav maz, jo maz tos redzam. Lūšus nepieciešams apsaimniekot.

Privātpersona
Lūši kā īpaši aizsargājama suga jāizņem no medījamo sugu saraksta

-

-