24-TA-154: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā, ka šobrīd likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (turpmāk - Likums) nav noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, tajā skaitā Likums neparedz, ka PTAC ir tiesīgs veikt lietošanā esošo bīstamo iekārtu ekspertīzi, pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu, kā arī to, ka PTAC pamatdarbības procesu informācijas sistēmas izstrādes ietvaros ir paredzēta arī Bīstamo iekārtu reģistra (turpmāk – BIR) digitalizācija, nepieciešams normatīvi nostiprināt BIR digitalizāciju, PTAC tiesības attiecībā uz bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, bīstamo iekārtu valdītāju un inspicēšanas institūciju pienākumus bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi, pilnveidot regulējumu saistībā ar BIR digitalizāciju un valdītāju pienākumiem un tiesībām, ieviest prasības attiecībā uz inspicēšanas institūciju pienākumiem un noteikt PTAC tiesības pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus.
Spēkā stāšanās termiņš
03.02.2025.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka bīstamajām iekārtām dokumentācijas aprite, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju, pārbaudes, valdītāju maiņu un bīstamo iekārtu izslēgšanu, galvenokārt turpmāk notiks tikai elektroniski BIR sistēmā, bīstamo iekārtu valdītājiem un inspicēšanas institūcijām nepieciešams apgūt un sagatavoties jaunajai BIR sistēmai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošie Ministru kabineta 2009.gada 17.novembra noteikumi Nr.1320 "Noteikumi par bīstamo iekārtu reģistrāciju" (turpmāk – Noteikumi Nr.1320) nosaka, ka PTAC ir BIR valsts informācijas sistēmas pārzinis. BIR nodrošina Latvijā esošo bīstamo iekārtu un to pārbaužu reģistrāciju.
BIR ir elektroniski veidota datubāze, kas satur sistematizētu informāciju par bīstamajām iekārtām, to valdītājiem un bīstamo iekārtu uzraudzības procesu, lai nodrošinātu vienotu bīstamo iekārtu valsts uzskaiti un efektīvu bīstamo iekārtu kontroli, uzraudzību un pārbaužu veikšanu.
BIR ir veidots kā trīs līmeņu sistēma: datu bāzes līmenis, kas sastāv no datu tabulām, skatiem, procedūrām; funkcionālās programmatūras līmenis, kas nodrošina nepieciešamo programmatūras moduļu formu izsaukšanu, aprēķina algoritmu un datu apstrādes skriptu izpildi, sadaļu un ar tām saistītu sarakstu komponenšu un ievadlauku konfigurēšanu, atskaišu sistēmu darbību; lietotāja saskarnes līmenis, kas autorizētiem lietotājiem nodrošina lietotāja saskarni tīmekļa vietnes veidā latviešu valodā.
BIR nav publiski pieejams, un šobrīd autorizēto lietotāju skaits ir aptuveni 250 lietotāji. BIR satur datus par aptuveni 45 000 bīstamajām iekārtām un aptuveni 8000 valdītājiem. Tikai aptuveni 150 valdītājiem ir piešķirtas piekļuves tiesības BIR, kas sastāda 2% no visiem valdītājiem.
Lai nodrošinātu piekļuves tiesību piešķiršanu bīstamo iekārtu valdītājiem un inspicēšanas institūciju darbiniekiem, nepieciešams iesniegt rakstisku iesniegumu PTAC, pēc kura saņemšanas PTAC darbinieki izveido piekļuves kontu. Kārtība, kādā tiek piešķirtas piekļuves tiesības, un autorizēšanās BIR sistēmā ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām. Pašreizējais BIR ir izveidots 2008.gadā un vairs nenodrošina PTAC, inspicēšanas institūciju un bīstamo iekārtu valdītāju vajadzības. BIR datu bāzes izstrādē tika izmantota programmatūra, kas būtiski ierobežo uzglabājamo datu apjomu, līdz ar to BIR nav iespējams pievienot datnes, piemēram, dokumentāciju, kas satur informāciju par bīstamajām iekārtām un to pārbaudēm.
2024. gada sākumā PTAC ir uzsācis ieviest jaunu informācijas sistēmu "Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas reģistru" – Uzraugs 2.0, kas paaugstinās PTAC darba efektivitāti, nodrošinot kvalitatīvu datu pārvaldību, kvalitatīvu informācijas sniegšanu sabiedrībai, kā arī efektīvu uzraudzību patērētāju tiesību, tirgus, metroloģijas un bīstamo iekārtu uzraudzības jomās. Uzraugs 2.0 pilnībā aizstās "Uzraugs" risinājumu, pārņemot un paplašinot šīs sistēmas iespējas. Sistēma paredzēta PTAC pamatdarbības procesu īstenošanai, proti, darbību plānošanai, lietu pārvaldībai, uzraugāmo subjektu profilēšanai, statistikas datu uzkrāšanai, analizēšanai un atkal izmantošanai publiskās datubāzēs PTAC tīmekļvietnē un atvērto datu portālā. Uzrauga 2.0 tvērumā ir plānota arī BIR pārstrāde.
BIR izstrādes izmaksas noteiktas 2022.gada jaunās politikas iniciatīvā "PTAC darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšana". Uzrauga 2.0 līgums ar izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas summām ir iekļauta Elektronisko iepirkumu sistēmā (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/85376). BIR ir reģistrēts Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā - ID 404.
2024.gada maijā BIR un Uzraugs 2.0 tuvojas nodošanai produkcijas vidē un nav vērtējama kā sākotnējās izstrādes procesā, tādēļ Uzraugs 2.0 nav nepieciešams saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" 4.1., 4.2. apakšpunktam.
Jaunā BIR sistēma paredzēta:
- PTAC pamatdarbības procesu īstenošanai, veicot bīstamo iekārtu valsts uzraudzību;
- inspicēšanas institūciju pamatdarbības procesu īstenošanai, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju, pārbaudes datu ievadīšanu, informācijas aktualizāciju par bīstamo iekārtu valdītājiem un bīstamajām iekārtām;
- bīstamo iekārtu valdītājiem bīstamo iekārtu pārvaldības un uzturēšanas procesu īstenošanai;
- neautorizētajiem lietotājiem, lai pārliecinātos par bīstamo iekārtu pārbaužu esamību un PTAC informēšanu iespējamo pārkāpumu gadījumos.
Lai nodrošinātu jaunā Uzraugs 2.0 atbilstību Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.1 daļas prasībām un noteiktu Uzraugs 2.0 integrāciju apjomu, izstrādāti Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa noteikumi Nr. 256 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas noteikumi", nosakot, ka PTAC lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas pārzinis ir PTAC.
Likumā noteikts, ka informāciju par bīstamās iekārtas pārbaudi ieraksta BIR, pārbaudes rezultātus - protokolā, un vienu pārbaudes protokola eksemplāru triju darba dienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas nodod bīstamās iekārtas valdītājam. Šobrīd pārbaudes protokols bīstamo iekārtu valdītajiem tiek izsniegts papīra formātā, un BIR nav norādīta detalizēta informācija par bīstamās iekārtas pārbaudes rezultātiem. Līdz ar to BIR nesatur pilnīgu informāciju par reģistrēto bīstamo iekārtu pārbaudēm, nav iespējams veikt datu analīzi, kā arī tiek radīts slogs inspicēšanas institūcijām saistībā ar pārbaužu protokolu izsniegšanu un uzglabāšanu.
Atbilstoši Noteikumiem Nr.1320, inspicēšanas institūcijas ievada datus BIR, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju un tehniskās pārbaudes, kā arī veicot izmaiņas BIR, ja notikusi bīstamās iekārtas valdītāja maiņa, bīstamās iekārtas reģistrācijas adreses maiņa vai ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana. Savukārt atbilstoši Likumā noteiktajam deleģējumam, inspicēšanas institūcijām ir pienākums reģistrēt bīstamās iekārtas BIR un atjaunot datus par veiktajām bīstamo iekārtu pārbaudēm. Līdz ar to, šobrīd Likumā inspicēšanas institūcijām nav noteikts pienākums veikt izmaiņas BIR, ja ir notikusi bīstamās iekārtas valdītāja, reģistrācijas adreses maiņa vai ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana (šādu darbību veikšana neietilpst arī inspicēšanas institūciju akreditācijas sfērā).
Kā arī šobrīd Likumā nav noteiktas PTAC tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, tajā skaitā Likums neparedz PTAC tiesības veikt lietošanā esošo bīstamo iekārtu ekspertīzi un pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu. Lēmumu apturēt vai aizliegt bīstamo iekārtu lietošanu PTAC var pieņemt, pamatojoties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem, bet, tā kā likumdevējs nav paredzējis Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kādu no iepriekš minētajiem lēmumu veidiem, šādu PTAC lēmumu tiesiskums var tikt apšaubīts.
BIR ir elektroniski veidota datubāze, kas satur sistematizētu informāciju par bīstamajām iekārtām, to valdītājiem un bīstamo iekārtu uzraudzības procesu, lai nodrošinātu vienotu bīstamo iekārtu valsts uzskaiti un efektīvu bīstamo iekārtu kontroli, uzraudzību un pārbaužu veikšanu.
BIR ir veidots kā trīs līmeņu sistēma: datu bāzes līmenis, kas sastāv no datu tabulām, skatiem, procedūrām; funkcionālās programmatūras līmenis, kas nodrošina nepieciešamo programmatūras moduļu formu izsaukšanu, aprēķina algoritmu un datu apstrādes skriptu izpildi, sadaļu un ar tām saistītu sarakstu komponenšu un ievadlauku konfigurēšanu, atskaišu sistēmu darbību; lietotāja saskarnes līmenis, kas autorizētiem lietotājiem nodrošina lietotāja saskarni tīmekļa vietnes veidā latviešu valodā.
BIR nav publiski pieejams, un šobrīd autorizēto lietotāju skaits ir aptuveni 250 lietotāji. BIR satur datus par aptuveni 45 000 bīstamajām iekārtām un aptuveni 8000 valdītājiem. Tikai aptuveni 150 valdītājiem ir piešķirtas piekļuves tiesības BIR, kas sastāda 2% no visiem valdītājiem.
Lai nodrošinātu piekļuves tiesību piešķiršanu bīstamo iekārtu valdītājiem un inspicēšanas institūciju darbiniekiem, nepieciešams iesniegt rakstisku iesniegumu PTAC, pēc kura saņemšanas PTAC darbinieki izveido piekļuves kontu. Kārtība, kādā tiek piešķirtas piekļuves tiesības, un autorizēšanās BIR sistēmā ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām. Pašreizējais BIR ir izveidots 2008.gadā un vairs nenodrošina PTAC, inspicēšanas institūciju un bīstamo iekārtu valdītāju vajadzības. BIR datu bāzes izstrādē tika izmantota programmatūra, kas būtiski ierobežo uzglabājamo datu apjomu, līdz ar to BIR nav iespējams pievienot datnes, piemēram, dokumentāciju, kas satur informāciju par bīstamajām iekārtām un to pārbaudēm.
2024. gada sākumā PTAC ir uzsācis ieviest jaunu informācijas sistēmu "Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas reģistru" – Uzraugs 2.0, kas paaugstinās PTAC darba efektivitāti, nodrošinot kvalitatīvu datu pārvaldību, kvalitatīvu informācijas sniegšanu sabiedrībai, kā arī efektīvu uzraudzību patērētāju tiesību, tirgus, metroloģijas un bīstamo iekārtu uzraudzības jomās. Uzraugs 2.0 pilnībā aizstās "Uzraugs" risinājumu, pārņemot un paplašinot šīs sistēmas iespējas. Sistēma paredzēta PTAC pamatdarbības procesu īstenošanai, proti, darbību plānošanai, lietu pārvaldībai, uzraugāmo subjektu profilēšanai, statistikas datu uzkrāšanai, analizēšanai un atkal izmantošanai publiskās datubāzēs PTAC tīmekļvietnē un atvērto datu portālā. Uzrauga 2.0 tvērumā ir plānota arī BIR pārstrāde.
BIR izstrādes izmaksas noteiktas 2022.gada jaunās politikas iniciatīvā "PTAC darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšana". Uzrauga 2.0 līgums ar izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas summām ir iekļauta Elektronisko iepirkumu sistēmā (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/85376). BIR ir reģistrēts Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā - ID 404.
2024.gada maijā BIR un Uzraugs 2.0 tuvojas nodošanai produkcijas vidē un nav vērtējama kā sākotnējās izstrādes procesā, tādēļ Uzraugs 2.0 nav nepieciešams saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" 4.1., 4.2. apakšpunktam.
Jaunā BIR sistēma paredzēta:
- PTAC pamatdarbības procesu īstenošanai, veicot bīstamo iekārtu valsts uzraudzību;
- inspicēšanas institūciju pamatdarbības procesu īstenošanai, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju, pārbaudes datu ievadīšanu, informācijas aktualizāciju par bīstamo iekārtu valdītājiem un bīstamajām iekārtām;
- bīstamo iekārtu valdītājiem bīstamo iekārtu pārvaldības un uzturēšanas procesu īstenošanai;
- neautorizētajiem lietotājiem, lai pārliecinātos par bīstamo iekārtu pārbaužu esamību un PTAC informēšanu iespējamo pārkāpumu gadījumos.
Lai nodrošinātu jaunā Uzraugs 2.0 atbilstību Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.1 daļas prasībām un noteiktu Uzraugs 2.0 integrāciju apjomu, izstrādāti Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa noteikumi Nr. 256 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas noteikumi", nosakot, ka PTAC lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas pārzinis ir PTAC.
Likumā noteikts, ka informāciju par bīstamās iekārtas pārbaudi ieraksta BIR, pārbaudes rezultātus - protokolā, un vienu pārbaudes protokola eksemplāru triju darba dienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas nodod bīstamās iekārtas valdītājam. Šobrīd pārbaudes protokols bīstamo iekārtu valdītajiem tiek izsniegts papīra formātā, un BIR nav norādīta detalizēta informācija par bīstamās iekārtas pārbaudes rezultātiem. Līdz ar to BIR nesatur pilnīgu informāciju par reģistrēto bīstamo iekārtu pārbaudēm, nav iespējams veikt datu analīzi, kā arī tiek radīts slogs inspicēšanas institūcijām saistībā ar pārbaužu protokolu izsniegšanu un uzglabāšanu.
Atbilstoši Noteikumiem Nr.1320, inspicēšanas institūcijas ievada datus BIR, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju un tehniskās pārbaudes, kā arī veicot izmaiņas BIR, ja notikusi bīstamās iekārtas valdītāja maiņa, bīstamās iekārtas reģistrācijas adreses maiņa vai ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana. Savukārt atbilstoši Likumā noteiktajam deleģējumam, inspicēšanas institūcijām ir pienākums reģistrēt bīstamās iekārtas BIR un atjaunot datus par veiktajām bīstamo iekārtu pārbaudēm. Līdz ar to, šobrīd Likumā inspicēšanas institūcijām nav noteikts pienākums veikt izmaiņas BIR, ja ir notikusi bīstamās iekārtas valdītāja, reģistrācijas adreses maiņa vai ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana (šādu darbību veikšana neietilpst arī inspicēšanas institūciju akreditācijas sfērā).
Kā arī šobrīd Likumā nav noteiktas PTAC tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, tajā skaitā Likums neparedz PTAC tiesības veikt lietošanā esošo bīstamo iekārtu ekspertīzi un pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu. Lēmumu apturēt vai aizliegt bīstamo iekārtu lietošanu PTAC var pieņemt, pamatojoties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem, bet, tā kā likumdevējs nav paredzējis Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kādu no iepriekš minētajiem lēmumu veidiem, šādu PTAC lēmumu tiesiskums var tikt apšaubīts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd informācijas apmaiņa starp bīstamo iekārtu valdītājiem un inspicēšanas institūcijām saistībā ar bīstamo iekārtu reģistrāciju, pārbaudes rezultātiem, valdītāju maiņu, bīstamo iekārtu statusa maiņu, ja pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana, notiek ārpus BIR sistēmas. Līdz ar to informācijas apmaiņa nav pietiekami efektīva, jo tā notiek papīra formātā. Kā arī BIR nesatur pilnvērtīgu informāciju par bīstamajām iekārtām, PTAC, veicot bīstamo iekārtu uzraudzības darbības, ir ierobežotas iespējas analizēt datus. Ņemot vērā pašreizējās BIR datu bāzes izstrādē izmantotās programmatūras ierobežotās iespējas, esošā BIR modernizēšana nav iespējama un ir nepieciešama jauna BIR izstrāde.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu jaunā BIR paredzēto funkcionalitāti, nepieciešams veikt grozījumus Likumā, papildinot 1.pantu ar 5.punktu, nosakot BIR definīciju, papildinot 3.panta otro daļu un 11.pantu, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības un kārtību pārbaudes veicējiem, kādā tiek ievadīta informācija BIR, un svītrojot 12.pantu, paredzot detalizētas informācijas par pārbaudes rezultātiem ievadīšanu BIR, tādejādi nodrošinot tūlītēju informācijas apmaiņu.
Problēmas apraksts
Šobrīd inspicēšanas institūcijas ievada datus BIR, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju un tehniskās pārbaudes, kā arī veic izmaiņas BIR, ja notikusi bīstamās iekārtas valdītāja, bīstamās iekārtas reģistrācijas adreses maiņa un, ja ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana. Spēkā esošajā Likuma 13.pantā noteikts, ka inspicēšanas institūcijām ir pienākums reģistrēt bīstamās iekārtas bīstamo iekārtu reģistrā un atjaunot datus par veiktajām bīstamo iekārtu pārbaudēm, līdz ar to šobrīd Likumā inspicēšanas institūcijām nav noteikts pienākums veikt izmaiņas BIR, ja notikusi bīstamās iekārtas valdītāja, bīstamās iekārtas reģistrācijas adreses maiņa vai ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana (šādu darbību veikšana neietilpst arī inspicēšanas institūciju akreditācijas sfērā).
Risinājuma apraksts
Likuma 13.pants tiek papildināts, nosakot inspicēšanas institūcijām pienākumu veikt izmaiņas BIR, ja notikusi bīstamās iekārtas valdītāja, bīstamās iekārtas reģistrācijas adreses maiņa vai ir pārtraukta bīstamās iekārtas lietošana, kā arī aktualizēt citus BIR datus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Par Likuma 13.pantā noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu vai nepildīšanu inspicēšanas institūciju var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Likuma 19.panta pirmo daļu.
Problēmas apraksts
Veicot pastiprinātu bīstamo iekārtu valsts uzraudzību tādām bīstamajām iekārtām, kurām saskaņā ar BIR pieejamo informāciju nav veiktas tehniskās pārbaudes, PTAC ir konstatējis, ka šādas iekārtas tomēr atrodas lietošanā (2023.gadā no 223 pārbaudītajām bīstamajām iekārtām lietošanā atrodas 73 iekārtas, kurām nebija veiktas tehniskās pārbaudes). Ņemot vērā to, ka ir valdītāji, kuriem vairākkārt ir ierosināti administratīvā pārkāpuma procesi par tādas bīstamās iekārtas lietošanu, kurai noteiktajā termiņā un apjomā nav veikta kārtējā tehniskā pārbaude, secināms, ka šobrīd Likuma 19.panta pirmajā daļā paredzētā sankcija neattur valdītājus no minētā pārkāpuma izdarīšanas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka tādas bīstamās iekārtas lietošana, kurai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un apjomā nav veiktas tehniskās pārbaudes, var radīt draudus personu drošībai un veselībai, kā arī to, ka šobrīd ir liels to valdītāju skaits, kuri lieto nepārbaudītas bīstamās iekārtas, nepieciešams Likuma 19.panta otro daļu papildināt un paredzēt administratīvo atbildību valdītājam par normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepārbaudītas bīstamās iekārtas lietošanu.
Likuma 19.pantā paredzētais naudas sods, kas tiks piemērots par konkrētu administratīvo pārkāpumu, tāpat kā visi pārējie administratīvie sodi tiks ieskaitīti valsts budžetā attiecīgi šim mērķim paredzētajā Valsts kases kontā.
Likuma 19.pantā paredzētais naudas sods, kas tiks piemērots par konkrētu administratīvo pārkāpumu, tāpat kā visi pārējie administratīvie sodi tiks ieskaitīti valsts budžetā attiecīgi šim mērķim paredzētajā Valsts kases kontā.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr.1320 noteikta kārtība, kādā tiek veikta bīstamo iekārtu reģistrācija, valdītāja maiņa un informācijas aktualizācija par bīstamajām iekārtām, tomēr šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti valdītāju pienākumi nodrošināt iepriekš minēto darbību veikšanu. Līdz ar to BIR netiek nodrošināta datu ticamība. No BIR netiek svītrotas tādas bīstamās iekārtas, kas vairs neatrodas lietošanā, kā arī BIR netiek aktualizēta informācija par faktiskajiem bīstamo iekārtu valdītājiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu BIR datu ticamību, nepieciešams noteikt bīstamo iekārtu valdītājiem pienākumu nodrošināt valdījuma maiņas reģistrāciju, datu aktualizāciju un bīstamās iekārtas izslēgšanu no BIR, papildinot Likuma 14.pantu ar 1.1, 10., 11., 12. un 13. punktu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Likumā nav noteiktas PTAC tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, tajā skaitā Likums neparedz, ka PTAC ir tiesīgs veikt lietošanā esošo bīstamo iekārtu ekspertīzi, pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu. Lēmumu apturēt vai aizliegt bīstamo iekārtu lietošanu PTAC var pieņemt, pamatojoties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem, bet, tā kā likumdevējs nav paredzējis Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kādu no iepriekš minētajiem lēmumu veidiem, šādu PTAC lēmumu tiesiskums var tikt apšaubīts. Gadījumos, ja nepieciešama padziļināta bīstamo iekārtu tehniskā stāvokļa izvērtēšana un pastāv nelaimes gadījumu vai bīstamās iekārtas avārijas riski, PTAC ir jāpieaicina speciālistus ekspertīzes veikšanai, lai preventīvi novērstu minētos riskus.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu efektīvu bīstamo iekārtu valsts uzraudzību un panāktu, ka bīstamo iekārtu valdītāji nodrošina Likuma un bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, nepieciešams papildināt Likumu ar V1 nodaļu, kurā ir noteiktas PTAC tiesības pieņemt bīstamo iekārtu valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu, kā arī ir noteikta saistošo lēmumu pieņemšanas un pārsūdzības kārtība. Likumprojektā noteikta kārtība, kādā veicama bīstamo iekārtu ekspertīze un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšana. Ņemot vērā PTAC ilggadējo/pārbaudīto praksi tirgus uzraudzības un kontroles jomās, izdevumus par ekspertīzi piedzen civilprocesuālā kārtībā, jo šāds process ir ātrāks un efektīvāks, it sevišķi vienkāršotās procedūras lietās. Ieviešot normu, ka izdevumus par ekspertīzi piedzen civilprocesuālā kārtībā, norādām, ka civilprocess ar administratīvo procesu viens ar otru nepārklājas, jo gadījumā, ja administratīvais akts tiek apstrīdēts, tad ekspertīzes izdevumu piedziņas process netiek uzsākts, kamēr nav stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums administratīvajā procesā.
Izdevumus par bīstamo iekārtu ekspertīzi sākotnēji sedz PTAC kā uzraudzības iestāde tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Ja konstatēts, ka bīstamā iekārta neatbilst normatīvo aktu prasībām, minētos izdevumus valdītājs Likumprojektā noteiktajā termiņā un kārtībā atlīdzina, veicot pārskaitījumu uz uzraudzības iestādes norādīto kontu.
Likumprojekta V1 nodaļā noteikts, ka PTAC amatpersona, konstatējot bīstamo iekārtu neatbilstību, ir tiesīga rīkoties divējādi: 1) veikt Likuma 16.2 panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās darbības vai 2) pieņemt Likuma 16.2 panta pirmās daļas 4.punktā minēto lēmumu apturēt bīstamās iekārtas lietošanu.
Saskaņā ar Likuma 16.2 panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā ietverto regulējumu PTAC amatpersonas veiktās darbības nav administratīvais akts, bet tikai aicinājums (ierosinājums) veikt noteiktus pasākumus bīstamās iekārtas atbilstības normatīvo aktu prasībām nodrošināšanai un pārkāpumu novēršanai. Tikai tad, ja šāds Likuma 16.2 panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzētais PTAC amatpersonas izteiktais aicinājums netiek izpildīts, PTAC ir tiesības pieņemt vienu no Likuma 16.2 panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem - apturēt bīstamās iekārtas lietošanu līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt tās lietošanu.
Likuma 16.2 panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteiktie lēmumi, vērtējot Likuma normas kopsakarā, paredzēti kā administratīvie akti, ar kuriem PTAC amatpersona vai uzraudzības iestāde, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, var noteikt adresātam (bīstamās iekārtas valdītājam) tiesiski saistošus pienākumus. Minētos lēmumus var attiecīgi apstrīdēt un pārsūdzēt (Likuma 16.3 panta otrā un trešā daļa), jebkuru no tiem PTAC var izpildīt piespiedu kārtā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā noteikto tiesisko regulējumu.
Kā izriet no Likuma 16.2 panta pirmās un trešās daļas, tas, vai Likuma ievērošanas uzraudzības process noslēdzas ar PTAC amatpersonas ierosinājumu veikt noteiktas darbības (16.2 panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkts) vai ar administratīvo aktu – kādu no Likumā noteiktajiem lēmumiem (16.2 panta pirmās daļas 4.punkts un trešā daļa), atkarīgs no konstatēto pārkāpumu rakstura, iespējamās ietekmes un citiem būtiskiem apstākļiem, un ne vienmēr uzraudzības process noslēdzas ar lēmumu (administratīvo aktu).
Šādi ir nodrošināta tiesiska iespēja PTAC kā uzraudzības iestādei, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, veikt noteiktas darbības, neizdodot saistošus administratīvus aktus (piemēram, gadījumos, kad pieļautais pārkāpums ir atzīstams par objektīvi maznozīmīgu un nav konstatējami drošības riski), un Likuma 16.2 panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā lēmuma pieņemšana nav lietderīga un samērīga, lai sasniegtu Likumā noteikto mērķi.
Ar šādu normatīvo regulējumu tiks nodrošināta preventīvu pasākumu īstenošana saistībā ar Likuma un bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un vienlaikus tiks nodrošināta uzraudzības iestādes resursu ekonomija, sniedzot iespēju tos novirzīt būtisko pārkāpumu novēršanai.
Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā ir paredzēta arī administratīvā atbildība. Tas ir gadījumos, kad prettiesiskā darbība ir pabeigta, kā piemēram, ja bīstamai iekārtai nav veikta kārtējā tehniskā pārbaude noteiktajā termiņā. Secināms, ka šādos gadījumos nav lietderīgi pieņemt lēmumu administratīvā procesa ietvaros un situāciju efektīvāk un ātrāk var atrisināt administratīvā pārkāpuma procesa ietvarā. Tādēļ šādos gadījumos ir nepieciešams administratīvās atbildības regulējums, paredzot personu saukšanu pie administratīvās atbildības.
Prasībām neatbilstošas (nedrošas) bīstamās iekārtas var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, tādēļ PTAC jābūt pietiekami plašām pilnvarām un jāspēj šīs pilnvaras piemērot arī gadījumos, kad attiecīgie bīstamo iekārtu valdītāji nesadarbojas. Līdz ar to, PTAC pieņemtajiem lēmumiem ir jāstājas spēkā jau no tā pieņemšanas brīža, lai konstatētās neatbilstības un to iespējamais apdraudējums tiktu novērsti iespējami īsā laikā. Tādēļ likumprojekta 16.3 pantā ietvertais tiesiskais regulējums paredz, ka šādi uzraudzības iestādes lēmumi ir spēkā no to pieņemšanas brīža un ka šādu lēmumu apstrīdēšana/pārsūdzēšana neaptur to darbību. Vienlaikus jāpiemin, ka likumprojekta 16.3 panta otrajā daļā noteikts, ka PTAC amatpersonas lēmumu tā adresāts var apstrīdēt 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, jo prasībām neatbilstošas bīstamās iekārtas darbības apturēšana ietekmēs ne tikai bīstamo iekārtu valdītājus, bet arī lietotājus (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājus lifta apturēšanas gadījumā), tādēļ tiesiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešamas saīsināt apstrīdēšanas termiņu, lai paātrinātu lietas virzību un pēc iespējas īsākā laikā panāktu neatbilstību novēršanu un situācijas atrisinājumu. Saīsinot procesu, tiks nodrošināta bīstamo iekārtu lietotāju interešu aizsardzība.
Vienlaikus Likuma V1 nodaļā nepieciešams ietvert kārtību, kādā bīstamo iekārtu valdītāji labprātīgi veic korektīvās darbības, nodrošinot bīstamo iekārtu atbilstību, kā arī papildināt Likuma 14.pantu ar 7., 8. un 9.punktu, kurā ir noteikts bīstamo iekārtu valdītāju pienākums sadarboties ar PTAC un iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu bīstamo iekārtu atbilstību.
Izdevumus par bīstamo iekārtu ekspertīzi sākotnēji sedz PTAC kā uzraudzības iestāde tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Ja konstatēts, ka bīstamā iekārta neatbilst normatīvo aktu prasībām, minētos izdevumus valdītājs Likumprojektā noteiktajā termiņā un kārtībā atlīdzina, veicot pārskaitījumu uz uzraudzības iestādes norādīto kontu.
Likumprojekta V1 nodaļā noteikts, ka PTAC amatpersona, konstatējot bīstamo iekārtu neatbilstību, ir tiesīga rīkoties divējādi: 1) veikt Likuma 16.2 panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās darbības vai 2) pieņemt Likuma 16.2 panta pirmās daļas 4.punktā minēto lēmumu apturēt bīstamās iekārtas lietošanu.
Saskaņā ar Likuma 16.2 panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā ietverto regulējumu PTAC amatpersonas veiktās darbības nav administratīvais akts, bet tikai aicinājums (ierosinājums) veikt noteiktus pasākumus bīstamās iekārtas atbilstības normatīvo aktu prasībām nodrošināšanai un pārkāpumu novēršanai. Tikai tad, ja šāds Likuma 16.2 panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzētais PTAC amatpersonas izteiktais aicinājums netiek izpildīts, PTAC ir tiesības pieņemt vienu no Likuma 16.2 panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem - apturēt bīstamās iekārtas lietošanu līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt tās lietošanu.
Likuma 16.2 panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteiktie lēmumi, vērtējot Likuma normas kopsakarā, paredzēti kā administratīvie akti, ar kuriem PTAC amatpersona vai uzraudzības iestāde, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, var noteikt adresātam (bīstamās iekārtas valdītājam) tiesiski saistošus pienākumus. Minētos lēmumus var attiecīgi apstrīdēt un pārsūdzēt (Likuma 16.3 panta otrā un trešā daļa), jebkuru no tiem PTAC var izpildīt piespiedu kārtā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā noteikto tiesisko regulējumu.
Kā izriet no Likuma 16.2 panta pirmās un trešās daļas, tas, vai Likuma ievērošanas uzraudzības process noslēdzas ar PTAC amatpersonas ierosinājumu veikt noteiktas darbības (16.2 panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkts) vai ar administratīvo aktu – kādu no Likumā noteiktajiem lēmumiem (16.2 panta pirmās daļas 4.punkts un trešā daļa), atkarīgs no konstatēto pārkāpumu rakstura, iespējamās ietekmes un citiem būtiskiem apstākļiem, un ne vienmēr uzraudzības process noslēdzas ar lēmumu (administratīvo aktu).
Šādi ir nodrošināta tiesiska iespēja PTAC kā uzraudzības iestādei, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, veikt noteiktas darbības, neizdodot saistošus administratīvus aktus (piemēram, gadījumos, kad pieļautais pārkāpums ir atzīstams par objektīvi maznozīmīgu un nav konstatējami drošības riski), un Likuma 16.2 panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā lēmuma pieņemšana nav lietderīga un samērīga, lai sasniegtu Likumā noteikto mērķi.
Ar šādu normatīvo regulējumu tiks nodrošināta preventīvu pasākumu īstenošana saistībā ar Likuma un bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un vienlaikus tiks nodrošināta uzraudzības iestādes resursu ekonomija, sniedzot iespēju tos novirzīt būtisko pārkāpumu novēršanai.
Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā ir paredzēta arī administratīvā atbildība. Tas ir gadījumos, kad prettiesiskā darbība ir pabeigta, kā piemēram, ja bīstamai iekārtai nav veikta kārtējā tehniskā pārbaude noteiktajā termiņā. Secināms, ka šādos gadījumos nav lietderīgi pieņemt lēmumu administratīvā procesa ietvaros un situāciju efektīvāk un ātrāk var atrisināt administratīvā pārkāpuma procesa ietvarā. Tādēļ šādos gadījumos ir nepieciešams administratīvās atbildības regulējums, paredzot personu saukšanu pie administratīvās atbildības.
Prasībām neatbilstošas (nedrošas) bīstamās iekārtas var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, tādēļ PTAC jābūt pietiekami plašām pilnvarām un jāspēj šīs pilnvaras piemērot arī gadījumos, kad attiecīgie bīstamo iekārtu valdītāji nesadarbojas. Līdz ar to, PTAC pieņemtajiem lēmumiem ir jāstājas spēkā jau no tā pieņemšanas brīža, lai konstatētās neatbilstības un to iespējamais apdraudējums tiktu novērsti iespējami īsā laikā. Tādēļ likumprojekta 16.3 pantā ietvertais tiesiskais regulējums paredz, ka šādi uzraudzības iestādes lēmumi ir spēkā no to pieņemšanas brīža un ka šādu lēmumu apstrīdēšana/pārsūdzēšana neaptur to darbību. Vienlaikus jāpiemin, ka likumprojekta 16.3 panta otrajā daļā noteikts, ka PTAC amatpersonas lēmumu tā adresāts var apstrīdēt 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, jo prasībām neatbilstošas bīstamās iekārtas darbības apturēšana ietekmēs ne tikai bīstamo iekārtu valdītājus, bet arī lietotājus (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājus lifta apturēšanas gadījumā), tādēļ tiesiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešamas saīsināt apstrīdēšanas termiņu, lai paātrinātu lietas virzību un pēc iespējas īsākā laikā panāktu neatbilstību novēršanu un situācijas atrisinājumu. Saīsinot procesu, tiks nodrošināta bīstamo iekārtu lietotāju interešu aizsardzība.
Vienlaikus Likuma V1 nodaļā nepieciešams ietvert kārtību, kādā bīstamo iekārtu valdītāji labprātīgi veic korektīvās darbības, nodrošinot bīstamo iekārtu atbilstību, kā arī papildināt Likuma 14.pantu ar 7., 8. un 9.punktu, kurā ir noteikts bīstamo iekārtu valdītāju pienākums sadarboties ar PTAC un iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu bīstamo iekārtu atbilstību.
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz Likuma 14.panta 5.punktu, bīstamo iekārtu valdītājiem ir pienākums pārtraukt bīstamo iekārtu darbību tikai tad, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības. Šobrīd bīstamo iekārtu valdītājiem nav noteikts pienākums neuzsākt BIR nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu, pārtraukt lietošanu, ja normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā nav veiktas tehniskās pārbaudes vai, ja tiek pārkāptas bīstamo iekārtu lietošanas dokumentācijā noteiktās prasības.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu iespējamos riskus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi un materiālajām vērtībām, lietojot tādas bīstamās iekārtas, kuras nav reģistrētas BIR vai kurām noteiktajā termiņā un apjomā nav veiktas kārtējās tehniskās pārbaudes, vai kuru lietošanā tiek pārkāptas lietošanas dokumentācijā noteiktās prasības, Likuma 14.panta 5.punkts tiek papildināts ar bīstamo iekārtu valdītāja pienākumu neuzsākt vai nekavējoties pārtraukt bīstamo iekārtu lietošanu, ja tās nav reģistrētas BIR, nav pārbaudītas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai apjomā, kā arī ja bīstamās iekārtas tiek lietotas, pārkāpjot lietošanas dokumentācijā noteiktās prasības.
Problēmas apraksts
Veicot bīstamo iekārtu lietošanas uzraudzību, vienlaikus PTAC veic atbilstības pārbaudi, t.i., vai bīstamās iekārtas ir atbilstoši laistas tirgū. Līdz ar to Likuma 6.pantā nav ietvertas visas nepieciešamās atsauces uz normatīvo aktu prasībām.
Risinājuma apraksts
Tā kā PTAC uzraudzības pārbaudēs pārliecinās, vai bīstamās iekārtas ir atbilstoši laistas tirgū, Likuma 6.pants tiek papildināts ar atsauci uz likumu "Par atbilstības novērtēšanu".
Problēmas apraksts
Likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi var glabāt tehniskajā pasē. Tehniskā pase saskaņā ar bīstamo iekārtu tehnisko regulējošajiem normatīvajiem aktiem sastāv no vienas lapas, līdz ar to bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi tehniskajā pasē nav iespējams glabāt (vēsturiski tehniskā pase bija žurnāla veidā). Turklāt ņemot vērā jaunā BIR funkcionalitāti, bīstamo iekārtu pasu fiziska izsniegšana turpmāk vairs nav paredzēta.
Likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā ir nekorekti noformulēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu, tādēļ šī panta punktu nepieciešams precizēt.
Likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā ir nekorekti noformulēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu, tādēļ šī panta punktu nepieciešams precizēt.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu bīstamās iekārtas pārbaudes zīmes atbilstošu glabāšanu gadījumos, kad to nav iespējams novietot uz pašas bīstamās iekārtas, tiek grozīts Likuma 8.panta pirmās daļas 5.punkts, nosakot, ka bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi iespējams glabāt iekārtas lietošanas dokumentācijā. Kā arī precizēts 8.panta pirmās daļas 2.punkts un otrā daļa.
Problēmas apraksts
Likuma 14.panta 2.punktā valdītājiem paredzēts tikai pienākums uzturēt bīstamo iekārtu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tomēr Likuma mērķis ir panākt ne tikai bīstamo iekārtu atbilstošu uzturēšanu, bet arī drošu un cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu lietošanu.
Risinājuma apraksts
Lai sasniegtu Likuma mērķi, Likuma 14.panta 2.punkts tiek papildināts ar bīstamo iekārtu valdītāja pienākumu ne tikai uzturēt bīstamās iekārtas, bet arī tās lietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Problēmas apraksts
Likuma 14.panta 6.punktā norādīta atsauce uz neeksistējošu valsts iestādi - Vides valsts inspekciju.
Risinājuma apraksts
Likuma 14.panta 6.punkts tiek precizēts ar atsauci uz Valsts vides dienestu.
Problēmas apraksts
Likuma 15.panta 1.punkts ierobežo tiesības citām organizācijām piedalīties normatīvo aktu izstrādē, jo nosaka, ka bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu citu organizāciju tiesības uz dalību normatīvo aktu izstrādē, tiek izslēgts Likuma 15.panta 1.punkts.
Problēmas apraksts
Šobrīd lietošanā vairs nav sastopamas tērauda vēlmēšanas un kausēšanas iekārtas, līdz ar to nav aktuāls tiesiskais regulējums, kas noteikts Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr. 377 "Prasības tērauda velmēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumos Nr. 87 "Prasības tērauda kausēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība".
Tāpat, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, Likuma 3.panta otrajā daļā nepieciešams mainīt Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu noteikt bīstamās iekārtas un to klasifikāciju. Turpmāk bīstamo iekārtu veidi tiks noteikti atsevišķi katram bīstamo iekārtu veidam paredzēto tehniskās uzraudzības prasību reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos.
Tāpat, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, Likuma 3.panta otrajā daļā nepieciešams mainīt Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu noteikt bīstamās iekārtas un to klasifikāciju. Turpmāk bīstamo iekārtu veidi tiks noteikti atsevišķi katram bīstamo iekārtu veidam paredzēto tehniskās uzraudzības prasību reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos.
Risinājuma apraksts
Likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 4.punktu, nosakot, ka Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr. 377 "Prasības tērauda velmēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība", Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi Nr. 87 "Prasības tērauda kausēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par bīstamajām iekārtām" ir spēkā līdz 2025.gada 3.februārim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Bīstamo iekārtu valdītāji
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētie grozījumi ietekmēs bīstamo iekārtu valdītājus, ņemot vērā jaunā BIR paredzēto funkcionalitāti, pieteikumu iesniegšanu inspicēšanas institūcijām un pārbaudes rezultātu saņemšanu paredzēts nodrošināt elektroniski caur BIR sistēmu, tādējādi vienkāršojot un paātrinot šobrīd esošo procesu. Kā arī paredzēts noteikt papildus gadījumus, kuros bīstamo iekārtu valdītājiem ir pienākums pārtraukt bīstamās iekārtas lietošanu vai lietošanu neuzsākt. Vienlaikus bīstamo iekārtu valdītājus var ietekmēt Likumprojektā paredzētie saistošie lēmumi, kurus var pieņemt PTAC, veicot bīstamo iekārtu valsts uzraudzību.
Juridiskās personas
- Bīstamo iekārtu valdītāji
- Akreditētas inspicēšanas institūcijas
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētie grozījumi ietekmēs bīstamo iekārtu valdītājus, ņemot vērā jaunā BIR paredzēto funkcionalitāti, pieteikumu iesniegšanu inspicēšanas institūcijām un pārbaudes rezultātu saņemšanu paredzēts nodrošināt elektroniski caur BIR sistēmu, tādējādi vienkāršojot un paātrinot šobrīd esošo procesu. Likumā paredzēts noteikt papildu gadījumus, kuros bīstamo iekārtu valdītājiem ir pienākums pārtraukt bīstamās iekārtas lietošanu vai lietošanu neuzsākt. Kā arī bīstamo iekārtu valdītājus var ietekmēt Likumprojektā paredzētie saistošie lēmumi, kurus var pieņemt PTAC, veicot bīstamo iekārtu valsts uzraudzību.
Likumprojektā paredzētie grozījumi ietekmēs arī inspicēšanas institūcijas, kuras akreditētas veikt bīstamo iekārtu tehniskās pārbaudes. Ar Likuma grozījumiem un jaunā BIR paredzēto funkcionalitāti paredzēts, ka pieteikumu saņemšana no bīstamo iekārtu valdītājiem un datu ievade par veikto pārbaužu rezultātiem notiek tikai BIR sistēmā.
Likumprojektā paredzētie grozījumi ietekmēs arī inspicēšanas institūcijas, kuras akreditētas veikt bīstamo iekārtu tehniskās pārbaudes. Ar Likuma grozījumiem un jaunā BIR paredzēto funkcionalitāti paredzēts, ka pieteikumu saņemšana no bīstamo iekārtu valdītājiem un datu ievade par veikto pārbaužu rezultātiem notiek tikai BIR sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2009.gada 17.novembra noteikumi Nr.1320 "Noteikumi par bīstamo iekārtu reģistrāciju", Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.124 "Noteikumi par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi"
Pamatojums un apraksts
Šie noteikumi tiks apvienoti vienos noteikumos, kas tiks izstrādāti ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022.gada 14.jūnija noteikumi Nr. 341 "Kravas celtņu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2020.gada 17.novembra noteikumi Nr. 679 "Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumi Nr. 500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumi Nr. 636 "Noteikumi par cilvēku pārvietošanai paredzēto eskalatoru un konveijeru tehnisko uzraudzību"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.6. Ministru kabineta 2010.gada 16. februāra noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par katliekārtu tehnisko uzraudzību"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.7. Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumi Nr. 137 "Cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.8. Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumi Nr. 136 "Publisko atrakciju iekārtu drošības prasības un tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.9. Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumi Nr. 953 "Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.10. Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr. 538 "Autotransporta līdzekļu cisternu bīstamo kravu pārvadāšanai tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.11. Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta noteikumi Nr. 555 "Noteikumi par trošu ceļu iekārtu nodošanu lietošanā un tehniskās uzraudzības kārtību"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.12. Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumi Nr. 518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.13. Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr. 164 "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.14. Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi Nr. 384 "Bīstamu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.15. Ministru kabineta 2001.gada 20.februāra noteikumi Nr. 74 "Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti pamatojoties uz Likuma 3.panta otro daļu, kas likumprojektā tiek izteikts citā redakcijā, tādēļ noteikumus nepieciešams izdot no jauna, ne vēlāk kā līdz 2027.gada 30.septembrim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1e6b556f-1ad9-4146-a2a1-3e55bca31b77
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi/priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Likumprojekta grozījumi nosaka PTAC tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, kā arī PTAC būs tiesīgs veikt lietošanā esošajām bīstamajām iekārtām ekspertīzi un pieņemt saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu un aizliegšanu.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
2024.gadā tiks izstrādāts jauns BIR, nosakot, ka bīstamajām iekārtām saistītā dokumentācijas aprite notiek elektroniski BIR sistēmā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi