Anotācija (ex-ante)

22-TA-2544: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” projekts sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdes protokollēmuma “Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”” (prot. Nr.30 23.§) 5. punktā doto uzdevumu, kas nosaka papildu finansējumu 2022. gadam 35 856 euro apmērā piešķirt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu likumprojekta īstenošanu ar 2022. gada septembri.
Par tiesību akta "Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"" (22-TA-1134) projektu saņemtie priekšlikumi pēc pirmā lasījuma ir izskatīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2022.gada 5.jūlija, 15.–18. augusta sanāksmēs, likumprojekts ir guvis atbalstu virzībai uz otro lasījumu Saeimas 8. septembra sēdē.

 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem'' 35 856 euro atbalsta pasākumu īstenošanai izglītības iestādēm un pedagogiem 2022. gadā pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir svarīgi apgūt valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Kā liecina pētījums "Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve" (Liepājas Universitāte, 2021. gads), to mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” 3.5.apakšpunktā un 4.punktā norādītajām prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā, un tas nav atkarīgs no reģiona, kurā bērni dzīvo. Vispārējās izglītības likuma 20.pantā ir noteikts, ka pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, tādējādi pirmsskolas izglītībai jānodrošina, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu apgūt valsts valodā.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vērtējot izglītības kvalitātes aspektus, ir konstatējams, ka mazākumtautību bērniem, kuri pirmsskolas izglītības iestādēs apmeklē grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama latviešu valodas prasme (pētījums "Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve" (Liepājas Universitāte, 2021. gads)).Tādējādi secināms, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā pirmsskolas izglītības posmā nodrošinās veiksmīgu tālāko izglītojamā iekļaušanos pamatizglītības posmā. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā tiesību akta projektā "Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"" ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā. Pirmsskolas izglītības iestādes īstenos vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas, nodrošinot galveno pirmsskolas izglītības mērķi - sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Ar 2023. gada 1.septembri paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma. Mazākumtautību bērnu nepietiekamo latviešu valodas zināšanu viens no iemesliem ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu latviešu valodas prasmju neatbilsme izvirzītajām prasībām normatīvajā regulējumā, proti, C1 latviešu valodas zināšanu līmenim (skat. Ministru kabineta noteikumu Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1. pielikumu). Mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu strādājošo pedagogu latviešu valodas zināšanu pašvērtējumi rāda, ka augstākā līmeņa 1. pakāpes (C1) valsts valodas prasme ir tikai 86% pedagogu (pētījums "Etniski heterogēnas pirmsskolas izglītības iestādes: lingvistiskā situācija un sagatavotība bilingvālās izglītības īstenošanai." Rīga: LVA, 2013. gads). Kopumā pētījuma rezultāti liek secināt, ka latviešu valodas zināšanas un prasmes mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un pedagogu palīgiem ir nepietiekamas, neraugoties uz izvirzītajām prasībām normatīvajā regulējumā. 80% pirmsskolas skolotāju atzīst, ka viņiem ir nepieciešams uzlabot savas latviešu valodas zināšanas darba vajadzībām. Gan pētījumā veikto aptauju, gan padziļināto interviju rezultāti atklāj augstu latviešu valodas pilnveides kursu pieprasījumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu vidū.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 35 856 euro atbalsta pasākumu īstenošanai izglītības iestādēm un pedagogiem 2022. gadā pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai. Latviešu valodas aģentūras īstenoto atbalsta pasākumu kopumā 2022./23.mācību gadā plānots sniegt papildu atbalstu pirmsskolas pedagogiem, piedāvājot 60 st. metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kombinētos kursus “Rotaļnodarbības latviski” un izglītojot vismaz 320 pirmsskolas pedagogus, un tādējādi risinot jautājumu par latviskās vides nodrošināšanu pirmsskolā un nodrošinot pakāpenisku, secīgu un konsekventu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Plānota arī profesionālā pilnveide pirmsskolas pedagogiem latviskas vides veidošanā un integrētas latviešu valodas apguvē, īpaši 5 – 6 gadīgo bērnu pirmsskolas pedagogiem, kā arī metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveide pirmsskolas pedagogiem latviskās vides nostiprināšanā un latviešu valodas prasmes pilnveidē profesionālajām vajadzībām. Latviešu valodas aģentūras plānoto pasākumu rezultāti sekmēs pirmsskolas pedagogu latviešu valodas prasmi, lai sākot ar 2023.gada 1.septembri, kad pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā, pedagogi būtu sagatavoti īstenot vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas tikai latviešu valodā, nodrošinot galveno pirmsskolas izglītības mērķi - sagatavošanos pamatizglītības ieguvei.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
35 856
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
35 856
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-35 856
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-35 856
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
35 856
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēta informācija par Latviešu valodas aģentūras (LVA) īstenoto atbalsta pasākumu kopumu izglītības iestādēm un pedagogiem pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai 2022. gadā:

1) Profesionālā pilnveide pirmsskolas pedagogiem latviskas vides veidošanā un integrētas latviešu valodas apguvē, īpaši 5 – 6 gadīgo bērnu pirmsskolas pedagogiem. Sagatavota kursa  programma, organizēti 8h kursi (15 grupas/izglītoti 300 pedagogi): - izstrādāta kursu programma - 575 euro atlīdzība autoriem (UL), - organizēti 15 kursi - 9 600 euro atlīdzība kursu vadītājiem (UL), 225 euro ZOOM nodrošinājumam (PL)

2) Metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveide pirmsskolas pedagogiem latviskās vides nostiprināšanā un latviešu valodas prasmes pilnveidē profesionālajām vajadzībām. Sagatavota kursa  programma, organizēti 60h kursi “Rotaļnodarbības latviski” (16 grupas/izglītoti 320 pedagogi),  veikta kursu uzraudzība: - izstrādāta kursu programma - 2 000 euro atlīdzība autoriem (UL), - organizēti 16 kursi - 21 120 euro atlīdzība kursu vadītājiem (UL), 768 euro ZOOM nodrošinājumam (PL), - nodrošināta kursu uzraudzība 1568 euro (UL)
UL - uzņēmuma līgums, PL - pakalpojuma līgums
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz amata vietu skaita izmaiņām.
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Rīkojuma projekta izstrādes procesā  notika konsultācijas ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, skolu vadību un pirmsskolas izglītības iestāžu administrāciju Rīgā un Daugavpilī.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi