25-TA-2661: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā pilnveidotu sabiedriskas nozīmes struktūras (turpmāk - SNS) revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir precizēt un papildināt Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk - FITL) normas, lai paredzētu alternatīvu SNS revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju/variantu, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts SNS.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd FITL 55.6 panta pirmajā daļā ir iekļauts nosacījums, ka revīzijas komiteju var ievēlēt tikai kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, un šāds nosacījums uzliek slogu kapitālsabiedrības akcionāriem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
FITL 55.6 panta "Revīzijas komitejas sastāvs un struktūra" pirmajā daļā ir iekļauts nosacījums par SNS revīzijas komitejas ievēlēšanu, tas ir, revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē un kura sastāv vismaz no trim locekļiem, no kuriem vismaz viens ir kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ir kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ievēlēti citi locekļi.
Šāds nosacījums, ka revīzijas komiteju var ievēlēt tikai kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, uzliek slogu kapitālsabiedrības akcionāriem, jo tiek veidotas divas paralēlas uzraudzības institūcijas uzņēmuma korporatīvās pārvaldības struktūrā - padome un revīzijas komiteja, kuru uzturēšanai SNS ir jāveic arī ievērojami izdevumi (piemēram, ir tādi SNS, kur revīzijas komitejas apkalpošanai šis SNS tērē virs 50 000 - 80 000 euro gadā, neskaitot atlīdzību revīzijas komitejas locekļiem -zemāk anotācijas 2. sadaļā ir veikta sloga un izmaksu analīze, balstoties uz šādu gadījumu).
Līdz ar to ir lietderīgi noteikt, ka SNS akcionāru/dalībnieku sapulce SNS revīzijas komitejas ievēlēšanu var deleģēt SNS padomei (ja tāda ir izveidota). Ja SNS revīzijas komiteju ieceltu padome, būtu iespējams efektīvāk novērtēt revīzijas komitejas sniegumu un mainīt tās sastāvu atbilstoši vērtējumam. Turklāt, akcionāru/dalībnieku sapulce ir dārgāka un sarežģītāka organizatoriski (sasaukšana, dokumentācija, reģistrācija, protokolēšana). Padomes sēdes ir biežākas un lētākas, tādēļ komitejas ievēlēšana padomes līmenī samazina administratīvās izmaksas. Izmaksu samazinājums rodas no administratīvo procesu vienkāršošanas, nevis ievēlēšanas mehānisma.
Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (ar grozījumiem) 39. panta 1. punktā ir norādīts revīzijas komitejas sastāvs: administratīvās struktūras locekļi bez izpildpilnvarām un/vai uzraudzības struktūras locekļi un/vai revidētās struktūras akcionāru pilnsapulcē iecelti locekļi vai attiecībā uz struktūru, kurai nav akcionāru, – līdzvērtīgas struktūras iecelti locekļi. No minētā uzskaitījuma var secināt, ka revīzijas komitejas locekļus var ievēlēt ne tikai akcionāru sapulcē, bet arī no padomes locekļu vidus, ja tiek nodrošināta Revīzijas komitejas locekļu neatkarība un atbilstoša kvalifikācija. Minētās direktīvas 39. panta 1. punkta nosacījumi ir pārņemti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.9 panta pirmajā daļā, tomēr tie šobrīd neparedz iespēju, ka SNS akcionāri (dalībnieki) SNS Revīzijas komitejas ievēlēšanu var deleģēt SNS padomei (ja tāda ir izveidota). Turklāt ievēlēšanas funkcijas nodošana padomei ir akcionāru/dalībnieku sapulces lēmums, tādējādi akcionāri/dalībnieki nezaudē kontroli - jo padome pati ir akcionāru/dalībnieku ievēlēta.
Revīzijas komitejas neatkarība.
Nosacījums, ka SNS akcionāru (dalībnieku) sapulcei ir tiesības deleģēt revīzijas komitejas ievēlēšanu padomei, paplašina normatīvajā regulējumā paredzēto izvēles brīvību. Vienlaikus norādāms, ka šādu tiesību izmantošana nav obligāta, atstājot akcionāriem (dalībniekiem) iespēju pašiem lemt par piemērotāko risinājumu – atstāt revīzijas komitejas ievēlēšanu akcionāru (dalībnieku) sapulces kompetencē vai nodot to padomei. Neatkarīgi no tā, vai komiteju ievēlē akcionāru (dalībnieku) sapulce vai padome, revīzijas komiteja saglabā savu institucionālo un funkcionālo neatkarību no izpildinstitūcijām, un tās darbības principi nemainās. Ņemot vērā, ka padome darbojas sabiedrības (un visas tās akcionāru (dalībnieku)) interesēs kopumā, nevis atsevišķu akcionāru (dalībnieku) interesēs, revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošana padomei nerada risku tās neatkarībai. Revīzijas komiteja arī turpmāk darbojas neatkarīgi un ir atskaitās padomei (ja tāda nav izveidota – akcionāru sapulcei). Līdz ar to revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošana padomei neietekmē tās neatkarību, turklāt atvieglo pārvaldības procesu, koncentrējot ar revīzijas komitejas izveidi un uzraudzību saistītās funkcijas vienas institūcijas – padomes – ietvaros. Turklāt no korporatīvās pārvaldības viedokļa revīzijas komiteja ir padomes darba organizēšanai nepieciešama struktūra. Līdz ar to iespēja padomei ievēlēt revīzijas komiteju atbilst šādu komiteju lomai sabiedrības pārvaldības sistēmā un nostiprina šo pieeju praksē. Vienlaikus šāds regulējums var atvieglot akcionāru (dalībnieku) sapulces darbu un veicināt efektīvāku pārvaldības procesu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp akcionāru tiesībām un padomes funkcijām. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (ar grozījumiem) 39. pants nosaka revīzijas komitejas funkcionālo neatkarību- "(..) Lielākā daļa revīzijas komitejas locekļu ir neatkarīgi no revidētās struktūras.", bet nenosaka, ka komiteju var ievēlēt tikai akcionāru/dalībnieku sapulce.
Regulējums dažās citās valstīs.
Izvērtējot dažu citu valstu pieredzi, ir secināms, ka ne visos gadījumos revīzijas komiteju ievēlē akcionāru sapulcē. Ir arī virkne citu gadījumu (pēc publiski pieejamās informācijas), kad citās ES/EEZ dalībvalstīs komiteju var izveidot padome un/vai administratīvā struktūra ("The Board of Directors"), kā tas ir, piemēram, Beļģijā, Igaunijā, Spānijā un Francijā. Vācijā ir paredzēts, ka tikai tad, ja uzņēmumā nav uzraudzības vai administratīvās padomes, kur kādam no locekļiem ir pieredzi grāmatvedībā un kādam no locekļiem ir pieredze gada pārskatu auditā, tikai tad ir jāveido revīzijas komiteja, kuru ieceļ akcionāri.
Bulgārija.
Revīzijas komitejas locekļus ievēlē akcionāru vai dalībnieku kopsapulce. Priekšlikumus par revīzijas komitejas locekļu kandidātiem var izteikt pārvaldes padomes priekšsēdētājs, uzraudzības padomes priekšsēdētājs, direktoru padomes priekšsēdētājs vai uzņēmuma izpilddirektors. Bulgārijas Likuma par neatkarīgu finanšu revīziju un apliecinājuma deklarāciju par ilgtspēju 4. daļā ir aprakstīta revīzijas komitejas iecelšanas kārtība u.c. jautājumi (likums ir pieejams šeit: https://www.cposa.bg/media/igphqke2/%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D0%BE%D0%BD-%D0%B7%D0%B0-%D0%BD%D0%B5%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D1%81%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%8F-%D1%84%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BE%D0%B2-%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D1%82-%D0%B8-%D0%B8%D0%B7%D1%80%D0%B0%D0%B7%D1%8F%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B5%D1%82%D0%BE-%D0%BD%D0%B0-%D1%81%D0%B8%D0%B3%D1%83%D1%80%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82-%D0%BF%D0%BE-%D1%83%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B9%D1%87%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%82%D0%B0.pdf).
Beļģija.
Revīzijas komiteju var izveidot padome un/vai administratīvā struktūra ("The Board of Directors"). Uzņēmumu un asociāciju kodeksa (pieejams šeit: https://www.ibr-ire.be/docs/default-source/fr/Documents/actualites/nouveau-CSA/Nouveau-CSA-compilation-textes.pdf) 7:98 pants noteic, ka Direktoru padome var izveidot vienu vai vairākas padomdevējas komitejas. Tā nosaka to sastāvu un darbības mērķi. Savukārt minētā kodeksa 7:99 pants noteic, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas minētas 1:12. panta 2. punktā, to direktoru padomēs ir jāizveido revīzijas komiteja. § 2. Revīzijas komiteju veido direktoru padomes locekļi, kas nav izpilddirektori. Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs direktors. Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ieceļ komitejas locekļi. Revīzijas komitejas locekļiem ir kolektīva kompetence kontrolētā uzņēmuma darbības jomā. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir nepieciešamā pieredze grāmatvedībā un revīzijā.
Igaunija.
Revidentu darbības likuma (pieejams šeit: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/519112013001/consolide) 96. paragrāfs noteic, ka revīzijas komiteja ir padomdevēja institūcija, ko izveidojusi iestāde vai persona, kas ievēlējusi, apstiprinājusi vai iecēlusi savus locekļus, jautājumos, kas saistīti ar grāmatvedību, revīziju, risku pārvaldību, iekšējo kontroli un revīziju, uzraudzības īstenošanu un budžeta sagatavošanu, kā arī darbību likumību. Savukārt 97. paragrāfa pirmā daļa noteic, ka revīzijas komitejas locekļus ievēlē vai atsauc uzraudzības padome vai, ja tādas nav, augstākā vadības institūcija.
Slovākija.
Likumā par obligāto revīziju (pieejams šeit: https://www.slov-lex.sk/ezbierky/pravne-predpisy/SK/ZZ/2015/423/) 34.paragrāfa pirmajā daļā ir norādīts, ka revīzijas komitejā ir vismaz trīs locekļi, un to var izveidot kā atsevišķu komiteju vai kā direktoru padomes komiteju, vai kā uzraudzības institūcijas komiteju.
Francija.
Komerclikuma (pieejams šeit: https://www.legifrance.gouv.fr/codes/section_lc/LEGITEXT000005634379/LEGISCTA000032253606/#LEGISCTA000048535630) II. punktā ir norādīts, ka revīzijas komitejas sastāvu atkarībā no konkrētā gadījuma nosaka par administrēšanu vai uzraudzību atbildīgā institūcija. Tajā var iekļaut tikai uzņēmumā strādājošos par administrēšanu vai uzraudzību atbildīgās institūcijas locekļus, izņemot tos, kas veic vadības funkcijas.
Spānija.
Normatīvajā regulējumā (pieejams šeit: https://www.boe.es/buscar/act.php?id=BOE-A-2015-8147) 529. panta 1. punktā ir noteikts, ka revīzijas komiteju veido tikai direktoru padomes iecelti ne - izpilddirektori, no kuriem vismaz vairākums ir neatkarīgi direktori, un viens no viņiem tiek iecelts, ņemot vērā viņa zināšanas un pieredzi grāmatvedībā, revīzijā vai abās jomās.
Zviedrija.
Uzņēmumu likuma (pieejams šeit: https://www.riksdagen.se/sv/dokument-och-lagar/dokument/svensk-forfattningssamling/aktiebolagslag-2005551_sfs-2005-551/#K9) 49 "a" paragrāfā ir noteikts, ka SNS, kuras pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, direktoru padomei ir jābūt revīzijas komitejai (the board of directors shall have an audit committee). Komitejas locekļi nedrīkst būt sabiedrības darbinieki. Vismaz vienam loceklim ir jābūt pieredzei grāmatvedībā vai revīzijā. SNS var nolemt, ka direktoru padomei nebūs revīzijas komitejas, ar nosacījumu, ka direktoru padome pati pilda konkrētus uzdevumus,kas ir jāpilda revīzijas komitejai.
Ņemot vērā minēto, ir jāprecizē un jāpapildina FITL II1 nodaļā "Revīzijas komiteja" iekļautie atsevišķi nosacījumi.
Līdz ar to ir lietderīgi noteikt, ka SNS akcionāru/dalībnieku sapulce SNS revīzijas komitejas ievēlēšanu var deleģēt SNS padomei (ja tāda ir izveidota). Ja SNS revīzijas komiteju ieceltu padome, būtu iespējams efektīvāk novērtēt revīzijas komitejas sniegumu un mainīt tās sastāvu atbilstoši vērtējumam. Turklāt, akcionāru/dalībnieku sapulce ir dārgāka un sarežģītāka organizatoriski (sasaukšana, dokumentācija, reģistrācija, protokolēšana). Padomes sēdes ir biežākas un lētākas, tādēļ komitejas ievēlēšana padomes līmenī samazina administratīvās izmaksas. Izmaksu samazinājums rodas no administratīvo procesu vienkāršošanas, nevis ievēlēšanas mehānisma.
Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (ar grozījumiem) 39. panta 1. punktā ir norādīts revīzijas komitejas sastāvs: administratīvās struktūras locekļi bez izpildpilnvarām un/vai uzraudzības struktūras locekļi un/vai revidētās struktūras akcionāru pilnsapulcē iecelti locekļi vai attiecībā uz struktūru, kurai nav akcionāru, – līdzvērtīgas struktūras iecelti locekļi. No minētā uzskaitījuma var secināt, ka revīzijas komitejas locekļus var ievēlēt ne tikai akcionāru sapulcē, bet arī no padomes locekļu vidus, ja tiek nodrošināta Revīzijas komitejas locekļu neatkarība un atbilstoša kvalifikācija. Minētās direktīvas 39. panta 1. punkta nosacījumi ir pārņemti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.9 panta pirmajā daļā, tomēr tie šobrīd neparedz iespēju, ka SNS akcionāri (dalībnieki) SNS Revīzijas komitejas ievēlēšanu var deleģēt SNS padomei (ja tāda ir izveidota). Turklāt ievēlēšanas funkcijas nodošana padomei ir akcionāru/dalībnieku sapulces lēmums, tādējādi akcionāri/dalībnieki nezaudē kontroli - jo padome pati ir akcionāru/dalībnieku ievēlēta.
Revīzijas komitejas neatkarība.
Nosacījums, ka SNS akcionāru (dalībnieku) sapulcei ir tiesības deleģēt revīzijas komitejas ievēlēšanu padomei, paplašina normatīvajā regulējumā paredzēto izvēles brīvību. Vienlaikus norādāms, ka šādu tiesību izmantošana nav obligāta, atstājot akcionāriem (dalībniekiem) iespēju pašiem lemt par piemērotāko risinājumu – atstāt revīzijas komitejas ievēlēšanu akcionāru (dalībnieku) sapulces kompetencē vai nodot to padomei. Neatkarīgi no tā, vai komiteju ievēlē akcionāru (dalībnieku) sapulce vai padome, revīzijas komiteja saglabā savu institucionālo un funkcionālo neatkarību no izpildinstitūcijām, un tās darbības principi nemainās. Ņemot vērā, ka padome darbojas sabiedrības (un visas tās akcionāru (dalībnieku)) interesēs kopumā, nevis atsevišķu akcionāru (dalībnieku) interesēs, revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošana padomei nerada risku tās neatkarībai. Revīzijas komiteja arī turpmāk darbojas neatkarīgi un ir atskaitās padomei (ja tāda nav izveidota – akcionāru sapulcei). Līdz ar to revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošana padomei neietekmē tās neatkarību, turklāt atvieglo pārvaldības procesu, koncentrējot ar revīzijas komitejas izveidi un uzraudzību saistītās funkcijas vienas institūcijas – padomes – ietvaros. Turklāt no korporatīvās pārvaldības viedokļa revīzijas komiteja ir padomes darba organizēšanai nepieciešama struktūra. Līdz ar to iespēja padomei ievēlēt revīzijas komiteju atbilst šādu komiteju lomai sabiedrības pārvaldības sistēmā un nostiprina šo pieeju praksē. Vienlaikus šāds regulējums var atvieglot akcionāru (dalībnieku) sapulces darbu un veicināt efektīvāku pārvaldības procesu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp akcionāru tiesībām un padomes funkcijām. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (ar grozījumiem) 39. pants nosaka revīzijas komitejas funkcionālo neatkarību- "(..) Lielākā daļa revīzijas komitejas locekļu ir neatkarīgi no revidētās struktūras.", bet nenosaka, ka komiteju var ievēlēt tikai akcionāru/dalībnieku sapulce.
Regulējums dažās citās valstīs.
Izvērtējot dažu citu valstu pieredzi, ir secināms, ka ne visos gadījumos revīzijas komiteju ievēlē akcionāru sapulcē. Ir arī virkne citu gadījumu (pēc publiski pieejamās informācijas), kad citās ES/EEZ dalībvalstīs komiteju var izveidot padome un/vai administratīvā struktūra ("The Board of Directors"), kā tas ir, piemēram, Beļģijā, Igaunijā, Spānijā un Francijā. Vācijā ir paredzēts, ka tikai tad, ja uzņēmumā nav uzraudzības vai administratīvās padomes, kur kādam no locekļiem ir pieredzi grāmatvedībā un kādam no locekļiem ir pieredze gada pārskatu auditā, tikai tad ir jāveido revīzijas komiteja, kuru ieceļ akcionāri.
Bulgārija.
Revīzijas komitejas locekļus ievēlē akcionāru vai dalībnieku kopsapulce. Priekšlikumus par revīzijas komitejas locekļu kandidātiem var izteikt pārvaldes padomes priekšsēdētājs, uzraudzības padomes priekšsēdētājs, direktoru padomes priekšsēdētājs vai uzņēmuma izpilddirektors. Bulgārijas Likuma par neatkarīgu finanšu revīziju un apliecinājuma deklarāciju par ilgtspēju 4. daļā ir aprakstīta revīzijas komitejas iecelšanas kārtība u.c. jautājumi (likums ir pieejams šeit: https://www.cposa.bg/media/igphqke2/%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D0%BE%D0%BD-%D0%B7%D0%B0-%D0%BD%D0%B5%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D1%81%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%8F-%D1%84%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BE%D0%B2-%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D1%82-%D0%B8-%D0%B8%D0%B7%D1%80%D0%B0%D0%B7%D1%8F%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B5%D1%82%D0%BE-%D0%BD%D0%B0-%D1%81%D0%B8%D0%B3%D1%83%D1%80%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82-%D0%BF%D0%BE-%D1%83%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B9%D1%87%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%82%D0%B0.pdf).
Beļģija.
Revīzijas komiteju var izveidot padome un/vai administratīvā struktūra ("The Board of Directors"). Uzņēmumu un asociāciju kodeksa (pieejams šeit: https://www.ibr-ire.be/docs/default-source/fr/Documents/actualites/nouveau-CSA/Nouveau-CSA-compilation-textes.pdf) 7:98 pants noteic, ka Direktoru padome var izveidot vienu vai vairākas padomdevējas komitejas. Tā nosaka to sastāvu un darbības mērķi. Savukārt minētā kodeksa 7:99 pants noteic, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas minētas 1:12. panta 2. punktā, to direktoru padomēs ir jāizveido revīzijas komiteja. § 2. Revīzijas komiteju veido direktoru padomes locekļi, kas nav izpilddirektori. Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs direktors. Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ieceļ komitejas locekļi. Revīzijas komitejas locekļiem ir kolektīva kompetence kontrolētā uzņēmuma darbības jomā. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir nepieciešamā pieredze grāmatvedībā un revīzijā.
Igaunija.
Revidentu darbības likuma (pieejams šeit: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/519112013001/consolide) 96. paragrāfs noteic, ka revīzijas komiteja ir padomdevēja institūcija, ko izveidojusi iestāde vai persona, kas ievēlējusi, apstiprinājusi vai iecēlusi savus locekļus, jautājumos, kas saistīti ar grāmatvedību, revīziju, risku pārvaldību, iekšējo kontroli un revīziju, uzraudzības īstenošanu un budžeta sagatavošanu, kā arī darbību likumību. Savukārt 97. paragrāfa pirmā daļa noteic, ka revīzijas komitejas locekļus ievēlē vai atsauc uzraudzības padome vai, ja tādas nav, augstākā vadības institūcija.
Slovākija.
Likumā par obligāto revīziju (pieejams šeit: https://www.slov-lex.sk/ezbierky/pravne-predpisy/SK/ZZ/2015/423/) 34.paragrāfa pirmajā daļā ir norādīts, ka revīzijas komitejā ir vismaz trīs locekļi, un to var izveidot kā atsevišķu komiteju vai kā direktoru padomes komiteju, vai kā uzraudzības institūcijas komiteju.
Francija.
Komerclikuma (pieejams šeit: https://www.legifrance.gouv.fr/codes/section_lc/LEGITEXT000005634379/LEGISCTA000032253606/#LEGISCTA000048535630) II. punktā ir norādīts, ka revīzijas komitejas sastāvu atkarībā no konkrētā gadījuma nosaka par administrēšanu vai uzraudzību atbildīgā institūcija. Tajā var iekļaut tikai uzņēmumā strādājošos par administrēšanu vai uzraudzību atbildīgās institūcijas locekļus, izņemot tos, kas veic vadības funkcijas.
Spānija.
Normatīvajā regulējumā (pieejams šeit: https://www.boe.es/buscar/act.php?id=BOE-A-2015-8147) 529. panta 1. punktā ir noteikts, ka revīzijas komiteju veido tikai direktoru padomes iecelti ne - izpilddirektori, no kuriem vismaz vairākums ir neatkarīgi direktori, un viens no viņiem tiek iecelts, ņemot vērā viņa zināšanas un pieredzi grāmatvedībā, revīzijā vai abās jomās.
Zviedrija.
Uzņēmumu likuma (pieejams šeit: https://www.riksdagen.se/sv/dokument-och-lagar/dokument/svensk-forfattningssamling/aktiebolagslag-2005551_sfs-2005-551/#K9) 49 "a" paragrāfā ir noteikts, ka SNS, kuras pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, direktoru padomei ir jābūt revīzijas komitejai (the board of directors shall have an audit committee). Komitejas locekļi nedrīkst būt sabiedrības darbinieki. Vismaz vienam loceklim ir jābūt pieredzei grāmatvedībā vai revīzijā. SNS var nolemt, ka direktoru padomei nebūs revīzijas komitejas, ar nosacījumu, ka direktoru padome pati pilda konkrētus uzdevumus,kas ir jāpilda revīzijas komitejai.
Ņemot vērā minēto, ir jāprecizē un jāpapildina FITL II1 nodaļā "Revīzijas komiteja" iekļautie atsevišķi nosacījumi.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts FITL:
1) 55.4 panta pirmās daļas 1. punkts, izslēdzot nosacījumu, ka Revīzijas komitejai ir tiesības saņemt informāciju arī no kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir), jo šādu kapitālsabiedrības kontrolieru esamību kapitālsabiedrībā Komerclikums neparedz;
2) 55.6 panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot no tās nosacījumus par kapitālsabiedrības padomes ievēlēšanu, jo šīs padomes ievēlēšanas kārtība tiek detalizēti atrunāta ar grozījumiem 55.7 pantā;
3) 55.7 panta vairākās daļās tiek veikti grozījumi, lai tajās iestrādātu Revīzijas komitejas jauno ievēlēšanas kārtību. Minētais pants tiek papildināts ar 1.1 daļu, kurā tiek paredzēts, ka, ja kapitālsabiedrībai ir padome, kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) ir tiesīgi nodot šā panta pirmajā daļā paredzēto revīzijas komitejas ievēlēšanas funkciju padomei. Kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce lemj par revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošanu kapitālsabiedrības padomei ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru (dalībnieku) balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.
55.7 panta ceturtajā daļā (ja Revīzijas komiteju ievēlē akcionāru (dalībnieku) sapulcē) un 4.1 daļā (ja Revīzijas komiteju ievēlē kapitālsabiedrības padome) tiek noteikta atšķirīga balsošanas kārtība.
Lēmumi akcionāru (dalībnieku) sapulcē parasti tiek pieņemti ar vienkāršotu balsu vairākumu, bet īpaši lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu. Tā, piemēram, Komerclikuma 296. pants paredz kārtību, kādā ar kumulatīvajām vēlēšanām tiek ievēlēta padome – katrs akcionārs var izvirzīt kandidātu un balsis jāsadala starp izvirzītajiem kandidātiem, un tiek ievēlēti kandidāti ar lielāko balsu skaitu. Šāda īpaša balsošanas kārtība ir attiecināma tikai uz kapitālsabiedrības padomes vēlēšanām, lai aizsargātu mazākuma akcionārus.
55.7 panta 4.1 daļa ir precizēta, jo kopš 2023. gada ir spēkā izmaiņas Komerclikuma 291. pantā, kas paredz, ka padome ir institūcija, kura pārstāv sabiedrības intereses, nevis akcionāru intereses (agrāk Komerclikuma 291. pants paredzēja, ka kapitālsabiedrības padome pārstāv akcionāru intereses). Tādēļ kumulatīvās vēlēšanas, padomei balsojot par Revīzijas komitejas kandidātiem vienā balsojumā, vairs nav aktuālas, jo kapitālsabiedrības padomes locekļi nepārstāv katrs savu akcionāru, t.sk. mazākuma akcionāru, bet gan sabiedrību. Līdz ar to gadījumā, ja Revīzijas komiteju ievēlē kapitālsabiedrības padomē, tad balsošanas formāts ir parasts balsojumu, kādā parasti notiek lēmumu pieņemšana kapitālsabiedrības padomē, tas ir, pēc Komerclikuma 299. panta principiem, paredzot, ka kapitālsabiedrības padome Revīzijas komitejas locekļus ievēlē ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts citādi.
55.7 panta devītās daļas otrais teikums tiek precizēts. Šobrīd tas nosaka, ka jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Šis nosacījums tiek papildināts ar atrunu, ka šāda kārtība tiek piemērota tikai gadījumā, ja revīzijas komiteju ievēlē akcionāru dalībnieku sapulcē. Ir jāsaglabā šobrīd esošā kumulatīvā vēlēšanu kārtība, kas dod iespēju mazākuma akcionāriem iespēju panākt savu pārstāvniecību.
No 55.7 panta desmitās daļas pirmā teikuma tiek izslēgti vārdi "(izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli)", jo atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 109. panta piektajai daļai starp sabiedrības padomes locekli un sabiedrību pastāv pilnvarojuma līguma attiecības par padomes locekļa pienākumu izpildi, nevis darba tiesiskās attiecības, turklāt visiem revīzijas komitejas locekļiem, tai skaitā padomes locekļiem, piemērojams augstāks neatkarības no sabiedrības standarts;
4) 55.8 panta pirmā daļa tiek papildināta ar otru teikumu, kas normas skaidrībai ir pārcelts no 55.6 panta pirmās daļas un noteic, ka Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komitejas locekļi no sava vidus.
1) 55.4 panta pirmās daļas 1. punkts, izslēdzot nosacījumu, ka Revīzijas komitejai ir tiesības saņemt informāciju arī no kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir), jo šādu kapitālsabiedrības kontrolieru esamību kapitālsabiedrībā Komerclikums neparedz;
2) 55.6 panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot no tās nosacījumus par kapitālsabiedrības padomes ievēlēšanu, jo šīs padomes ievēlēšanas kārtība tiek detalizēti atrunāta ar grozījumiem 55.7 pantā;
3) 55.7 panta vairākās daļās tiek veikti grozījumi, lai tajās iestrādātu Revīzijas komitejas jauno ievēlēšanas kārtību. Minētais pants tiek papildināts ar 1.1 daļu, kurā tiek paredzēts, ka, ja kapitālsabiedrībai ir padome, kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) ir tiesīgi nodot šā panta pirmajā daļā paredzēto revīzijas komitejas ievēlēšanas funkciju padomei. Kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce lemj par revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošanu kapitālsabiedrības padomei ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru (dalībnieku) balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.
55.7 panta ceturtajā daļā (ja Revīzijas komiteju ievēlē akcionāru (dalībnieku) sapulcē) un 4.1 daļā (ja Revīzijas komiteju ievēlē kapitālsabiedrības padome) tiek noteikta atšķirīga balsošanas kārtība.
Lēmumi akcionāru (dalībnieku) sapulcē parasti tiek pieņemti ar vienkāršotu balsu vairākumu, bet īpaši lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu. Tā, piemēram, Komerclikuma 296. pants paredz kārtību, kādā ar kumulatīvajām vēlēšanām tiek ievēlēta padome – katrs akcionārs var izvirzīt kandidātu un balsis jāsadala starp izvirzītajiem kandidātiem, un tiek ievēlēti kandidāti ar lielāko balsu skaitu. Šāda īpaša balsošanas kārtība ir attiecināma tikai uz kapitālsabiedrības padomes vēlēšanām, lai aizsargātu mazākuma akcionārus.
55.7 panta 4.1 daļa ir precizēta, jo kopš 2023. gada ir spēkā izmaiņas Komerclikuma 291. pantā, kas paredz, ka padome ir institūcija, kura pārstāv sabiedrības intereses, nevis akcionāru intereses (agrāk Komerclikuma 291. pants paredzēja, ka kapitālsabiedrības padome pārstāv akcionāru intereses). Tādēļ kumulatīvās vēlēšanas, padomei balsojot par Revīzijas komitejas kandidātiem vienā balsojumā, vairs nav aktuālas, jo kapitālsabiedrības padomes locekļi nepārstāv katrs savu akcionāru, t.sk. mazākuma akcionāru, bet gan sabiedrību. Līdz ar to gadījumā, ja Revīzijas komiteju ievēlē kapitālsabiedrības padomē, tad balsošanas formāts ir parasts balsojumu, kādā parasti notiek lēmumu pieņemšana kapitālsabiedrības padomē, tas ir, pēc Komerclikuma 299. panta principiem, paredzot, ka kapitālsabiedrības padome Revīzijas komitejas locekļus ievēlē ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts citādi.
55.7 panta devītās daļas otrais teikums tiek precizēts. Šobrīd tas nosaka, ka jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Šis nosacījums tiek papildināts ar atrunu, ka šāda kārtība tiek piemērota tikai gadījumā, ja revīzijas komiteju ievēlē akcionāru dalībnieku sapulcē. Ir jāsaglabā šobrīd esošā kumulatīvā vēlēšanu kārtība, kas dod iespēju mazākuma akcionāriem iespēju panākt savu pārstāvniecību.
No 55.7 panta desmitās daļas pirmā teikuma tiek izslēgti vārdi "(izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli)", jo atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 109. panta piektajai daļai starp sabiedrības padomes locekli un sabiedrību pastāv pilnvarojuma līguma attiecības par padomes locekļa pienākumu izpildi, nevis darba tiesiskās attiecības, turklāt visiem revīzijas komitejas locekļiem, tai skaitā padomes locekļiem, piemērojams augstāks neatkarības no sabiedrības standarts;
4) 55.8 panta pirmā daļa tiek papildināta ar otru teikumu, kas normas skaidrībai ir pārcelts no 55.6 panta pirmās daļas un noteic, ka Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komitejas locekļi no sava vidus.
Problēmas apraksts
Šobrīd 55.6 pantā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības Revīzijas komitejas priekšsēdētājs un revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja viņam nepastāv vai pēdējo triju gadu laikā nav pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību. Tāpat minētajā pantā ir paredzēts, ka par kapitālsabiedrības Revīzijas komitejas locekli nedrīkst būt kapitālsabiedrības valdes loceklis, zvērināts revidents, kas kapitālsabiedrībai sniedz revīzijas pakalpojumu vai ir tai sniedzis šo pakalpojumu pēdējo triju gadu laikā pirms kandidēšanas uz revīzijas komitejas locekļa amatu, kapitālsabiedrības prokūrists vai komercpilnvarnieks.
Ņemot vērā to, ka šobrīd finanšu tirgū ir ierobežots speciālistu skaitu finanšu jomā, līdz ar to nopietni ierobežojot kapitālsabiedrības iespējas ievēlēt Revīzijas komitejā atbilstošus un kompetentus locekļus (savas jomas ekspertus), ir nepieciešams minēto gadu skaitu samazināt.
Ņemot vērā to, ka šobrīd finanšu tirgū ir ierobežots speciālistu skaitu finanšu jomā, līdz ar to nopietni ierobežojot kapitālsabiedrības iespējas ievēlēt Revīzijas komitejā atbilstošus un kompetentus locekļus (savas jomas ekspertus), ir nepieciešams minēto gadu skaitu samazināt.
Risinājuma apraksts
55.6 panta trešās daļas 2. punktā un piektās daļas 1. punktā vārds "triju" tiek aizstāts ar vārdu "divu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Korporatīvās pārvaldības konsultatīvo padomi un Latvijas Banku.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Revīzijas komitejas locekļu kandidāti
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs fiziskām personām.
Lai gan likumprojekts skar fiziskas personas, tas nerada tām jaunu vai papildu administratīvo slogu, jo netiek paredzēti jauni pienākumi, procedūras vai informācijas sniegšanas prasības.
Tiek samazināts ierobežojums prasībai attiecībā uz laika periodu (šobrīd noteiktais periods ir trīs gadi), kādā fiziskai personai, kura vēlas kandidēt uz Revīzijas komitejas locekļa amatu, ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību. Turpmāk, lai kandidētu uz Revīzijas komitejas locekļa amatu šai fiziskajai personai nedrīkstēs būt pēdējo divu gadu laikā pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību. Tātad fiziskajām personām (revīzijas komitejas locekļu kandidātiem) tiek mainīts tikai kvalifikācijas kritērijs – laika periods, kura laikā nedrīkst būt bijušas darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību, tiek samazināts no trīs uz diviem gadiem. Tas neprasa papildu dokumentu sagatavošanu, nepalielina laika patēriņu un nerada jaunus administratīvus pienākumus kandidātiem.
Nav kvantificējama administratīvā sloga izmaiņa atšķirībā no juridiskajām personām (kapitālsabiedrībām), kur konkrēti tiek samazinātas organizatoriskās, laika un finanšu izmaksas, fiziskajām personām nav identificējams izmērāms laika vai finanšu ietaupījums vai pieaugums.
Kandidēšanas process pēc būtības paliek tas pats – vienīgi paplašinās personu loks, kas drīkst kandidēt, taču tas nav administratīvais slogs normatīvā akta izpratnē.
Administratīvais slogs tiek vērtēts tikai tad, ja personai jāveic papildus darbības, jāsniedz informācija, jāiesniedz dokumenti, jāpatērē izmērāms laiks vai līdzekļi normatīvā regulējuma izpildei. Šajā gadījumā nekas no minētā fiziskām personām neiestājas.
Lai gan likumprojekts skar fiziskas personas, tas nerada tām jaunu vai papildu administratīvo slogu, jo netiek paredzēti jauni pienākumi, procedūras vai informācijas sniegšanas prasības.
Tiek samazināts ierobežojums prasībai attiecībā uz laika periodu (šobrīd noteiktais periods ir trīs gadi), kādā fiziskai personai, kura vēlas kandidēt uz Revīzijas komitejas locekļa amatu, ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību. Turpmāk, lai kandidētu uz Revīzijas komitejas locekļa amatu šai fiziskajai personai nedrīkstēs būt pēdējo divu gadu laikā pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību. Tātad fiziskajām personām (revīzijas komitejas locekļu kandidātiem) tiek mainīts tikai kvalifikācijas kritērijs – laika periods, kura laikā nedrīkst būt bijušas darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību, tiek samazināts no trīs uz diviem gadiem. Tas neprasa papildu dokumentu sagatavošanu, nepalielina laika patēriņu un nerada jaunus administratīvus pienākumus kandidātiem.
Nav kvantificējama administratīvā sloga izmaiņa atšķirībā no juridiskajām personām (kapitālsabiedrībām), kur konkrēti tiek samazinātas organizatoriskās, laika un finanšu izmaksas, fiziskajām personām nav identificējams izmērāms laika vai finanšu ietaupījums vai pieaugums.
Kandidēšanas process pēc būtības paliek tas pats – vienīgi paplašinās personu loks, kas drīkst kandidēt, taču tas nav administratīvais slogs normatīvā akta izpratnē.
Administratīvais slogs tiek vērtēts tikai tad, ja personai jāveic papildus darbības, jāsniedz informācija, jāiesniedz dokumenti, jāpatērē izmērāms laiks vai līdzekļi normatīvā regulējuma izpildei. Šajā gadījumā nekas no minētā fiziskām personām neiestājas.
Juridiskās personas
- FITL subjekti (kapitālsabiedrības)
Ietekmes apraksts
FITL subjektiem (kapitālsabiedrībām), kuriem ir pienākums izveidot Revīzijas komiteju, būs iespēja izvēlēties, vai šo Revīzijas komiteju ievēlēs kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē vai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) nodos Revīzijas komitejas ievēlēšanas funkciju kapitālsabiedrības padomei.
Lai ilustrētu potenciālo ietekmi, tiek izmantota hipotētiska izmaksu aplēse, kas balstīta uz anotācijas 1. sadaļas 1.3. daļā minētā viena SNS (kas revīzijas komitejas apkalpošanai tērē virs 50 000 - 80 000 euro gadā) reālu izmaksu struktūru. Tā nav uzskatāma par vispārinošu rādītāju visā tirgū, bet sniedz reprezentatīvu priekšstatu par izmaksu samazinājuma kārtību struktūrās ar līdzīgu darbības mērogu un procesiem.
Šī ietekmes aplēse attiecas uz vidējiem un lieliem SNS. Mazo SNS situācija netiek analizēta, jo FITL tiem jau šobrīd pieļauj iespēju revīzijas komitejas funkcijas uzticēt padomei, un līdz ar to šī grozījuma ietekme uz viņu administratīvo slogu ir nebūtiska.
Šā brīža situācija:
SNS revīzijas komitejas sēdes notiek aptuveni 10 reizes gadā, turklāt notiek pastāvīga komunikācija starp sēdēm (darba kārtību saskaņošana, dokumentu precizēšana, informācijas aprites koordinācija).
Padome un revīzijas komiteja autonomi veido sēžu darba kārtības, kas bieži nozīmē, ka līdzīga informācija jāgatavo, jāizskata un jāziņo divos kanālos (revīzijas komitejā un padomē). Tas rada šī procesu dublēšanos. Apkalpošanā tiek iesaistīts sekretariāts, finanšu un atbilstības speciālisti, iekšējais audits, risku vadība un valde.
Daļā SNS revīzijas komitejās darbojas vairāki locekļi, kas nav padomes locekļi, un kuriem tiek nodrošināta atsevišķa atlīdzība.
Hipotētiskā SNS izmaksu struktūra (gadā):
- Revīzijas komitejas sekretariāts: aptuveni 20 tūkstoši euro;
- Viena revīzijas komitejas locekļa atlīdzība ir līdz 20 tūkstošiem euro gadā;
- Speciālistu iesaiste (finanšu, iekšējais audits, atbilstība, risku vadība u.c.): 25–40 tūkstoši euro;
- Valdes laiks: 5–10 tūkstoši euro;
- Tiešie izdevumi (komandējumi, mācības u.c., saistīti ar revīzijas komiteju): 1–2 tūkstoši euro (atsevišķos gados var būt lielāki);
- Revīzijas komitejas locekļu atlase (tajā gadā, kad notiek konkurss): ~5 tūkstoši euro.
Kopējais administratīvais slogs (bez locekļu atlīdzībām) bāzes situācijā veido aptuveni 50–80 tūkstoši euro gadā.
Izmaiņas, ja revīzijas komiteju ievēlēs padome.
1) Ārējo komitejas locekļu īpatsvara samazinājums.
Ja revīzijas komitejas locekļus izvēlas padome, tiek veidota ciešāka saikne starp padomi un revīzijas komiteju, pamata sastāvu veidojot no padomes locekļiem un samazinot ārējo locekļu skaitu. Praktiskajā piemērā (augstāk) viena ārējā locekļa atlīdzība sasniedza līdz 20 tūkstošiem euro gadā. Izmaksas ievērojami samazinātos, ja tiktu samazināts tādu revīzijas komitejas locekļu skaits, kuri nav padomes locekļi. Ja revīzijas komitejas loceklis vienlaikus ir arī padomes loceklis, tad papildu izmaksas ir ļoti nelielas (mēs nemaksājam papildu atlīdzību tiem, kas ir padomē).
- Hipotētiskais ietaupījums: samazinot ārējo locekļu skaitu (piemēram, no 3 uz 1–2), ietaupījums ir 20–40 tūkstošiem euro gadā;
- Papildu efekts: ārējo locekļu atlases izmaksu biežums un apjoms samazinās (ap 5 tūkstošiem euro par locekli tajos gados, kad notiek atlase) — nav iekļauts pamataprēķinā, bet uzskatāms par papildu potenciālu ietaupījumu atsevišķos gados.
2) Dublējošo procesu un laika patēriņa samazinājums.
Vienotāka koordinācija ar padomi ļauj:
- samazināt sēžu skaitu un apjomu;
- apvienot/dalīt darba kārtības jautājumus, tos izskatot vienreiz (revīzijas komitejā vai padomē);
- mazināt paralēlo dokumentu sagatavošanu un atkārtoto ziņošanu.
Praktiskajā piemērā (augstāk) sekretariāta + speciālistu + valdes laika izmaksas kopā veidoja ~50–70 tūkstošus euro gadā.
Hipotētiskā ietaupījuma amplitūda: 30–50% no minētā apjoma, t.i., ~15–35 tūkstoši euro gadā (atsevišķos gadījumos iespējams līdz 60%, t.i., ~30–42 tūkstoši euro).
3) Akcionāru sapulces sasaukšanas izmaksu novēršana.
Ja bija gadījumi, kad akcionāru sapulce atsevišķi tika sasaukta tikai revīzijas komitejas ievēlēšanai, tad izmaksas veidoja ~1–2 tūkstošus euro gadā. Tās var tikt novērstas, ja revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcija tiek nodota padomei.
Kopējais hipotētiskais administratīvā sloga samazinājums.
Apvienojot augstāk 1. punktā minēto ārējo locekļu atlīdzību samazinājumu (20–40 tūkstoši euro) un augstāk 2. punktā norādīto laika patēriņa samazinājumu (15–35 tūkstoši euro, augstākā gadījumā līdz 30–42 tūkstošiem euro), ietaupījuma intervāls lielāka mēroga SNS ir ~35–75 tūkstoši euro gadā,
atkarībā no revīzijas komitejas sastāva (ārējo locekļu īpatsvara) un sasniegtā koordinācijas efektivitātes līmeņa.
Jānorāda, ka mazāks administratīvais slogs nav primāri saistīts ar formālo ievēlēšanas procedūru, bet gan ar revīzijas komitejas atrašanos uzņēmuma pārvaldības struktūrā (vienota koordinācija ar padomi, kopēja darba kārtības plānošana, mazāks dokumentu dublējums, optimizēts sēžu grafiks).
Jaunus atbilstības pienākumus likumprojekts neparedz.
Lai ilustrētu potenciālo ietekmi, tiek izmantota hipotētiska izmaksu aplēse, kas balstīta uz anotācijas 1. sadaļas 1.3. daļā minētā viena SNS (kas revīzijas komitejas apkalpošanai tērē virs 50 000 - 80 000 euro gadā) reālu izmaksu struktūru. Tā nav uzskatāma par vispārinošu rādītāju visā tirgū, bet sniedz reprezentatīvu priekšstatu par izmaksu samazinājuma kārtību struktūrās ar līdzīgu darbības mērogu un procesiem.
Šī ietekmes aplēse attiecas uz vidējiem un lieliem SNS. Mazo SNS situācija netiek analizēta, jo FITL tiem jau šobrīd pieļauj iespēju revīzijas komitejas funkcijas uzticēt padomei, un līdz ar to šī grozījuma ietekme uz viņu administratīvo slogu ir nebūtiska.
Šā brīža situācija:
SNS revīzijas komitejas sēdes notiek aptuveni 10 reizes gadā, turklāt notiek pastāvīga komunikācija starp sēdēm (darba kārtību saskaņošana, dokumentu precizēšana, informācijas aprites koordinācija).
Padome un revīzijas komiteja autonomi veido sēžu darba kārtības, kas bieži nozīmē, ka līdzīga informācija jāgatavo, jāizskata un jāziņo divos kanālos (revīzijas komitejā un padomē). Tas rada šī procesu dublēšanos. Apkalpošanā tiek iesaistīts sekretariāts, finanšu un atbilstības speciālisti, iekšējais audits, risku vadība un valde.
Daļā SNS revīzijas komitejās darbojas vairāki locekļi, kas nav padomes locekļi, un kuriem tiek nodrošināta atsevišķa atlīdzība.
Hipotētiskā SNS izmaksu struktūra (gadā):
- Revīzijas komitejas sekretariāts: aptuveni 20 tūkstoši euro;
- Viena revīzijas komitejas locekļa atlīdzība ir līdz 20 tūkstošiem euro gadā;
- Speciālistu iesaiste (finanšu, iekšējais audits, atbilstība, risku vadība u.c.): 25–40 tūkstoši euro;
- Valdes laiks: 5–10 tūkstoši euro;
- Tiešie izdevumi (komandējumi, mācības u.c., saistīti ar revīzijas komiteju): 1–2 tūkstoši euro (atsevišķos gados var būt lielāki);
- Revīzijas komitejas locekļu atlase (tajā gadā, kad notiek konkurss): ~5 tūkstoši euro.
Kopējais administratīvais slogs (bez locekļu atlīdzībām) bāzes situācijā veido aptuveni 50–80 tūkstoši euro gadā.
Izmaiņas, ja revīzijas komiteju ievēlēs padome.
1) Ārējo komitejas locekļu īpatsvara samazinājums.
Ja revīzijas komitejas locekļus izvēlas padome, tiek veidota ciešāka saikne starp padomi un revīzijas komiteju, pamata sastāvu veidojot no padomes locekļiem un samazinot ārējo locekļu skaitu. Praktiskajā piemērā (augstāk) viena ārējā locekļa atlīdzība sasniedza līdz 20 tūkstošiem euro gadā. Izmaksas ievērojami samazinātos, ja tiktu samazināts tādu revīzijas komitejas locekļu skaits, kuri nav padomes locekļi. Ja revīzijas komitejas loceklis vienlaikus ir arī padomes loceklis, tad papildu izmaksas ir ļoti nelielas (mēs nemaksājam papildu atlīdzību tiem, kas ir padomē).
- Hipotētiskais ietaupījums: samazinot ārējo locekļu skaitu (piemēram, no 3 uz 1–2), ietaupījums ir 20–40 tūkstošiem euro gadā;
- Papildu efekts: ārējo locekļu atlases izmaksu biežums un apjoms samazinās (ap 5 tūkstošiem euro par locekli tajos gados, kad notiek atlase) — nav iekļauts pamataprēķinā, bet uzskatāms par papildu potenciālu ietaupījumu atsevišķos gados.
2) Dublējošo procesu un laika patēriņa samazinājums.
Vienotāka koordinācija ar padomi ļauj:
- samazināt sēžu skaitu un apjomu;
- apvienot/dalīt darba kārtības jautājumus, tos izskatot vienreiz (revīzijas komitejā vai padomē);
- mazināt paralēlo dokumentu sagatavošanu un atkārtoto ziņošanu.
Praktiskajā piemērā (augstāk) sekretariāta + speciālistu + valdes laika izmaksas kopā veidoja ~50–70 tūkstošus euro gadā.
Hipotētiskā ietaupījuma amplitūda: 30–50% no minētā apjoma, t.i., ~15–35 tūkstoši euro gadā (atsevišķos gadījumos iespējams līdz 60%, t.i., ~30–42 tūkstoši euro).
3) Akcionāru sapulces sasaukšanas izmaksu novēršana.
Ja bija gadījumi, kad akcionāru sapulce atsevišķi tika sasaukta tikai revīzijas komitejas ievēlēšanai, tad izmaksas veidoja ~1–2 tūkstošus euro gadā. Tās var tikt novērstas, ja revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcija tiek nodota padomei.
Kopējais hipotētiskais administratīvā sloga samazinājums.
Apvienojot augstāk 1. punktā minēto ārējo locekļu atlīdzību samazinājumu (20–40 tūkstoši euro) un augstāk 2. punktā norādīto laika patēriņa samazinājumu (15–35 tūkstoši euro, augstākā gadījumā līdz 30–42 tūkstošiem euro), ietaupījuma intervāls lielāka mēroga SNS ir ~35–75 tūkstoši euro gadā,
atkarībā no revīzijas komitejas sastāva (ārējo locekļu īpatsvara) un sasniegtā koordinācijas efektivitātes līmeņa.
Jānorāda, ka mazāks administratīvais slogs nav primāri saistīts ar formālo ievēlēšanas procedūru, bet gan ar revīzijas komitejas atrašanos uzņēmuma pārvaldības struktūrā (vienota koordinācija ar padomi, kopēja darba kārtības plānošana, mazāks dokumentu dublējums, optimizēts sēžu grafiks).
Jaunus atbilstības pienākumus likumprojekts neparedz.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
FITL subjekti (kapitālsabiedrības)
samazinās
Vērtības nozīme:
15,10
15,10
3 643,00
3643,00
1
1
1
1
-55 009,30
Balstīts uz anotācijas 2. sadaļā "Ietekmes aprakstā" minēto administratīvā sloga samazinājumu (dublēto procesu mazināšana un ārējo locekļu samazinājums). Ietaupījuma stundas aprēķinātas, izmantojot Eurostat/CSP stundas darbaspēka izmaksas — 15,1 euro/h.
Izmaksas uz vienu FITL subjektu (juridisko personu) ir šādas:
Administratīvo izmaksu aprēķins. Anotācijā norādīts ietaupījums: 15 000 – 35 000 euro/gadā. Šis ietaupījumus tiek pārveidots stundās:
Stundas = Izmaksas / Stundas likme (15,1 euro/h — Eurostat faktiskās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2024. gadā).
Pieņemot vidējo ietaupījumu: 25 000 euro / 15.1 euro/h = 1 656 h/gadā
Ārējo komitejas locekļu atlīdzība.
Anotācijā norādīta 20 000 – 40 000 euro/gadā.
Pieņemot vidējo: 30 000 euro / 15.1 euro/h = 1 987 h/gadā.
Kopējais vidējais ietaupījums stundās uz vienu FITL subjektu (juridisko personu) ir 1 656 h + 1 987 h = 3 643 h gadā.
Kopējās izmaksas naudas izteiksmē.
Ja izmanto vidējo summu no anotācijas (35–75 tūkst. euro ir vidēji 55 000 euro).
Administratīvo izmaksu samazinājums ir 55 000 euro/gadā uz vienu FITL subjektu (juridisko personu), kas sakrīt ar stundās iegūto aprēķinu:
3 643 h × 15.1 euro/h = 55 024 euro.
Kopā
-55 009,30
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02006L0043-20240109
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK
Apraksts
Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu obligāto revīziju, ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja tāds ir sagatavots) apliecinājuma uzdevuma veikšanu, kā arī nosacījumus SNS Revīzijas komitejas izveidošanai un darbībai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (ar grozījumiem) 39. panta 1. punktā ir norādīts, ka Revīzijas komiteja ir vai nu atsevišķa komiteja, vai revidētās struktūras administratīvās struktūras vai uzraudzības struktūras komiteja. Tās sastāvā ietilpst revidētās struktūras administratīvās struktūras locekļi bez izpildpilnvarām un/vai uzraudzības struktūras locekļi un/vai revidētās struktūras akcionāru pilnsapulcē iecelti locekļi vai attiecībā uz struktūru, kurai nav akcionāru, – līdzvērtīgas struktūras iecelti locekļi. No minētā uzskaitījuma var secināt, ka revīzijas komitejas locekļus var ievēlēt ne tikai akcionāru sapulcē, bet arī no padomes locekļu vidus, ja tiek nodrošināta revīzijas komitejas locekļu neatkarība un atbilstoša kvalifikācija. Latvija šo iespēju izmanto, šajā likumprojektā paredzot, ka kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) var nodot Revīzijas komitejas ievēlēšanas tiesības kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota). Minētās direktīvas 39. panta 1. punkta nosacījumi jau ir pārņemti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.9 panta pirmajā daļā, tomēr tie šobrīd neparedz iespēju, ka SNS akcionāri (dalībnieki) SNS Revīzijas komitejas ievēlēšanu var deleģēt SNS padomei (ja tāda ir izveidota).
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrija, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/5ea4c00f-a2f5-4e4c-9bb5-479a6ed06b89/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts un tā anotācija tika izsludināti TAP portālā sabiedrības līdzdalībai (publiskajai apspriešanai) laika periodā no 2026. gada 8. janvāra līdz 2026. gada 22. janvārim. Viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Likumprojekts tika nosūtīts atzinuma sniegšanai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (turpmāk - LZRA).
LZRA iebilst grozījumiem Finanšu instrumentu likumā, kas saistīti ar grozījumu izdarīšanu likuma 55.3 pantā, 55.4 panta pirmās daļas 3.punktā, 55.5 pantā un 55.7 pantā.
Iebildums pamatots ar šādu apsvērumu. Komerclikuma 291.pants noteic, ka padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses. Padomes funkcijās ietilpst valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī atalgojuma noteikšana valdes locekļiem un valdes darbības uzraudzība. Padome uzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem. Padomes uzdevums ir izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par sabiedrības peļņas izlietošanu, kā arī sastādīt ziņojumu par tiem.
Kā redzams no Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvas 2006/43/EK (2006.gada 17.maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK 39.panta revīzijas komiteja ir neatkarīga institūcija.
Ņemot vērā, ka no 2023. gada 1. jūlija padome pārstāv sabiedrības, nevis akcionāru intereses, tiesību piešķiršana padomei ievēlēt revīzijas komiteju būtiski apdraud revīzijas komitejas neatkarību un objektivitāti.
Tāpat LZRA saskaņā ar FITL 55.7 panta pirmo dalu revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 96. panta pirmo daļu gada pārskatu apstiprina atbilstoši attiecīgo juridisko personu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Komerclikuma 269. panta pirmā dala noteic, ka lēmumu par kārtējā gada pārskata apstiprināšanu pieņem akcionāru sapulce. Analoģisks regulējums ir iekļauts kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondu, kuri dibināti kā komercsabiedrības, darbību regulējošos normatīvajos aktos. Tādējādi atbilstoši normatīvajam regulējumam vismaz reizi gadā sabiedrībai ir pienākums sasaukt dalībnieku vai akcionāru sapulci, lai apstiprinātu gada pārskatu. Minētās sapulces laikā ir iespējams arī ievēlēt revīzijas komiteju, tādējādi arguments par nesamērīgu slogu ir vērtējams kritiski.
Pie anotācijas sadaļas "Problēmas apraksts", teikuma daļas "kuru uzturēšanai SNS ir jāveic arī ievērojami izdevumi" LZRA norāda, ka nav saprotams, kā samazināsies izdevumi gadījumā, ja revīzijas komiteju ievēlēs padome, nevis akcionāru sapulce. Pie kam, ja revīzijas komiteju ievēlē akcionāru sapulce, balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, taču, ja to dara padome - balsošana notiek par katru revīzijas komitejas locekļa kandidātu atsevišķi. Bez tam likumprojekts paredz ari rupju mazākuma akcionāru tiesību aizskārumu, jo līdzšinējais regulējums paredz, ka kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu, taču ar grozījumiem šī tiesība tiek ierobežota, jo gadījumā, ja revīzijas komiteju ievēlēs padomes, kapitālsabiedrības akcionāriem šīs tiesības tiks liegtas.
LZRA izteiktie iebildumi tika izvērtēti un ņemti vērā. Attiecīgi ir precizēts likumprojekts, izslēdzot no tā sākotnēji paredzētos grozījumus FITL 55.3 pantā, 55.4 panta pirmās daļas 3.punktā un 55.5 pantā, kā arī anotācijā ir iekļauts papildu pamatojums pārējiem grozījumiem.
Precizētais likumprojekts tika nosūtīts LZRA atzinuma sniegšanai. LZRA saskaņoja precizēto likumprojektu bez iebildumiem un priekšlikumiem.
LZRA iebilst grozījumiem Finanšu instrumentu likumā, kas saistīti ar grozījumu izdarīšanu likuma 55.3 pantā, 55.4 panta pirmās daļas 3.punktā, 55.5 pantā un 55.7 pantā.
Iebildums pamatots ar šādu apsvērumu. Komerclikuma 291.pants noteic, ka padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses. Padomes funkcijās ietilpst valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī atalgojuma noteikšana valdes locekļiem un valdes darbības uzraudzība. Padome uzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem. Padomes uzdevums ir izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par sabiedrības peļņas izlietošanu, kā arī sastādīt ziņojumu par tiem.
Kā redzams no Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvas 2006/43/EK (2006.gada 17.maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK 39.panta revīzijas komiteja ir neatkarīga institūcija.
Ņemot vērā, ka no 2023. gada 1. jūlija padome pārstāv sabiedrības, nevis akcionāru intereses, tiesību piešķiršana padomei ievēlēt revīzijas komiteju būtiski apdraud revīzijas komitejas neatkarību un objektivitāti.
Tāpat LZRA saskaņā ar FITL 55.7 panta pirmo dalu revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 96. panta pirmo daļu gada pārskatu apstiprina atbilstoši attiecīgo juridisko personu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Komerclikuma 269. panta pirmā dala noteic, ka lēmumu par kārtējā gada pārskata apstiprināšanu pieņem akcionāru sapulce. Analoģisks regulējums ir iekļauts kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondu, kuri dibināti kā komercsabiedrības, darbību regulējošos normatīvajos aktos. Tādējādi atbilstoši normatīvajam regulējumam vismaz reizi gadā sabiedrībai ir pienākums sasaukt dalībnieku vai akcionāru sapulci, lai apstiprinātu gada pārskatu. Minētās sapulces laikā ir iespējams arī ievēlēt revīzijas komiteju, tādējādi arguments par nesamērīgu slogu ir vērtējams kritiski.
Pie anotācijas sadaļas "Problēmas apraksts", teikuma daļas "kuru uzturēšanai SNS ir jāveic arī ievērojami izdevumi" LZRA norāda, ka nav saprotams, kā samazināsies izdevumi gadījumā, ja revīzijas komiteju ievēlēs padome, nevis akcionāru sapulce. Pie kam, ja revīzijas komiteju ievēlē akcionāru sapulce, balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, taču, ja to dara padome - balsošana notiek par katru revīzijas komitejas locekļa kandidātu atsevišķi. Bez tam likumprojekts paredz ari rupju mazākuma akcionāru tiesību aizskārumu, jo līdzšinējais regulējums paredz, ka kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu, taču ar grozījumiem šī tiesība tiek ierobežota, jo gadījumā, ja revīzijas komiteju ievēlēs padomes, kapitālsabiedrības akcionāriem šīs tiesības tiks liegtas.
LZRA izteiktie iebildumi tika izvērtēti un ņemti vērā. Attiecīgi ir precizēts likumprojekts, izslēdzot no tā sākotnēji paredzētos grozījumus FITL 55.3 pantā, 55.4 panta pirmās daļas 3.punktā un 55.5 pantā, kā arī anotācijā ir iekļauts papildu pamatojums pārējiem grozījumiem.
Precizētais likumprojekts tika nosūtīts LZRA atzinuma sniegšanai. LZRA saskaņoja precizēto likumprojektu bez iebildumiem un priekšlikumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi