Anotācija (ex-ante)

24-TA-2230: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finansējuma piešķiršanu Lestenes muzeja pārbūvei 2024. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu ir Latvijas kultūrvēsturiskā matojuma daļa, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Lestene”, piesaistot valsts pašvaldības un ziedotāju finansējumu, 2022. gadā uzsākusi Lestenes Brāļu kapu muzeja pārbūvi. Darbus plānots pabeigt 2025. gada 1. ceturksnī, galarezultātā izveidojot mūsdienīgu piemiņas muzeju Otrā pasaules kara notikumiem Kurzemē.
Lestenes Brāļu kapu memoriāls ir valsts nozīmes piemiņas vieta visiem Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem, kā arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ideju par Otrā pasaules karā kritušo leģionāru piemiņas vietas ierīkošanu Lestenē ierosināja bijušais leģionārs Andrejs Apsītis. 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts tādu izveidot. 1998. gadā tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai. Tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārbedīšana notika 1998. gada 8. maijā. Šobrīd Lestenē ir pārapbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas, savukārt uz kapu plāksnēm iegravēti aptuveni 11 000 kritušo leģionāru vārdu.
Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 2000. gada 26. maijā un tā izveide notikusi gan par valsts, gan pašvaldības un privātpersonu līdzekļiem. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 2003. gada 27. septembrī. Tā uzturēšana notiek par Tukuma novada pašvaldības līdzekļiem. Iecerētais muzeja būvniecības projekts paredz izveidot gan jaunu ekspozīciju, kas stāsta gan par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā - Kurzemes cietoksnī un Lestenē, kuru papildinās bunkurs, radot priekšstatu par latviešu kareivju dzīvi kara apstākļos, gan piedāvāt saieta - pulcēšanās telpas zem jumta kapus apmeklējošajām grupām ikdienā un dažādu pasākumu norises laikā. Jaunais muzejs būs piemērots apmeklējumam arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē”, kura mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis Padomju Savienība un Vācija prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos. Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība, kā arī noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Likums paredz, ka arī valsts var piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.
2023. gada 15. septembrī tika noslēgta Vienošanās par sadarbību ar Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”, Aizsardzības ministriju un Latvijas Kara muzeju. Vienošanās mērķis ir veicināt un attīstīt patriotismu Latvijas sabiedrībā, kalpošanas ideālu sabiedrības interesēs un stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Līdzēji apņēmās iespēju un kompetences ietvaros, ievērojot normatīvo aktu prasības, kopīgi sadarboties, veicot šādus pasākumus: pēc nepieciešamības nodrošināt savstarpēju praktisku palīdzību un kopīgu dalību piemiņas un izglītības pasākumu organizēšanā Lestenes Brāļu kapu memoriālā; sniegt atbalstu Latviešu karavīru memoriāla izveidē, tādējādi saglabājot vēstures liecības; sniegt atbalstu jaunas vēstures ekspozīcijas izveidē, izvietojot to Latviešu karavīru memoriāla telpās.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka topošais Lestenes muzejs būs nozīmīgs Latvijas militāri politiskās vēstures liecību turētājs, kā arī tā ekspozīcija varēs kalpot kā stāstījuma vieta par Otrā pasaules kara beigu posma norisēm Latvijas teritorijā.  
Latvijas Kara muzejs līdz šim ir sadarbojies ar Lestenes muzeja un Brāļu kapu ansambļa veidotājiem un uzturētājiem, sniedzot informatīvi metodisko atbalstu, kā arī ir atvērti priekšlikumiem un idejām par palīdzību, kas ir nepieciešama no Latvijas Kara muzeja, topošā Lestenes muzeja ekspozīcijas veidošanā.
Aizsardzības ministrija, izvērtējot pašvaldības lūgumu, kā arī, lai saglabātu militārās vēstures liecības, ir lēmusi piešķirt Tukuma novada pašvaldībai minimāli nepieciešamo finansējumu 2024. gadā jeb 175 000 EUR Lestenes muzeja pārbūvei 2024. gadā, kas ļautu paveikt visus darbus un vēlāk to tālāk attīstītu.
Par piešķirto finansējumu Lestenes memoriāla muzeja ēkai tiktu uzlikts jumta segums, ielikti logi, durvis un paveikti citi būvdarbi, kas ļautu paveikt visus darbus, lai to vēlāk tālāk attīstītu, turpinot remontdarbus iekštelpās un veidojot iecerēto ekspozīciju. 
Lestenes Brāļu kapu memoriāla tapšanā pašvaldība jau daudzus gadus ir ieguldījusi gan savus, gan ziedotāju, gan dažādu ministriju līdzekļus, kā arī piesaistījusi citus finansētājus, ko plāno darīt arī turpmāk.
Līdz šodienai pašvaldība jau ir ieguldījusi muzeja būvniecībā 375 000 EUR, piesaistītie ziedojumi – 80 000 EUR. 2024. gada budžetā pašvaldībai ieplānoti vēl 171 000 EUR un piesaistīti ziedojumi 60 000 EUR. Ja pašvaldība šogad saņems valsts atbalstu 175 000 EUR apmērā, tā varēs paveikt plānoto.

 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Aizsardzības ministrijai noslēgt vienošanos ar Tukuma novada pašvaldību par Lestenes muzeja pārbūvi 2024. gadā, paredzot piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli un nosakot, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši plānotajam ir atbildīga Tukuma novada pašvaldība.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Tukuma novada pašvaldībai nepieciešams valsts atbalsts, lai valsts kultūras piemineklī – Lestenes Brāļu kapu memoriālā izveidotu muzeju, kas kļūst par nozīmīgu Latvijas kultūrvietu sabiedrības, jo īpaši jaunatnes patriotisma audzināšanas vietu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbalstīt Aizsardzības ministrijas finansējuma piešķiršanu 175 000 EUR apjomā Tukuma novada pašvaldībai Lestenes muzeja pārbūvei 2024. gadā.
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projekta  izpilde 2024. gadā tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas programmai 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, veicot pārdali ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.
 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi