Anotācija

Eiropas Komisija ir piedāvājusi risinājumus pārtikas nodrošinājuma problēmai. Viens no Eiropas Komisijas risinājumiem paredz dalībvalstīm iespēju atkāpties no nosacījumiem par zaļināšanas maksājumu, tā dodot iespēju palielināt kopējo aramzemes platību, kas pieejama pārtikas un barības nodrošināšanai attiecībā uz papuvē atstātu zemi.  
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, (turpmāk – regula Nr. 1307/2013) III sadaļas 3. nodaļā ir paredzēts maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm. Minētās prakses ietver kultūraugu dažādošanu saskaņā ar minētās regulas 43. panta 2. punkta "a" apakšpunktu un ekoloģiski nozīmīgas platības saskaņā ar 43. panta 2. punkta "c" apakšpunktu. Sīkāki noteikumi par minētajām praksēm ir izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/20142 3. nodaļā.
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkts noteic, ka kultūraugu dažādošanas nolūkos papuvē atstāta zeme uzskaites vajadzībām tiek uzskatīta par tādu kultūraugu platību, kas ir atšķirīgi no stiebrzālēm vai citiem lopbarības zālaugiem. Tas nozīmē, ka zemi, kura ir noganīta vai no kuras ražošanas vajadzībām ir novākta raža, nevar uzskatīt par papuvē atstātu zemi.
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas "a" apakšpunktā noteikts, ka papuvē atstātas zemes platības var uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgām platībām, kurām kopā arī ar citiem elementiem ir jāveido 5% no saimniecības aramzemes. Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punktā noteikts, ka lauksaimnieciskā ražošana nedrīkst notikt, un minētās regulas 45. panta 10.b punktā noteikts, ka ir aizliegts izmantot augu aizsardzības līdzekļus papuvē atstātā zemē, kas uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu platību.
Šīs papuvē atstātas platības joprojām ir augkopībai piemērotas aramzemes platības, ko var nekavējoties izmantot pārtikas un lopbarības ražošanai. Tāpēc, lai mazinātu ar Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas pasaules pārtikas apgādē un lai lauksaimnieki pēc iespējas vairāk varētu izmantot savas pieejamās platības pārtikas ražošanai un dzīvnieku barošanai, Eiropas Komisijas 2022. gada 3. marta Īstenošanas lēmums, ar ko atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 paredz attiecībā uz dažu tādu nosacījumu īstenošanu, kuri saistīti ar zaļināšanas maksājumu par 2022. pieprasījumu gadu  (C(2022) 1875 final), (turpmāk – Komisijas lēmums) paredz iespēju dalībvalstīm atļaut 2022. pieprasījumu gadā atkāpties no nosacījumiem par zaļināšanas maksājumu, tostarp augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, attiecībā uz papuvē atstātu zemi, par kuru ir paziņots, ka tā atbilst kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības prasībām.
Papuves Latvijā pēdējos gados tiek izveidotas gandrīz 60 tūkst. ha platībā, 2021.gadā bija deklarēti 58 386 ha papuves, tostarp kā ekoloģiskas nozīmes platības – 27 817 ha.

Lai dotu lauksaimniekiem iespēju paplašināt kultūraugu audzēšanai pārtikai un lopbarībai atvēlētās platības 2022. gadā, ir jānodrošina atkāpes no zaļināšanas maksājuma prasībām, paredzot, ka tās papuves platības, kuras ir noganītas vai no kurām ražošanas vajadzībām ir novākta raža vai kuras ir izmantotas kultūraugu audzēšanai, tiek uzskatītas par atšķirīga kultūrauga aizņemtu platību, lai nodrošinātu kultūraugu dažādošanas prasību, un tiek uzskatītas par ekoloģiski nozīmīgu platību, pieļaujot arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanu šajās papuves platībās.
Komisijas lēmuma latviešu versijā tiek lietota terminoloģija: “vai tā ir iekultivēta”, kas nozīmē, ka papuves platības var tikt izmantotas kultūraugu audzēšanai, ko apliecina arī Komisijas skaidrojumi. Līdz ar to noteikumu projektā tiek izmantots formulējums, kas nepārprotamāk izskaidro terminoloģijas “vai tā ir iekultivēta” nozīmi.
Tam paredzēts jauns kultūrauga kods, lai lauksaimnieki varētu deklarēt papuves, kas tiek izmantotas ražošanas vajadzībām.
Komisijas lēmuma 2. pantā noteikts, ka dalībvalstij 21 dienas laikā no Komisijas lēmuma paziņošanas dienas  ir jāpieņem lēmums par atkāpes piemērošanu un saskaņā ar 3.pantu septiņu dienu laikā jāinformē Komisiju.  Lēmums Latvijā īstenot Komisijas lēmumā paredzētās atkāpēs ir pieņemts š.g. 5.aprīlī ar Zemkopības ministrijas vadības apspriedes protokollēmumu Nr.11 Par atkāpēm no zaļināšanas maksājuma nosacījumu piemērošanas 2022. gadā attiecībā uz papuves platībām. Līdz ar to Zemkopības ministrijai līdz š.g. 11.aprīlim ieskaitot ir jāpaziņo Komisijai lēmums. Un saskaņā ar Komisijas lēmuma 3.pantu  līdz 2022. gada 15. decembrim tiks iesniegta informācija par  to saimniecību un hektāru skaitu, uz kuriem attiecinātas ar šo noteikumu projektu noteiktās atkāpes.