Anotācija (ex-ante)

24-TA-2634: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par augšņu klasifikāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 8. punktā doto uzdevumu

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par augšņu klasifikāciju" (turpmāk - Projekts) ietvertais regulējums nosaka vienotu Latvijas augšņu klasifikācijas sistēmu.
Vienota augšņu klasifikācijas sistēma sniegs ieguldījumu lauksaimniecības resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, augsnes un zemes resursu efektīvā pārvaldībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijā oficiālā līmenī šobrīd nav noteikta neviena augšņu klasifikācijas sistēma pēc kuras strādātu visas ar to iesaistītās personas. Latvijā šobrīd tiek lietotas divas augšņu klasifikācijas sistēmas – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Zemes ierīcības projektēšanas institūta “Zemesprojekts” (1987) un Latvijas Augsnes zinātnes biedrības (2009) izstrādātās klasifikācijas. Abas minētā augšņu klasifikācijas veidotas, balstoties uz augsnes ģenētiskiem principiem. Taksonus izdala un augsnes grupē atbilstoši procesiem un stadijām, kas dominē konkrētās augsnes veidošanās procesā un attīstībā, kā arī vadoties no augsnes īpašībām. Galvenā atšķirība starp augšņu klasifikācijām – biedrības izstrādātajā klasifikācijā ietvertas visas Latvijā sastopamās augsnes un definēti precīzāki augšņu taksonu izdalīšanas kritēriji. Paralēli nacionālajai augšņu klasifikācijai pastāv arī starptautiski lietotā augšņu klasifikācijas sistēma (turpmāk – PAK) (World Reference Base for Soil Resources), kas balstās uz augsnes diagnostikas horizontiem, bet nav paredzēta kā aizstājējs nacionālajām augsnes klasifikācijām, detalizācijas līmeņa un tvēruma dēļ.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ka Latvijā pastāv vairākas nacionālās augšņu klasifikācijas sistēmas, kā arī starptautiskais augšņu klasifikators (turpmāk - WRB) un to, ka Latvijā nav noteikts, kura no augšņu klasifikācijas sistēmām būtu jālieto gan izglītības, gan zinātniskajos pētījumos bieži vien rodas problēmas datu interpretācijā, jo starp klasifikācijas sistēmām pastāv atšķirības. Īpaši problemātiska ir Latvijas datu savietojamība ar starptautiski un it sevišķi Eiropas Savienībā lietotajām sistēmām un formātiem.

Latvijas augšņu klasifikācijas shēma sastāv no trīs galvenajiem taksonomiskajiem līmeņiem: klases, tipa (pamatkategorija) un apakštipa, kas ir savstarpēji pakārtoti. Latvijas augšņu kartēs parasti tiek attēlots augšņu apakštips. Augšņu apvienojums klasēs ir balstīts uz augsnes mitruma režīmu, t. i., ūdens daudzuma un veidu (higroskopiskais, plēvīšu, kapilārais, brīvais) dinamiku gada laikā augsnes slānī, kurā izvietojas galvenā augu sakņu masa. Ar to saprot nokrišņu iekļūšanu augsnē (infiltrāciju), vertikālās un horizontālās pārvietošanās raksturu un dinamiku, kā arī ūdens iztvaikošanu atmosfērā un patēriņu ar augiem un citiem procesiem. Attiecīgi PAK šādu pieeju pamatā neizmanto, vai arī izmanto tikai daļēji.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu izveidojušos situāciju ar Projektā ietverto regulējumu nepieciešams noteikt vienotu Latvijas augšņu klasifikācijas sistēmu, kuru izmantotu visas ar to iesaistītās personas. Realizējot Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” atjaunināta un ar starptautisko Pasaules augšņu klasifikatora klasifikāciju saskaņota nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma.
Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei. Tā kā augšņu kartēšanas gaitā ir paredzēts izmantot tādu augšņu dalījumu un uzskaiti, lai Latvijas dati būtu savietojami ar starptautiski un it sevišķi Eiropas Savienībā lietotajām sistēmām un formātiem, tad līdzšinējās iepriekš lietotās Latvijas augšņu klasifikācijas ir modificētas. Jaunais variants cenšas rast maksimālu kompromisu starp Latvijas augšņu klasifikāciju, kādu lietoja iepriekšējā augšņu kartēšanas gaitā (1960. – 1992. gadā) un, kas atspoguļojas esošajās augšņu kartēs, kā arī PAK.
Ir izstrādāti norādījumi (vadlīnijas) augšņu diagnostikai un aprakstīšanai, kas rada priekšnoteikumus, lai aprakstīto augsni varētu klasificēt gan pēc Latvijas Augšņu klasifikatora 2023, gan arī atbilstoši starptautiskajam, un Eiropas Savienībā pieņemtajam PAK klasifikatoram.
Noteikumu projektā 1. pielikumā iekļauts Augsnes tipu un apakštipu iedalījums. Kopā klasifikāciju veido divi līmeņi, kas tiek iedalīti 12 augšņu tipos un 68 apakštipos.
Noteikumu projektā 2. pielikumā iekļauti Augsnes tipu un augsnes apakštipu noteikšanas kritēriji.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

2023. gada Latvijas augšņu klasifikators, ko izstrādāja vadošie augsnes zinātnieki un uz kā balstīta Projekta klasifikācija, izstrādāts realizējot Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” 1.aktivitāti – Uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas datu pilnveidošana lauksaimniecības zemē, izstrādājot Nacionālās augsnes klasifikācijas sistēmu. https://www.zm.gov.lv/lv/media/13137/download?attachment .

Augšņu klasifikācija tiks izmantota augsnes kartēšanas procesā un iegūtie dati par augsnes kartēšanu tiks reģistrēti un uzturēti Augšņu informācijas sistēmā, kas ir daļa no Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas. Tādējādi Zemkopības ministrijai ir nepieciešama aktīva loma/atbildība šajā procesā, lai nodrošinātu, ka dati tiek interpretēti un izmantoti atbilstoši lauksaimniecības politikai un vajadzībām. Pamatojoties uz minēto un Zemkopības ministrijas kompetenci lauksaimniecības resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, Zemkopības ministrijai jābūt atbildīgajai iestādei par Projektu un tajā ietverto normu skaidrošanu. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija iesaistās kā līdzatbildīgā iestāde par projektā ietverto normu skaidrošanu.
Papildus paredzama arī iesaiste no klimatneitralitātes stratēģijas un pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna izstrādes atbildīgās institūcijas. Jo Eiropā līdz 2050. gadam plānots sasniegt uzstādītos stratēģiskos mērķus saistībā ar klimatneitralitātes sasniegšanu (zaļais kurss). Saistībā ar Eiropas zaļo kursu no katras Eiropas Savienības (ES) valsts ir nepieciešams saņemt starptautiski atzītu informāciju par augsnēm.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei. Paredzams, ka tālāk to izmantos lauksaimnieki un agronomi, augsnes zinātnieki, ģeogrāfi un vides pētnieki. Speciālisti, kas strādā ar klimata pārmaiņu ietekmi, ūdens resursu apsaimniekošanu un augsnes degradācijas novēršanu. Lauksaimniecības politikas veidotāji kā arī izglītības iestādes.
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei. Paredzams, ka tālāk to izmantos lauksaimnieki un agronomi, augsnes zinātnieki, ģeogrāfi un vides pētnieki. Speciālisti, kas strādā ar klimata pārmaiņu ietekmi, ūdens resursu apsaimniekošanu un augsnes degradācijas novēršanu. Lauksaimniecības politikas veidotāji kā arī izglītības iestādes.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Noteikumi par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un Augsnes informācijas sistēmas izveidošanu (24-TA-2620)

Pamatojums un apraksts
Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

4.2. Cita informācija

Projekts saistīts ar tiesību aktu projektu - Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un Augsnes informācijas sistēmas izveidošanu”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts zemes dienests, Zemkopības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ace612b2-45d0-4ad5-b86b-d17b77019c35

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, sniedzot viedokli par Noteikumu projektu tā izstrādes stadijā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumos Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" iekļauto regulējumu. Sabiedrības līdzdalības procesā netika saņemti iebildumi / priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts augu aizsardzības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jaunā augšņu klasifikācija pirmšķietami sniegs iespēju pieņemt labākus lēmumus par zemes izmantošanu un vides aizsardzību.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi