Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 skaidrots, kas ir mēslojuma iestrādāšana augsnē, t. i., ka tā ir mēslošanas līdzekļa izkliedēšana uz augsnes, ienešana augsnē, to ievadot zem augsnes virskārtas vai sajaucot ar augsnes virskārtu, taču nav precīzas definīcijas terminam "izkliedēšana", bet definīcija ir nepieciešama, lai operatori (lauksaimnieki) izprastu secīgu rīcības algoritmu.

Noteikumu grozījumu projekta 1. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834  2. punktu ar jaunu 2.11. apakšpunktu, nosakot, ka izkliedēšana ir mēslošanas līdzekļa vienmērīga izkaisīšana uz augsnes virskārtas pirms tā iestrādes vai bez iestrādes, lai uzlabotu augsnes īpašības un veicinātu augu augšanu vai attīstību.

Lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju, operatoriem (lauksaimniekiem) ir noteikta virkne dažādu pienākumu. Uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, jāuzskaita un jādokumentē jebkuru iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu un uzskaites dokumentus jāuzglabā vismaz trīs gadus, bet nav noteikts, ko šī uzskaite ietver vai satur. Lai operatoriem veidotu vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām un veidotu konsekventu normatīvo aktu piemērošanu, veicot uzraudzību saskaņā ar noteikumu 11.1. apakšpunktu, ir nepieciešams noteikt minimālo dokumentu apjomu, kas nepieciešams kūtsmēslu un fermentācijas atlieku aprites uzskaitei saimniecībā.

Noteikumu grozījumu projekta 2. punkts paredz noteikumu Nr. 834 3.3.5. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators (lauksaimnieks) dokumentē un trīs gadus uzglabā informāciju par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 834 4. punktu, lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju, operators ievēro dažādas mēslošanas līdzekļu lietošanas prasības. Noteikumu Nr. 834 spēkā esošā redakcija nenosaka karbamīda (urīnvielas) obligātu iestrādi augsnē, bet, tā kā Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis 2022. gadā netika sasniegts, ir steidzami jāievieš jauni obligāti pasākumi, kurus īstenojot ir iespējams nodrošināt amonjaka emisijas samazināšanu. Karbamīds lauksaimniecībā tiek lietots pamatmēslojumā un papildmēslojumā. Pamatmēslojumā to lieto īsi pirms vasarāju sējas, izkliedējot un tūlīt iekultivējot augsnē vai izkliedējot un tūlīt iestrādājot reizē ar vasarāju sēju. Tā kā karbamīdā esošā slāpekļa forma ir ātri gaistoša, tad lauksaimnieks ir ieinteresēts  karbamīdu pēc iespējas ātrāk iestrādāt augsnē, lai nezaudētu ne slāpekli, ne gaidāmo ražu, ne saimniecības ienākumus. Nosakot obligātu karbamīda iestrādi augsnē, jāparedz gadījumi, kad iestrāde augsnē nav iespējama. Ja mēslojumu iestrādā augošos kultūraugos, daļa no tiem var aiziet bojā. Ziemāju papildmēslošanai parasti izmanto karbamīdu pavasarī, kad augsne ir vēsa un mitra, jo tas nodrošina karbamīdu saturošā amīda formas slāpekļa piesaisti augsnē un tā pakāpenisku pārveidošanos uz augiem uzņemamo slāpekļa nitrāta formu, pilnībā novēršot amonjaka zudumu.
Lai nodrošinātu ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - VAAD) katru gadu veic plānveida pārbaudes saimniecībās. Saimniecības pārbaudēm tiek atlasītas, ņemot vērā riskos balstītu pieeju. Pārbaudes laikā tiek skatīta arī lauku vēsture, kurā jānorāda visas veiktās darbības konkrētajā laukā, t.sk., arī mēslojuma lietošana. Saimniecībā uz vietas VAAD veic arī operatīvās pārbaudes, ja ir saņemta sūdzība par šīs saimniecības veiktajām darbībām. Operatīvās pārbaudes sastāda 10 % no kopējā pārbaužu skaita.
Pašlaik nav statistikas par zemes platību vai karbamīda daudzumu, kas netiek iestrādāts ziemāju platībās. Aprēķinot amonjaka emisijas, tiks ņemts vērā ekspertu vērtējums par karbamīda apjomu, kas tiks izmantots ziemājiem kā papildmēslojums un netiks augsnē iestrādāts. Kā eksperti tiks uzaicināti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji, kuri ikdienā konsultē lauksaimniekus, piedalās mēslošanas plānu sagatavošanā un pārzina lauksaimnieku izmantotās kultūraugu audzēšanas metodes. Tā kā informācija par neiestrādāto karbamīda apjomu būs nepieciešama 2027.gadā, aprēķinot amonjaka emisiju 2025.gadam, tiks risināts arī jautājums par informācijas iegūšanu no Centrālās statistikas pārvaldes vai VAAD.

Noteikumu grozījumu projekta 3. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 3. punktu, izsakot 3.5. apakšpunktu jaunā redakcijā, papildinot, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 834 6.4. un 6.4.1. apakšpunktā noteikta gan operatora precīza rīcība īpaši jutīgajās teritorijās, kad ir jāsagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plāns, gan tas, kāda satura informācija tajā ir jāiekļauj. Kopš 2023. gada ir sākusi darboties VAAD Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma (turpmāk – pārvaldības sistēma), kas dod iespēju šos kultūraugu mēslošanas plānus uzreiz gatavot pārvaldības sistēmā, tāpēc noteikumi Nr. 834 ir jāpapildina ar attiecīgo informāciju, jo tas operatoriem īpaši jutīgajās teritorijās turpmāk dotu izvēles iespējas, kā katram visērtākā veidā sagatavot nepieciešamo dokumentu.
Vienlaikus ir jāprecizē arī noteikumu Nr. 834 6.4.4. apakšpunkts, jo tikai tiem operatoriem, kuri kultūraugu mēslošanas plānu negatavos pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkums elektroniski ir jāiesniedz VAAD.  

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, grozījumu 4. punkts paredz noteikumu Nr. 834
1) 6.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē pārvaldības sistēmā, vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām; 
2) 6.4.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operatoram ir iespējams sagatavot katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā vai līdz šim ierastajā kartībā;
3) 6.4.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka tikai tie operatori, kas sagatavo mēslošanas plānu līdzšinējā kārtībā, nevis pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkumu turpina iesniegt VAAD elektroniski, kā tas darīts līdz šim.

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 noteikts, ka, tikai pamatojoties uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem, ko operatori iesniedz VAAD, informācija no tiem tiek uzturēta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzē par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām, tāpēc ir nepieciešams tehniski precizēt noteikumu Nr. 834 12. punktu, to saīsinot, jo operatoriem ir tiesības nepieciešamo informāciju ievadīt pārvaldības sistēmā. 

Noteikumu grozījumu projekta 6. punkts paredz noteikumu Nr. 834 12. punktu izteikt jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot atsauci uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem. 

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 nav noteikta precīza Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) kompetence. Līdz šim noteikumu Nr. 834 3.3.5. apakšpunktā iekļautās prasības kontrolēja gan VVD, gan VAAD, taču, pārskatot šo uzdevumu, ir secināts, ka nav nepieciešams, lai to dara abas iestādes paralēli un pietiek ar to, ka šo pārbaudi turpinās veikt tikai VAAD.

Noteikumu grozījumu projekta 8. punkts paredz noteikumu Nr. 834 15. punktu izteikt jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot atsauci uz 3.3.5. apakšpunktu.

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 19. punktā tiek precizēta atsauce uz ziņojuma ievietošanu Eionet centrālajā datu krātuvē. Iepriekš Nitrātu direktīvas ziņojums tika iesniegts šajā noteikumu punktā minētajā Eionet datu krātuvē, bet, tā kā no 2024. gada ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā Reportnet 3, punkta otrais teikums izteikts jaunā redakcijā.

Ar grozījuma projekta 10. punktu jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 834 19. punkts, precizējot, ka Zemkopības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija divu mēnešu laikā pēc saņemšanas izvērtē centra sagatavoto ziņojumu un sniedz komentārus. Centrs, ņemot vērā sniegtos komentārus, mēneša laikā precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai, kā arī ievieto centra tīmekļvietnē un Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā.

Tā kā noteikumu Nr. 834 21. punkts ir zaudējis aktualitāti, tas tiek svītrots.

Ar grozījumu projekta 11. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 834 21. punkts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" ar 2024. gada 1. jūliju ir reorganizētas Klimata un enerģētikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Klimata un enerģētikas ministrija ar minēto datumu pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu, 

Visā noteikumu Nr. 834 tekstā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek aizstāta ar Klimata un enerģētikas ministriju.