24-TA-730: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 11. panta otrās daļas 3. un 12. punktu un 18. panta otrās daļas 2. punktu, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1 91.§ 2. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk – noteikumi Nr. 834), lai precizētu nosacījumus par mēslošanas līdzekļu iestrādāšanu augsnē, operatora uzglabājamo informāciju par veiktajām darbībām ar mēslošanas līdzekļiem, mēslošanas plāna sagatavošanu un Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta kompetenci.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā ir spēkā 2020. gadā apstiprinātais "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam", kurā ietverti amonjaka emisiju samazinošie pasākumi, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (turpmāk – Direktīva 2016/2284) izvirzītos mērķus.
Latvija 2023. gada 16. novembrī ir saņēmusi Eiropas Komisijas argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā EK Nr. INFR(2022)2076. Tajā norādīts, ka Latvija saskaņā ar Direktīvas 2016/2284 prasībām nav izpildījusi amonjaka emisijas samazināšanas saistības gan 2020., gan 2021. gadam.
Pašlaik spēkā ir noteikumi Nr. 834, kuros noteiktas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un amonjaka emisijas ierobežošanai. Tāpat noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī to apsaimniekošanas kārtību.
Saskaņā ar valsts emisiju pārskatu par 1990.–2022. gadu Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis arī 2022. gadā netika sasniegts, tāpēc, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1 91.§ 2. punktā noteikto uzdevumu, Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM) līdz 2024. gada 1. augustam ir jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi noteikumos Nr. 834, tajos nosakot, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), tas ir jāiestrādā augsnē.
Latvija 2023. gada 16. novembrī ir saņēmusi Eiropas Komisijas argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā EK Nr. INFR(2022)2076. Tajā norādīts, ka Latvija saskaņā ar Direktīvas 2016/2284 prasībām nav izpildījusi amonjaka emisijas samazināšanas saistības gan 2020., gan 2021. gadam.
Pašlaik spēkā ir noteikumi Nr. 834, kuros noteiktas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un amonjaka emisijas ierobežošanai. Tāpat noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī to apsaimniekošanas kārtību.
Saskaņā ar valsts emisiju pārskatu par 1990.–2022. gadu Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis arī 2022. gadā netika sasniegts, tāpēc, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1 91.§ 2. punktā noteikto uzdevumu, Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM) līdz 2024. gada 1. augustam ir jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi noteikumos Nr. 834, tajos nosakot, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), tas ir jāiestrādā augsnē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 skaidrots, kas ir mēslojuma iestrādāšana augsnē, t. i., ka tā ir mēslošanas līdzekļa izkliedēšana uz augsnes, ienešana augsnē, to ievadot zem augsnes virskārtas vai sajaucot ar augsnes virskārtu, taču nav precīzas definīcijas terminam "izkliedēšana", bet definīcija ir nepieciešama, lai operatori (lauksaimnieki) izprastu secīgu rīcības algoritmu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 1. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 2. punktu ar jaunu 2.11. apakšpunktu, nosakot, ka izkliedēšana ir mēslošanas līdzekļa vienmērīga izkaisīšana uz augsnes virskārtas pirms tā iestrādes vai bez iestrādes, lai uzlabotu augsnes īpašības un veicinātu augu augšanu vai attīstību.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju, operatoriem (lauksaimniekiem) ir noteikta virkne dažādu pienākumu. Uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, jāuzskaita un jādokumentē jebkuru iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu un uzskaites dokumentus jāuzglabā vismaz trīs gadus, bet nav noteikts, ko šī uzskaite ietver vai satur. Lai operatoriem veidotu vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām un veidotu konsekventu normatīvo aktu piemērošanu, veicot uzraudzību saskaņā ar noteikumu 11.1. apakšpunktu, ir nepieciešams noteikt minimālo dokumentu apjomu, kas nepieciešams kūtsmēslu un fermentācijas atlieku aprites uzskaitei saimniecībā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 2. punkts paredz noteikumu Nr. 834 3.3.5. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators (lauksaimnieks) dokumentē un trīs gadus uzglabā informāciju par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 834 4. punktu, lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju, operators ievēro dažādas mēslošanas līdzekļu lietošanas prasības. Noteikumu Nr. 834 spēkā esošā redakcija nenosaka karbamīda (urīnvielas) obligātu iestrādi augsnē, bet, tā kā Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis 2022. gadā netika sasniegts, ir steidzami jāievieš jauni obligāti pasākumi, kurus īstenojot ir iespējams nodrošināt amonjaka emisijas samazināšanu. Karbamīds lauksaimniecībā tiek lietots pamatmēslojumā un papildmēslojumā. Pamatmēslojumā to lieto īsi pirms vasarāju sējas, izkliedējot un tūlīt iekultivējot augsnē vai izkliedējot un tūlīt iestrādājot reizē ar vasarāju sēju. Tā kā karbamīdā esošā slāpekļa forma ir ātri gaistoša, tad lauksaimnieks ir ieinteresēts karbamīdu pēc iespējas ātrāk iestrādāt augsnē, lai nezaudētu ne slāpekli, ne gaidāmo ražu, ne saimniecības ienākumus. Nosakot obligātu karbamīda iestrādi augsnē, jāparedz gadījumi, kad iestrāde augsnē nav iespējama. Ja mēslojumu iestrādā augošos kultūraugos, daļa no tiem var aiziet bojā. Ziemāju papildmēslošanai parasti izmanto karbamīdu pavasarī, kad augsne ir vēsa un mitra, jo tas nodrošina karbamīdu saturošā amīda formas slāpekļa piesaisti augsnē un tā pakāpenisku pārveidošanos uz augiem uzņemamo slāpekļa nitrāta formu, pilnībā novēršot amonjaka zudumu.
Lai nodrošinātu ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - VAAD) katru gadu veic plānveida pārbaudes saimniecībās. Saimniecības pārbaudēm tiek atlasītas, ņemot vērā riskos balstītu pieeju. Pārbaudes laikā tiek skatīta arī lauku vēsture, kurā jānorāda visas veiktās darbības konkrētajā laukā, t.sk., arī mēslojuma lietošana. Saimniecībā uz vietas VAAD veic arī operatīvās pārbaudes, ja ir saņemta sūdzība par šīs saimniecības veiktajām darbībām. Operatīvās pārbaudes sastāda 10 % no kopējā pārbaužu skaita.
Pašlaik nav statistikas par zemes platību vai karbamīda daudzumu, kas netiek iestrādāts ziemāju platībās. Aprēķinot amonjaka emisijas, tiks ņemts vērā ekspertu vērtējums par karbamīda apjomu, kas tiks izmantots ziemājiem kā papildmēslojums un netiks augsnē iestrādāts. Kā eksperti tiks uzaicināti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji, kuri ikdienā konsultē lauksaimniekus, piedalās mēslošanas plānu sagatavošanā un pārzina lauksaimnieku izmantotās kultūraugu audzēšanas metodes. Tā kā informācija par neiestrādāto karbamīda apjomu būs nepieciešama 2027.gadā, aprēķinot amonjaka emisiju 2025.gadam, tiks risināts arī jautājums par informācijas iegūšanu no Centrālās statistikas pārvaldes vai VAAD.
Lai nodrošinātu ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - VAAD) katru gadu veic plānveida pārbaudes saimniecībās. Saimniecības pārbaudēm tiek atlasītas, ņemot vērā riskos balstītu pieeju. Pārbaudes laikā tiek skatīta arī lauku vēsture, kurā jānorāda visas veiktās darbības konkrētajā laukā, t.sk., arī mēslojuma lietošana. Saimniecībā uz vietas VAAD veic arī operatīvās pārbaudes, ja ir saņemta sūdzība par šīs saimniecības veiktajām darbībām. Operatīvās pārbaudes sastāda 10 % no kopējā pārbaužu skaita.
Pašlaik nav statistikas par zemes platību vai karbamīda daudzumu, kas netiek iestrādāts ziemāju platībās. Aprēķinot amonjaka emisijas, tiks ņemts vērā ekspertu vērtējums par karbamīda apjomu, kas tiks izmantots ziemājiem kā papildmēslojums un netiks augsnē iestrādāts. Kā eksperti tiks uzaicināti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji, kuri ikdienā konsultē lauksaimniekus, piedalās mēslošanas plānu sagatavošanā un pārzina lauksaimnieku izmantotās kultūraugu audzēšanas metodes. Tā kā informācija par neiestrādāto karbamīda apjomu būs nepieciešama 2027.gadā, aprēķinot amonjaka emisiju 2025.gadam, tiks risināts arī jautājums par informācijas iegūšanu no Centrālās statistikas pārvaldes vai VAAD.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 3. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 3. punktu, izsakot 3.5. apakšpunktu jaunā redakcijā, papildinot, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.
Problēmas apraksts
Spēkā esošo noteikumu Nr. 834 6.4. un 6.4.1. apakšpunktā noteikta gan operatora precīza rīcība īpaši jutīgajās teritorijās, kad ir jāsagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plāns, gan tas, kāda satura informācija tajā ir jāiekļauj. Kopš 2023. gada ir sākusi darboties VAAD Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma (turpmāk – pārvaldības sistēma), kas dod iespēju šos kultūraugu mēslošanas plānus uzreiz gatavot pārvaldības sistēmā, tāpēc noteikumi Nr. 834 ir jāpapildina ar attiecīgo informāciju, jo tas operatoriem īpaši jutīgajās teritorijās turpmāk dotu izvēles iespējas, kā katram visērtākā veidā sagatavot nepieciešamo dokumentu.
Vienlaikus ir jāprecizē arī noteikumu Nr. 834 6.4.4. apakšpunkts, jo tikai tiem operatoriem, kuri kultūraugu mēslošanas plānu negatavos pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkums elektroniski ir jāiesniedz VAAD.
Vienlaikus ir jāprecizē arī noteikumu Nr. 834 6.4.4. apakšpunkts, jo tikai tiem operatoriem, kuri kultūraugu mēslošanas plānu negatavos pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkums elektroniski ir jāiesniedz VAAD.
Risinājuma apraksts
Lai atrisinātu konstatētās problēmas, grozījumu 4. punkts paredz noteikumu Nr. 834
1) 6.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē pārvaldības sistēmā, vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām;
2) 6.4.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operatoram ir iespējams sagatavot katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā vai līdz šim ierastajā kartībā;
3) 6.4.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka tikai tie operatori, kas sagatavo mēslošanas plānu līdzšinējā kārtībā, nevis pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkumu turpina iesniegt VAAD elektroniski, kā tas darīts līdz šim.
1) 6.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē pārvaldības sistēmā, vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām;
2) 6.4.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operatoram ir iespējams sagatavot katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā vai līdz šim ierastajā kartībā;
3) 6.4.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka tikai tie operatori, kas sagatavo mēslošanas plānu līdzšinējā kārtībā, nevis pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkumu turpina iesniegt VAAD elektroniski, kā tas darīts līdz šim.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 noteikts, ka, tikai pamatojoties uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem, ko operatori iesniedz VAAD, informācija no tiem tiek uzturēta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzē par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām, tāpēc ir nepieciešams tehniski precizēt noteikumu Nr. 834 12. punktu, to saīsinot, jo operatoriem ir tiesības nepieciešamo informāciju ievadīt pārvaldības sistēmā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 6. punkts paredz noteikumu Nr. 834 12. punktu izteikt jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot atsauci uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 nav noteikta precīza Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) kompetence. Līdz šim noteikumu Nr. 834 3.3.5. apakšpunktā iekļautās prasības kontrolēja gan VVD, gan VAAD, taču, pārskatot šo uzdevumu, ir secināts, ka nav nepieciešams, lai to dara abas iestādes paralēli un pietiek ar to, ka šo pārbaudi turpinās veikt tikai VAAD.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 8. punkts paredz noteikumu Nr. 834 15. punktu izteikt jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot atsauci uz 3.3.5. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 834 19. punktā tiek precizēta atsauce uz ziņojuma ievietošanu Eionet centrālajā datu krātuvē. Iepriekš Nitrātu direktīvas ziņojums tika iesniegts šajā noteikumu punktā minētajā Eionet datu krātuvē, bet, tā kā no 2024. gada ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā Reportnet 3, punkta otrais teikums izteikts jaunā redakcijā.
Risinājuma apraksts
Ar grozījuma projekta 10. punktu jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 834 19. punkts, precizējot, ka Zemkopības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija divu mēnešu laikā pēc saņemšanas izvērtē centra sagatavoto ziņojumu un sniedz komentārus. Centrs, ņemot vērā sniegtos komentārus, mēneša laikā precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai, kā arī ievieto centra tīmekļvietnē un Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā.
Problēmas apraksts
Tā kā noteikumu Nr. 834 21. punkts ir zaudējis aktualitāti, tas tiek svītrots.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumu projekta 11. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 834 21. punkts.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" ar 2024. gada 1. jūliju ir reorganizētas Klimata un enerģētikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Klimata un enerģētikas ministrija ar minēto datumu pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu,
Risinājuma apraksts
Visā noteikumu Nr. 834 tekstā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek aizstāta ar Klimata un enerģētikas ministriju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta 4.punkts paredz, ka operators mēslošanas plāna kopsavilkumu iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā tikai tad, ja viņš mēslošanas plānu gatavo saskaņā ar noteikumu 4.pielikuma I.nodaļu un lauku vēsture nav pieejama pārvaldības sistēmā. Tiem operatoriem, kas gatavo mēslošanas plānus pārvaldības sistēmā, samazināsies administratīvais slogs, jo mēslošanas plāna kopsavilkums Valsts augu aizsardzības dienestā nav jāiesniedz.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
-9,24
Lauksaimnieki
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto) valstī 2023.gadā bija 1537 euro.
1 stundas likme:
1537/166,33=9,24 euro
1,00
Saskaņā ar CSP datiem vidējais saimniecības izmērs ir 34,8 ha, laiks kopsavilkuma aizpildīšanai - 1 stunda
1
1
1
1
-9,24
Nav iespējams novērtēt operatoru skaitu, tādēļ novērtējums veikts pret 1 subjektu. Iespēja izmantot pārvaldības sistēmu samazinās administratīvās izmaksas.
Kopā
-9,24
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, biedrība "Latvijas Cūkaudzētāju asociācija"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/81769861-3e11-4993-a86b-9dd85ac0dd9c
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemts priekšlikums no SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" un tas tika ņemts vērā. Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" elektroniski iesūtīja divus priekšlikumus. Biedrībai tika sniegts skaidrojums, ka minētie priekšlikumi pēc būtības nav vērā ņemami.
Noteikumu projekta sagatavošanas laikā Zemkopības ministrija konsultējās ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", biedrībām "Latvijas Cūkaudzētāju asociācija", "Zemnieku saeima" un "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", VSIA "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Valsts vides dienestu un Valsts augu aizsardzības dienestu.
Sanāksmes tika organizētas attālināti tiešsaistē (25.03.2024., 09.04.2024., 18.04.2024., 19.04.2024.), lai apspriestu sagatavoto noteikumu projektu, kā arī saņemtu visu ieinteresēto pušu priekšlikumus un iebildumus un lai noteikumu projekts tiktu virzīts tālākai saskaņošanai.
Noteikumu projekta sagatavošanas laikā Zemkopības ministrija konsultējās ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", biedrībām "Latvijas Cūkaudzētāju asociācija", "Zemnieku saeima" un "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", VSIA "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Valsts vides dienestu un Valsts augu aizsardzības dienestu.
Sanāksmes tika organizētas attālināti tiešsaistē (25.03.2024., 09.04.2024., 18.04.2024., 19.04.2024.), lai apspriestu sagatavoto noteikumu projektu, kā arī saņemtu visu ieinteresēto pušu priekšlikumus un iebildumus un lai noteikumu projekts tiktu virzīts tālākai saskaņošanai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar šo noteikumu projektu tiks uzlabota lauksaimnieku saimniekošanas prakse, jo augsnē būs jāiestrādā karbamīds (urīnviela). Šādas izmaiņas veicinās amonjaka emisijas samazināšanos.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi