Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Mērķis ir noteikt ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi.
Noteikumu projekts saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Finansējuma piešķiršana kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai” (23-TA-1983).

Vispārējā kārtība

2023.gada 14.septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) un likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.219/Lp14, 22-TA-2256), ar ko tiek ieviests process, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Šis process paredz, ka patērētāji apvienojas patērētāju kolektīvajās prasības un to vārdā prasību ceļ kvalificētā institūcija, tā vietā, lai patērētāji celtu individuālas prasības tiesā saistībā ar kaitējuma atlīdzinājumu.
Patērētāju kolektīvo prasību tiesā var iesniegt tikai kvalificētā institūcija, kas ir apstiprināta noteiktā kārtībā. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) 4.pantā noteiktie kritēriji, kuriem jāatbilst iestādei, lai tā varētu kļūt par kvalificēto institūciju. Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai (ad hoc), apliecinot atbilstību visiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem kritērijiem. Šobrīd Latvijā šādam statusam teorētiski atbilst tikai viena patērētāju biedrība, taču nav izslēgts, ka nākotnē tādas var būt vairākas.
Tātad patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, kurām ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties uzraudzības un kontroles iestādē un par pārkāpuma novēršanu kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu vai tikai par kaitējuma atlīdzinājumu – tiesā.
Kolektīvās prasības gaitā kvalificētajai institūcijai radīsies izdevumi, kas saistīti ar patērētāju informēšanu. Tas ir paredzēts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 23.²⁶ un 26.²⁸ pantā, kur noteikts pienākums kvalificētajai institūcijai informēt patērētājus par kvalificētās institūcijas darbībām un prasības virzību. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.²¹ pants nosaka, ka kvalificētajai institūcijai jāpublicē informāciju, aicinot patērētājus pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Turklāt šāda pieteikšanās notiek divos posmos. Sākotnēji kvalificētā institūcija informē patērētājus, paziņojot par sagatavošanos patērētāju kolektīvās prasības celšanai, un aicina pieteikties. Savukārt tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, šāda iespēja tiks paredzēta gadījumā, ja kvalificētā institūcija vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, saņemot tiesas lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu. Šajā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.²⁷ pantā paredzēts, ka tiesas noteiktajā termiņā patērētājiem būs tiesības pieteikties dalībai patērētāju kolektīvās prasības lietā, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai. Attiecīgi kvalificētajai institūcijai ir jāorganizē otra patērētāju informēšanas kampaņa, atkārtoti aicinot patērētājus pievienoties kolektīvajai prasībai.
Kvalificētā institūcija pati izvēlās paziņošanas kanālus, kā aptvert pēc iespējas vairāk patērētājus, kurus varētu būt skāris komersanta pārkāpums. Kvalificētās institūcijas papildus var informēt patērētājus arī, piemēram, par nepieciešamību saglabāt pierādījumus.
Savukārt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nav noteikts pienākums informēt patērētājus saistībā ar kolektīvo prasību. Iespējams, ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam radīsies izdevumi saistībā ar patērētāju informēšanu, ja šāds pienākums tiks uzlikts ar tiesas lēmumu. Citos gadījumos ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam izdevumi par patērētāju informēšanu neradīsies - Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 23.²⁶ un 26.²⁸ pantā noteiktos pienākumu informēt patērētājus īstenos kvalificētā institūcija.
Izdevumu apmēru patērētāju informēšanai ir sarežģīti provizoriski aprēķināt, jo lietas apmērs un mērķa grupas var būt ļoti atšķirīgas. Informēšanas pasākumi var ietvert informāciju sociālajos medijos, publikācijas izdevumos vai pat radio un TV kampaņas. Šo izdevumu apmērs būs atkarīgs no patērētāju skaita, kas cietuši no pārkāpuma un šo patērētāju grupas - šīs grupas var būt dažādas, līdz ar to sasniedzamas atšķirīgos kanālos. Piemēram, ja pārkāpums ir skāris gados jaunākus patērētājus, labākais kanāls, kā viņus sasniegt, iespējams, ir sociālie mediji, piemēram, Facebook. Savukārt, ja no pārkāpuma ir cietuši vecāka gadagājuma cilvēki, piemērotāks kanāls varētu būt reklāma TV vai radio. Līdz ar to informēšanas izdevumu amplitūda var ļoti atšķirties, atkarībā no patērētāju grupas, kas cietusi no pārkāpuma un informēšanas kanāla, kas vislabāk piemērots šo patērētāju sasniegšanai.
Lai kolektīvajā prasībā iesaistītu iespējami vairāk cietušo patērētāju, tiks organizētas informēšanas kampaņas. Tajās ietilps publikācijas, radio/TV kampaņas, reklāma sociālajos medijos un citas aktivitātēm informācijas izplatīšanai. Nepieciešamos informēšanas pasākumus izvēlas atkarībā no cietušo patērētāju skaita un atbilstoši cietušajai patērētāju grupai. Būs nepieciešamas divas patērētāju informēšanas kampaņas (ņemot vērā, ka patērētājiem ir paredzētas divas pieteikšanās kārtas - pirms un pēc civillietas ierosināšanas). Kampaņa pirms civillietas ierosināšanas var būt salīdzinoši neliela, bet kampaņa pēc civillietas ierosināšanas var
būt ievērojami lielāka. 
Saskaņā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas sniegto informāciju, patērētāju informēšanas kampaņas izmaksas var veidoties no 500 līdz 2000 EUR, atkarībā no lietas apmēra, informēšanas veida un patērētāju skaita. Taču jārēķinās, ka būs nepieciešams organizēt divas informēšanas kampaņas – sagatavošanās posmā un pēc civillietas ierosināšanas, kad patērētājiem tiek dota atkārtota iespēja iestāties kolektīvajā prasībā. Divām informēšanas kampaņām aptuvenie izdevumi ir 4000 EUR.
Tāpat patērētāju informēšanas aktivitāšu efektīvai organizēšanai un īstenošanai būs nepieciešams algot reklāmas speciālistu, jo patērētāju biedrībai nav pietiekošu zināšanu un resursu, lai veidotu kvalitatīvu un efektīvu patērētāju informēšanas kampaņu, kas ir ļoti būtisks elements kolektīvajās prasībās. Ir nepieciešams sasniegt un apvienot kolektīvajā prasībā maksimāli lielu cietušo patērētāju loku, lai izvairītos no situācijas, kad pēc kolektīvās prasības noslēgšanās pie kvalificētās institūcijas vēršas patērētāji, kuri arī ir cietuši no konkrētā pārkāpuma, bet nebija informēti par iespēju iestāties kolektīvajā prasībā un ir nepieciešams celt vēl vienu kolektīvo prasību par to pašu pārkāpumu, bet ar citiem cietušajiem patērētājiem. Reklāmas speciālistam būs nepieciešamas aptuveni 132 stundas vidēji katrai kampaņai (divu kampaņu plāna sagatavošana (8 stundas vienam plānam); divu preses relīžu sagatavošanai katrai kampaņai (4 stundas vienai preses relīzei); informācijas izplatīšana un kampaņas aktivitāšu koordinēšana (50 stundas vidēji katrai kampaņai). Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, par 2023.gada martu profesijai "Reklāmas speciālists", kods 333935, likme ir 13,59 EUR stundā, līdz ar to izmaksas par reklāmas speciālista algošanu ir aptuveni 1794 EUR.
Tāpat, iespējams, saistībā ar patērētāju informēšanu potenciāli varētu rasties arī citi izdevumi, piemēram, izdevumi saistībā ar mājaslapas uzturēšanu, kurā jāpublicē informācija par kvalificētās institūcijas darbībām un kolektīvās prasības dalībnieki jāinformē par procesa virzību. Jāņem vērā, ka šie Ministru kabineta noteikumi nosaka maksimālo iespējamo summu, taču ne vienmēr informēšanas izdevumi būs šajā maksimālajā apmērā. Tomēr, ir jāparedz arī iespēja, ka kolektīvā prasība var būt plašāka, it īpaši kontekstā ar arvien plašāko e-komercijas attīstību, tādēļ var rasties nepieciešamība sasniegt patērētājus arī ārpus Latvijas robežām un šādā gadījumā informēšanas izdevumu apmērs var krietni pieaugt.
Ņemot vērā šos aprēķinus un iespējamos papildus izdevumus, optimālā summa, ko norādīt kā pamatotu maksimālo apmēru izdevumiem, kas kvalificētajai institūcijai var rasties saistībā ar patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības ietvaros, ir 10 000 EUR.
Savukārt, ņemot vērā, ka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam informēšanas pasākumi būs jāveic tikai tad, ja šāds pienākums tiks uzlikts ar tiesas nolēmumu, izdevumi būs nelieli (provizoriski tie varētu būt izdevumi par paziņojuma vai vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu atsevišķiem patērētājiem, kas ietvertu arī darbinieka atalgojumu un, piemēram, pasta izmaksas. Tomēr tas var būt arī e-pasts, īsziņa, papildu informācija rēķinā. Informēšanas kanālu izvēlas atbilstoši patērētāju grupai, kura jāsasniedz un atbilstoši situācijai). Turklāt informēšanas veids jāizvēlas tāds, lai izdevumi būtu ekonomiski pamatoti un vienlaikus sasniegtu mērķi. Tādēļ par pamatotu apmēru izdevumiem, kas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam var rasties saistībā ar patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības ietvaros, ir nosakāma atbilstoši informēšanas kampaņas izdevumu zemākajai robežai - maksimāli 500 EUR.
Tāpat tiesa var atzīt izdevumus par neatlīdzināmiem un tādā veidā otrai pusei netiks uzlikts pienākums šos izdevumus atlīdzināt.
Par neatlīdzināmiem izdevumiem ir uzskatāmi izdevumi, kas radušies saistībā ar patērētāju informēšanu ārpus konkrētās kolektīvās prasības, un izdevumi, kas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam radušies saistībā ar patērētāju informēšanu, un tam nebija uzlikti par pienākumu ar tiesas nolēmumu.
Tāpat par neatlīdzināmiem var tikt atzīti izdevumi, kas nav vērsti uz patērētāju sasniegšanu maksimāli efektīvā un vienlaikus ekonomiski pamatotā veidā. Patērētāju informēšanai jāizvēlas tādi līdzekļi un kanāli, kas maksimāli efektīvi var sasniegt plašu patērētāju loku, taču informēšanas līdzekļiem nav jābūt nepamatoti sadārdzinātiem - tiem ir jābūt vērstiem uz patērētāju sasniegšanu maksimāli efektīvā taču vienlaikus ekonomiski pamatotā veidā. Pretējā gadījumā, ja patērētāju sasniegšanai tiks izmantoti informēšanas pasākumi, kuri izmaksu ziņā ir daudz lielāki par informēšanas pasākumiem, kas sasniedz tādu pašu rezultātu un patērētāju loku, bet izmaksu ziņā ir ievērojami mazāki, šādi izdevumi ir uzskatāmi par neatlīdzināmiem. Efektīva patērētāju informēšana ir ļoti nozīmīga kolektīvo prasību kontekstā, taču šī iemesla dēļ nebūtu jāizvēlas dārgākie informēšanas pasākumi un kanāli, ja konkrēto patērētāju grupu tikpat efektīvi ir iespējams sasniegt ar izmaksu ziņā mazākiem informēšanas pasākumiem.

Nē

Šis regulējums skars visus Latvijas patērētājus, jo tiem tiks nodrošināts efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Patērētājiem būs iespēja iestāties kolektīvajā prasībā, lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu.

Patērētāju kolektīvās prasības ir process, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Ar šo regulējumu tiek veicināta patērētāju apvienošanās patērētāju kolektīvajās prasības, tā vietā, lai celtu individuālas prasības tiesā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, tas paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni attiecībā pret komersantu, jo patērētāju grupas labā darbojas kvalificētā institūcija, kurai ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Šāds regulējums veicinās arī komersantiem ievērot normatīvo aktu prasības un izvairīties no pārkāpumu veikšanas, ņemot vērā, ka par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, gan par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu tiesā.
Patērētāju kolektīvo prasību tiesiskais regulējums ietekmēs komersantus, jo paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu. Šobrīd nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.

Tāpat regulējums ietekmēs Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kuras vēlēsies kļūt par kvalificētajām institūcijām, un patērētājus, kas vēlēsies pieteikt dalību patērētāju kolektīvajā prasībā.
Regulējums ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī Civilprocesa likumā tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās prasības lietas izskatīšanas. 

Nē

Nē

Nē

-