21-TA-1407: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Informatīvais ziņojums "Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai" (2021.gada 23.novembra protokols Nr.76 40.§).
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Informatīvais ziņojums "Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai" (2021.gada 23.novembra protokols Nr.76 40.§).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicot papildus gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi kopā papildus nepieciešami 219 367 euro (skatīt anotācijas Pielikumu), tai skaitā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 192 865 euro apmērā un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Slimnīca "Ģintermuiža"” finansējumu 26 502 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Informatīvais ziņojums “Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai” (turpmāk – Ziņojums) tika izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas.
Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un nozares ekspertiem jau 2020. gada vasarā, ņemot vērā Latvijas ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas speciālistu prognozēto atkārtoto Covid-19 uzliesmojumu 2020. gada rudenī, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informāciju par novērotām tendencēm Covid-19 pandēmijas laikā un kumulatīvās incidences rādītājiem Eiropas valstīs, aprēķināja epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību un izstrādāja informatīvo ziņojumu “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” (apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdē (TA-1738)).
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā ir iesaistītas visas klīniskās universitātes slimnīcas, visas reģionālās slimnīcas, kā arī lielākā daļa III, II, I līmeņa slimnīcu un specializēto slimnīcu, kā arī Rīgas 1.slimnīca un Rīgas 2.slimnīca. 13.11.2021. jau 32 ārstniecības iestādes ir iesaistītas Covid-19 pacientu ārstēšanā un veselības aprūpē un tajās ir izvērstas 2258 Covid-19 pacientu gultas, kopējā Covid-19 gultu noslodze ir 56%. Vienlaikus minētajās ārstniecības iestādēs ir 339 IT gultas Covid-19 pacientiem, kopējā IT Covid-19 gultu noslodze ir 68%.
Saskaņā ar Slimību un profilakses centra tīmekļa vietnē pieejamo informāciju stacionēto Covid-19 pacientu skaits samazinās ļoti lēnām, pieaug pacientu skaits, kuri stacionāros ārstējas ar smagu slimības gaitu, kā arī nemazinās mirušo personu ar Covid-19 skaits, un pēdējo 7 dienu laikā (uz 13.11.2021.):
stacionēti 896 Covid-19 pacienti. 13.11.2021. stacionāros atrodas 1296 Covid-19 pacienti, no tiem 220 ar smagu slimības gaitu un mirušas 262 personas.
Arī jaunākās prognozes liecina, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits tuvākajās nedēļās strauji nemazināsies, savukārt mirstības radītāji varētu turpināt pieaugt.
Ņemot vērā minēto, ir būtiski nodrošināt, ka smagie Covid-19 pacienti tiek stacionēti augstāka līmeņa slimnīcās, kur ir pieejami atbilstoši resursi minēto pacientu ārstēšanai, bet stabilizētu Covid-19 pacientu ārstēšanas pabeigšana tiek īstenota zemāka līmeņa slimnīcās gan Rīgā un Pierīgā, gan Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur ir augstākais saslimstības rādītājs Latvijā. Vienlaikus klīniskās universitātes slimnīcas ir vērsušas uzmanību uz to, ka šobrīd Covid-19 pacienti stacionārā nokļūst ar smagu veselības stāvokli. Tādējādi pacientiem ir ilgāks laiks jāpavada augstāka līmeņa slimnīcās, saņemot sākotnējo ārstēšanu, kā arī salīdzinoši ilgs laiks būs nepieciešams ārstēšanas pabeigšanai zemāka līmeņa ārstniecības iestādē, kur pacienti varētu atrasties sākot no pāris nedēļām līdz pāris mēnešiem.
Līdz ar to nepieciešams īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas slimnīcas, kas uzņem Covid-19 pacientus, tai skaitā stabilizētus Covid-19 pacientus ārstēšanas pabeigšanai, atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai par gultu izvēršanu Covid-19 pacientu ārstēšanai (informācija sniegta Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai” (turpmāk – Ziņojums)), ir nodrošinātas ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un inventāru, kas nepieciešams pacientu aprūpei, tai skaitā medicīniskā skābekļa terapijas nodrošināšanai, kas ir būtiska Covid-19 pacientu ārstēšanai, īpaši pacientiem ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus atzīmējams, ka jaunu gultu (papildus jau iepriekš Ziņojumā sniegtajam) izvēršana nav paredzēta, kā arī, ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un prognozes, kas liecina, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits varētu lēnām mazināties, gultu izvēršana minēto pacientu ārstēšanas nodrošināšanai būtu veicama pakāpeniski, monitorējot situāciju, bet vienlaikus nodrošinot, ka nepieciešamības gadījumā, strauji pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, slimnīcas operatīvi (48 stundu laikā) varētu izvērst iepriekš norādīto maksimālo gultu skaitu Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tāpat, ņemot vērā Covid-19 vīrusa dažādo mutāciju un variantu veidošanās iespējamību un izplatīšanos, būtu jānodrošina veselības aprūpes sistēmas gatavība potenciālajiem jaunajiem infekcijas uzliesmojumiem.
Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un nozares ekspertiem jau 2020. gada vasarā, ņemot vērā Latvijas ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas speciālistu prognozēto atkārtoto Covid-19 uzliesmojumu 2020. gada rudenī, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informāciju par novērotām tendencēm Covid-19 pandēmijas laikā un kumulatīvās incidences rādītājiem Eiropas valstīs, aprēķināja epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību un izstrādāja informatīvo ziņojumu “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” (apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdē (TA-1738)).
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā ir iesaistītas visas klīniskās universitātes slimnīcas, visas reģionālās slimnīcas, kā arī lielākā daļa III, II, I līmeņa slimnīcu un specializēto slimnīcu, kā arī Rīgas 1.slimnīca un Rīgas 2.slimnīca. 13.11.2021. jau 32 ārstniecības iestādes ir iesaistītas Covid-19 pacientu ārstēšanā un veselības aprūpē un tajās ir izvērstas 2258 Covid-19 pacientu gultas, kopējā Covid-19 gultu noslodze ir 56%. Vienlaikus minētajās ārstniecības iestādēs ir 339 IT gultas Covid-19 pacientiem, kopējā IT Covid-19 gultu noslodze ir 68%.
Saskaņā ar Slimību un profilakses centra tīmekļa vietnē pieejamo informāciju stacionēto Covid-19 pacientu skaits samazinās ļoti lēnām, pieaug pacientu skaits, kuri stacionāros ārstējas ar smagu slimības gaitu, kā arī nemazinās mirušo personu ar Covid-19 skaits, un pēdējo 7 dienu laikā (uz 13.11.2021.):
stacionēti 896 Covid-19 pacienti. 13.11.2021. stacionāros atrodas 1296 Covid-19 pacienti, no tiem 220 ar smagu slimības gaitu un mirušas 262 personas.
Arī jaunākās prognozes liecina, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits tuvākajās nedēļās strauji nemazināsies, savukārt mirstības radītāji varētu turpināt pieaugt.
Ņemot vērā minēto, ir būtiski nodrošināt, ka smagie Covid-19 pacienti tiek stacionēti augstāka līmeņa slimnīcās, kur ir pieejami atbilstoši resursi minēto pacientu ārstēšanai, bet stabilizētu Covid-19 pacientu ārstēšanas pabeigšana tiek īstenota zemāka līmeņa slimnīcās gan Rīgā un Pierīgā, gan Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur ir augstākais saslimstības rādītājs Latvijā. Vienlaikus klīniskās universitātes slimnīcas ir vērsušas uzmanību uz to, ka šobrīd Covid-19 pacienti stacionārā nokļūst ar smagu veselības stāvokli. Tādējādi pacientiem ir ilgāks laiks jāpavada augstāka līmeņa slimnīcās, saņemot sākotnējo ārstēšanu, kā arī salīdzinoši ilgs laiks būs nepieciešams ārstēšanas pabeigšanai zemāka līmeņa ārstniecības iestādē, kur pacienti varētu atrasties sākot no pāris nedēļām līdz pāris mēnešiem.
Līdz ar to nepieciešams īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas slimnīcas, kas uzņem Covid-19 pacientus, tai skaitā stabilizētus Covid-19 pacientus ārstēšanas pabeigšanai, atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai par gultu izvēršanu Covid-19 pacientu ārstēšanai (informācija sniegta Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai” (turpmāk – Ziņojums)), ir nodrošinātas ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un inventāru, kas nepieciešams pacientu aprūpei, tai skaitā medicīniskā skābekļa terapijas nodrošināšanai, kas ir būtiska Covid-19 pacientu ārstēšanai, īpaši pacientiem ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus atzīmējams, ka jaunu gultu (papildus jau iepriekš Ziņojumā sniegtajam) izvēršana nav paredzēta, kā arī, ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un prognozes, kas liecina, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits varētu lēnām mazināties, gultu izvēršana minēto pacientu ārstēšanas nodrošināšanai būtu veicama pakāpeniski, monitorējot situāciju, bet vienlaikus nodrošinot, ka nepieciešamības gadījumā, strauji pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, slimnīcas operatīvi (48 stundu laikā) varētu izvērst iepriekš norādīto maksimālo gultu skaitu Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tāpat, ņemot vērā Covid-19 vīrusa dažādo mutāciju un variantu veidošanās iespējamību un izplatīšanos, būtu jānodrošina veselības aprūpes sistēmas gatavība potenciālajiem jaunajiem infekcijas uzliesmojumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu, tai skaitā stabilizētu Covid-19 pacientu ārstēšanas pabeigšanu minētajās gultās (šobrīd nav paredzēts izvērst vēl papildus gultas, kas nav iekļautas Ziņojumā) un, bez medicīniskā skābekļa pieejamības un skābekļa terapijas, slimnīcām nepieciešams nodrošināt un šobrīd ir nepieciešams plānot papildus finansējumu 2021.gadam šādiem pasākumiem:
1) funkcionālām gultām ar tām nepieciešamo aprīkojumu;
2) medicīniskajam aprīkojumam pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai un diagnostikai, tai skaitā pulsoksimetriem, laringoskopiem, asinsgāzu analizatoriem u.c.;
3) medicīniskajam aprīkojumam, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām pacienta veselības stāvoklī, tai skaitā monitoriem pacientu vitālo funkciju novērošanai;
4) medicīniskajam aprīkojumam, kas nepieciešams Covid-19 pacientu ārstēšanai – mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, vakuumsūkņus, perfuzorus u.c.;
5) aprīkojumam medikamentu uzglabāšanai un izdalei;
6) dezinfekcijas iekārtām, lai nodrošinātu infekcijas izplatīšanās ierobežošanu;
7) pacientu aprūpei nepieciešamo aprīkojumu – guļratus, sēdratus u.c.
1) funkcionālām gultām ar tām nepieciešamo aprīkojumu;
2) medicīniskajam aprīkojumam pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai un diagnostikai, tai skaitā pulsoksimetriem, laringoskopiem, asinsgāzu analizatoriem u.c.;
3) medicīniskajam aprīkojumam, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām pacienta veselības stāvoklī, tai skaitā monitoriem pacientu vitālo funkciju novērošanai;
4) medicīniskajam aprīkojumam, kas nepieciešams Covid-19 pacientu ārstēšanai – mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, vakuumsūkņus, perfuzorus u.c.;
5) aprīkojumam medikamentu uzglabāšanai un izdalei;
6) dezinfekcijas iekārtām, lai nodrošinātu infekcijas izplatīšanās ierobežošanu;
7) pacientu aprūpei nepieciešamo aprīkojumu – guļratus, sēdratus u.c.
Risinājuma apraksts
Veicot gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi kopā papildus nepieciešami 219 367 euro (skatīt anotācijas pielikumu), tai skaitā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 192 865 euro apmērā un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Slimnīca "Ģintermuiža"” finansējumu 26 502 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK rīkojuma projekts “Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai” paredz Finanšu ministrijai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 25.pantam palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un apropriāciju Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" 219 367 euro apmērā. Par minēto summu ar finanšu ieguldījumu plānots palielināt pamatkapitālu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Slimnīca "Ģintermuiža"” medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, tai skaitā:
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 192 865 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.2 un 1.3;
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Slimnīca "Ģintermuiža"” finansējumu 26 502 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.4.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 1. un 2. punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 2.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Publisko resursu ieguldījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
Indikatīvos aprēķinus par plānotajām iegādēm (skatīt anotācijas pielikumā), kur attiecīgi pēc faktiskajiem iepirkumiem un nepieciešamības var būt izdevumu pozīciju izmaiņas. Izmaiņas tiks nodrošinātas piešķirtā finansējuma ietvaros.
Ārstniecības iestādes sniegs Veselības ministrijai izlietojumu atskaites par faktiskajiem izdevumiem, kas radušies medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 192 865 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.2 un 1.3;
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Slimnīca "Ģintermuiža"” finansējumu 26 502 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.4.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 1. un 2. punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 2.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Publisko resursu ieguldījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
Indikatīvos aprēķinus par plānotajām iegādēm (skatīt anotācijas pielikumā), kur attiecīgi pēc faktiskajiem iepirkumiem un nepieciešamības var būt izdevumu pozīciju izmaiņas. Izmaiņas tiks nodrošinātas piešķirtā finansējuma ietvaros.
Ārstniecības iestādes sniegs Veselības ministrijai izlietojumu atskaites par faktiskajiem izdevumiem, kas radušies medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
ārstniecības iestādesNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi