Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, lai noteiktu iespēju būvniecības projektu īstenošanai teritorijās ap militārajiem lidlaukiem un militārās aviācijas poligoniem un noteiktu kārtību, kādā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi valsts aizsardzības objekta darbībai.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam viens no uzdevumiem ir izstrādāt efektīvu un pārredzamu regulējumu sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstībai, paredzot konkrētus nosacījumus vēja parku izpētei, būvniecībai un ekspluatācijai. Šī likumprojekta mērķis ir precizēt un noteikt skaidru regulējumu attiecībā uz būvniecību aizsargjoslās ap militārajiem lidlaukiem un militārās aviācijas poligoniem.
Latvijā ir novērojama aizvien pieaugoša interese par būvniecības projektu attīstību aizsargjoslu teritorijās  ap aizsardzības objektiem, tajā skaitā teritorijās, kas varētu tikt uzskatīti par potenciāli bīstamiem militārā lidlauka un militāro aviācijas poligonu darbības drošībai. Šādas būvniecības projektu ieceres lielākoties ir saistīts ar alternatīvās enerģijas ražošanas aktualitātes pieaugumu, proti, vēja parku izbūvi. Vienlaikus pašreizējie ierobežojumi būvniecībai aizsargjoslās ap militārajiem lidlaukiem un militārās aviācijas poligoniem paredz to, ka objektu būvniecībai šajās teritorijās ir nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju, kurai par pamatu ir ministrijas izvērtējums par katra individuālā projekta ietekmi uz konkrētā Nacionālo bruņoto spēku objekta drošību un operacionālajām spējām. Gadījumos, ja plānotā objekta būvniecība varētu negatīvi ietekmēt militārā lidlauka vai militārā aviācijas poligona darbību un drošību, šāda atļauja netiek sniegta. Vienlaikus Aizsardzības ministrijas pēc savas iniciatīvas ir analizējusi situāciju, lai apzinātu iespējamās alternatīvas, kādā veidā iespējams labāk salāgot uzņēmējdarbības un valsts aizsardzības intereses, proti, no vienas puses radītu labvēlīgu vidi atjaunojamās enerģijas attīstībai un “zaļajām” investīcijām, kamēr, no otras puses, nodrošinātu valsts aizsardzības objektu darbības nepārtrauktību un nepieciešamās drošības prasības.

Šī jautājuma ietvaros tika veikta iespējamo risinājumu analīze, kas pamatā balstās ārvalstu prakses izpētē, tajā skaitā pamatojoties uz NATO partnervalstu pārstāvju sniegto informāciju. Aizsardzības ministrijas veiktā analīze liecina, ka citu valstu praksē tiek paredzēti noteikti kompensācijas mehānismi, kuri ir ieviesti, lai mazinātu būvniecības potenciālo negatīvo ietekmi uz aizsardzības objektu drošību, kas līdzīgi varētu tikt attiecināti arī uz teritorijām ap militārajiem lidlaukiem un militārās aviācijas poligoniem.
Ņemot vērā šo ārvalstu praksi, līdzīgi arī piedāvātie likumprojekta grozījumi sniegtu iespēju gadījumos, kad fiziskas vai juridiskas personas būvniecības projekta īstenošana teritorijā ap militāriem lidlaukiem vai militārās aviācijas poligoniem būtu konceptuāli atbalstāma, atļautu šādu iespēju, pie nosacījuma, ka tiek veikti noteikti kompensējošie pasākumi, kuru izmaksas tiktu segtas no minēto būvniecības projekta attīstītāju puses.
Grozījumi paredz, ka kompensācijas izdevumu apmērs tiktu noteikts un izdevumi tiktu atlīdzināti pēc savstarpējas rakstveida vienošanās, nosakot kompensācijas veidu un kārtību. Atbilstoši, ņemot vērā katra projekta specifiku un ietekmi uz valsts aizsardzības objekta – militārā lidlauka vai militārā aviācijas poligona darbību, attiecīgais kompensējošais pasākums un no tā atkarīgais atlīdzības apmērs balstītos Aizsardzības ministrijas ekspertu vērtējumā. Šāds risinājums ir izvēlēts apzinoties, ka iespējamie tehniskie projekti var ievērojami atšķirties, atkarībā no iespējamā būvniecības projekta specifikas, kuru paredzēts attīstīt militāro lidlauku vai militārās aviācijas poligonu drošības zonās. Katra šāda projekta izvērtēšana ir individuāla un balstās uz visaptverošu un detalizētu tehnisko izvērtējumu, lai spētu nodrošināt gaisa telpas novērošanai  (pārklājumam) izvirzītās prasības, kas atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” ir valsts noslēpuma objekts. Vienlaikus tiek paredzēts, ka iespējamā projekta būvniecība aizsargjoslā ap militārajiem lidlaukiem vai militārā aviācijas poligoniem tiek vērtēta, balstoties uz šādiem principiem un kritējiem:
1. Projekta nepieciešamības pamatojums.
Projekta ieviešanai ir racionāls pamatojums, tam ir ekonomiski ieguvumi vai tas sekmē noteiktu ilgtermiņa politisko mērķu sasniegšanu (piemēram, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam mērķu sasniegšanu).
2. Projekta ietekme uz valsts aizsardzības objekta operacionālām spējām.
Tiek izvērtēts, cik lielā mērā projekts negatīvi varētu ietekmēt valsts aizsardzības objekta operacionālās spējas, balstoties uz visaptveroša drošības izvērtējumu.
3. Iespējama kompensējošā pasākuma ieviešana.
Tiek izvērtēta iespējama kompensējošā pasākuma ieviešana. Izvērtējumā tiek izvēlēts finansiāli izdevīgākais kompensējošais mehānisms, kas sasniedz nepieciešamo efektu, lai novērstu negatīvo ietekmi uz valsts aizsardzības objekta operacionālajām spējām.
Ja iespējams, izvērtējumā projekta pieteicējam tiek piedāvāti vairāki alternatīvie kompensācijas pasākumi.
4. Ilgtermiņa ietekmes un ilgtspējas izvērtējums.
Tiek izvērtēts vai attiecīgais projekts (vai ieviestais kompensējošais pasākums) ir ilgtspējīgs, tam nav neproporcionāli negatīva ietekme uz aizsardzības spēju attīstību  ilgtermiņā.
5. Citu netiešo ietekmes faktoru izvērtējums.
Vai ir citi nozīmīgi apsvērumi, kam varētu būt ietekme uz projektu, tajā skaitā projekta ieviesēja reputācijas izvērtējums (tiesības atteikt, ja rīcībā nonāk informācija, kas pamatoti liek apšaubīt projekta attīstītāja reputāciju un varētu radīt riskus nacionālajai drošībai).

Likumprojektā noteiktā vienošanās tiek panākta sarunu vai rakstiskā procedūrā starp Aizsardzības ministriju un projekta pieteikuma iesniedzēju vai pārstāvi, kas tiek fiksēta (protokolētas gan sanāksmes, gan sarakste), lai nodrošinātu iespēju izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību, ja rodas šāda nepieciešamība (piemēram, pušu strīdu gadījumā vai audita vajadzībām). Attiecīgā projektu izvērtēšana tiek veikta atbilstoši Aizsardzības ministrijas iekšējos noteikumos noteiktajai kārtībai, tādējādi iespēju robežās tiek novērsta iespējama interešu konflikta rašanās, korupcijas riski un nodrošināta procesa pārskatāmība. Būvniecības projektu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtos dokumentus un plānoto būvniecības ieceri izvērtē vairāku aizsardzības resora iestādes (Aizsardzības ministrijas, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Nacionālo bruņoto spēku), sniedzot atzinumu par plānotās būvniecības projekta aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objekta ietekmi uz aizsardzības objekta operacionālajām spējām un, ja nepieciešams izvērtējot potenciālu kompensācijas mehānisma ieviešanas iespējamību. Pēc minēto atzinumu saņemšanas Aizsardzības ministrijas darba grupa, kurā ir noteikti locekļi (amatpersonas), izvērtē un pieņem lēmumu par konkrētā būvniecības projekta saskaņošanu. Atbilstoši likumprojektā piedāvātajam mehānismam, darba grupa var lemt par atļauju vai pamatotu atteikumu konkrētā būvniecības projekta īstenošanai, vai arī atļauju, pie nosacījuma, ka tiek veiktas noteiktas kompensējošās darbības, kas novērstu paredzētā būvniecības projekta negatīvo ietekmi uz valsts aizsardzības objekta darbību un operacionālajām spējām. Ņemot vērā, ka šāds lēmums tiek pieņemts darba grupas ietvaros, tiek novērsta vienpersonīga lēmuma pieņemšana un samazināti korupcijas un interešu konflikta riski. Atbilstoši likumprojektā paredzētajām izmaiņām, ar šī likuma stāšanos spēkā tiks veikti grozījumi minētajos Aizsardzības ministrijas iekšējos noteikumos. Tāpat aizsardzības ministrijas iekšējos noteikumos tiks paredzēts, ka pirms iesniegto projektu izvērtēšanas amatpersonas rakstiski apliecinās, ka neatrodas interešu konflikta situācijā. Vienlaikus, ņemot vērā noteikto projektu sensitivitāti un nepieciešamību nodrošināt projekta iesniedzēja komercinformācijas konfidencialitātes ievērošanu, šai informācijai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Savstarpējā vienošanās par izdevumu atlīdzināšanu tiek slēgta starp projekta iesniedzēju un Aizsardzības ministriju kā konkrēto aizsardzības objektu tiesisko valdītāju.

Aizsardzības ministrijas veiktās analīzes ietvaros šāds risinājums tika identificēts kā vienīgais potenciālais, lai sasniegtu noteikto mērķi, savukārt alternatīva ir neveikt šādus grozījumus, nosakot stingrus ierobežojumus būvniecībai aizsargjoslās ap militārajiem lidlaukiem un militārās aviācijas poligoniem, kas ievērojami ierobežotu iespējamu komerciālo projektu attīstību.
Līdz ar Nacionālo bruņoto spēku attīstību un operacionālajiem uzdevumiem jaunajā drošības vidē, paradās nepieciešamība Nacionālo bruņoto spēku radariem un citiem sensoriem, kas neatrodas statiskās pozīcijās, veikt gaisa telpas novērošanas u.c. situācijas apzināšanas uzdevumus. Līdz ar to, veidojot jaunus objektus, kas pārsniedz 100 metrus, ir nepieciešams veikt analīzi vai tie negatīvi neietekmēs minētos NBS uzdevumus. Identiskas tiesības ir jau dotas Civilās aviācijas aģentūrai civilo gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvēšanas, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība likuma “Par aviāciju” 41.pantā.

Likumprojekts ir saistīts un tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas paredz analogas izmaiņas, lai šādu kompensācijas mehānismu  attiecinātu uz aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem.

Papildus paredzētajām izmaiņā, likumprojektā tiek paredzēts precizēt normu saistībā ar valsts pārvaldes institūciju amatpersonu piekļuvi militārās aviācijas lidlaukiem.
Militārās aviācijas lidlauks ir valsts aizsardzības objekts, kurā civilpersonām nav piekļuves tiesības. Savukārt militāra lidlauka operators var pieņemt lēmumu par šāda lidlauka izmantošanu arī civilās aviācijas vajadzībām. Šādā gadījumā ir veicams militārās aviācijas lidlauka atbilstības novērtējums un, ja tā ekspluatants ir pierādījis, ka tas atbilst civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatācijas nosacījumiem, tad to var publiski piedāvāt izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem. Attiecīgi valsts pārvaldes institūciju amatpersonām, kuras veic civilās aviācijas darbības uzraudzību, kā arī sakarā ar civilās aviācijas nelaimes gadījumu veic tā izmeklēšanu, viņu dienesta pienākumu pildīšanai ir jānodrošina brīva piekļuve militārās aviācijas lidlaukam vai tā daļai, kuru izmanto civilās aviācijas gaisa kuģi.

Nē

Fiziskas vai juridiskas personas (komersanti), kas vēlas veikt būvniecību aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.

Fiziskas vai juridiskas personas (komersanti), kas vēlas veikt būvniecību aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.

Jā

Nē

Nē

-