22-TA-2860: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Ilmeņa ielā 17, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42.panta pirmā daļa un 43.pants, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta “c” un "d" apakšpunkti, Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodot bez atlīdzības Atsavināšanas likumā un Meža likumā noteiktajā kārtībā valstij piederošu nekustamo īpašumu pašvaldībai īpašumā pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Zemesgabals Ilmeņa ielā 17, Rīgā, kadastra Nr.01001092005 (turpmāk – Zemesgabals), 1999.gada 29.novembrī ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.21765 uz Latvijas valsts vārda SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) personā. 2015.gada 12.februārī no Zemesgabala atdalīta apbūvētā daļa, kas bija nodota privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.51.apakšpunkts) – zemesgabals Ilmeņa ielā 19, Rīgā, kadastra Nr.01001090100, kadastra apzīmējums 01001090099.
Pēc atdalīšanas Zemesgabals sastāv no zemes vienības 1,3 ha platībā ar kadastra apzīmējumu 01001090098; tas ir neapbūvēts un nav iznomāts. Saskaņā ar Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības 2023.gada 6.marta izziņu Zemesgabalā ir mežs visā platībā un mežaudzes vērtība 2023.gadā ir 1227 EUR.
Zemesgabalam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) norādīts lietošanas mērķis “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība” (kods 0201) visā platībā, kadastrālā vērtība 3349 EUR un šādi apgrūtinājumi:
1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (tips 7311010300) – 1,3 ha platībā;
2) dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos (tips 7311020105) – 0,0201 ha platībā;
3) dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos (tips 7311020105) – 0,2213 ha platībā;
4) applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (tips 7311020400) – 0,2213 ha platībā;
5) applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (tips 7311020400) – 0,0102 ha platībā;
6) tauvas joslas teritorija gar upi (tips 7311050200) – 0,0035 ha platībā;
7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija (tips 7312030100) – 0,0006 ha platībā;
8) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija (tips 7312030100) – 0,0003 ha platībā;
9) ceļa servitūta teritorija (tips 7315030100) – 0,0087 ha platībā.
Minētie Zemesgabala apgrūtinājumi norādīti arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.21765 III daļas 1.iedaļā "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu".
NĪVKIS reģistrēts šāds Zemesgabala platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 1,3 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Zemesgabals robežojas ar zemesgrāmatā neierakstītiem pašvaldībai piekritīgiem zemesgabaliem ar kadastra Nr.01001090048 (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001090052), ar kadastra Nr.01001090051 (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001090055) un ar kadastra Nr.01001092023 (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001092023), kuru tiesiskais valdītājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība).
2021.gada 10.novembrī pieņemts Rīgas domes lēmums Nr.1006 (prot. Nr.38, 19.§) “Par Latvijas valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” personā piederošā nekustamā īpašuma Ilmeņa ielā 17, Rīgā (kadastra Nr.01001092005), nepieciešamību pašvaldībai tās autonomās funkcijas nodrošināšanai un pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – Lēmums), kurā noteikts, ka Zemesgabals nepieciešams likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu – izpildei. Minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai pašvaldību autonomajai funkcijai. Lēmuma 2.punktā nolemts lūgt Ministru kabinetu izdot rīkojumu par Zemesgabala nodošanu bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā, jo tas nepieciešams pašvaldības autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta “c” un "d" apakšpunktiem zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, tostarp parku vai mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai. Minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktam, kurā noteikts, ka pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst savas administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārās tīrības nodrošināšana, tajā skaitā parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana.
Atbilstoši Meža likuma 44.panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildei – to reglamentē Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumi Nr.776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.776).
Possessor ir saņemta Pašvaldības 2023.gada 12.aprīļa vēstule Nr.DI-23-601-nd ar papildu informāciju par valsts meža zemes – Zemesgabala – atsavināšanu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Tajā Pašvaldība norāda, ka Zemesgabals atbilstoši Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošo noteikumu Nr.103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” grafiskajai daļai “Funkcionālais zonējums” ietilpst dabas un apstādījumu teritorijā (DA2), kas noteikta, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus. Teritorijā atļauts plašs ar rekreāciju saistītu izmantošanas veidu spektrs. Tajā ietverti esošie mežaparki, parki, citas labiekārtotās un nelabiekārtotās dabas un apstādījumu teritorijas, kurās paredzētas iespējas veidot jaunus mežaparkus, parkus, skvērus un citas labiekārtotas teritorijas.
Zemesgabals robežojas ar vairākiem zemesgabaliem (kadastra apzīmējumi 01001090052, 01001090055, 01001092023), kas piekrīt Pašvaldībai un kas ir iekļauti Rīgas domes 2010.gada 14.decembra lēmuma Nr.2326 “Par valsts pārvaldes funkciju veikšanai vides nozarē nepieciešamo Rīgas valstspilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu saraksta Nr.5 (meži Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā) apstiprināšanu un zemesgabalu piekritību un piederību” pielikumā. Tādējādi Zemesgabals kopā ar minētājiem Pašvaldībai piekrītošajiem zemesgabaliem tiktu izmantots Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu – izpildei. Zemesgabals tiks nodots SIA “Rīgas meži” apsaimniekošanā un to paredzēts izmantot tikai un vienīgi atbilstoši tā atļautajai izmantošanai, t.i., parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai; nekāda saimnieciskā darbība tajā netiek plānota.
Tāpat Pašvaldība vēstulē norāda, ka jebkura Pašvaldības īpašumā esoša meža zeme ir pieejama apmeklētājiem. Zemesgabalu un tajā radīto infrastruktūru varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tas būs publiski pieejams bez maksas, tādēļ, pārņemot Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā, komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi nav piemērojami.
Papildus Pašvaldība informē, ka, ņemot vērā, ka Zemesgabals neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams, līdz ar to netiek pievienoti MK noteikumu Nr.776 5.3. un 5.4. apakšpunktā noteiktie dokumenti.
Tā kā Zemesgabalā nav plānota parka vai mežaparka tūlītēja ierīkošana, MK noteikumu Nr.776 8.punktā noteiktie dokumenti netiek pievienoti.
Pašvaldība netika pilnvarota veikt MK noteikumu Nr.776 10. punktā norādītās darbības, jo tajā minētie dokumenti jau bija Possessor rīcībā.
Pēc atdalīšanas Zemesgabals sastāv no zemes vienības 1,3 ha platībā ar kadastra apzīmējumu 01001090098; tas ir neapbūvēts un nav iznomāts. Saskaņā ar Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības 2023.gada 6.marta izziņu Zemesgabalā ir mežs visā platībā un mežaudzes vērtība 2023.gadā ir 1227 EUR.
Zemesgabalam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) norādīts lietošanas mērķis “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība” (kods 0201) visā platībā, kadastrālā vērtība 3349 EUR un šādi apgrūtinājumi:
1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (tips 7311010300) – 1,3 ha platībā;
2) dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos (tips 7311020105) – 0,0201 ha platībā;
3) dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos (tips 7311020105) – 0,2213 ha platībā;
4) applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (tips 7311020400) – 0,2213 ha platībā;
5) applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (tips 7311020400) – 0,0102 ha platībā;
6) tauvas joslas teritorija gar upi (tips 7311050200) – 0,0035 ha platībā;
7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija (tips 7312030100) – 0,0006 ha platībā;
8) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija (tips 7312030100) – 0,0003 ha platībā;
9) ceļa servitūta teritorija (tips 7315030100) – 0,0087 ha platībā.
Minētie Zemesgabala apgrūtinājumi norādīti arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.21765 III daļas 1.iedaļā "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu".
NĪVKIS reģistrēts šāds Zemesgabala platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 1,3 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Zemesgabals robežojas ar zemesgrāmatā neierakstītiem pašvaldībai piekritīgiem zemesgabaliem ar kadastra Nr.01001090048 (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001090052), ar kadastra Nr.01001090051 (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001090055) un ar kadastra Nr.01001092023 (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001092023), kuru tiesiskais valdītājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība).
2021.gada 10.novembrī pieņemts Rīgas domes lēmums Nr.1006 (prot. Nr.38, 19.§) “Par Latvijas valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” personā piederošā nekustamā īpašuma Ilmeņa ielā 17, Rīgā (kadastra Nr.01001092005), nepieciešamību pašvaldībai tās autonomās funkcijas nodrošināšanai un pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – Lēmums), kurā noteikts, ka Zemesgabals nepieciešams likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu – izpildei. Minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai pašvaldību autonomajai funkcijai. Lēmuma 2.punktā nolemts lūgt Ministru kabinetu izdot rīkojumu par Zemesgabala nodošanu bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā, jo tas nepieciešams pašvaldības autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta “c” un "d" apakšpunktiem zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, tostarp parku vai mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai. Minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktam, kurā noteikts, ka pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst savas administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārās tīrības nodrošināšana, tajā skaitā parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana.
Atbilstoši Meža likuma 44.panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildei – to reglamentē Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumi Nr.776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.776).
Possessor ir saņemta Pašvaldības 2023.gada 12.aprīļa vēstule Nr.DI-23-601-nd ar papildu informāciju par valsts meža zemes – Zemesgabala – atsavināšanu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Tajā Pašvaldība norāda, ka Zemesgabals atbilstoši Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošo noteikumu Nr.103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” grafiskajai daļai “Funkcionālais zonējums” ietilpst dabas un apstādījumu teritorijā (DA2), kas noteikta, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus. Teritorijā atļauts plašs ar rekreāciju saistītu izmantošanas veidu spektrs. Tajā ietverti esošie mežaparki, parki, citas labiekārtotās un nelabiekārtotās dabas un apstādījumu teritorijas, kurās paredzētas iespējas veidot jaunus mežaparkus, parkus, skvērus un citas labiekārtotas teritorijas.
Zemesgabals robežojas ar vairākiem zemesgabaliem (kadastra apzīmējumi 01001090052, 01001090055, 01001092023), kas piekrīt Pašvaldībai un kas ir iekļauti Rīgas domes 2010.gada 14.decembra lēmuma Nr.2326 “Par valsts pārvaldes funkciju veikšanai vides nozarē nepieciešamo Rīgas valstspilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu saraksta Nr.5 (meži Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā) apstiprināšanu un zemesgabalu piekritību un piederību” pielikumā. Tādējādi Zemesgabals kopā ar minētājiem Pašvaldībai piekrītošajiem zemesgabaliem tiktu izmantots Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu – izpildei. Zemesgabals tiks nodots SIA “Rīgas meži” apsaimniekošanā un to paredzēts izmantot tikai un vienīgi atbilstoši tā atļautajai izmantošanai, t.i., parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai; nekāda saimnieciskā darbība tajā netiek plānota.
Tāpat Pašvaldība vēstulē norāda, ka jebkura Pašvaldības īpašumā esoša meža zeme ir pieejama apmeklētājiem. Zemesgabalu un tajā radīto infrastruktūru varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tas būs publiski pieejams bez maksas, tādēļ, pārņemot Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā, komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi nav piemērojami.
Papildus Pašvaldība informē, ka, ņemot vērā, ka Zemesgabals neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams, līdz ar to netiek pievienoti MK noteikumu Nr.776 5.3. un 5.4. apakšpunktā noteiktie dokumenti.
Tā kā Zemesgabalā nav plānota parka vai mežaparka tūlītēja ierīkošana, MK noteikumu Nr.776 8.punktā noteiktie dokumenti netiek pievienoti.
Pašvaldība netika pilnvarota veikt MK noteikumu Nr.776 10. punktā norādītās darbības, jo tajā minētie dokumenti jau bija Possessor rīcībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Meža likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā un 4.1 daļā noteiktos gadījumus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktam Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturto daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic apbūvētas zemes privatizāciju pilsētās, ja uz tās atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti.
Tā kā Zemesgabals ir neapbūvēts, tas atbilstoši Meža likuma 44.panta trešajai daļai, ceturtās daļas 3.punktam un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturtajai daļai nav privatizējams.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabala turpmāka pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktam Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturto daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic apbūvētas zemes privatizāciju pilsētās, ja uz tās atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti.
Tā kā Zemesgabals ir neapbūvēts, tas atbilstoši Meža likuma 44.panta trešajai daļai, ceturtās daļas 3.punktam un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturtajai daļai nav privatizējams.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabala turpmāka pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta “c” un “d” apakšpunktiem ar Ministru kabineta rīkojumu valsts meža zemi var atļaut atsavināt pašvaldībai, ja tā nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai – parku ierīkošanai un uzturēšanai vai mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punktā noteikta domes kompetence lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu, bet atbilstoši 73.panta ceturtajai daļai pašvaldībai ir tiesības iegūt nekustamo īpašumu, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka publiskas personas nekustamo mantu var atsavināt, nododot bez atlīdzības. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu un 43.pantu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 42.panta pirmajai daļai valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Pašvaldībai kā Zemesgabala ieguvējai būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Zemesgabalu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Rīkojuma projekts paredz, ka Possessor, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "c" un "d" apakšpunktus un Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu un 43.pantu, nodod bez atlīdzības valstij piederošo Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā.
Vienlaikus rīkojuma projektā noteikts, ka Pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Zemesgabalu:
1) jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Pašvaldība nodrošina pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu (parku vai mežaparku ierīkošanu un uzturēšanu);
2) jāieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt Zemesgabalu un apgrūtināt to ar hipotēku.
Minēto aizliegumu apgrūtināt Zemesgabalu ar hipotēku nepiemēro, ja tas tiek ieķīlāts tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punktā noteikta domes kompetence lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu, bet atbilstoši 73.panta ceturtajai daļai pašvaldībai ir tiesības iegūt nekustamo īpašumu, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka publiskas personas nekustamo mantu var atsavināt, nododot bez atlīdzības. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu un 43.pantu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 42.panta pirmajai daļai valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Pašvaldībai kā Zemesgabala ieguvējai būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Zemesgabalu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Rīkojuma projekts paredz, ka Possessor, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "c" un "d" apakšpunktus un Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu un 43.pantu, nodod bez atlīdzības valstij piederošo Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā.
Vienlaikus rīkojuma projektā noteikts, ka Pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Zemesgabalu:
1) jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Pašvaldība nodrošina pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu (parku vai mežaparku ierīkošanu un uzturēšanu);
2) jāieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt Zemesgabalu un apgrūtināt to ar hipotēku.
Minēto aizliegumu apgrūtināt Zemesgabalu ar hipotēku nepiemēro, ja tas tiek ieķīlāts tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Zemkopības ministrijas 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 norādīts, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo tā tuvumā nav AS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošu zemesgabalu.
Zemkopības ministrijas 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 norādīts, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo tā tuvumā nav AS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošu zemesgabalu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu valsts pašvaldībai nodos bez maksas.
Projekta ietekme uz valsts budžetu nav paredzēta; ar Zemesgabala īpašnieka maiņu saistītie izdevumi tiks segti no pašvaldības līdzekļiem.
Projekta ietekme uz valsts budžetu nav paredzēta; ar Zemesgabala īpašnieka maiņu saistītie izdevumi tiks segti no pašvaldības līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saistībā ar rīkojuma projekta izpildi nav plānots radīt jaunas valsts pārvaldes institūcijas vai likvidēt esošās valsts pārvaldes institūcijas, vai reorganizēt esošās valsts pārvaldes institūcijas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi