23-TA-3031: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielinājumu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas iemaksas ES budžetā tiek plānotas apakšprogrammā 41.01.00 “Iemaksas Eiropas Savienības budžetā” (turpmāk – 41.01.00 apakšprogramma), tādā veidā pildot saistības, ko Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies pildīt, iestājoties ES (t.sk. ES pašu resursu sistēmā).
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta četrpadsmitās daļas 2. punkts nosaka tiesības finanšu ministram palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju ES pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar ES, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta četrpadsmitās daļas 2. punkts nosaka tiesības finanšu ministram palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju ES pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar ES, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas palielinājumu Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) budžeta apakšprogrammai 41.01.00 „Iemaksas Eiropas Savienības budžetā”” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojuma projekts) mērķis ir nodrošināt Latvijas maksājumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) budžetā izpildi pilnā apmērā saskaņā ar līgumiem, direktīvām, regulām un Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) iemaksu pieprasījumiem ES pašu resursu sistēmā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 41.01.00 apakšprogrammas finansējums ir plānots 384 335 000 euro.
Apakšprogrammas 41.01.00 mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas kā ES dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties ES pašu resursu sistēmā.
Ja apakšprogrammā 41.01.00 ir nepietiekami finanšu līdzekļi līdz kārtējā gada beigām, tad Latvija nevar nodrošināt iemaksas ES budžetā pilnā apmērā.
Pamatojoties uz FM indikatīviem aprēķiniem, paredzams, ka, lai nosegtu 2023. gada ES budžeta saistības 100% apmērā, budžeta apakšprogrammā 41.01.00 būs nepieciešams papildu finansējums 380 490 euro apmērā.
Iemaksu ES budžetā ietekmējošie faktori
Jāņem vērā, ka iemaksu apmēru ES budžetā katru gadu ietekmē vairāki faktori, kā rezultātā plānotais apmērs atšķiras no faktiskas izpildes.
Faktori, kas parasti ietekmē iemaksu ES budžetā apjomu, ir:
- pašu resursu bāzes prognožu atjaunošana, kas notiek katru gadu, tādā veidā ņemot vērā jaunākās ekonomikas prognozes;
- ES budžeta grozījumi, ar kuru palīdzību ES budžeta kopapjoms var tikt mainīts;
- citu ES budžeta ieņēmumu apmērs (iekasētās soda naudas, kavējumu procenti, iepriekšējā gada ES budžeta izpildes pārpalikums u.tml.);
- korekcijas maksājuma apmērs, kas tiek veikts, balstoties uz faktiskajiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) un nacionālā kopienākuma (turpmāk – NKI) bāzes apjomiem par iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem. Tam var būt gan iemaksas samazinoša, gan palielinoša ietekme.
Vēl bez augstāk uzskaitītajiem iemaksu ES budžetā ietekmējošajiem faktoriem ir iespējami arī citi, bet tiem nav pastāvīgs raksturs.
Jāatzīmē, ka ES iemaksu plānošanu pavada ļoti liela nenoteiktība, un tikai gada beigās ir iespējams novērtēt provizoriskos faktiskos maksājumus iepretim iepriekš plānotajam.
Apakšprogrammas 41.01.00 mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas kā ES dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties ES pašu resursu sistēmā.
Ja apakšprogrammā 41.01.00 ir nepietiekami finanšu līdzekļi līdz kārtējā gada beigām, tad Latvija nevar nodrošināt iemaksas ES budžetā pilnā apmērā.
Pamatojoties uz FM indikatīviem aprēķiniem, paredzams, ka, lai nosegtu 2023. gada ES budžeta saistības 100% apmērā, budžeta apakšprogrammā 41.01.00 būs nepieciešams papildu finansējums 380 490 euro apmērā.
Iemaksu ES budžetā ietekmējošie faktori
Jāņem vērā, ka iemaksu apmēru ES budžetā katru gadu ietekmē vairāki faktori, kā rezultātā plānotais apmērs atšķiras no faktiskas izpildes.
Faktori, kas parasti ietekmē iemaksu ES budžetā apjomu, ir:
- pašu resursu bāzes prognožu atjaunošana, kas notiek katru gadu, tādā veidā ņemot vērā jaunākās ekonomikas prognozes;
- ES budžeta grozījumi, ar kuru palīdzību ES budžeta kopapjoms var tikt mainīts;
- citu ES budžeta ieņēmumu apmērs (iekasētās soda naudas, kavējumu procenti, iepriekšējā gada ES budžeta izpildes pārpalikums u.tml.);
- korekcijas maksājuma apmērs, kas tiek veikts, balstoties uz faktiskajiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) un nacionālā kopienākuma (turpmāk – NKI) bāzes apjomiem par iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem. Tam var būt gan iemaksas samazinoša, gan palielinoša ietekme.
Vēl bez augstāk uzskaitītajiem iemaksu ES budžetā ietekmējošajiem faktoriem ir iespējami arī citi, bet tiem nav pastāvīgs raksturs.
Jāatzīmē, ka ES iemaksu plānošanu pavada ļoti liela nenoteiktība, un tikai gada beigās ir iespējams novērtēt provizoriskos faktiskos maksājumus iepretim iepriekš plānotajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Balstoties uz veiktajiem aprēķiniem un maksājumu datu uzskaiti, uz š.g. 22. novembri apakšprogrammas 41.01.00 pieejamais atlikums ir aptuveni 56,42 milj. euro. Kopumā 2023. gadā vēl ir atlikuši trīs maksājumi ES budžetā:
1. Pašu resursu maksājums, kurā iekļauta ir iemaksa par NKI pašu resursu, PVN pašu resursu, dalībvalstīm budžeta līdzsvarošanai piešķirtajām atlaidēm un pašu resursu, kas pamatojas uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī – maksājuma rīkojuma vēstule par 52,86 milj. euro ir sagatavota un iesniegta izpildei);
2. Nokavējuma procentu maksājums 29 608,48 euro apmērā par savlaicīgi nedarītiem pieejamiem TPR (jāiemaksā ES budžetā līdz š.g. 29. decembrim);
3. Kārtējais TPR maksājums decembrī (jāiemaksā ES budžetā š.g. 20. decembrī).
Pēc pašu resursa maksājuma š.g. 1. decembrī apakšprogrammas 41.01.00 atlikums būs aptuveni 3,56 milj. euro, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes (turpmāk – VID MP) sniegto informāciju ir nepietiekams apjoms, lai segtu decembra TPR maksājumu (uz š.g. 22. novembri TPR decembra maksājums varētu būt 3,68 milj. euro) 100% apmērā. Ņemot vērā, ka faktiskais TPR maksājuma apjoms š.g. decembrī, kas jāieskaita ES budžetā, vēl nav zināms[1], tad aprēķinā (skat. anotācijas 3. sadaļā 6. punktu - Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins) iekļautā TPR kopējā summa balstās uz FM prognozi, kuras pamatā ir VID MP sniegtā informācija par provizoriskajiem neto muitas nodokļa ieņēmumu apjomiem.
Balstoties uz TPR datiem, var secināt, ka laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam TPR decembra maksājums ir bijis vidēji par 20% lielāks nekā novembra maksājums. Šis pieņēmums ir ietverts arī prognozēs, līdz ar to FM ir novērtējusi, ka apakšprogrammas 41.01.00 iztrūkuma apmērs, lai veiktu atlikušo TPR maksājumu 2023. gadā 100% apmērā, varētu būt 380 490 euro. Jāatzīmē, ka novērtētais iztrūkums ir prognoze, līdz ar to aprēķinā ir iekļauta arī nodrošinājuma rezerve 100 tūkst. euro apmērā, gadījumā, ja TPR decembra maksājums ir par zemu novērtēts. Pēc faktisko maksājumu veikšanas 41.01.00 apakšprogrammā uz gada beigām var veidoties pārpalikums vai iztrūkums arī pēc apropriācijas palielinājuma.
[1] TPR maksājumu apjomu FM paziņo Valsts ieņēmu dienesta Muitas pārvalde.
1. Pašu resursu maksājums, kurā iekļauta ir iemaksa par NKI pašu resursu, PVN pašu resursu, dalībvalstīm budžeta līdzsvarošanai piešķirtajām atlaidēm un pašu resursu, kas pamatojas uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī – maksājuma rīkojuma vēstule par 52,86 milj. euro ir sagatavota un iesniegta izpildei);
2. Nokavējuma procentu maksājums 29 608,48 euro apmērā par savlaicīgi nedarītiem pieejamiem TPR (jāiemaksā ES budžetā līdz š.g. 29. decembrim);
3. Kārtējais TPR maksājums decembrī (jāiemaksā ES budžetā š.g. 20. decembrī).
Pēc pašu resursa maksājuma š.g. 1. decembrī apakšprogrammas 41.01.00 atlikums būs aptuveni 3,56 milj. euro, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes (turpmāk – VID MP) sniegto informāciju ir nepietiekams apjoms, lai segtu decembra TPR maksājumu (uz š.g. 22. novembri TPR decembra maksājums varētu būt 3,68 milj. euro) 100% apmērā. Ņemot vērā, ka faktiskais TPR maksājuma apjoms š.g. decembrī, kas jāieskaita ES budžetā, vēl nav zināms[1], tad aprēķinā (skat. anotācijas 3. sadaļā 6. punktu - Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins) iekļautā TPR kopējā summa balstās uz FM prognozi, kuras pamatā ir VID MP sniegtā informācija par provizoriskajiem neto muitas nodokļa ieņēmumu apjomiem.
Balstoties uz TPR datiem, var secināt, ka laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam TPR decembra maksājums ir bijis vidēji par 20% lielāks nekā novembra maksājums. Šis pieņēmums ir ietverts arī prognozēs, līdz ar to FM ir novērtējusi, ka apakšprogrammas 41.01.00 iztrūkuma apmērs, lai veiktu atlikušo TPR maksājumu 2023. gadā 100% apmērā, varētu būt 380 490 euro. Jāatzīmē, ka novērtētais iztrūkums ir prognoze, līdz ar to aprēķinā ir iekļauta arī nodrošinājuma rezerve 100 tūkst. euro apmērā, gadījumā, ja TPR decembra maksājums ir par zemu novērtēts. Pēc faktisko maksājumu veikšanas 41.01.00 apakšprogrammā uz gada beigām var veidoties pārpalikums vai iztrūkums arī pēc apropriācijas palielinājuma.
[1] TPR maksājumu apjomu FM paziņo Valsts ieņēmu dienesta Muitas pārvalde.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz palielināt apropriāciju 41.01.00 apakšprogrammā 380 490 euro, lai būtu iespējams veikt iemaksas ES 2023. gada budžetā pilnā apmērā.
Ja netiks palielināta apropriācija, tad netiks nodrošināta iemaksu ES budžetā sagatavošana un veikšana pilnā apmērā, kā rezultātā tiks aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu.
Ja netiks palielināta apropriācija, tad netiks nodrošināta iemaksu ES budžetā sagatavošana un veikšana pilnā apmērā, kā rezultātā tiks aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
384 335 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
384 335 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
384 335 000
380 490
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
384 335 000
380 490
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-380 490
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-380 490
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-380 490
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
41.01.00 apakšprogrammas papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins, euro | |
Finansējuma atlikums uz š.g. 22. novembri | 56 420 736 |
Pašu resursu iemaksa š.g. decembrī | - 52 861 617 |
Nokavējuma procenti | -29 609 |
TPR maksājums š.g. decembrī (prognoze) | - 3 810 000 |
Nodrošinājuma rezerve | -100 000 |
Prognozētais apakšprogrammas apropriācijas iztrūkums | -380 490 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalību nav nepieciešams nodrošināt, jo rīkojuma projekts nenosaka jaunus pienākumus fiziskām vai juridiskām personām, tiesiskais regulējums pēc būtības netiek paplašināts vai grozīts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi