Anotācija

Patlaban nav vienuviet skaidru un nepārprotami definētu prasību psihologam, ar kura starpniecību tiek pratināta nepilngadīga persona kriminālprocesā. Ņemot vērā to, ka starpniecība bērna pratināšanā kriminālprocesā nav psihologu profesionālā darbība Psihologu likuma izpratnē, tad ar psihologu profesionālo darbību reglamentējošo tiesisko regulējumu nav iespējams atrisināt identificēto problēmu.

Psihologa starpniecība bērna pratināšanā kriminālprocesā ir kā atbalsts izmeklētājam. Ja pratināšana tiek izdarīta ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību, tad tiek izmantotas psihologa speciālās zināšanas psiholoģijā (jo tās pārsniedz procesa virzītāja vispārīgās juridiskās zināšanas un ir nepieciešamas, lai sasniegtu procesuālo darbību mērķi), - psihologs sniedz palīdzību procesa virzītājam. Psihologa zināšanas par bērna kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību utt. nav vispārīgas dzīves zināšanas, bet gan akadēmiskās un praktiskās profesionālās iemaņas, kuru apgūšanu apliecina psihologa iegūtā izglītība, praktiskā pieredze. Papildus šīm psihologa zināšanām būtiski ir, lai psihologiem kā starpniekiem bērna pratināšanā būtu apgūtas nepieciešamās zināšanas un prasmes, kas tieši saistītas ar psihologa kā starpnieka lomu bērna pratināšanā. 

Psihologs, izmantojot psihologa profesionālās iemaņas, zināšanas un prasmes saistībā ar psiholoģiskiem un emocionāliem aspektiem, kas ietekmē bērna attīstību, uzvedību un labklājību, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 152.panta sesto un septīto daļu izpilda procesa virzītāja (izmeklēšanas darbības veicēja) dotos norādījumus, t.sk. atkarībā no nepilngadīgā vecuma:
1) izskaidro nepilngadīgajam notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi vai informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību;
2) noskaidro nepilngadīgā personas datus;
3) izskaidro nepilngadīgā tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu;
4) uzdod procesa virzītāja jautājumus nepilngadīgā psihei atbilstošā formā, bērna vecumam un briedumam atbilstošā veidā, pielietojot pētījumos balstītu nopratināšanas struktūru;
5) ja nepieciešams, -informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

Problēmas aktualitāti ir arī akcentējis Latvijas Republikas tiesībsargs 2025. gada 25. marta atzinumā pārbaudes lietā nr. 2024-25-27J par starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu, sniedzot Ministru kabineta virkni ieteikumu problēmas risināšanai, normatīvi nostiprinot psihologam, ar kura starpniecību pratina bērnu kriminālprocesā, izvirzāmās prasības. 

Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vienotu prasību noteikšanu speciālistiem, ar kuru starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana kriminālprocesā, Labklājības ministrija izveidoja neformālu darba grupu. Minētajā darba grupā kompetento institūciju pārstāvji, nozares eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji diskutēja par to, kādas prasības būtu izvirzāmas Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā minētajam psihologam, ar kura starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana (proti, kādai vajadzētu būt psihologa izglītībai, kādām jābūt iegūtajām papildprasmēm un to regulārai atjaunošanai). Minētajā darba grupā piedalījās Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Valsts policijas, Bērnu aizsardzības centra, Psihologu sertifikācijas padomes, biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāvji.

Savukārt Bērnu aizsardzības centrs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizēja profesionāļu dialogu un kopdarba sesiju. Tikšanās laikā tika pārskatīts, kā līdzsvarot vardarbībā cietušā bērna vajadzības un kriminālprocesa prasības, kā arī tika sagatavotas iestrādes vienotiem profesionāliem kritērijiem nepilngadīgā pratināšanā kriminālprocesā. Minētajā profesionāļu dialogā un kopdarba sesijā piedalījās Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Valsts policijas, Nacionālā psihiskās veselības centra, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", Psihologu sertifikācijas padomes, biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" un Bērnu aizsardzības centra pārstāvji.

Psihologa lomas evolūcija Latvijā ir cieši saistīta ar nepieciešamību nodrošināt tiesiskumu situācijās, kurās bērns ir cietušais vai liecinieks smagos noziedzīgos nodarījumos, īpaši tajos, kas saistīti ar vardarbību pret dzimumneaizskaramību. Ekspertu diskusijas norāda, ka psihologam kriminālprocesā ir jāspēj balansēt starp divām pretējām dimensijām: nepieciešamību saglabāt bērna emocionālo stabilitāti un nepieciešamību iegūt detalizētu, procesuāli derīgu informāciju, kas vēlāk izturētu tiesas kontroli. Šis balanss prasa ne tikai empātiju, bet arī dziļu izpratni par kriminālprocesa mehāniku, pierādījumu pieļaujamību un pratināšanas metodoloģiju, kas ir fundamentāli atšķirīga no psiholoģiskas konsultēšanas.

Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomes locekļi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas profesionāļu dialoga un kopdarba sesijas dalībnieki un Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas pārstāvji uzsvēra, ka būtiskākais, kas speciālistam, kurš atbilst Psihologu likuma 3. panta pirmajai vai otrajai daļai, kā arī 4. panta 1., 3., 4. vai 5. punktam, ļauj sasniegt izcilību kā nepilngadīgā pratināšanas starpniekam kriminālprocesā (darbība, kas nav psihologa profesionālā darbība), ir tieši īpašas zināšanas un prasmes par nepilngadīgā pratināšanas starpniecību kriminālprocesā, proti:
1) zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (programma psihologiem saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 12. punktu; apgūta 40 stundu sākotnējā profesionālās kompetences pilnveides programma un secīgi trīs astoņu stundu kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas moduļi psihologiem par bērnu tiesību jautājumiem saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 12.punktu un noteikumiem par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu);
2) zināšanas nepilngadīgā pratināšanas juridiskajos jautājumos Latvijas tiesību sistēmas kontekstā;
3) zināšanas par pētījumos balstītu nepilngadīgo pratināšanas tehniku un nepilngadīgo pratināšanas protokoliem (t. sk. Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols, Nacionālā bērnu tiesību aizsardzības centra Strukturētais bērnu izmeklēšanas interviju protokols (NCAC), Baltā grāmata bērnu nopratināšanā (intervēšanā): uz pētījumiem balstītas Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas (EAPL) rekomendējošās vadlīnijas, Bērna māju sadarbības tīkla "Bērna mājas" kvalitātes standarti); 
4) prakse pētījumos balstītas nepilngadīgo pratināšanas jomā supervizora vadībā (prakse ir ar bērna avatāru, ne ar cietušajiem bērniem).

Ievērojot minēto, saskaņā ar Ministru kabineta instrukcijas projektu, lai Ministru kabinetam padota iestāde, kura atbildīga par nepilngadīgā pratināšanas organizēšanu, varētu pieaicināt psihologu veikt starpniecību nepilngadīgā pratināšanā, minētajam psihologam ir arī jāatbilst šādām prasībām:

1) atbilstība Psihologu likuma 3. pantā noteiktajām prasībām, ja veikta reģistrācija psihologu reģistrā kādā no uzskaitītajām psihologu profesionālās darbības jomām:
- klīniskā un veselības psiholoģija;
- juridiskā psiholoģija;
- konsultatīvā psiholoģija;
- skolu un izglītības psiholoģija.

Tas nozīmē, ka atbilstoši instrukcijas projektam starpniecību bērna pratināšanā kriminālprocesā arī turpmāk varēs īstenot gan personas, kurām ir psihologa sertifikāts, gan tādas Psihologu likuma 3.pantā minētas personas, kurām [vēl] nav psihologa sertifikāta. Tajā pašā laikā iestādēm, kuras atbildīgas par nepilngadīgā pratināšanas organizēšanu, būs dota rīcības brīvība, izvēloties speciālistus, priekšroku dot tādiem speciālistiem, kuriem papildus instrukcija noteiktajām pamatprasībām ir arī psihologa profesionālā darba pieredze, ko apliecina psihologa sertifikāts.

Vienlaikus svarīgi atzīmē, ka psihologs nedrīkst veikt starpniecību pratināšanā, ja tiek konstatēts kāds no Psihologu likuma 6.pantā minētajiem apstākļiem. Šie paši aizliegumi, kas attiecas uz psihologu profesionālās darbības veikšanu attiecas arī uz starpniecības veikšanu bērna pratināšanā -
starpniecību bērna pratināšanā aizliegts veikt personai, kurai aizliegts veikt psihologa profesionālo darbību:
1) kura neatbilst Psihologu likuma 3. panta prasībām;
2) kurai izsniegtā psihologa sertifikāta darbība ir apturēta vai anulēta un tās psihologa profesionālā darbība apturēta vai izbeigta, kā arī tādai personai, kuras psihologa profesionālā darbība ir apturēta vai izbeigta;
3) kura ir atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai par noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību;
4) kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai par noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
5) kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, bet no soda izciešanas atbrīvota;
6) pret kuru kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai par noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
7) kurai ir nodibināta aizgādnība.

Ja, ievērojot Psihologu likuma 6.pantā noteikto, tiek apturēta psihologa profesionālā darbība, persona kā psihologs nevar veikt jebkādas darbības, tostarp nodrošināt starpniecību nopratināšanā, saskarsmes realizēšanu, prevences veikšanu. Lai persona kā psihologs varētu veikt jebkādas darbības, tad personai ir vai nu jābūt psihologa sertifikātam vai jābūt noslēgtam līgumam ar psihologu-pārraugu (šādam psihologam psihologu reģistrā ir statuss "aktīvs"). Ja ir Psihologu likuma 6.pantā noteiktais, tad informācija par personu tiek saglabāta psihologu reģistrā ar atzīmi "darbība apturēta" vai "izslēgts".

2) atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 12. punktam apgūta speciālo zināšanu programma bērnu tiesību aizsardzības jomā psihologiem;

minēto mācību saturu nosaka Ministru kabineta 2024.gada 16. aprīļa noteikumi nr. 241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu", mācību ietvaros tiek aptvertas šādas zināšanas: tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā; bērna labāko interešu un diskriminācijas aizlieguma principi, tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību; bērna līdzdalības princips; starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode;

3) apgūtas speciālas zināšanas par cietušo bērnu nopratināšanu, ko apliecina apliecība (s):

- par apgūtām zināšanām nepilngadīgā nopratināšanas juridiskajos jautājumos Latvijas tiesību sistēmas kontekstā ne mazāk 16 stundu apjomā;
minētās mācības ir paredzētas, lai padziļinātu zināšanas tieši saistībā ar tiesisko regulējumu, kas attiecas uz bērnu kriminālprocesā. Šo mācību ietvaros tiek apgūtas speciālās zināšanas par nopratināšanas juridiskajiem aspektiem Latvijas tiesību kontekstā. Mācību programmas, kurās iespējams iegūt minētās zināšanas, pieejamas Tieslietu akadēmijā u.c. 




Vienlaikus Labklājības ministrija organizēs sarunu ar Valsts policijas koledžu arī par šādu mācību nodrošināšanu psihologiem, kuri pretendē veikt starpniecību bērna pratināšanā, pretendē vai plāno piedalīties Valsts policijas rīkotā konkursā, lai veiktu starpniecību bērna pratināšanā, jo, iespējams, arī Valsts policijas koledžas Izmeklētāju mācību centru varētu piesaistīt šādu mācību organizēšanā, gan no tiesiskās puses, gan arī par bērnu pratināšanu, jo patlaban Valsts policijas koledžā top  speciāli izmeklētājiem programma, kas apmācītu izmeklētājus pratināt nepilngadīgos, un varētu apmācīt arī psihologus, ja būtu tāda prasība, jo ir svarīgi zināt ne tikai pratināšanas nianses, bet arī nopratināšanas metodiku un taktiku.

Mācību ietvaros tiek apgūtas šādas zināšanas (indikatīvs uzskaitījums):
- cietsirdības un vardarbības noziegumu izmeklēšanas kvalifikācija un problemātika* 4h;
- pierādīšana un pierādījumi (liecība kā pierādījums; pierādījumu kvalitāte, kvalitatīva pierādījuma iegūšana);
- vardarbības pret nepilngadīgo (Krimināllikuma 174.pants) * 6h;
- nepilngadīgais cietušais kriminālprocesā* 4h;
- Krimināllikuma 16.nodaļas piemērošana un aktualitātes* 4h;
- par bērna aizsardzību pret seksuālu izmantošanu, ko veicina IKT* 6h;
- psiholoģisko faktoru ietekme uz liecību kā pierādījumu kvalitāti* 4h;
- psihologa, ar kura starpniecību veic pratināšanu, atbildība; aizspriedumi; ievirze (kā saglabāt neitralitāti, objektivitāti);
- Bērna mājas modelis darbā ar cietušo bērnu (izstrādē);


- par apgūtām zināšanām par pētījumos balstītu nepilngadīgo pratināšanas tehniku un nepilngadīgo pratināšanas protokoliem [t.sk. Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols, Nacionālā bērnu tiesību aizsardzības centra Strukturētais bērnu izmeklēšanas interviju protokols (NCAC), Baltā grāmata bērnu nopratināšanā (intervēšanā): uz pētījumiem balstītas Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas (EAPL) rekomendējošās vadlīnijas] – teorija  ne mazāk kā 40 stundu apjomā;


Minētās mācības ir paredzētas, lai apgūtu teorētiskas zināšanas par pētījumos balstītu nopratināšanas tehniku un protokoliem (tādiem kā NICHD, NCAC, APSAC, Corner House Interviewing Protocol u.c., ja tie adaptēti Latvijas tiesību sistēmai). Minēto mācību ietvaros speciālisti apgūst teorētiskas zināšanas par šādām tēmām:
- vispārīgi par bērna attīstību, vecumposmu raksturīgākajām iezīmēm; par bērniem ar speciālajām vajadzībām pratināšanas kontekstā;
- pamatzināšanas par dažādu vecumu un attīstības pakāpes bērnu pratināšanas īpatnībām
- ieskatu par dažādiem strukturētiem nopratināšanas protokoliem (piemēram, CornerHouse Forensic Interview protocol, RATAC, NCAC, NICHD, APSAC);
- NICHD vai NCAC (visplašāk izmantotie) protokola struktūra, fāzes un piemērošana:

IEVADS: Kā iepazīstināt ar sevi, paskaidrot intervijas mērķi un informēt par sarunas ierakstīšanu. Kā šajā posmā radīt drošu un atbalstošu vidi bērnam;
 KONTAKTA VEIDOŠANA UN STĀSTĪJUMA APMĀCĪBA: Kā veidot uzticības attiecības ar bērnu, uzdodot jautājumus par bērna interesēm un pieredzi. Kā lietot dažādus uzaicinājumus, lai veicinātu bērna stāstījumu un sagatavotu viņu turpmākajai sarunai.
PĀREJA UZ GALVENO DAĻU: Kā pēc kontakta veidošanas pāriet pie jautājumiem, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu, izmantojot atvērta tipa un neuzvedinošus jautājumus, lai iegūtu pēc iespējas precīzu un detalizētu informāciju;
GALVENĀ DAĻA: Kā koncentrēties uz konkrēto notikumu, uzdodot precizējošus jautājumus un izmantojot bērna iepriekš sniegto informāciju, lai iegūtu papildus detaļas.
NOSLĒGUMS: Kā noslēgt interviju, atgriežoties pie neitrālām tēmām, lai bērns varētu atgriezties pie ikdienas sajūtām. Kā pateikties bērnam par dalību un piedāvā iespēju uzdot jautājumus vai izteikties.
- jautājumu tipoloģija;
- atbalsta veidi un to sniegšana nopratināšanas laikā;
- kritiskās domāšanas nozīme un lēmumu pieņemšana nopratināšanas laikā;
- pamatzināšanas par dažādu vecumu un attīstības pakāpes bērnu pratināšanas īpatnībām.

Minētās mācības vai to atsevišķus moduļu iespējams apgūt Amerikas Savienoto Valstu Nacionālajā Bērnu aizsardzības centrā (tiešsaistē), Bērna māju sadarbības tīklā (tiešsaistē), Bērnu aizsardzības centrā (atsevišķus elementus) u.c.


- par sekmīgi pabeigtu praksi (PRAKTIKUMS) pētījumos balstītas nepilngadīgo pratināšanas jomā supervizora vadībā, ne mazāk kā 40 stundu apjomā.

Minētās mācības ir paredzētas, lai apgūtu praktiskas iemaņas cietušo Bērnu nopratināšanā izmantojot pētījumos balstītas nopratināšanas tehnikas (protokolus: kā NICHD, NCAC u.c.).

PRAKTIKUMA rezultātā tiek apgūtas šādas prasmes:

Protokola struktūra, fāzes un piemērošana
- spēj pielietot protokolu: tādu kā NICHD, NCAC u.c. struktūru intervēšanas procesā;
- izprot pamatojumu un spēj izskaidrot, kādēļ katrs protokola solis ir tieši šāds;
- spēj pielāgot protokolu atbilstoši situācijai, bērna vecumam un attīstībai;

Jautājumu tipoloģija
- atpazīst dažādus jautājumu veidus;
- izprot uzdodamo jautājumu funkcijas;
- spēj pielāgot jautājumus atbilstoši situācijai, bērna vecumam un attīstībai;
- atpazīst, kad jautājums nav efektīvs, spēj to lietderīgi koriģēt;
- izmanto dažādas jautājumu sākuma formas, kas veicina bērna brīvo stāstījumu; 
- efektīvi savieno slēgta tipa jautājumus ar atvērtiem jautājumiem, kas rosina paplašinātu atbildi;
- spēj lietot vispārīga/aprakstoša tipa jautājumus, kad mērķis ir iegūt informāciju par situāciju kopumā un mērķētus jautājumus, kad fokuss ir uz kādu konkrētu notikumu;
- spēj atpazīt, kad jautājums nav bijis efektīvs, noteikt iemeslu un izlabot; 

Atbalsta veidi un sniegšana nopratināšanas laikā
- atpazīst un spēj sniegt emocionālu atbalstu, saglabājot pietiekamu neitralitāti;
- pievērš uzmanību bērna aktuālajām emocionālajām vajadzībām;
- atpazīst emocionālo stāvokļu neverbālās pazīmes un efektīvi reaģē;
- atpazīst bērna emocionālās regulācijas traucējumus;
- identificē savas iekšējās reakcijas, paliekot klāt esošs nopratināšanas laikā;
- atpazīst un efektīvi komunicē bērna emocionālo stāvokļu izmaiņas;
- reaģē piemērotā veidā uz bērna emocionālajām vajadzībām;
- demonstrē efektivitāti un elastību attiecību veidošanā un uzturēšanā;
- atpazīst bērna spējas izstāstīt slieksni;
- atbilstoši reaģē, kad bērns kļūst satraukts;

Kritiskā domāšana un lēmumu pieņemšana nopratināšanas laikā
- spēj analizēt informāciju pirms nopratināšanas, lai paredzētu iespējamos sarežģījumus;
- atpazīst iespējamu aizspriedumu ietekmi nopratināšanas plānošanas procesā;
- nopratināšanas laikā atpazīst pazīmes, kas liecina par pietiekamu kontakta dibināšanas fāzi;
- pieņem lēmumus par piemērojamo nopratināšanas stratēģiju, atbilstoši pieejamajai informācijai bērna vecumam un attīstībai;
- apzinās konkrētās nopratināšanas mērķus un orientējas nepieciešamās informācijas apjomā, kas iegūstams no bērna;
- spēj identificēt un reaģēt uz situācijām, kad sasniegta konkrētā bērna liecināšanas spēju/ detalizācijas robeža;
- atpazīst iespējamus aizspriedumus gan pirms, gan arī nopratināšanas laikā (piemēram, pārtraukumos notiekošajās apspriedēs);
- sadarbībā ar izmeklētāju spēj identificē detaļas, kas bērna stāstījumā trūkst, un uzdod efektīvus precizējošus jautājumus, lai iegūtu papildu informāciju;
- spēj pārformulēt izmeklētāja jautājumus bērna vecumam un briedumam piemērotā veidā;
- spēj identificēt un reaģēt uz situācijām, kad bērna turpmāka iztaujāšana nav iespējama;
- spēj sniegt liecības par nopratināšanas procesu un bērna reakcijām tās laikā tiesā.


Lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu bērnu nopratināšanu, būtiska nozīme ir arī regulāriem un mērķtiecīgiem praktiskiem treniņiem. Pētījumi rāda, ka vienreizējas teorētiskās apmācības ir nepietiekamas, lai intervētāji konsekventi apgūtu un ieviestu labās prakses principus nopratināšanā. Nopratināšanas veicējam ir jānodrošina iespēja apgūt protokola struktūru caur praktiskiem treniņiem cita pratinātāja (supervizora/prakses vadītāja jeb pieredzējuša psihologa - starpnieka) vadībā. Šajos treniņos tiek apgūta prasme kombinēt teorijā apgūto protokola struktūru ar informāciju, ko nopratināšanas laikā nepieciešams iegūt procesa virzītājam. Treniņu mērķis ir pēc iespējas attīstīt un pilnveidot prasmi uzdot atvērtos jautājumus , kā arī saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par savu sniegumu.

Svarīgi atzīmēt, ka Ministru kabineta instrukcijas projekta 4.3.3. apakšpunktā ir domāts tāds supervizors, kas pieejams speciālistiem mācību ietvaros, proti, šāds supervizors psihologam vai tā darba devējam nav īpaši jāmeklē, jo tas ir mācību komplektā, kuru piedāvā  ASV un Barnahus tīkls. Svarīgi atcerēties, ka psihologs - pārraugs nav supervizors, lai gan supervizora pienākumus var arī pildīt cilvēks, kurš ir psihologs - pārraugs. Psihologs - pārraugs pārrauga psihologa profesionālo darbību. Bet starpniecība pratināšanā nav psihologa profesionālā darbība. Līdz ar to tā nav psihologa pārrauga funkcija Psihologu likuma izpratnē. Bet tas ir labi, ja supervizors ir arī psihologs - pārraugs, tad viņš var labāk nodrošināt supervīziju, jo īpaši, ja pats nodarbojas ar pratināšanas starpniecību. Taču supervizora lomas tvērums ir plašāks [nekā psihologa - pārrauga loma], jo tas ietver refleksijas, kas nāk, piemēram, par to, kā supervizējamais psihologs ir juties pratināšanas starpniecības procesā, saglabājot anonimitāti, psihologam izpaust savas atziņas un apspriest procesa nianses. Tādēļ arī instrukcijas projekta 4.3.3.apakšpunktā tiek minēts supervizors, nevis psihologs - pārraugs.    
 
Šajā jomā praktizēšanās, veicot cietušo bērnu nopratināšanu, nav iespējama, jo ir nepieļaujami iesaistīt bērnus apmācību nolūkā gan ētisku, gan dažādu citu apsvērumu dēļ (Gilstrap, L. L., & Papierno, P. B. (2004). Is the cart pushing the horse? The effects of child characteristics on children’s and adults’ interview behaviours. Applied Cognitive Psychology, 18, 1059–1078).

Turklāt reālās intervijas nenodrošina labvēlīgus apstākļus prasmju apguvei, jo tās notiek nekontrolēti un nav paredzētas, lai sniegtu atgriezenisko saiti ar iespēju uzlabot intervētāja iemaņas (Orbach, Y., Hershkowitz, I., Lamb, M. E., Esplin, P. W., & Horowitz, D. (2000). Assessing the value of structured protocols for forensic interviews of alleged child abuse victims. Child Abuse & Neglect, 24, 733–752).

Tāpēc praktizēšanās intervijās ir būtiski veidot lomu spēles un simulēt dažādas situācijas, tostarp, piemēram, klusumu, neskaidras vai neatbilstošas atbildes, izvairīšanos no sarunas uzsākšanas u.c. Šādas situācijas palīdz intervētājam mācīties izvairīties no uzvedinošiem jautājumiem un turpināt izmantot atvērtā tipa jautājumus (Hughes-Scholes, C. H., & Powell, M. B. (2012). Techniques used by investigative interviewers to elicit disclosures of abuse from child witnesses: a critique. Police Practice and Research, 14(1), 45–52. https://doi.org/10.1080/15614263.2012.680716).

Jo vairāk intervētāji praktizē šīs prasmes kontrolētos apstākļos, jo veiksmīgāk tās pielieto praksē. Tādēļ protokoliem, tādiem kā NICHD, NCAC u.c., ja tie adaptēti Latvijas tiesību sistēmai, praktiskās apmācības ir īpaši būtiskas speciālistu sagatavošanā, jo samazina vajadzību pēc atkārtotām nopratināšanām, uzlabo iegūto liecību kvalitāti un mazina bērna atkārtotas traumatizācijas riskus.

Minētās praktiskās mācības vai to atsevišķus moduļus iespējams apgūt Bērna māju sadarbības tīklā (mācības, kurās iekļauta arī praktikuma sadaļa), Bērnu aizsardzības centrā.

Par to, lai darbinieki būtu apguvuši minētās mācības, ir atbildīgs to darba devējs, bet, ja speciālists darbojas patstāvīgi (sniedz pakalpojumu izsludināta iepirkuma ietvaros), par zināšanu un prasmju apgūšanu ir atbildīgs pats speciālists.

Informācija par speciālo zināšanu un to atsevišķu moduļu apguves iespējām, kā arī zināšanu pilnveides mācību iespējām Bērnu aizsardzības centrs regulāri atjauno centra tīmekļa vietnē, kā arī izplata, izmantojot citus atbilstošus saziņas kanālus ar ieinteresētajiem speciālistiem. Informāciju par speciālo zināšanu un to atsevišķu moduļu apguves iespējām, kā arī zināšanu pilnveides mācību iespējām Bērnu aizsardzības centrs iekļaus tīmekļa vietnē, ņemot vērā instrukcijas 4.3. apakšpunktā norādītos kritērijus.

Par Ministru kabineta instrukcijas projekta 4.3. apakšpunktā minētajām mācībām atkarībā no konkrētās situācijas, kā mācības ir tikušas organizētas (t.sk. ir viens vai vairāki mācību organizētāji u.tml.) speciālists saņem vienu kopīgu apliecinājumu vai arī vairākus apliecinājumus par atsevišķiem instrukcijas 4.3. apakšpunktā ietvertajiem zināšanu blokiem vai moduļiem. 

Saskaņā ar provizoriskām starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" aplēsēm kopējais nepieciešamais psihologu skaits, kuriem nepieciešams apgūt minētās speciālās zināšanas, ir 18 psihologi (8 policijas nolīgti psihologi, 4 Bērna mājas psihologi, 4 potenciālie Bērna mājas filiāles Liepājā psihologi un 6 eksperti). 

Aplūkojot pieejamos datus par pētījumos balstītu nepilngadīgo pratināšanas tehniku, konstatējams, Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols ir viens no visplašāk starptautiski pielietotajiem un pētītajiem bērnu nopratināšanas protokoliem pasaulē (NICHD protokola pārskatītā versija latviešu valodā:  https://nichdprotocol.com/the-nichd-protocol/_obj/pdf/15/Latvian_R.pdf).

Starpinstitucionālās programmas "Bērna māja" ietvaros psihologi ir apguvuši Lartvijā adaptēto Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokolu (NICHD protokola pārskatītā versija latviešu valodā:  https://nichdprotocol.com/the-nichd-protocol/_obj/pdf/15/Latvian_R.pdf). Pagaidām cits šim līdzvērtīgs izmeklēšanas intervijas protokols Latvijā nav ticis adaptēts.

Lai izlīdzinātu zināšanas un prasmes dažādos sektoros un veicinātu kvalitatīvu praksi, Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Bērna māju sadarbības tīklu 2025. gadā nodrošināja 40 stundu pētījumos balstītu mācību programmu par bērnu pratināšanu Amerikas Savienoto Valstu ekspertu vadībā, izmantojot pētījumos balstītas bērnu pratināšanas tehnikas, kurās piedalās astoņi Valsts policijas piesaistītie psihologi, kas pratina bērnus, kā arī 11 Bērnu aizsardzības centra eksperti, kas uzklausa bērnus administratīvo pārkāpumu lietās.

Lai ievērotu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta otrajā daļā nostiprināto bērnu tiesību vienlīdzības principu, nepieciešams pieturēties pie tādas instrukcijā ietverto priekšrakstu piemērošanas pieejas, saskaņā ar kuru psihologi veiktu starpniecību bērna pratināšanā, ievērojot vienotu pieeju starpniecības veikšanā bērna nopratināšanā, atbilstu instrukcijā noteiktajām prasībām, t.sk. attiecībā uz 4.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām par apgūstamajām speciālajām zināšanām par bērnu pratināšanu. Bērnu tiesību vienlīdzības princips ievērojams visos gadījumos, kad nepieciešams veikt starpniecību bērna pratināšanā, izmantojot vienlīdzaugstus pratināšanas standartus, neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

Latvijā adaptētā Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokola (NICHD protokola pārskatītā versija latviešu valodā:  https://nichdprotocol.com/the-nichd-protocol/_obj/pdf/15/Latvian_R.pdf) pamatā ir empīriskos pētījumos balstītas zināšanas par bērna kognitīvo attīstību, un tas strukturē interviju sešās fāzēs, lai maksimāli veicinātu precīzas informācijas ieguvi un bērna brīvu stāstījumu, izmantojot atvērtus jautājumus. Atvērtie jautājumi būtiski palielina izmeklēšanai nozīmīgas informācijas ieguvi un precizitāti, jo bērni sniedz garākas un detalizētākas liecības, salīdzinot ar atbildēm uz uzvedinošiem vai tādiem jautājumiem, kam ir vairāki izvēles varianti (Hirn Mueller, D., Schreiber Compo, N., Molina, J., Bryon, A., & Pimentel, P. S. (2015). Productive and counterproductive interviewing techniques: Do law enforcement investigators know the difference? Psychology, Public Policy, and Law, 21(3), 295–308. https://doi.org/10.1037/law0000047).

Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols EEZ finanšu instrumenta projekta “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” ietvaros, piedaloties Latvijas vadošajiem speciālistiem, tika pielāgots izmantošanai Latvijas tiesību sistēmas kontekstā. Protokola vadlīnijas (https://www.lm.gov.lv/lv/media/26109/download?attachment) un zinātniskais pamatojums (https://www.lm.gov.lv/lv/media/26112/download?attachment) ir pieejami tiešsaistē.

Pētījumi Lielbritānijā, Izraēlā, Kanādā, ASV un citur konsekventi parāda, ka intervētāji, kas apmācīti darbam ar šo protokolu, ievērojami retāk izmanto uzvedinošus jautājumus un biežāk balsta nopratināšanu uz bērna brīvo stāstījumu, tādējādi veicinot liecību ticamību un saudzējošu attieksmi pret bērnu izmeklēšanas laikā (Benia, L. R., Hauck-Filho, N., Dillenburg, M., & Stein, L. M. (2015). The NICHD Investigative Interview Protocol: A Meta-Analytic Review. Journal of Child Sexual Abuse, 24(3), 259–279. https://doi.org/10.1080/10538712.2015.1006749).

Zinātniskajos pētījumos ir pietiekami skaidri identificēta labā prakse, jeb t.s. zelta standarts, kas jau nosaka, kā būtu jāveic bērnu nopratināšana. Tādēļ Eiropas Juridiskās psiholoģijas asociācija (EAPL) 2024. gadā ir izstrādājusi rekomendācijas (White paper) ar mērķi apkopot pēdējās desmitgadēs izveidoto labo praksi, kas balstās zinātniski pamatotās metodēs. Rekomendācijās NICHD protokols minēts kā visbiežāk izmantotais strukturētais bērnu nopratināšanas protokols. Rekomendācijās arī pausts bažas par to, ka bez pietiekamas un sistemātiskas speciālistu sagatavošanas nopratināšanas jomā, pastāv augsts risks nodarīt kaitējumu gan bērnam, gan kriminālprocesa rezultātiem (Korkman, J., Otgaar, H., Geven, L. M., Bull, R., Cyr, M., Hershkowitz, I., … Volbert, R. (2024). White paper on forensic child interviewing: research-based recommendations by the European Association of Psychology and Law. Psychology, Crime & Law, 1–44. https://doi.org/10.1080/1068316X.2024.2324098
Pieejamas arī latviski: https://www.bernamaja.lv/data/informativie_materiali/white-paper-on-forensic-child-interviewing-2024-lv.pdf).

Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols ir pierādījis augstu efektivitāti arī bērnu ar attīstības traucējumiem nopratināšanā, tostarp bērniem ar zemām verbālām spējām un viegliem līdz mēreniem intelektuālas attīstības traucējumiem (Brown, D. A., Lewis, C. N., & Lamb, M. E. (2018). NICHD protocol training for investigative interviews of children with and without intellectual disabilities. Research in Developmental Disabilities, 75, 1–12; Dion, J., & Cyr, M. (2008). The use of the NICHD protocol to enhance the quantity and quality of information obtained from children with low verbal abilities. https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/10538710801916564).

Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokola  izmantošana praksē veicina gan bērna interešu ievērošanu kriminālprocesā, gan kvalitatīvāku pierādījumu iegūšanu. Ņemot vērā starptautiskos pētījumus par tā ietekmi uz nopratināšanas kvalitāti, šī protokola iekļaušana mācību programmās speciālistiem, kuri iesaistītas bērnu nopratināšanā, ir būtisks priekšnosacījums bērna vajadzībām atbilstošai un uz pierādījumiem balstītai izmeklēšanai.

Vienlaikus Ministru kabineta instrukcijas projekta ietvertais 4.3.2. apakšpunkts nosaka, ka psihologi, kuri veic starpniecību bērna pratināšanā, nākotnē varētu arī izmantot Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokolam līdzvērtīgus izmeklēšanas intervijas protokolus, ja vien tie adaptēti Latvijai, atbilst pētījumos balstītai nepilngadīgo pratināšanas tehnikai [nepilngadīgo pratināšanas protokoli, t.sk. Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols, Nacionālā bērnu tiesību aizsardzības centra Strukturētais bērnu izmeklēšanas interviju protokols (NCAC), Baltā grāmata bērnu nopratināšanā (intervēšanā): uz pētījumiem balstītas Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas (EAPL) rekomendējošās vadlīnijas].

Plašāk par to, kas uzskatāmi par "līdzvērtīgiem izmeklēšanas intervijas protokoliem" sniegts skaidrojums Baltajā grāmatā bērnu nopratināšanā (intervēšanā): uz pētījumiem balstītas Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas (EAPL) rekomendējošās vadlīnijas (https://www.bernamaja.lv/data/informativie_materiali/white-paper-on-forensic-child-interviewing-2024-lv.pdf).

Dažādi bērnu pratināšanai izstrādāto protokolu uzskaitījums ietverts arī, piemēram, Barnahus modeļa kvalitātes standartos: https://barnahus.eu/barnahus/the-practice-in-barnahus/standards/. 

Vienlaikus darba grupas pārstāvji atzina, ka kompetentās institūcijas, kuras organizē nepilngadīgā pratināšanu kriminālprocesā ar psihologa starpniecību, pēc saviem ieskatiem  papildus pamatprasībām psihologiem, kuri ir starpnieki nepilngadīgā pratināšanā kriminālprocesā, varēs izvirzīt arī papildu prasības saviem nolīgtajiem psihologiem, piemēram, pieprasīt, lai psihologiem būtu iegūts sertifikāts noteiktā profesionālās darbības jomā (piemēram, ja psihologs ir reģistrēts psihologu reģistrā un ieguvis psihologa sertifikātu kādā no attiecīgajām psihologu profesionālās darbības jomām, sertifikāts apliecina to, ka psihologs ir strādājis un veicis profesionālo darbību, tādā veidā attīstot savas kā psihologa profesionālās prasmes un iemaņas). Tomēr šādu prasību izvirzīšana nav uzskatāma par augstākas kvalifikācijas prasībām, jo, kā jau uzsvērts, izcilību bērna pratināšanas procesa starpniecībā var sasniegt tad, ja ir iegūtas īpašas zināšanas un prasmes tieši par nepilngadīgā pratināšanas starpniecību kriminālprocesā, kas ir pamatprasība speciālistam. Papildu prasību izvirzīšana pratināšanas starpniekam var būt, piemēram, saistīta ar konkrētās izmeklēšanas iestādes darbības specifiku.

Tādējādi tiks nostiprināta vienota izpratne Valsts policijai, Bērnu aizsardzības centram un citām Ministru kabinetam padotām kompetentajām institūcijām par Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā ietverto tiesību normu piemērošanu, ņemot vērā, ka gan Valsts policija, gan Bērnu aizsardzības centrs, kā arī citas Ministru kabinetam padotās iestādes  iesaista psihologus, ar kuru starpniecību procesa virzītāji veic nepilngadīgā pratināšanu kriminālprocesā. 

Vienlaikus, ieviešot instrukcijā nostiprinātās vienotās prasības psihologiem, ar kuru starpniecību tiek veikta bērna pratināšana kriminālprocesā, svarīgi apzināties un savlaicīgi novērst iespējamos riska faktorus, attiecībā uz pietiekamu psihologu starpnieku pieejamības nodrošināšanu kompetentajām Ministru kabinetam padotajām iestādēm. Atsevišķos reģionos psihologu kā starpnieku bērna pratināšanā kriminālprocesā piesaiste ir kritiska problēma; motivācijas trūkums potenciālajiem pretendentiem par saviem līdzekļiem segt mācību maksu, ja valsts pasūtījums ir ar pārāk zemu atalgojumu; ierobežojumi par valsts budžeta līdzekļiem finansēt mācības psihologiem kā ārpakalpojuma sniedzējiem par starpniecību pratināšanā u.c.

Svarīgi atzīmēt, ka patlaban starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologu un Valsts policijas piesaistīto psihologu situācija ir īpaša, jo šīs divas institūcijas psihologus piesaista savā noteiktajā veidā (ar darba līgumu vai rīkojot iepirkumu). Līdz ar to  šīm iestādēm psihologi, kuri var veikt starpniecību bērna pratināšanā kriminālprocesā, ir pieejami institucionāli organizētā veidā. Vienlaikus nepieciešamība pratināt nepilngadīgos ar psihologa starpniecību var rasties arī citām Ministru kabinetam padotajām iestādēm, piemēram, Valsts drošības dienestam, Iekšējās drošības birojam u.c. Šīm iestādēm nav izveidots institucionāls mehānisms psihologu pakalpojumu nodrošināšanai, tomēr arī šādos gadījumos ir nepieciešams nodrošināt iespēju piesaistīt psihologu, kurš atbilst instrukcijā noteiktajām prasībām.

Ņemot vērā, ka šī instrukcija attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām iestādēm, kurām var būt situācija, kad jāveic bērna pratināšana ar psihologa starpniecību, turklāt ne tikai bērnu, kuri cietuši no dzimumnoziegumiem, kuru pratināšanas starpniecībā specializējas starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", tad nepieciešams paredzēt sistēmisku pieeju informācijai par psihologiem, kuri var veikt starpniecību bērna nopratināšanā. Nav iespējams paļauties tikai uz līdzšinējo neformālās sadarbības praksi. Tādēļ vajadzētu nodrošināt vietu, kur Ministru kabinetam padotajām iestādēm  iespējams paskatīties aktuālo kontaktinformāciju par pieejamajiem psihologiem - starpniekiem, kuri atbilst instrukcijas prasībām. Vienota un pārskatāma informācijas pieejamība par psihologiem, kuri atbilst instrukcijā noteiktajām prasībām, būtu nozīmīgs instruments, kas ļautu Ministru kabinetam padotajām iestādēm  operatīvi identificēt attiecīgos speciālistus gadījumos, kad rodas nepieciešamība veikt nepilngadīgā pratināšanu ar psihologa starpniecību, kā arī pārliecināties par speciālistu atbilstību noteiktajām prasībām pirms to piesaistes nepilngadīgā pratināšanai, tādējādi veicinot instrukcijā noteikto prasību praktisku piemērošanu un vienotu pieeju psihologu kā starpnieku piesaistei kriminālprocesā.

Veidojot vienotu psihologu - starpnieku sistēmu, vajadzētu, lai kontaktinformācijas pieejamība par šiem psihologiem ir sistēmiski un skaidri nodefinēta, kur Ministru kabinetam padotā iestāde to var meklēt.

Vienlaikus svarīgi atzīmēt šādā psihologu - starpnieku sarakstā attiecībā uz starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" nodarbinātiem psihologiem, ka tie nodrošina starpniecību bērna pratināšanā attiecībā uz cietušajiem bērniem no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" kompetence saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta otrās daļas 2. punktu).

Patlaban šāda vienota psihologu, ar kuru starpniecību var veikt bērna pratināšanu, uzskaite nav izveidota. Šim nolūkam būs nepieciešams veikt patlaban esošo reģistru un uzskaites sistēmu, kurās psihologu dati jau tiek apstrādāti, izvērtēšanu, kurā no tām būtu iespējams visefektīvāk veidot psihologu - starpnieku uzskaiti.

Piemēram, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta ceturto daļu, lai nodrošinātu informācijas apriti un pieejamību attiecībā uz mācību par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā organizēšanu un subjektiem, kuri ir apguvuši šīs zināšanas, Bērnu aizsardzības centrs valsts informācijas sistēmā nodrošina informāciju par mācību organizētājiem un pasniedzējiem, savukārt mācību organizētāji tajā nodrošina subjektu, kuri ir pieteikušies minētajām mācībām vai tās apguvuši, un izsniegto apliecinājumu par apgūtajām zināšanām uzskaiti. Tādēļ, iespējams, nākotnē šāda psihologu, ar kuru starpniecību var veikt bērna pratināšanu, uzskaiti varētu paredzēt Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas ietvaros, kuras publiskajā daļā interesentiem būs iespējams pārbaudīt, vai attiecīgajam speciālistam ir aktuāls apliecinājums par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi. Labklājības ministrijas īstenota projekta ietvaros patlaban tiek izstrādāts minētās informācijas sistēmas pamata līmenis. Tā kā tas ir tikai pamata līmenis, kam sekos papildu funkcionalitāšu veidošana, tad patlaban vēl šādu zināšanu apguves uzskaiti, izmantojot šo informācijas sistēmas nav iespējams veikt.

Iespējamie nākotnes risinājumi, kā šāda aktuālā kontaktinformācija par psihologiem, kuri veic starpniecību bērna pratināšanā, tiktu padarīta pieejama Ministru kabinetam padotajām iestādēm, tiks apspriesti starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomē, ietverti uzraudzības padomes darba kārtībā, ņemot vērā, ka jautājums par atbilstīgāko risinājumu, arī to, kurš reģistrs būs atbilstīgākais šādas informācijas apstrādei, ir pārrunājams ar vairāku nozaru kompetentajām institūcijām, kā arī par to pieņemams savstarpēji saskaņots lēmums.

Visi pieaicinātie psihologi atbilst instrukcijā noteiktajām kvalifikācijas prasībām.
Samazinājies to gadījumu īpatsvars, kuros ar psihologa starpniecību veiktā nepilngadīgā pratināšana tiek atzīta par procesuāli nepienācīgu.
Uzlabota nepilngadīgo pratināšanas kvalitāte un vienveidīga prakse.

Ne vairāk kā 1% gadījumu, kuros prokuratūra vai tiesa konstatē būtiskus procesuālus pārkāpumus;
100% psihologi - starpnieki atbilst instrukcijā noteiktajām kvalifikācijas prasībām.