Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr.1514 atbilstoši faktiskajai un tiesiskajai situācijai, paredzot citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, PVN atmaksu par precēm un pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, un veikt redakcionālos precizējumus.

Vispārējā kārtība

PVN atmaksa par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta otrajā daļā noteikto, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, tas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta pirmo daļu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otro daļu par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem^[1], kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā neveic saimniecisko darbību, taču iekšzemē sniedz ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus, tad PVN par šiem pakalpojumiem aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts PVN maksātājs. Minētajā gadījumā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta pirmajai daļai citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kurus izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā cita persona saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.pantā noteikto, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Padomes 2008.gada 12.februāra Direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (tā sauktā PVN atmaksas direktīva^[2]).
Senāta Administratīvo lietu departaments 2022.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr. A420145218, SKA-77/2022 ir paudis atziņas, ka, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktās prasības un kritērijus, kuriem izpildoties PVN par pakalpojumiem kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ir atmaksājams, citas ES dalībvalsts PVN maksātājam nevar liegt tiesības saņemt PVN atmaksu tikai tāpēc, ka tas nav reģistrējies attiecīgās dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Ar minēto Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu ir nolemts, ka nodokļu administrācijai, izskatot jautājumu par citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, tiesībām saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, nav pietiekami koncentrēties tikai uz saņemtajiem pakalpojumiem, bet ir jāpārbauda arī tas, vai un kādu darījumu nodrošināšanai minētā persona ir izmantojusi šos pakalpojumus, un kāda PVN samaksas kārtība tika piemērota personas sniegtajiem pakalpojumiem.
Papildus ir jāatzīmē, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otrās daļas nosacījumi attiecībā uz pakalpojumu saņēmēja pienākumu aprēķināt un nomaksāt PVN par noteiktajiem darījumiem ir attiecināmi arī uz tādiem pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kuri saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja minētos pakalpojumus sniedz PVN maksātājam. Tā kā Ministru kabineta noteikumos Nr.1514 nav ietverts VID pienākums atteikt PVN atmaksu par iepriekš minētajiem pakalpojumiem, izņēmuma radīšana VID atteikumu tiesībās nav nepieciešama.

^[1] Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu tvērums PVN piemērošanas nolūkā ir noteikts Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Īstenošanas regula 282/2011), 4.iedaļas 6.a apakšiedaļā.
^[2] PVN atmaksas direktīva ir pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1514.

PVN atmaksa citas ES dalībvalsts PVN maksātājam par Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS (One Stop Shop) Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta otrajā daļā noteikto, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienībā, veicina preču piegādes ar elektroniskas saskarnes palīdzību vai sniedz pakalpojumus nodokļa maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī, tas PVN nolūkā var reģistrēties vienā ES dalībvalstī OSS Savienības režīma izmantošanai un nomaksāt PVN par visiem darījumiem, kas veikti ES teritorijā saskaņā ar šo īpašo PVN režīmu. Jāatzīmē, ka OSS Savienības režīms ir brīvprātīgi piemērojams īpašais PVN režīms.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.³ panta desmito daļu citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kurš ir reģistrēts OSS Savienības režīmā, PVN par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 113.pantā noteikto kārtību. Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienībā, veicina preču piegādes ar elektroniskas saskarnes palīdzību vai sniedz pakalpojumus nodokļa maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī, un par šiem darījumiem nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar OSS Savienības režīmu, tas var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, par kuriem PVN maksā saskaņā ar OSS Savienības režīmu, atbilstoši PVN atmaksas direktīvā noteiktajai kārtībai.

PVN atmaksa citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu vai pārstāv citas ES dalībvalsts PVN maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāju, kurš veic  no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, par Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Importa režīma (IOSS)^[3] ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta otrajā daļā noteikto, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu vai pārstāv citas ES dalībvalsts PVN maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāju, kurš veic  no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, tas PVN nolūkā var reģistrēties vienā ES dalībvalstī IOSS režīma izmantošanai, deklarēt un nomaksāt PVN no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo īpašo PVN maksāšanas režīmu.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.⁴ panta sešpadsmito daļu citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu vai pārstāv citas ES dalībvalsts PVN maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāju, kurš veic  no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, un kurš ir reģistrēts IOSS režīmā, PVN par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 113.pantā noteikto kārtību. Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu vai pārstāv citas ES dalībvalsts PVN maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāju, kurš veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, un kurš nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar IOSS režīmu, tas var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā saskaņā ar IOSS režīmu, atbilstoši PVN atmaksas direktīvā noteiktajai kārtībai.
Papildus ir jāatzīmē, ka Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts pilotlietas EUP(2022)10207 pieprasījumā ir norādījis, ka dalībvalstis nedrīkst izslēgt tādus izdevumus, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, vai paredzēt papildu nosacījumus atmaksāšanai saistībā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecās IOSS režīms. Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, izslēgšana no atmaksāšanas Eiropas Komisijas dienestiem nešķiet saderīga ar grozītās PVN direktīvas 369.w pantu (Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīvā (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā 2.panta 30.punkts).

^[3] IOSS jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai ir brīvprātīgi piemērojams režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja šo preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Izmantojot šo īpašo PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā ES dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.


Redakcionālie precizējumi
Termins "rekonstrukcija" un "renovācija"
Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir skaidrots, ka līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos Būvniecības likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija". Saeimā 2017.gada 20.aprīlī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, saskaņā ar kuriem termins “renovācija” aizstāts ar terminu “atjaunošana” un termins “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, tādējādi nodrošinot Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai. Tā kā nekustamā īpašuma lietošanas veida maiņu var izdarīt, neveicot būvdarbus, šis jēdziens nav ietverts normatīvajos aktos PVN jomā un tas neietekmē PVN regulējumu.
Termins "remonts"
Saskaņā ar Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta noteikto pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā minēts PVN direktīvas 47.pantā^[4], ir tikai tādi pakalpojumi, kam ir pietiekami tieša saikne ar šo īpašumu. Ministru kabineta noteikumos Nr.1514 kā viens no pakalpojumu veidiem, kas ir uzskatāms par pakalpojumu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, tiek minēts remonts. Lai gan termins “remonts” netiek izmantots Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos vai Ēku būvnoteikumos, Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 izpratnē saskaņā ar  Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta "k" apakšpunktu ar terminu "remonts" ir saprotami apdares darbi, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana.

^[4] PVN direktīvas 47.pants ir pārņemts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantā.

Nē

Nē

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu kopumā tiek radīta juridiskā noteiktība citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā, paredzot tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem atbilstoši PVN atmaksas direktīvas noteikumiem, ja minētos pakalpojumus izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs, kā arī saņemt PVN atmaksu par precēm un pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek ietekmēti:
* citas ES dalībvalsts PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs, un PVN atmaksu par precēm un pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros;
* Valsts ieņēmumu dienests kā faktiskais regulējuma piemērotājs - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paplašinātas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt faktisku PVN atmaksu citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, kā arī normatīvā regulējuma izpildes preventīva kontrole.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-