Anotācija (ex-ante)

Likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par prokurora amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no prokurora amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām, un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.
Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz prokurora amatu, taču Prokuratūras likuma 37.pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai būt par prokurora amata kandidātu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata. Līdz ar to identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli ir pamats atzīt, ka Prokuratūras likuma 37.panta noteiktie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.

Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, likuma grozījumu ietvaros ir izstrādāts risinājums to personu individuālai izvērtēšanai, kuras ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta, vai pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.
Izstrādātā mehānisma ietvaros izvērtēšanai var pieteikties personas, kuras:
1) agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja personas izdarītais kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi;
3) agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, ja pēc lēmuma par atbrīvošanu no izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Nosakot regulējumā personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi, kā arī vainas formu, kā priekšnosacījumu, kas ļautu personai pieteikties izvērtēšanai un varētu neradīt apdraudējumu tiesu varas reputācijai un demokrātiskās iekārtas drošībai, ir ņemts vērā, ka tīša vainas forma nozīmē, ka persona ir apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Līdz ar to personai, kura kādreiz ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu rasties vērtību konflikts, proti, konflikts starp to, ka prokurors uztur apsūdzību valsts vārdā ar mērķi atjaunot taisnīgumu un panākt vainīgo personu saukšanu pie atbildības , un to, ka viņš pats ir atļāvies ar prokurora amata pienākumu izpildes ietvaros sargājamām tiesiskas valsts vērtībām nesavienojamu rīcību. Šādā gadījumā ir attaisnojams tas, ka attiecīgajai personai tiek liegts nākotnē kļūt par prokurora amata kandidātu. Savukārt, kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums aiz neuzmanības neveido tādu kaitīguma pakāpi, kas būtiski apdraudētu sabiedrības intereses, tai skaitā, citu personu dzīvības intereses, līdz ar to kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi varētu tikt pakļauti atsevišķai izvērtēšanai.
Grozījumos noteiktais astoņu gadu termiņš pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata ir noteikts vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Krimināllikuma 7.pantu un 63.pantu, nosakot, ka termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu par aiz neuzmanības izdarītu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Otrkārt, Prokuratūras likuma 37.pantā ir noteikts 25 gadu vecums, kāds personai ir jāsasniedz, lai varētu kandidēt uz prokurora amatu, līdz ar to likuma grozījumos ietvertie 8 gadi kontekstā ar personas nodarījumu pirms pilngadības sasniegšanas vai nodarījumu līdz 25 gadiem, kas ir uzskatāms par vecumu, līdz kuram persona psiholoģiski nobriest, ir samērīgs. Tādējādi personai ir laiks pierādīt tās atbilstību prokurora amatam, būtiski neietekmējot tās tiesības kļūt par prokuroru. Treškārt, Satversmes tiesa 2019.gada 5. decembra spriedumā lietā nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā prokurora statusu demokrātiskā sabiedrībā un prokurora lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un uzticības saglabāšanā, 8 gadi ir minimālais termiņš, lai pierādītu, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs.
Personas izvērtēšanas kompetence tiek nodota Prokuroru atestācijas komisijai, kas, uzsākot atlases procesu, vērtēs arī pieļaujamību personai piedalīties prokuroru amata kandidātu atlasē. Minētais risinājums grozījumos ietverts atbilstoši Tieslietu padomes 2023.gada 16.jūnija lēmumam Nr. 33, ar kuru Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju precizēt izstrādāto grozījumu redakcijas un vienotas tiesneša un prokurora amata kandidātu izvērtēšanas komisijas vietā paredzēt izvērtēšanu jau esošo tiesu varas un prokuratūras komisiju ietvaros, kuru kompetencē ir attiecīgi tiesneša vai prokurora amata kandidātu profesionālā atlase.
Tieslietu padomes ieskatā, jaunas komisijas izveide nav nepieciešama, jo nav prognozējama būtiska šīs komisijas noslodze un jaunas komisijas izveide būtu smagnējs risinājums. Turklāt personas izvērtēšana atbilstoši likuma grozījumos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem ir saistīta ar personas reputācijas novērtēšanu, ņemot vērā tās izdarītā noziedzīgā raksturu. Prokurora amata kandidāta reputācija plašākā kontekstā ir vērtējama arī prokurora amata kandidātu atlases procesā. Līdz ar to reputācijas ietekmes izvērtējumu attiecībā pret tās izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas kritērijiem varētu veikt prokurora amata kandidātu atlases procesā.
vienlaikus atzīmējams, ka atbilstoši Prokuratūras likuma regulējumam Prokuroru atestācijas komisijas pieņemtajam lēmumam attiecībā uz kandidātiem, kas izturējuši atlasi, ir rekomendējošs raksturs un gala lēmumu par atļaujas piešķiršanu personai piedalīties atlases procesā pieņem ģenerālprokurors. Ar grozījumiem netiek mainīta minētā kārtība un līdz ar to Prokuroru atestācijas komisija veiktu izvērtējumu par personas tiesībām pretendēt uz prokurora amatu un sniegtu savu atzinumu ģenerālprokuroram, kas pieņem lēmumu, atļaujot vai aizliedzot personai piedalīties prokurora amata kandidātu atlases procesā. Persona ģenerālprokurora pieņemto lēmumu būs tiesīga pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kārtība, kādā Prokuroru atestācijas komisija veic izvērtējumu, ir atstāta ģenerālprokurora pārziņā, tomēr likuma grozījumos ir noteikti izvērtējuma kritēriji. Lai noteiktu personas un tās izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju, komisija izvērtē nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu. Papildus tam tiek vērtēta personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Pirmā vērtēšanas kritērija ietvaros tiek izvērtēta personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe un aizskartās sabiedrības intereses, kā arī personas attieksme pret nodarījumu, lai secinātu vai minētie apstākļi nav tādi, kas nav savienojami ar prokurora amatu. Otrā kritērija ietvaros tiek vērtētas personas darbības pēc kriminālpārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai noskaidrotu, vai persona ir izdarījusi kādus secinājumus pēc notikušā un, piemēram, mainījusi savu dzīvi, strādājusi sabiedrības labā, iemantojusi pozitīvu reputāciju sabiedrības vērtējumā. Savukārt, trešā kritērija ietvaros tiek izdarīti secinājumi, vai atļaujas izsniegšana personai kandidēt uz prokurora amatu ietekmēs sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai un tiesu varas reputāciju kopumā. Likuma grozījumos Prokuroru atlases komisijai ir noteiktas tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām, lai būtu iespējams veikt informācijas izvērtēšanu atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem. Pieprasāmās informācijas apjoms un subjekti, no kuriem var pieprasīt šādu informāciju, tiks noteikti papildus izstrādātos Ministru kabineta noteikumos, lai ievērotu visas normatīvajos regulējumos noteiktās datu aizsardzības, iegūšanas, apstrādes un uzglabāšanas prasības. Jaunas, atsevišķas informācijas sistēmas šī izvērtējuma veikšanai netiek plānotas, kā arī netiek plānota automatizēta personas datu apstrāde. Datu iegūšana un apstrāde tiks vērtēta katrā konkrētajā gadījumā individuāli atbilstoši vērtējamajiem kritērijiem un konkrētās personas iesniegtajiem dokumentiem.
Papildus iepriekš norādītajam, konstatēta nepieciešamība veikt arī dažus citus grozījumus Prokuratūras likumā, lai efektivizētu prokuratūras darbu.
Pēdējos gadus Latvijā kopumā, tostarp arī prokuratūrā, ir strauji attīstījies digitalizācijas process, kā rezultātā liela daļa informācijas, kas nepieciešama pamatfunkciju veikšanai, kā arī citu ar prokuratūras darbību saistītu jautājumu risināšanai, piemēram, lai izvērtētu prokurora iespējamu pieļautu likuma pārkāpumu, tiek iegūta elektroniski, izmantojot dažādas informācijas sistēmas. Turklāt prokuratūrā strādā arī juristi un prokurora palīgi, kuri sniedz prokuroram tehnisku, organizatorisku, kā arī atbalstu juridiskajos jautājumos, pētot judikatūru vai ārvalstu praksi, apkopojot atziņas, kā arī sagatavojot procesuālu un citu dokumentu projektus, ievadot informāciju dažādos reģistros. Tāpēc nepieciešams skaidri noteikt konkrētu informācijas sistēmu lietotāju loku. Lai minēto īstenotu, prokuratūras ieskatā, nepieciešams likumā uzdot to nodrošināt ģenerālprokuroram. 
Prokuratūrā visas atbalsta funkcijas, kas saistītas ar tehnisko nodrošinājumu, tostarp dažādu sistēmu nepārtrauktu darbību un e-krimināllietas funkcionēšanu, nodrošina Administratīvā direktora dienests. Tāpat Administratīvā direktora dienests veic virkni organizatorisku funkciju, piemēram, nodrošina Prokuroru atestācijas komisijas, Prokuroru kvalifikācijas komisijas darba organizēšanu un ar to saistīto juridisko dokumentu projektu sagatavošanu. Šobrīd Prokuratūras likuma 46. panta otrajā daļā ir iekļauts ļoti šaurs Administratīvā direktora dienesta funkciju tvērums, kas faktiski vairs neatbilst pastāvošajai situācijai, tādēļ tas ir paplašināms, norādot, ka Administratīvā direktora dienests sniedz arī tehnisku, organizatorisku un juridisku atbalstu prokuratūras darbības nodrošināšanai.
Ir tikusi atcelta prokurora administratīvās imunitātes sistēma un no Prokuratūras likuma tika izslēgta norma par to, ka prokuroru nevar aizturēt administratīvā kārtā, bet par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem prokurors sodāms disciplināri. Tomēr dažkārt izdarītais administratīvais pārkāpums nav savienojams ar augstākajiem uzvedības standartiem un var negatīvi ietekmēt gan paša prokurora, gan arī prokuratūras reputāciju, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai informācija par prokurora izdarītu administratīvo pārkāpumu nonāktu Prokuroru atestācijas komisijas vai ģenerālprokurora rīcībā. Prokuratūras likuma 43. pantā paredzēts, ka prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības arī par Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa neievērošanu. Gadījumā, ja prokurors būs sodīts par administratīvo pārkāpumu, tad viņu varēs saukt pie disciplinārās atbildības nevis par izdarīto administratīvo pārkāpumu, bet par to, ja ar izdarīto administratīvo pārkāpumu prokurors nebūs ievērojis Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normas, līdz ar to Prokuratūras likuma 43. pants tiek papildināts ar ģenerālprokurora tiesībām pieprasīt ne retāk kā reizi sešos mēnešos no Sodu reģistra informāciju par prokurora izdarīto administratīvo pārkāpumu, tai skaitā, par normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu prokurors saukts pie administratīvās atbildības; institūciju, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, lēmuma numuru un pieņemšanas datumu; uzliktā soda veida; datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Analogu regulējumu jau paredz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.pants.