22-TA-2458: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likums par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otrā daļa uzliek pienākumu Ministru kabinetam izveidot efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu uzraudzības kārtību Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai.
Ministru kabineta noteikumu projekta “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sadarbības tīkliem, lai veicinātu komersantu, pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās.
Ministru kabineta noteikumu projekta “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sadarbības tīkliem, lai veicinātu komersantu, pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) apstiprināja rīkojumu Nr.292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, kas iesniegts Eiropas Komisijā 2021. gada 30. aprīlī. Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) Padomes Īstenošanas lēmums 2021. gada 13. jūlijā apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē.
Apstiprinātā Atveseļošanas fonda ietvaros piešķirts finansējums ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformai, 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 5.1.1.2.i. investīcija) paredz produktivitātes paaugstināšu un investīciju apjoma palielināšanu P&A.
Kopējais Atveseļošanas fonda plāna 5.1.1.2.i. investīcijas finansējums ir 108 912 082 euro.
5.1.1.2.i. investīciju plānots dalīt četros tiesību aktu projektos:
1) Tiesību akta projekts "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros" (turpmāk – Kompetences centru programma). Kopējais finansējums 25 000 000 euro;
2) Tiesību akta projekts "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” otrās kārta" (turpmāk - Atbalsts pētniecībai). Kopējais finansējums 47 663 651 euro;
3) Tiesību akta projekta “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārta” (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Kopējais finansējums 5 248 431 euro;
4) Tiesību akta projekta “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” ceturtās kārta” (turpmāk – Eiropai svarīgo kopīgo interešu programma) Kopējais finansējums 31 000 000 euro.
5.1.1.2.i. investīcijas dalījums četrās atsevišķās kārtās nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku RIS3 jomu inovāciju klastera ekosistēmas izveidošanos to dažādos attīstības posmos ar skaidrāku komercdarbības atbalsta piešķiršanas mehānismu.
Dalījums četrās atbalsta programmās nodrošina Ekonomikas ministrijai (turpmāk - nozares ministrija) un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – Aģentūra) vieglāku investīcijas uzraudzību un demarkācijas izsekojamību.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika realizēta līdzīga programma – darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” (turpmāk – Klasteru programma). Klasteru programmas ietvaros tika apstiprināti 14 projekti. Investīcijas mērķis bija veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmas ietvaros, klasterus izveidoja nozaru asociācijas ar plašu biedru loku un plašām zināšanām par nozares attīstību, kas tiek integrēta RIS3 jomu inovāciju klasteru (vadības grupa) ekosistēmā. Klasteru programmas ietvaros tika īstenotas vairāk kā 3300 aktivitātes. Balstoties uz 14 klasteru iesniegto informāciju, klasteru dalībnieku kopējais apgrozījums 2020. gadā salīdzinājumā pret 2018. gadu palielinājās par 690 milj. euro (37.78%) un kopējais eksporta apjoms palielinājās par 357 milj. euro (53.90%). Klasteru programmas sasniegtie rādītāji un realizētās aktivitātes apliecina programmas pienesumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014 – 2021 piektā rīcības virziena – eksporta vecināšana, mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā programmas sasniegtos rezultātus, nepieciešams turpināt atbalstu internacionalizācijas un sadarbības veicināšanai, integrējot šo programmu RIS3 jomas inovācijas klasterus (vadības grupas) ekosistēmā.
Apstiprinātā Atveseļošanas fonda ietvaros piešķirts finansējums ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformai, 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 5.1.1.2.i. investīcija) paredz produktivitātes paaugstināšu un investīciju apjoma palielināšanu P&A.
Kopējais Atveseļošanas fonda plāna 5.1.1.2.i. investīcijas finansējums ir 108 912 082 euro.
5.1.1.2.i. investīciju plānots dalīt četros tiesību aktu projektos:
1) Tiesību akta projekts "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros" (turpmāk – Kompetences centru programma). Kopējais finansējums 25 000 000 euro;
2) Tiesību akta projekts "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” otrās kārta" (turpmāk - Atbalsts pētniecībai). Kopējais finansējums 47 663 651 euro;
3) Tiesību akta projekta “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārta” (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Kopējais finansējums 5 248 431 euro;
4) Tiesību akta projekta “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” ceturtās kārta” (turpmāk – Eiropai svarīgo kopīgo interešu programma) Kopējais finansējums 31 000 000 euro.
5.1.1.2.i. investīcijas dalījums četrās atsevišķās kārtās nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku RIS3 jomu inovāciju klastera ekosistēmas izveidošanos to dažādos attīstības posmos ar skaidrāku komercdarbības atbalsta piešķiršanas mehānismu.
Dalījums četrās atbalsta programmās nodrošina Ekonomikas ministrijai (turpmāk - nozares ministrija) un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – Aģentūra) vieglāku investīcijas uzraudzību un demarkācijas izsekojamību.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika realizēta līdzīga programma – darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” (turpmāk – Klasteru programma). Klasteru programmas ietvaros tika apstiprināti 14 projekti. Investīcijas mērķis bija veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmas ietvaros, klasterus izveidoja nozaru asociācijas ar plašu biedru loku un plašām zināšanām par nozares attīstību, kas tiek integrēta RIS3 jomu inovāciju klasteru (vadības grupa) ekosistēmā. Klasteru programmas ietvaros tika īstenotas vairāk kā 3300 aktivitātes. Balstoties uz 14 klasteru iesniegto informāciju, klasteru dalībnieku kopējais apgrozījums 2020. gadā salīdzinājumā pret 2018. gadu palielinājās par 690 milj. euro (37.78%) un kopējais eksporta apjoms palielinājās par 357 milj. euro (53.90%). Klasteru programmas sasniegtie rādītāji un realizētās aktivitātes apliecina programmas pienesumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014 – 2021 piektā rīcības virziena – eksporta vecināšana, mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā programmas sasniegtos rezultātus, nepieciešams turpināt atbalstu internacionalizācijas un sadarbības veicināšanai, integrējot šo programmu RIS3 jomas inovācijas klasterus (vadības grupas) ekosistēmā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam viena no konstatētajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir, ka Latvijas līdzšinējā konkurences priekšrocība ir saistīta ar zemām darbaspēka izmaksām, kas rada risku nokļūt vidēju ienākumu slazdā. Ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocību. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams veidot atbalsta instrumentu, kas paaugstinātu privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā, veicinātu starpsektoru vietējo un starptautisko sadarbību inovāciju procesā un nodrošināt RIS3 jomu attīstību.
Risinājuma apraksts
Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos.
Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz RIS3 jomām un attīstītu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, investīcijas ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām RIS3 specializācijas jomās, nodrošinot atbalstu:
- pētniecības vajadzību identificēšanai;
- pieredzes un zināšanu pārneses pasākumiem;
- eksporta veicināšanai;
- dalībai Eiropas Savienības līmeņa inovāciju programmās;
- un citām aktivitātēm.
Investīcija ir vērsta uz “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr. 23 (veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram) īstenošanu.
Īss Sadarbības tīklu programmas īstenošanas kopsavilkums:
- investīcijas ietvaros Aģentūra rīko atklātu konkursu, kurā sadarbības tīkls jeb finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības tīkls projekta īstenošanai piesaista sadarbības tīkla dalībniekus jeb mērķa grupu, lai veicinātu eksporta pieaugumu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- Aģentūra pēc atlases īstenošanas noslēdz līgumu ar sadarbības tīklu par projekta īstenošanu. Notiek projekta ieviešana, kā rezultāta sadarbības tīkls iesniedz progresa pārskatus un atskaitās par sasniegtajiem rezultātiem;
- Aģentūra, veic projekta uzraudzību attiecīgi noteikumu projekta nosacījumiem. Konstatētu pārkāpumu gadījumā saistībā ar komercdarbības atbalsta kontroles normām, sadarbības tīkla dalībniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības tīklam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Sadarbības tikls atmaksā Aģentūrai nelikumīgo komercdarbības atbalstu un pēc tam kārto savas saistības ar sadarbības tīkla dalībnieku. Ja konkrētie pārkāpumi tiek konstatēti sadarbības tīklam, tas Aģentūrai atmaksā visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta;
- projekta ietvaros plānots apstiprināt projektus par vismaz 4 723 589 euro, piesaistot 926 000 euro privātā līdzfinansējuma un sniegt atbalstu 12 sadarbības tīkliem un 240 neunikāliem komersantiem;
- atbalsts sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā. Investīcijas ietvaros kopējais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 5 248 431 euro, savukārt, viena projekta maksimāli pieļaujamais finansējums ir 437 369 euro. Investīcijas ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī no sadarbības tīkla var saņemt de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro apmērā;
- Sadarbības tīklu programmas īstenošanas laiks ir 2026.gada 30.jūnijs;
- Balstoties uz nozares ministrijas aplēsēm un Klasteru programmas sasniegtajiem rezultātiem, tiek prognozēts, ka programmas provizoriskā ietekme uz tautsaimniecību ir eksporta pieaugums par 5%, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas.
I Vispārīgie jautājumi
Sadarbības tīklu programmas ietvaros finansējuma saņēmējs ir sadarbības tīkls. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā.
Sadarbības tīklā darbojas sadarbības tīkla dalībnieki (nav obligāti jābūt sadarbības tīkla biedram), kas ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti, t.sk. valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas Viedās specializācijas jomās.
5.1.1.2.i. investīcijas ietvaros ir noteikti šādi rādītāji:
Lai veicinātu internacionalizāciju investīcijas ietvaros, nacionālais rādītājs paredz iesniegt vai nodrošināta dalību, ne mazāk kā 12 starptautisku projektu pieteikumos. Tādējādi, nodrošinot investīcijas sasaisti ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem.
Atbalsts tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā, īstenojot vienu atklāta projektu iesniegumu atlasi par visu pieejamo finansējumu. Ja izveidojas pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma atlikums, kas nav pietiekams secīgi nākamā projekta atbalstīšanai, tad nozares ministrija, izvērtējot atlikušo finansējumu, ierosina veidot jaunu atklātu projektu iesniegumu atlasi.
Anotācijā un šo noteikumu projektā iekļautā informācija ir balstīta uz Finanšu ministrijā (turpmāk – koordinējošā iestāde) iesniegtajiem Atveseļošanas fonda grozījumiem.
Noteikumu projekts izstrādāts balstoties uz 2023. gada 26. septembra Ministru kabineta apstiprināto rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu" (23-TA-1103), kur grozījumu ietvaros veikti precizējumi 157. un 158. rādītājos. Nozares ministrija uzņemas riskus par noteikumu projektā iekļautajiem grozījumiem, kuri vēl nav apstiprināti grozījumu ietvaros. Gadījumā, ja Eiropas Komisija noraidīs kādu no iesniegtajiem grozījumiem, nozares ministrija nepieciešamības gadījumā veiks grozījumus noteikumu projektā.
5.1.1.2.i. investīcija tiek izstrādā atbilstoši 157. rādītāja pārbaudes mehānismam, kā ietvaros nozares ministrija izstrādā kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:
a) Ministru kabineta noteikumu kopiju, kas reglamentē atbalsta saņēmēju darbību un finansēšanu, iekļaujot atsauci uz noteikumiem, kas norāda uz spēkā stāšanos un pierāda atbilstību atskaites punkta aprakstam un ieguldījumiem CID;
b) saite uz konkursa uzsaukumu finansējuma saņēmējiem;
c) starp Latvijas aģentūru un finansējuma saņēmējiem noslēgto līgumu kopijas;
d) atlasīto IPCEI dalībnieku sarakstu un īsus IPCEI projektu aprakstus.
Attiecībā uz 158.rādītāju, pieteikti grozījumu rādītāja nosaukuma maiņai no “5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” uz “5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai”, kā arī precizēts rādītāja nosaukums no “Apstiprināti projekti par vismaz 98 miljoniem euro no finansējuma” uz “Latvijas aģentūras piešķirts atbalsts par vismaz 98 000 000 euro no finansējuma”.
Sadarbības tīklu programmai ir noteikts intervences lauks “008 - Pētniecības un inovācijas pasākumi”, tai skaitā apakškategorija “008a1 - Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana”. Kods pēc būtības nosaka, ka projekts galvenokārt vērsts uz pētniecības un inovācijas pasākumu kopumu, lai izstrādātu jaunus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Pētniecības projekta ietvaros intervences kods nav jānorāda”.
II Projekta iesniedzējam un sadarbības tīkla dalībniekam noteiktās prasības
Investīcijas ietvaros finansējuma saņēmēji ir biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus, kuras darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Kas nodrošina projekta īstenošanu un tālāku atbalsta piešķiršanu sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām RIS3 specializācijas jomās, kas ir investīcijas mērķa grupa un gala labuma guvēji. Lai piedalītos projekta īstenošanā uzņēmuma nav jābūt sadarbības tīkla dalībniekam.
Apgrozījuma apjoms 40 milj. un eksporta apjoms 8 milj. gadā izvēlēts atbilstoši Klasteru programmas pieejamajiem datiem, ņemti vērā, gan mazo, gan vidējo, gan lielo komersantu rādītāji. Sadarbības tīklam ar lielākiem rādītājiem ir iespēja saņemt papildus punktus pie vērtēšanas kritērijiem.
Projektu iesniegumu atlases procesā tiks vērtēta sadarbības tīkla atbilstība komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Sadarbības tīkla dalībnieku, proti, uzņēmumu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju atbilstību komercdarbības atbalsta prasībām vērtēs sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam. Vienlaikus, tiks veikta pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju statusa atbilstības pārbaude, vai pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir Zinātnisko institūciju reģistrā — NZDIS (sciencelatvia.lv).
Investīcijas ietvaros tiek atbalstīts vismaz viens sadarbības tīkls katrā no RIS3 specializācijas jomām. Taču tas neliedz iespēju sadarbības tīkla īstenot projektu vairākās RIS3 jomās. Tāpat, lai pret sadarbības tīkliem nevērstu jebkāda veida ierobežojumus, sadarbības tīklam nav jābūt RIS3 vadības grupā jeb inovāciju klasterī.
Iesniedzot projekta iesniegumu sadarbības tīkls paredz lielāku sadarbības tīkla dalībnieku skaitu nekā tas paredzēts noteikumu projektā, tādējādi samazinot iespēju neizpildīt paredzētās prasības. Sadarbības tīkla dalībnieki sadarbības tīklam iesniedz apliecinājumu par dalību projektā, savukārt, sadarbības tīkla dalībnieki, kuri nav biedri paraksta līgumu par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs nedrīkst vienlaicīgi īstenot projektu šīs investīcijas ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” otrās kārtas ietvaros. Aģentūra nodrošina demarkāciju un dubultā finansējuma risku novēršanu projekta ietvaros, atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma) pieejamai informācijai.
III Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
Aģentūra izsludina projektu iesniegumu atlasi tīmekļa vietnē www.cfla.gov.lv, kā arī ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Publikācijās norāda informāciju par projektu iesniegumu atlases uzsākšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī projektu iesniegumu iesniegšanai termiņu, kas nevar būt īsāks par 30 dienām no atlases izsludināšanas dienas.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz Vadības informācijas sistēmā.
Investīcijas ietvaros Aģentūras funkcijas un pienākumi aprakstīti šo noteikumu 19. punktā, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" 2. un 9. punktā un Aģentūras iekšējā kārtībā.
Projektu iesniegumu vērtēšanai Aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju. Aģentūra sadarbības tīklu darbības plānu vērtēšanai un darbības atbilstībai Viedās specializācijas jomām projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj nozares ministrijas pārstāvi.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu Aģentūra pieņem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;
- projektu iesniegumu atlases ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.
Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu Aģentūra iekļauj informāciju par līgumslēgšanas procesa uzsākšanas nepieciešamību, lēmuma apstrīdēšanas iespējas un laika periodu, kurā jānoslēdz līgums par projekta īstenošanu.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniegumā ir trūkumi, kuri projekta iesniedzējam jānovērš, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Ja minētie nosacījumi tiek izpildīti, Aģentūra izdod atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi un atzinumā par nosacījumu izpildi iekļauj arī informāciju par līgumslēgšanas procesa uzsākšanas nepieciešamību. Ja lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, norādītie nosacījumi netiek izpildīti projekta iesniegums tiek noraidīts.
Aģentūra lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
- projekta iesniegums neatbilst kādam no neprecizējamajiem vērtēšanas kritērijiem vai nesaņem šo noteikumu 2. pielikumā ietvertajos kvalitātes kritērijos noteikto minimālo nepieciešamo punktu skaitu;
- projektu iesniegumu atlases ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai;
- iesniedzējs un sadarbības tīkla dalībnieks neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem;
- kāds no Aģentūras lēmumā ar nosacījumu noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu.
Līgumslēgšanas procesu uzsāk ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pēc atzinuma par nosacījumu izpildi izdošanas vai lēmuma pieņemšanas par projekta apstiprināšanu.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pievieno šādu informāciju:
Informācija par sadarbības tīklu:
- Konstatētie nozares attīstības izaicinājumi un sadarbības tīkla nepieciešamības pamatojums;
- Sadarbības tīkla darbības misija, vīzija un mērķi;
- Sadarbības tīkla projekta mērķis, balstoties uz Sadarbības tīklu programmas īstenošanas mērķi, un skaidrs raksturojums, kādā veidā šis mērķis, projekta ietvaros, tiks sasniegts;
- RIS3 joma, kurā darbosies sadarbības tīkls;
- Kopīgie ieguvumi, kas vieno sadarbības tīkla esošos un potenciālos sadarbības tīkla dalībniekus;
- Sadarbība ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas ietver informāciju par paredzamo sadarbības modeli (sadarbības veidu) ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, informāciju par paredzamo pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju ieguldījumu projekta ietvaros, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju darbības projekta ietvaros un projektā iesaistīto pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju nosaukumus un juridiskās adreses;
- Sadarbības tīkla darbības virzienus un sasniedzamos rezultātus projekta īstenošanas periodam. Galvenās veicamās darbības un sasniedzamos rezultātus, lai veicinātu sadarbību jaunu produktu un tehnoloģiju mērogošanā, lai attīstītu pētniecības un attīstības kapacitāti uzņēmumos, lai veicinātu jauno produktu un tehnoloģiju mērogošanu un, lai nodrošinātu produktivitātes kāpumu ar zināšanu pārnesi;
- Sadarbības tīkla modeli, iekļaujot šādu informāciju:
- sadarbības tīkla organizatorisko struktūru;
- sadarbības tīkla pārvaldības lēmumu pieņemšanas kārtību, atbildības sadali un kompetenci;
- plānotos pasākumus komunikācijas nodrošināšanai starp sadarbības tīkla dalībniekiem;
- kārtību, jaunu dalībnieku iesaistei sadarbības tīklā un dalībnieku izstāšanās procedūru;
- aprakstīt sadarbības tīkla finansēšanas avotus, tai skaitā biedra naudas, ieņēmumus no pārdotajiem produktiem/pakalpojumiem, ja tādi plānoti;
- aprakstīt, kā plānots nodrošināt sadarbības tīkla darbības finansiālo ilgtspēju un dzīvotspēju pēc pasākuma īstenošanas beigām (bez publiskā finansējuma).
Ekonomikas ministrija skaidro, ka, attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.
Aģentūra pirms komercdarbības atbalsta sniegšanas veic sadarbības tīkla pārbaudi, savukārt, sadarbības tīkls veic pārbaudi sadarbības tīkla dalībniekiem. Izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, minētais attiecināms uz sadarbības tīkla dalībnieku, kas, atbilstoši Krimināllikuma 190.1 pantam, veicis neatļautas darbības un ticis sodīts, taču neaizliedz veikt aktivitātes, ja sadarbības tīkla dalībnieks saņēmis atļauju aktivitāšu veikšanai.
IV Atbalstāmās darbības
Investīcijas ietvaros tiek sniegts atbalsts atbalstāmajām darbībām, kas uzskaitītas šo noteikumu 39. punktā, tās īsteno sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks. Neatbalstāmās darbības uzskaitītas šo noteikumu 41. punktā, lai netiktu sniegts atbalsts kādai no neatbalstāmajām darbībām pārbaudes tiek veiktas, gan sadarbības tīkla, gan sadarbības tīkla dalībnieka līmenī.
Investīcijas ietvaros noteikts izmaksu ierobežojums - sadarbības tīkla projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas nedrīkst sastādīt vairāk kā 30% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Sadarbības tīkls projekta īstenošanas laikā var saņemt Eiropas Klasteru ekselences iniciatīvas novērtējumu atbilstoši bronzas, sudraba vai zelta līmeņa kritērijiem, ja sadarbības tīklam šāds novērtējums nav veikts vai iepriekš saņemtajai kvalitātes zīmei ir beidzies derīguma termiņš.
Noteikuma projekts paredz ieviest stingrākus nosacījumus nekā to paredz Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1407/2013, par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013). Noteikumu projektā iekļautas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regulas Nr. 651/2014) neatbalstāmās nozares un darbības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas. Noteikuma projekta ietvaros iekļautās neatbalstāmās darbības un nozares:
- Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs;
- ieroču un munīcijas tirdzniecībai (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcijas (turpmāk – NACE 2. redakcija) grupa 47.78 "Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");
- azartspēlēm un derībām (NACE 2. redakcijas 92. nodaļa "Azartspēles un derības");
- tabakas izstrādājumu ražošanai un tirdzniecībai (NACE 2. redakcijas 12. nodaļa "Tabakas izstrādājumu ražošana", grupa 46.35 "Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība" un grupa 47.26 "Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");
- alkohola tirdzniecībai (NACE 2. redakcijas grupa 46.34 "Dzērienu vairumtirdzniecība" un grupa 47.25 "Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");
- operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. redakcijas L sadaļa "Operācijas ar nekustamo īpašumu", grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu");
- atkritumu savākšanai, apstrādei un izvietošanai, materiālu pārstrādei (NACE 2. redakcijas grupa 38.21 “Atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus) un grupa 38.22 “Bīstamo atkritumu apstrāde un izvietošana”);
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta “c” un “d” apakšpunktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs;
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 8., 9., 10. un 11. punktā noteiktajām definīcijām;
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" un "b" punktā noteiktajām nozarēm:
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" punktā noteiktajām nozarēm atbilstoši - Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 13., 43. un 43a. punktā noteiktajām definīcijām;
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" punktā noteiktajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 45. un 130. punktā noteiktajām definīcijām un platjoslas tīkla attīstīšanai;
- finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. redakcijas K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības");
- aizdevumu refinansēšanai un restrukturēšanai;
- iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
- darbībām, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp tā pakārtotu izmantošanu, tai skaitā elektroenerģijas vai siltuma ražošanu, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi;
- darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
- darbībām saskaņā ar kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sasniegtu prognozētās CO2 emisijas.
Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regulas Nr. 2021/241) , ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, investīcijas ietvaros Atveseļošanas fonda finansējumu nepiešķir šādām darbībām:
- darbībām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
- darbībām, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
- darbībām, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai.
Noteikumu projektā noteiktās darbības nodrošināšanai sadarbības tīklam jāpārbauda aktivitāšu darbības veids pirms līguma parakstīšanas un komercdarbības atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam, tādējādi komercdarbības atbalstu aktivitāšu īstenošanai var piešķirt tikai par tādām aktivitātēm, kuros iekļautās darbības atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā. Minētā prasība ir tieši saistīta ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, kurā iekļautas prasības par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu digitālās transformācijas investīciju īstenošanas laikā.
Attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtēšanu, kuru attiecībā pret sadarbības tīkla dalībnieku veic sadarbības tīkls, nepieciešams veikt saskaņā Komisijas regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteiktās pārbaudes par investīcijas ietvaros iekļautajiem vides mērķiem. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. pielikumu “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” 5.1.1.2.i investīcijas ietvaros nav atļautas investīciju projekta darbības, kas var radīt būtisku kaitējumu videi. Atļaujas, kas saistītas ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteiktajiem vides mērķiem, izsniedz atbildīgā valsts iestāde, kas nodrošina uzraudzību par vides prasību ievērošanu, piemēram, Valsts vides dienests, kompetences ietvaros veicot komersanta atbilstības izvērtēšanu atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai saņemšanai. Tādējādi, sadarbības tīkls pirms atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam, izvērtēšanas ietvaros attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu nepieciešams pārliecināties, vai darbība ir saistīta ar kādu no vides mērķiem un, ja darbība ir saistīta ar kādu no tiem, veicot pārbaudi Valsts vides dienesta publiskajā datu bāzē par spēkā esošas atļaujas esamību.
V Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem
Investīcijas ietvaros iesaistītajām pusēm ir dažādas attiecināmās izmaksas, sadarbības tīklam attiecināmas šādas tiešās izmaksas:
Projekta iesniedzēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas par projekta ietvaros veicamo darbību plānošanu, koordinēšanu, kontroli, izmaksas par projekta dokumentācijas nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Savienības un nacionāla līmeņa tiesību aktos noteiktajām prasībām, projekta iepirkumu organizēšanas un kontroles izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), piesaistot projekta vadības personālu uz darba vai uzņēmuma līguma, ārējo pakalpojumu izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar semināru organizēšanu, starptautisku projektu rakstīšanas izmaksas, stratēģiju izstrādes vai iegādes izmaksas, dalības maksas tīklošanās un kontaktbiržu pasākumos, izmaksas, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, mārketinga un atpazīstamības veicināšanas izmaksas, dalības maksa starptautiskajās sadarbības platformās un organizācijās, konsultāciju un pārstāvniecības nodrošināšanas izmaksas, ārvalstu komandējuma izmaksas, Eiropas klasteru analīzes sekretariāta (ESCA) noteiktās izmaksas.
Savukārt, sadarbības tīkla dalībniekam attiecināmas šādas tiešās izmaksas:
Ārējo pakalpojumu izmaksas – starptautisku inovāciju programmu projektu pieteikumu izstrāde, testēšanas un izstrādes, tulkošanas pakalpojumi, kurus sadarbības tīkla dalībnieks iepērk no trešajām personām, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti sadarbības tīkla darbību nodrošināšanai.
Iekšzemes komandējuma izmaksas attiecināmas atbilstoši Eiropas Savienības fondu koordinējošās iestādes izstrādātajām horizontālajām vienkāršoto izmaksu metodikām “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” un “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai”.
Noteikumu ietvaros komandējuma izmaksas attiecināmas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.
Pasākuma ietvaros netiks sniegts atbalsts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalsts, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām.
Sadarbības tīklu programmā atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
VI Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
Projektu īstenošanas termiņš Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros ir līdz 2026. gada 30. jūnijam. Sadarbības tīkls, kā finansējuma saņēmējs, ir atbildīgs par projekta īstenošanu. Sadarbības tīkla projektu īstenošanas laiks ir līdz 2026. gada 30. jūnijam. Projekta īstenošanas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieki var mainīties, sadarbības tīkls var pieaicināt jaunus sadarbības tīkla dalībniekus, sadarbības tīkla dalībniekiem jābūt Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem komersantiem.
Ja investīcijas īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, sadarbības tīkls apņemas tos segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieks projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Sadarbības tīkls nodrošina aktuālās informācijas ievietošanu tīmekļa vietnē par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi ceturksnī. Sadarbības tīkls informācijas un publicitātes pasākumus nodrošina saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Sadarbības tīkla pienākums ir nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2021/241 34.pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu.
Investīcijas īstenošana
Sadarbības tīklam projekta īstenošanas laikā ir pienākums nodrošināt, ka visā projekta īstenošanas laikā tas pārstāv ne mazāk kā 30 savstarpēji nesaistītus sadarbības tīkla dalībniekus. Sadarbības tīklam ir pienākums uzkrāt un, pēc pieprasījuma, reizi gadā iesniegt nozares ministrijai informāciju par sadarbības tīkla dalībniekiem, tādējādi nozares ministrija un Aģentūra nodrošinās nosacījuma ievērošanu projekta īstenošanā.
Lai investīcijas īstenošanā izvairītos no dubultā finansējuma situāciju ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras organizētajām dalībām izstādēs, sadarbības tīklam ir pienākums par izmaksām, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms izstādes sākuma dienas, rakstiski informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, sniedzot informāciju par plānotajām izmaksām.
Avansa maksājumus iespējams dalīt vairākās daļās, ievērojot noteikumu projektā minētos nosacījumus. Avansa maksājumus sadala par konkrētā sadarbības tīkla sasniedzamajiem rādītājiem.
Projekta iesniedzēja atbilstības nosacījumos un projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiek skatīti tikai savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu rādītāji.
Skaidrojam, ka jau iepriekš bijusi prakse, kad komercdarbības atbalsta piešķiršanas un aprēķināšanas procesā tiek iesaistītas privātpersonas, kas iesaista gala labuma guvēju projekta īstenošanā, gala labuma guvējam netiek sniegts atbalsts granta veidā, bet finansētas realizētās aktivitāte nefinanšu atbalsta veidā, piemēram, 2014.-2020. gada plānošanas perioda Klasteru programmas ietvaros ietvaros. Tādējādi, komersantam kā gala labuma guvējam tiek sniegts komercdarbības atbalsts atbilstoši komerclikuma nosacījumiem un atvieglota atbalsta saņemšana.
Pušu tiesības un pienākumi
Sadarbības tīklam ir pienākums līdz līguma parakstīšanai par projekta īstenošanu izstrādāt vadlīnijas par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem.
Sadarbības tīklam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un, ja tā nav izstrādāta kopā ar projekta iesniegumu, iesniegt apliecinājumu par to, ka tiks izstrādāta atbilstoša iekšējā kontroles sistēma un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt Aģentūrai iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:
- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046) 61. pantu. Vienlaikus, Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts nosaka, ka interešu konflikts ir finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.
Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
- pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
- procedūras aprakstu, kā vērtēšanas procesā iesaistītie sadarbības tīkla dalībnieki ir atturējušies no citu sadarbības tīkla dalībnieku iesnieguma vērtēšanas;
- pārbauda, vai finansējuma saņēmējs ir parakstījis apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
- darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
- procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību;
- procedūru, kā tiek pārbaudīta interešu konflikta definīcija sadarbības tīklam, kas atrunā vismaz šādus gadījumus:
- iesniegts tā pārstāvētā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes projekts, kurā plānota attiecīgā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes dalība;
- sadarbības tīkla dalībnieks vērtē cita sadarbības tīkla dalībnieka projektu;
- citi objektīvi pamatoti un saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantā noteikto regulējumu attiecināmi nosacījumi;
- procedūras apraksts, par kārtību, kādā tiek piemērotas korektīvās darbības pret sadarbības tīkla dalībnieku.
- krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu;
Sadarbības tīkls aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Sadarbības tīkls pieprasa izrakstu no Sodu reģistra un uzņēmumu reģistra par sadarbības tīkla dalībnieku.
Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, Sadarbības tīkls identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).
Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem Sadarbības tīkls identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.
Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) nodarbināto (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.
Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) sadarbības tīkla darbinieka funkciju izpilde interešu konflikta situācijā;
7) neatļauta rīcība ar Sadarbības tīkla vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
8) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
9) nodarbinātajam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
10) nodarbinātā ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
11) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu Sadarbības tīklā;
12) un citi Sadarbības tīklā identificētie korupcijas riski.
- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku apmācība par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.
Sadarbības tīkla darbinieks vai dalībnieks rakstiski informē sadarbības tīkla vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Sadarbības tīkla vadītājs pieņem lēmumu par darbinieka, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.
- ētikas kodeksu;
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt darbinieku ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, Sadarbības tīkla vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem Sadarbības tīkla nodarbinātajiem. Sadarbības tīkla ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību Sadarbības tīkla darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.
Procedūras apraksts, kurā aprakstīti darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi, darbinieku uzvedības pamatprincipi, darbinieku ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koruptīvas darbības.
- kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu nodarbināto pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.
Nosaka kārtību, kas ietver:
- darbinieku informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu personām, kas pieņem lēmumu, par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- procedūras apraksts kā sadarbības tīkls izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību starp sadarbības tīkla dalībniekiem, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem;
- kā sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu.
- procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem;
Izstrādā procedūras aprakstu kā sadarbības tīkls pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam, tai skaitā 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” otro kārtu,
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1. pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai”
3) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”
4) citiem finanšu instrumentiem. Dubultā finansējuma novēršanu jānodrošina ne tikai pret Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, bet arī citiem finanšu instrumentiem, kā piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem;
Procedūras aprakstu kā sadarbības tīkla darbiniekam un sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo Aģentūrai.
Sadarbības tīkla iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni sadarbības tīkliem. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan sadarbības tīklam izstrādājot iekšējo kārtību, gan Aģentūrai veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju Aģentūrai pie projekta pieteikuma.
Sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs sadarbības tīklam tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī. Sadarbības tīkls lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
Sadarbības tīkls pirms atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam pārbauda, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā demarkācija arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, ja nepieciešams, veicot darbības to novēršanai un labošanai.
Sadarbības tīkla projekta īstenošanas un projekta vadības personāls, kā arī personas, kuras pieņem lēmumu par komercdarbība atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam, pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas paraksta 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumu paraksta atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantam. Apliecinājumu sadarbības tīkls glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 85. punktam.
Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz RIS3 jomām un attīstītu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, investīcijas ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām RIS3 specializācijas jomās, nodrošinot atbalstu:
- pētniecības vajadzību identificēšanai;
- pieredzes un zināšanu pārneses pasākumiem;
- eksporta veicināšanai;
- dalībai Eiropas Savienības līmeņa inovāciju programmās;
- un citām aktivitātēm.
Investīcija ir vērsta uz “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr. 23 (veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram) īstenošanu.
Īss Sadarbības tīklu programmas īstenošanas kopsavilkums:
- investīcijas ietvaros Aģentūra rīko atklātu konkursu, kurā sadarbības tīkls jeb finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības tīkls projekta īstenošanai piesaista sadarbības tīkla dalībniekus jeb mērķa grupu, lai veicinātu eksporta pieaugumu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- Aģentūra pēc atlases īstenošanas noslēdz līgumu ar sadarbības tīklu par projekta īstenošanu. Notiek projekta ieviešana, kā rezultāta sadarbības tīkls iesniedz progresa pārskatus un atskaitās par sasniegtajiem rezultātiem;
- Aģentūra, veic projekta uzraudzību attiecīgi noteikumu projekta nosacījumiem. Konstatētu pārkāpumu gadījumā saistībā ar komercdarbības atbalsta kontroles normām, sadarbības tīkla dalībniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības tīklam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Sadarbības tikls atmaksā Aģentūrai nelikumīgo komercdarbības atbalstu un pēc tam kārto savas saistības ar sadarbības tīkla dalībnieku. Ja konkrētie pārkāpumi tiek konstatēti sadarbības tīklam, tas Aģentūrai atmaksā visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta;
- projekta ietvaros plānots apstiprināt projektus par vismaz 4 723 589 euro, piesaistot 926 000 euro privātā līdzfinansējuma un sniegt atbalstu 12 sadarbības tīkliem un 240 neunikāliem komersantiem;
- atbalsts sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā. Investīcijas ietvaros kopējais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 5 248 431 euro, savukārt, viena projekta maksimāli pieļaujamais finansējums ir 437 369 euro. Investīcijas ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī no sadarbības tīkla var saņemt de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro apmērā;
- Sadarbības tīklu programmas īstenošanas laiks ir 2026.gada 30.jūnijs;
- Balstoties uz nozares ministrijas aplēsēm un Klasteru programmas sasniegtajiem rezultātiem, tiek prognozēts, ka programmas provizoriskā ietekme uz tautsaimniecību ir eksporta pieaugums par 5%, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas.
I Vispārīgie jautājumi
Sadarbības tīklu programmas ietvaros finansējuma saņēmējs ir sadarbības tīkls. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā.
Sadarbības tīklā darbojas sadarbības tīkla dalībnieki (nav obligāti jābūt sadarbības tīkla biedram), kas ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti, t.sk. valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas Viedās specializācijas jomās.
5.1.1.2.i. investīcijas ietvaros ir noteikti šādi rādītāji:
| Mērķis: Līdz 2026.gada 30.jūnijam piešķirt Aģentūras atbalstu par vismaz 98 000 000 euro no Atveseļošanas fonda plāna finansējuma; | |
| Sadarbības tīkla programma | 4 723 589 euro; |
| Kompetences centru programma | 22 500 000 euro; |
| Atbalsts pētniecībai programma | 42 876 411 euro; |
| Eiropai svarīgo kopīgo interešu programma (IPCEI) | 27 900 000 euro. |
|
Uzraudzības rādītāji: Līdz 2025.gada 30.septembrim piešķirt Aģentūras atbalstu par vismaz 78 000 000 euro no Atveseļošanas fonda plāna finansējuma; | |
| Sadarbības tīkla programma | 3 673 901 euro; |
| Kompetences centru programma | 17 500 000 euro; |
| Atbalsts pētniecībai programma | 35 126 099 euro; |
| Eiropai svarīgo kopīgo interešu programma (IPCEI) | 21 700 000 euro. |
| Līdz 2024. gada 30.septembrim piešķirt Aģentūras atbalstu par vismaz 48 000 000 euro no Atveseļošanas fonda plāna finansējuma; | |
| Sadarbības tīkla programma | 2 361 793 euro; |
| Kompetences centru programma | 11 250 000 euro; |
| Atbalsts pētniecībai programma | 20 438 207 euro; |
| Eiropai svarīgo kopīgo interešu programma (IPCEI) | 13 950 000 euro. |
| Kopējais rādītājs: Atbalstīto uzņēmumu skaits (sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie). | |
| Papildus Atveseļošanas fonda 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas ietvaros ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kas sasniedzami līdz 2026. gada 30. jūnijam: | |
| piesaistīts privātais līdzfinansējums | 926 000 euro; |
| iesniegti vai nodrošināta dalība starptautisku projektu pieteikumos | ne mazāk kā 12. |
Lai veicinātu internacionalizāciju investīcijas ietvaros, nacionālais rādītājs paredz iesniegt vai nodrošināta dalību, ne mazāk kā 12 starptautisku projektu pieteikumos. Tādējādi, nodrošinot investīcijas sasaisti ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem.
Atbalsts tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā, īstenojot vienu atklāta projektu iesniegumu atlasi par visu pieejamo finansējumu. Ja izveidojas pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma atlikums, kas nav pietiekams secīgi nākamā projekta atbalstīšanai, tad nozares ministrija, izvērtējot atlikušo finansējumu, ierosina veidot jaunu atklātu projektu iesniegumu atlasi.
Anotācijā un šo noteikumu projektā iekļautā informācija ir balstīta uz Finanšu ministrijā (turpmāk – koordinējošā iestāde) iesniegtajiem Atveseļošanas fonda grozījumiem.
Noteikumu projekts izstrādāts balstoties uz 2023. gada 26. septembra Ministru kabineta apstiprināto rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu" (23-TA-1103), kur grozījumu ietvaros veikti precizējumi 157. un 158. rādītājos. Nozares ministrija uzņemas riskus par noteikumu projektā iekļautajiem grozījumiem, kuri vēl nav apstiprināti grozījumu ietvaros. Gadījumā, ja Eiropas Komisija noraidīs kādu no iesniegtajiem grozījumiem, nozares ministrija nepieciešamības gadījumā veiks grozījumus noteikumu projektā.
5.1.1.2.i. investīcija tiek izstrādā atbilstoši 157. rādītāja pārbaudes mehānismam, kā ietvaros nozares ministrija izstrādā kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:
a) Ministru kabineta noteikumu kopiju, kas reglamentē atbalsta saņēmēju darbību un finansēšanu, iekļaujot atsauci uz noteikumiem, kas norāda uz spēkā stāšanos un pierāda atbilstību atskaites punkta aprakstam un ieguldījumiem CID;
b) saite uz konkursa uzsaukumu finansējuma saņēmējiem;
c) starp Latvijas aģentūru un finansējuma saņēmējiem noslēgto līgumu kopijas;
d) atlasīto IPCEI dalībnieku sarakstu un īsus IPCEI projektu aprakstus.
Attiecībā uz 158.rādītāju, pieteikti grozījumu rādītāja nosaukuma maiņai no “5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” uz “5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai”, kā arī precizēts rādītāja nosaukums no “Apstiprināti projekti par vismaz 98 miljoniem euro no finansējuma” uz “Latvijas aģentūras piešķirts atbalsts par vismaz 98 000 000 euro no finansējuma”.
Sadarbības tīklu programmai ir noteikts intervences lauks “008 - Pētniecības un inovācijas pasākumi”, tai skaitā apakškategorija “008a1 - Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana”. Kods pēc būtības nosaka, ka projekts galvenokārt vērsts uz pētniecības un inovācijas pasākumu kopumu, lai izstrādātu jaunus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Pētniecības projekta ietvaros intervences kods nav jānorāda”.
II Projekta iesniedzējam un sadarbības tīkla dalībniekam noteiktās prasības
Investīcijas ietvaros finansējuma saņēmēji ir biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus, kuras darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Kas nodrošina projekta īstenošanu un tālāku atbalsta piešķiršanu sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām RIS3 specializācijas jomās, kas ir investīcijas mērķa grupa un gala labuma guvēji. Lai piedalītos projekta īstenošanā uzņēmuma nav jābūt sadarbības tīkla dalībniekam.
Apgrozījuma apjoms 40 milj. un eksporta apjoms 8 milj. gadā izvēlēts atbilstoši Klasteru programmas pieejamajiem datiem, ņemti vērā, gan mazo, gan vidējo, gan lielo komersantu rādītāji. Sadarbības tīklam ar lielākiem rādītājiem ir iespēja saņemt papildus punktus pie vērtēšanas kritērijiem.
Projektu iesniegumu atlases procesā tiks vērtēta sadarbības tīkla atbilstība komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Sadarbības tīkla dalībnieku, proti, uzņēmumu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju atbilstību komercdarbības atbalsta prasībām vērtēs sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam. Vienlaikus, tiks veikta pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju statusa atbilstības pārbaude, vai pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir Zinātnisko institūciju reģistrā — NZDIS (sciencelatvia.lv).
Investīcijas ietvaros tiek atbalstīts vismaz viens sadarbības tīkls katrā no RIS3 specializācijas jomām. Taču tas neliedz iespēju sadarbības tīkla īstenot projektu vairākās RIS3 jomās. Tāpat, lai pret sadarbības tīkliem nevērstu jebkāda veida ierobežojumus, sadarbības tīklam nav jābūt RIS3 vadības grupā jeb inovāciju klasterī.
Iesniedzot projekta iesniegumu sadarbības tīkls paredz lielāku sadarbības tīkla dalībnieku skaitu nekā tas paredzēts noteikumu projektā, tādējādi samazinot iespēju neizpildīt paredzētās prasības. Sadarbības tīkla dalībnieki sadarbības tīklam iesniedz apliecinājumu par dalību projektā, savukārt, sadarbības tīkla dalībnieki, kuri nav biedri paraksta līgumu par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs nedrīkst vienlaicīgi īstenot projektu šīs investīcijas ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” otrās kārtas ietvaros. Aģentūra nodrošina demarkāciju un dubultā finansējuma risku novēršanu projekta ietvaros, atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma) pieejamai informācijai.
III Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
Aģentūra izsludina projektu iesniegumu atlasi tīmekļa vietnē www.cfla.gov.lv, kā arī ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Publikācijās norāda informāciju par projektu iesniegumu atlases uzsākšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī projektu iesniegumu iesniegšanai termiņu, kas nevar būt īsāks par 30 dienām no atlases izsludināšanas dienas.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz Vadības informācijas sistēmā.
Investīcijas ietvaros Aģentūras funkcijas un pienākumi aprakstīti šo noteikumu 19. punktā, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" 2. un 9. punktā un Aģentūras iekšējā kārtībā.
Projektu iesniegumu vērtēšanai Aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju. Aģentūra sadarbības tīklu darbības plānu vērtēšanai un darbības atbilstībai Viedās specializācijas jomām projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj nozares ministrijas pārstāvi.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu Aģentūra pieņem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;
- projektu iesniegumu atlases ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.
Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu Aģentūra iekļauj informāciju par līgumslēgšanas procesa uzsākšanas nepieciešamību, lēmuma apstrīdēšanas iespējas un laika periodu, kurā jānoslēdz līgums par projekta īstenošanu.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniegumā ir trūkumi, kuri projekta iesniedzējam jānovērš, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Ja minētie nosacījumi tiek izpildīti, Aģentūra izdod atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi un atzinumā par nosacījumu izpildi iekļauj arī informāciju par līgumslēgšanas procesa uzsākšanas nepieciešamību. Ja lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, norādītie nosacījumi netiek izpildīti projekta iesniegums tiek noraidīts.
Aģentūra lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
- projekta iesniegums neatbilst kādam no neprecizējamajiem vērtēšanas kritērijiem vai nesaņem šo noteikumu 2. pielikumā ietvertajos kvalitātes kritērijos noteikto minimālo nepieciešamo punktu skaitu;
- projektu iesniegumu atlases ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai;
- iesniedzējs un sadarbības tīkla dalībnieks neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem;
- kāds no Aģentūras lēmumā ar nosacījumu noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu.
Līgumslēgšanas procesu uzsāk ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pēc atzinuma par nosacījumu izpildi izdošanas vai lēmuma pieņemšanas par projekta apstiprināšanu.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pievieno šādu informāciju:
Informācija par sadarbības tīklu:
- Konstatētie nozares attīstības izaicinājumi un sadarbības tīkla nepieciešamības pamatojums;
- Sadarbības tīkla darbības misija, vīzija un mērķi;
- Sadarbības tīkla projekta mērķis, balstoties uz Sadarbības tīklu programmas īstenošanas mērķi, un skaidrs raksturojums, kādā veidā šis mērķis, projekta ietvaros, tiks sasniegts;
- RIS3 joma, kurā darbosies sadarbības tīkls;
- Kopīgie ieguvumi, kas vieno sadarbības tīkla esošos un potenciālos sadarbības tīkla dalībniekus;
- Sadarbība ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas ietver informāciju par paredzamo sadarbības modeli (sadarbības veidu) ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, informāciju par paredzamo pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju ieguldījumu projekta ietvaros, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju darbības projekta ietvaros un projektā iesaistīto pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju nosaukumus un juridiskās adreses;
- Sadarbības tīkla darbības virzienus un sasniedzamos rezultātus projekta īstenošanas periodam. Galvenās veicamās darbības un sasniedzamos rezultātus, lai veicinātu sadarbību jaunu produktu un tehnoloģiju mērogošanā, lai attīstītu pētniecības un attīstības kapacitāti uzņēmumos, lai veicinātu jauno produktu un tehnoloģiju mērogošanu un, lai nodrošinātu produktivitātes kāpumu ar zināšanu pārnesi;
- Sadarbības tīkla modeli, iekļaujot šādu informāciju:
- sadarbības tīkla organizatorisko struktūru;
- sadarbības tīkla pārvaldības lēmumu pieņemšanas kārtību, atbildības sadali un kompetenci;
- plānotos pasākumus komunikācijas nodrošināšanai starp sadarbības tīkla dalībniekiem;
- kārtību, jaunu dalībnieku iesaistei sadarbības tīklā un dalībnieku izstāšanās procedūru;
- aprakstīt sadarbības tīkla finansēšanas avotus, tai skaitā biedra naudas, ieņēmumus no pārdotajiem produktiem/pakalpojumiem, ja tādi plānoti;
- aprakstīt, kā plānots nodrošināt sadarbības tīkla darbības finansiālo ilgtspēju un dzīvotspēju pēc pasākuma īstenošanas beigām (bez publiskā finansējuma).
Ekonomikas ministrija skaidro, ka, attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.
Aģentūra pirms komercdarbības atbalsta sniegšanas veic sadarbības tīkla pārbaudi, savukārt, sadarbības tīkls veic pārbaudi sadarbības tīkla dalībniekiem. Izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| 1 | 2 | 3 |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums | 79.1 pants. Terorisms |
| 79.2 pants. Terorisma finansēšana | ||
| 79.3 pants. Teroristu grupa | ||
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 89.1 pants. Noziedzīga organizācija | ||
| 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā | ||
| 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Par nodokļiem un nodevām | 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Pārbaudāmā persona | Konkurences likums | 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. |
|
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, minētais attiecināms uz sadarbības tīkla dalībnieku, kas, atbilstoši Krimināllikuma 190.1 pantam, veicis neatļautas darbības un ticis sodīts, taču neaizliedz veikt aktivitātes, ja sadarbības tīkla dalībnieks saņēmis atļauju aktivitāšu veikšanai.
IV Atbalstāmās darbības
Investīcijas ietvaros tiek sniegts atbalsts atbalstāmajām darbībām, kas uzskaitītas šo noteikumu 39. punktā, tās īsteno sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks. Neatbalstāmās darbības uzskaitītas šo noteikumu 41. punktā, lai netiktu sniegts atbalsts kādai no neatbalstāmajām darbībām pārbaudes tiek veiktas, gan sadarbības tīkla, gan sadarbības tīkla dalībnieka līmenī.
Investīcijas ietvaros noteikts izmaksu ierobežojums - sadarbības tīkla projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas nedrīkst sastādīt vairāk kā 30% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Sadarbības tīkls projekta īstenošanas laikā var saņemt Eiropas Klasteru ekselences iniciatīvas novērtējumu atbilstoši bronzas, sudraba vai zelta līmeņa kritērijiem, ja sadarbības tīklam šāds novērtējums nav veikts vai iepriekš saņemtajai kvalitātes zīmei ir beidzies derīguma termiņš.
Noteikuma projekts paredz ieviest stingrākus nosacījumus nekā to paredz Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1407/2013, par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013). Noteikumu projektā iekļautas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regulas Nr. 651/2014) neatbalstāmās nozares un darbības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas. Noteikuma projekta ietvaros iekļautās neatbalstāmās darbības un nozares:
- Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs;
- ieroču un munīcijas tirdzniecībai (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcijas (turpmāk – NACE 2. redakcija) grupa 47.78 "Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");
- azartspēlēm un derībām (NACE 2. redakcijas 92. nodaļa "Azartspēles un derības");
- tabakas izstrādājumu ražošanai un tirdzniecībai (NACE 2. redakcijas 12. nodaļa "Tabakas izstrādājumu ražošana", grupa 46.35 "Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība" un grupa 47.26 "Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");
- alkohola tirdzniecībai (NACE 2. redakcijas grupa 46.34 "Dzērienu vairumtirdzniecība" un grupa 47.25 "Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");
- operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. redakcijas L sadaļa "Operācijas ar nekustamo īpašumu", grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu");
- atkritumu savākšanai, apstrādei un izvietošanai, materiālu pārstrādei (NACE 2. redakcijas grupa 38.21 “Atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus) un grupa 38.22 “Bīstamo atkritumu apstrāde un izvietošana”);
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta “c” un “d” apakšpunktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs;
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 8., 9., 10. un 11. punktā noteiktajām definīcijām;
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" un "b" punktā noteiktajām nozarēm:
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" punktā noteiktajām nozarēm atbilstoši - Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 13., 43. un 43a. punktā noteiktajām definīcijām;
- Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" punktā noteiktajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 45. un 130. punktā noteiktajām definīcijām un platjoslas tīkla attīstīšanai;
- finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. redakcijas K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības");
- aizdevumu refinansēšanai un restrukturēšanai;
- iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
- darbībām, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp tā pakārtotu izmantošanu, tai skaitā elektroenerģijas vai siltuma ražošanu, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi;
- darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
- darbībām saskaņā ar kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sasniegtu prognozētās CO2 emisijas.
Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regulas Nr. 2021/241) , ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, investīcijas ietvaros Atveseļošanas fonda finansējumu nepiešķir šādām darbībām:
- darbībām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
- darbībām, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
- darbībām, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
- darbībām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai.
Noteikumu projektā noteiktās darbības nodrošināšanai sadarbības tīklam jāpārbauda aktivitāšu darbības veids pirms līguma parakstīšanas un komercdarbības atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam, tādējādi komercdarbības atbalstu aktivitāšu īstenošanai var piešķirt tikai par tādām aktivitātēm, kuros iekļautās darbības atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā. Minētā prasība ir tieši saistīta ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, kurā iekļautas prasības par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu digitālās transformācijas investīciju īstenošanas laikā.
Attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtēšanu, kuru attiecībā pret sadarbības tīkla dalībnieku veic sadarbības tīkls, nepieciešams veikt saskaņā Komisijas regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteiktās pārbaudes par investīcijas ietvaros iekļautajiem vides mērķiem. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. pielikumu “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” 5.1.1.2.i investīcijas ietvaros nav atļautas investīciju projekta darbības, kas var radīt būtisku kaitējumu videi. Atļaujas, kas saistītas ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteiktajiem vides mērķiem, izsniedz atbildīgā valsts iestāde, kas nodrošina uzraudzību par vides prasību ievērošanu, piemēram, Valsts vides dienests, kompetences ietvaros veicot komersanta atbilstības izvērtēšanu atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai saņemšanai. Tādējādi, sadarbības tīkls pirms atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam, izvērtēšanas ietvaros attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu nepieciešams pārliecināties, vai darbība ir saistīta ar kādu no vides mērķiem un, ja darbība ir saistīta ar kādu no tiem, veicot pārbaudi Valsts vides dienesta publiskajā datu bāzē par spēkā esošas atļaujas esamību.
V Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem
Investīcijas ietvaros iesaistītajām pusēm ir dažādas attiecināmās izmaksas, sadarbības tīklam attiecināmas šādas tiešās izmaksas:
Projekta iesniedzēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas par projekta ietvaros veicamo darbību plānošanu, koordinēšanu, kontroli, izmaksas par projekta dokumentācijas nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Savienības un nacionāla līmeņa tiesību aktos noteiktajām prasībām, projekta iepirkumu organizēšanas un kontroles izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), piesaistot projekta vadības personālu uz darba vai uzņēmuma līguma, ārējo pakalpojumu izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar semināru organizēšanu, starptautisku projektu rakstīšanas izmaksas, stratēģiju izstrādes vai iegādes izmaksas, dalības maksas tīklošanās un kontaktbiržu pasākumos, izmaksas, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, mārketinga un atpazīstamības veicināšanas izmaksas, dalības maksa starptautiskajās sadarbības platformās un organizācijās, konsultāciju un pārstāvniecības nodrošināšanas izmaksas, ārvalstu komandējuma izmaksas, Eiropas klasteru analīzes sekretariāta (ESCA) noteiktās izmaksas.
Savukārt, sadarbības tīkla dalībniekam attiecināmas šādas tiešās izmaksas:
Ārējo pakalpojumu izmaksas – starptautisku inovāciju programmu projektu pieteikumu izstrāde, testēšanas un izstrādes, tulkošanas pakalpojumi, kurus sadarbības tīkla dalībnieks iepērk no trešajām personām, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti sadarbības tīkla darbību nodrošināšanai.
Iekšzemes komandējuma izmaksas attiecināmas atbilstoši Eiropas Savienības fondu koordinējošās iestādes izstrādātajām horizontālajām vienkāršoto izmaksu metodikām “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” un “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai”.
Noteikumu ietvaros komandējuma izmaksas attiecināmas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.
Pasākuma ietvaros netiks sniegts atbalsts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalsts, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām.
Sadarbības tīklu programmā atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
VI Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
Projektu īstenošanas termiņš Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros ir līdz 2026. gada 30. jūnijam. Sadarbības tīkls, kā finansējuma saņēmējs, ir atbildīgs par projekta īstenošanu. Sadarbības tīkla projektu īstenošanas laiks ir līdz 2026. gada 30. jūnijam. Projekta īstenošanas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieki var mainīties, sadarbības tīkls var pieaicināt jaunus sadarbības tīkla dalībniekus, sadarbības tīkla dalībniekiem jābūt Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem komersantiem.
Ja investīcijas īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, sadarbības tīkls apņemas tos segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieks projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Sadarbības tīkls nodrošina aktuālās informācijas ievietošanu tīmekļa vietnē par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi ceturksnī. Sadarbības tīkls informācijas un publicitātes pasākumus nodrošina saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Sadarbības tīkla pienākums ir nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2021/241 34.pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu.
Investīcijas īstenošana
Sadarbības tīklam projekta īstenošanas laikā ir pienākums nodrošināt, ka visā projekta īstenošanas laikā tas pārstāv ne mazāk kā 30 savstarpēji nesaistītus sadarbības tīkla dalībniekus. Sadarbības tīklam ir pienākums uzkrāt un, pēc pieprasījuma, reizi gadā iesniegt nozares ministrijai informāciju par sadarbības tīkla dalībniekiem, tādējādi nozares ministrija un Aģentūra nodrošinās nosacījuma ievērošanu projekta īstenošanā.
Lai investīcijas īstenošanā izvairītos no dubultā finansējuma situāciju ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras organizētajām dalībām izstādēs, sadarbības tīklam ir pienākums par izmaksām, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms izstādes sākuma dienas, rakstiski informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, sniedzot informāciju par plānotajām izmaksām.
Avansa maksājumus iespējams dalīt vairākās daļās, ievērojot noteikumu projektā minētos nosacījumus. Avansa maksājumus sadala par konkrētā sadarbības tīkla sasniedzamajiem rādītājiem.
Projekta iesniedzēja atbilstības nosacījumos un projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiek skatīti tikai savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu rādītāji.
Skaidrojam, ka jau iepriekš bijusi prakse, kad komercdarbības atbalsta piešķiršanas un aprēķināšanas procesā tiek iesaistītas privātpersonas, kas iesaista gala labuma guvēju projekta īstenošanā, gala labuma guvējam netiek sniegts atbalsts granta veidā, bet finansētas realizētās aktivitāte nefinanšu atbalsta veidā, piemēram, 2014.-2020. gada plānošanas perioda Klasteru programmas ietvaros ietvaros. Tādējādi, komersantam kā gala labuma guvējam tiek sniegts komercdarbības atbalsts atbilstoši komerclikuma nosacījumiem un atvieglota atbalsta saņemšana.
Pušu tiesības un pienākumi
Sadarbības tīklam ir pienākums līdz līguma parakstīšanai par projekta īstenošanu izstrādāt vadlīnijas par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem.
Sadarbības tīklam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un, ja tā nav izstrādāta kopā ar projekta iesniegumu, iesniegt apliecinājumu par to, ka tiks izstrādāta atbilstoša iekšējā kontroles sistēma un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt Aģentūrai iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:
- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046) 61. pantu. Vienlaikus, Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts nosaka, ka interešu konflikts ir finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.
Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
- pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
- procedūras aprakstu, kā vērtēšanas procesā iesaistītie sadarbības tīkla dalībnieki ir atturējušies no citu sadarbības tīkla dalībnieku iesnieguma vērtēšanas;
- pārbauda, vai finansējuma saņēmējs ir parakstījis apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
- darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
- procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību;
- procedūru, kā tiek pārbaudīta interešu konflikta definīcija sadarbības tīklam, kas atrunā vismaz šādus gadījumus:
- iesniegts tā pārstāvētā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes projekts, kurā plānota attiecīgā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes dalība;
- sadarbības tīkla dalībnieks vērtē cita sadarbības tīkla dalībnieka projektu;
- citi objektīvi pamatoti un saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantā noteikto regulējumu attiecināmi nosacījumi;
- procedūras apraksts, par kārtību, kādā tiek piemērotas korektīvās darbības pret sadarbības tīkla dalībnieku.
- krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu;
Sadarbības tīkls aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Sadarbības tīkls pieprasa izrakstu no Sodu reģistra un uzņēmumu reģistra par sadarbības tīkla dalībnieku.
Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, Sadarbības tīkls identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).
Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem Sadarbības tīkls identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.
Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) nodarbināto (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.
Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) sadarbības tīkla darbinieka funkciju izpilde interešu konflikta situācijā;
7) neatļauta rīcība ar Sadarbības tīkla vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
8) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
9) nodarbinātajam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
10) nodarbinātā ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
11) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu Sadarbības tīklā;
12) un citi Sadarbības tīklā identificētie korupcijas riski.
- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku apmācība par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.
Sadarbības tīkla darbinieks vai dalībnieks rakstiski informē sadarbības tīkla vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Sadarbības tīkla vadītājs pieņem lēmumu par darbinieka, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.
- ētikas kodeksu;
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt darbinieku ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, Sadarbības tīkla vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem Sadarbības tīkla nodarbinātajiem. Sadarbības tīkla ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību Sadarbības tīkla darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.
Procedūras apraksts, kurā aprakstīti darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi, darbinieku uzvedības pamatprincipi, darbinieku ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koruptīvas darbības.
- kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu nodarbināto pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.
Nosaka kārtību, kas ietver:
- darbinieku informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu personām, kas pieņem lēmumu, par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- procedūras apraksts kā sadarbības tīkls izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību starp sadarbības tīkla dalībniekiem, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem;
- kā sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu.
- procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem;
Izstrādā procedūras aprakstu kā sadarbības tīkls pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam, tai skaitā 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” otro kārtu,
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1. pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai”
3) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”
4) citiem finanšu instrumentiem. Dubultā finansējuma novēršanu jānodrošina ne tikai pret Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, bet arī citiem finanšu instrumentiem, kā piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem;
Procedūras aprakstu kā sadarbības tīkla darbiniekam un sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo Aģentūrai.
Sadarbības tīkla iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni sadarbības tīkliem. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan sadarbības tīklam izstrādājot iekšējo kārtību, gan Aģentūrai veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju Aģentūrai pie projekta pieteikuma.
Sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs sadarbības tīklam tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī. Sadarbības tīkls lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
Sadarbības tīkls pirms atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam pārbauda, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā demarkācija arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, ja nepieciešams, veicot darbības to novēršanai un labošanai.
Sadarbības tīkla projekta īstenošanas un projekta vadības personāls, kā arī personas, kuras pieņem lēmumu par komercdarbība atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam, pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas paraksta 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumu paraksta atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantam. Apliecinājumu sadarbības tīkls glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 85. punktam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Iespēja saņemt finanšu un nefinanšu atbalstu attīstības veicināšanai.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Balstoties uz nozares ministrijas aplēsēm un Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” sasniegtajiem rezultātiem, tiek prognozēts, ka programmas provizoriskā ietekme uz tautsaimniecību ir eksporta pieaugums par 5%, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesību akts piemēro labvēlīgākus nosacījumus komersantiem. Sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām ir iespējams saņemt atbalstu vietējās un starptautiskās sadarbības veicināšanas aktivitātēm.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Iespēja saņemt finanšu un nefinanšu atbalstu konkurētspējas celšanai.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Sniedz iespēju radīt jaunas darba vietas.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 574 530
0
2 624 215
1 049 686
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 574 530
0
2 624 215
1 049 686
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 574 530
0
2 624 215
1 049 686
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 574 530
0
2 624 215
1 049 686
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma plānotais kopējais publiskais finansējums ir 5 248 431 euro, ko 100% apmērā sastāda Atveseļošanas fonda finansējums: 2024. gadā 1 574 530 euro apmērā, 2025. gadā 2 624 215 euro apmērā un 2026. gadā 1 049 686 euro apmērā.
Izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu koordinējošā iestāde lūgs pārdalīt no 74.resora ,,Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, sākot ar 2024. gada 1.ceturksni
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regulas Nr. 651/2014)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regulas Nr. 2021/241)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regulas Nr. 651/2014)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkts
Noteikuma projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punkts
Noteikuma projekta 2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I. pielikums
Noteikumu projekta 2.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkts
Noteikumu projekta 41.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 41.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 8., 9., 10., 11. punkts
Noteikumu projekta 41.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" un "b" punkts
Noteikumu projekta 41.10. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" punkts
Noteikumu projekta 41.10.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 13., 43., 43a. punkts
Noteikumu projekta 41.10.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" punkts
Noteikumu projekta 41.10.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 45., 130. punkts
Noteikumu projekta 41.10.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 76.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, lai nodrošinātu vienādas prasības visiem komersantiem, vienlaikus izslēdzot interpretācijas iespējas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 2.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 41.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 56.6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 7. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 72. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 7. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 72. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkts
Noteikumu projekta 81. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 81. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punkts
Noteikumu projekta 83. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktā
Noteikumu projekta 85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 50.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 56.3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 56.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 57.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 132. pants
Noteikumu projekta 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regulas Nr. 2021/241)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2021/241 2. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2021/241 34. pants
Noteikumu projekta 56.15. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2021/241 34. pants
Noteikumu projekta 57.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Veselības Tūrisma Klasteris, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, LATVIJAS KOKA BŪVNIECĪBAS KLASTERIS, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija, Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, AUTO ASOCIĀCIJA, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, LATVIJAS LOĢISTIKAS ASOCIĀCIJA, RĪGAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS KAMERA, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas, Informācijas tehnoloģiju klasteris, CLEANTECH LATVIACits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.em.gov.lv/lv/diskusiju-dokumenti
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultātā no iesaistītajām institūcijām tika saņemti priekšlikumi un iebildumi. Sniegtie priekšlikumi un iebildumi konceptuāli izdiskutēti ar katru iesaistīto pusi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neparedz radīt papildus administratīvo slogu. Vienlaikus noteikumu projekta ietvaros tiek paredzēta datu apmaiņa starp iesaistītajām valsts institūcijām, piemēram Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par datu apmaiņu par valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” esošo informāciju, tādējādi neradot papildus administratīvo slogu komersantiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar Sadarbības tīklu programma sekmēs Nacionālā attīstības plāna mērķi: uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja ir balstīta spējā uz zinātnes bāzes radīt un pārdot pieprasītus, zināšanu ietilpīgus produktus un pakalpojumus, iekļaujoties arvien augstākas pievienotās vērtības globālajās ķēdēs. Viedā specializācija, inovācija, tehnoloģiju attīstība un modernizācija, kā arī mērķtiecīgi ieguldījumi cilvēkkapitālā ir pamats produktivitātes kāpumam.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Investīcijas ietvaros netiek plānoti specifiski pasākumi, kas ietekmētu zaļo dimensiju.
Investīcijas ietvaros sadarbības tīkli nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu atbalsta sniegšanā, lai atbalstāmai sadarbības tīkla dalībnieka darbībai ir nebūtiska vai tai ir neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026.gadam 1. pielikumā “Principa Nenodari būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā investīcijas ietvaros paredzētajām atbalstāmajām darbībām ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Lai nodrošinātu, ka atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, sadarbības tīklam tiek noteikts pienākums nodrošināt principa "nenodari būtisku kaitējumu" ievērošanu investīciju projektos.
Investīcijas ietvaros sadarbības tīkli nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu atbalsta sniegšanā, lai atbalstāmai sadarbības tīkla dalībnieka darbībai ir nebūtiska vai tai ir neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026.gadam 1. pielikumā “Principa Nenodari būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā investīcijas ietvaros paredzētajām atbalstāmajām darbībām ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Lai nodrošinātu, ka atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, sadarbības tīklam tiek noteikts pienākums nodrošināt principa "nenodari būtisku kaitējumu" ievērošanu investīciju projektos.
Pielikumi