Anotācija

Pašvaldības priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu institūtam iesniedz katru gadu, tāpēc noteikumi Nr. 1375 arī tiek grozīti katru gadu, bet tas ir salīdzinoši laikietilpīgs process un rada administratīvo slogu ministrijām un citām institūcijām, kurām jāsniedz atzinums par grozījumu projektu, gan Ministru kabinetam un Valsts kancelejai. Institūts nepieciešamo zvejas rīku limitu maiņu ir zinātniski izvērtējis un, grozījumu izdarīšana noteikumos Nr. 1375 pēc būtības ir formāla, bet uzliek nesamērīgi lielu slogu valsts administrācijai.

Ar noteikumu projektu paredzēts noteikumu Nr. 1375 2. pielikumā minētos pašvaldībām piešķirtos zvejas rīku skaita limitus noteikt kā pamatlimitus un turpmāko zvejas rīku limitu maiņu ZM administrēt, ievadot nepieciešamo informāciju par limitu maiņu valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma), kurā šīs ziņas būtu pieejamas gan pašvaldībām, gan kontrolējošām institūcijām. Tāpat ZM līdz kārtējā gada 15. decembrim konkrētajām pašvaldībām nosūtīs informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto zvejas rīku skaita pamatlimita palielinājumu vai samazinājumu un publicēs to savā tīmekļvietnē. 
Atbilstoši grozīts noteikumu Nr. 1375 3., 5.3., 5.¹, 12. punkts un 2. pielikums (noteikumu projekta 1.1., 1.4., 1.5., 1.10. un 1.12. apakšpunkts).

Institūts savā 2025. gada 11. augusta rekomendācijā Nr. 1-6/1694 "Par zvejas rīku limitu izmaiņām piekrastes zvejā" norāda, ka daudzās pašvaldībās piekrastes zvejā netiek izmantota ievērojama daļa no piešķirtajiem zvejas rīkiem, tādēļ nepieciešams efektīvi pārdalīt zvejas rīku skaitu, jo tas vienlaikus veicinās zvejas intensitāti visā Latvijas piekrastē. No pašvaldībām, kurās zvejas rīku limiti paliek neiedalīti, zvejas rīku limitus vajadzētu pārdalīt pašvaldībām, kurās ir liels pieprasījums pēc zvejas rīku limitiem. Tāpat pašām pašvaldībām būtu jāvērtē, vai zvejnieki, kam iedalīti zvejas rīku limiti, šos zvejas rīku limitus patiešām arī izmanto.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt iespēju ZM pārdalīt pašvaldībām piešķirtos zvejas rīku skaita pamatlimitus. Ja institūts, izvērtējot piekrastes pašvaldībām piešķirto, zvejniekiem iedalīto zvejas rīku apjomu pēdējo divu gadu laikā, konstatēs, ka kādā pašvaldībā konkrēts zvejas rīku limits zvejniekiem ir iedalīts mazāk nekā 60 procentu apjomā, tas ierosinās Zemkopības ministrijai pārdalīt neiedalīto zvejas rīku limita daļu pašvaldībai vai pašvaldībām, kurās piešķirtie zvejas rīku limiti ir iedalīti vismaz 90 procentu apjomā un ir liels zvejnieku pieprasījums pēc šo zvejas rīku papildlimitiem. Zemkopības ministrija izvērtēs un apkopos institūta iesniegtos priekšlikumus par zvejas rīku limita izmaiņām pašvaldībām un iesniegs Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu par šo noteikumu 2. pielikumā noteiktā zvejas rīku skaita pamatlimita maiņu.
Tāpat noteikumu projektā paredzēts noteikt par pienākumu pašvaldībām izvērtēt zvejniekiem piešķirto zvejas rīku izmantošanas efektivitāti.
Atbilstoši noteikumos Nr. 1375 precizēts 5.1. apakšpunkts un noteikumi papildināti ar 12.¹ punktu (noteikumu projekta 1.2. un 1.11. apakšpunkts).

Pašlaik Eiropas Savienības (turpmāk – ES) politika atbalsta selektīvu zvejas rīku ieviešanu un izmantošanu, kas samazinātu nevēlamu citu sugu piezveju. Selektīvs zvejas rīks ir zvejas rīks, kas pielāgots konkrēta izmēra zivju un (vai) noteiktu zivju sugu zvejai. Noteikumi Nr. 1375 patlaban neparedz jaunu, selektīvu zvejas rīku limitu piešķiršanas iespēju zvejniekiem.

Noteikumu projekts dod iespēju pašvaldībām iedalīt komerczvejniekiem selektīvu zvejas rīku limitus, ja institūts ir sniedzis atbilstošu zinātnisku atzinumu par selektīvā zvejas rīka efektivitāti un proporciju, kādā tas būtu maināms pret parastu, neselektīvu zvejas rīku.
Noteikumi Nr. 1375 papildināti ar jaunu 5.1.¹ apakšpunktu un 5.³ punktu (noteikumu projekta 1.3. un 1.6. apakšpunkts).

Spēkā esošo noteikumu Nr. 1375 7. punktā paredzēts, ka pašpatēriņa zvejniekam var iedalīt vienu lucīša murdu. ZM 2025. gada 11. augustā ir saņēmusi biedrības "Mazjūras zvejnieki" vēstuli, kurā biedrība ierosina izslēgt lucīšu murdus no pašpatēriņa zvejā pieejamo zvejas rīku saraksta. Tā kā lucīšu murdu tehniskie parametri ir atbilstoši rūpnieciskās zvejas metodei, nav pamata pašpatēriņa zvejā izmantot šādus zvejas rīkus. Vēstulē biedrība norāda, ka lucīšu nozvejas apjoms pašpatēriņa zvejā, ievērojot zvejas rīka kapacitāti, var būt vienlīdzīgi ar komerczvejas apjomu, un tas liek domāt, ka pašpatēriņa zvejnieki nozvejoto lomu nelegāli pārdod. Noteikumu projektā jānoteic, ka lucīšu murdu limits nav iedalāms pašpatēriņa zvejai.
Noteikumos Nr. 1375 lietotais termins "zivju tīkls" neatbilst informācijas sistēmā lietotajam terminam "noenkurots žaunu tīkls", kas atbilst arī ES normatīvajos aktos lietotajam terminam.

Noteikumu Nr. 1375 7. punkts precizēts, svītrojot vārdus "ne vairāk kā vienu lucīšu murdu" un gan 7. punktā, gan 2. pielikumā terminu "zivju tīkls" aizstājot ar terminu "noenkurots žaunu tīkls" (noteikumu projekta 1.7. un 1.12. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 1375 9. punktā paredzēts, ka institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos ZM. Šāds prasība vairs nav aktuāla, jo visi piekrastes nozvejas dati ZM ir pieejami informācijas sistēmā.

Noteikumu Nr. 1375 9. punkts precizēts, svītrojot prasību institūtam apkopot un uzskaitīt piekrastes nozvejas datus un iesniegt tos ZM, kā arī dodot norādi uz informācijas sistēmas datiem (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts).

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 1375 nav noteikts, vai zvejnieks tam iedalīto zvejas rīku limitu drīkst izmantot visā pašvaldībai piegulošās piekrastes teritorijā vai tikai pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, kurā šis zvejas rīka limits ir iedalīts.

Noteikumu Nr. 1375 10.¹ punktā paredzēts noteikt, ka zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj konkrēto zivju sugu limitu izmantošanas nosacījumi (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts).

1. Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu Rīgas valstspilsētas, Engures pagasta pārvaldes, Ventspils, Limbažu, Saulkrastu un Talsu novada pašvaldības institūtā iesniedza priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu:
1) Rīgas valstspilsētas pašvaldība lūdz piešķirt papildu 30 reņģu tīklu,
2) Tukuma novada pašvaldība lūdz piešķirt papildu 10 apaļo jūrasgrunduļu murdu un vienu reņģu stāvvadu,
3) Ventspils novada pašvaldība lūdz piešķirt (aizstāt) jūrasgrunduļu zvejai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos izmantojamo zivju tīklu limitu 40 gab. uz laikposmu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ar zivju tīkla acs izmēru 60 līdz 70 mm,
4) Limbažu novada pašvaldība lūdz piešķirt apaļo jūrasgrunduļu vienu papildu murdu,
5) Saulkrastu novada pašvaldība lūdz piešķirt apaļo jūrasgrunduļu trīs papildu murdus,
6) Talsu novada pašvaldība lūdz piešķirt papildu trīs reņģu stāvvadus.

Institūts, izvērtējis priekšlikumus, 2025. gada 11. augustā iesniedza ZM rekomendāciju Nr. 1-6/1694 "Par zvejas rīku limitu izmaiņām piekrastes zvejā" (sk. anotācijas 1. pielikumā).
Institūts atbalsta papildu 19 reņģu tīklu piešķiršanu Rīgas valstspilsētai, sešu apaļo jūrasgrunduļu murdu un viena reņģu stāvvada piešķiršanu Tukuma novadam, zivju tīklu limita aizstāšanu ar jūrasgrunduļu tīkliem laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Ventspils novadam, viena apaļo jūrasgrunduļu murda piešķiršanu Limbažu novadam, viena apaļo jūrasgrunduļu murda piešķiršanu Saulkrastu novadam un viena reņģu stāvvada piešķiršanu Talsu novadam.
Rekomendācijā ir sniegta arī informācija un skaidrojums par pašvaldību priekšlikumiem, kas netika atbalstīti. Institūta rekomendācijā atbalstītie pašvaldību priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti šajā noteikumu projektā. 

2. Institūts 2025. gada 21. janvāra vēstulē Nr. 1-6/92 "Par 2024. gada pilotpētījumiem Rīgas līcī zvejas regulēšanas pasākumu izstrādē" (sk. anotācijas 2. pielikumā) informē par 2024. gadā īstenotajiem pētījumiem Rīgas līcī rudens lieguma periodā. To laikā secināts, ka velkamā vada zvejas ietekme uz zivju resursiem kopumā ir neliela, tāpēc institūts atbalsta zivju vadu skaita limita ieviešanu Rīgas līča dienvidu rajonā, ierosinot piešķirt vienu zivju vadu katrā no dienvidu rajona pašvaldībām (Saulkrastu novadam, Ādažu novadam, Rīgas valstspilsētai, Jūrmalas valstspilsētai).

3. Pēdējos gados reņģu nozvejas kvota Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (izņemot 28.1., 30. un 31. apakšrajonu) ir salīdzinoši neliela. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu reņģu zvejai piekrastē Baltijas jūrā iedala ne mazāk par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Reņģe pārsvarā tiek zvejota ar stāvvadiem (90 % no kopējās reņģu nozvejas) un reņģu tīkliem. Stāvvados reņģe veido aptuveni 40 % no nozvejas, savukārt 50 % – apaļais jūrasgrundulis (abas sugas galvenokārt tiek zvejotas laikā no aprīļa līdz jūnijam). Ventspils novada piekrastē reņģe galvenokārt tiek zvejota stāvvadu zvejā Tārgales pagastā (> 98 %), kurā zveja ir iespējama gan Baltijas jūras atklātajā daļā, gan Rīgas līcī. Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (izņemot 28.1., 30. un 31. apakšrajonu) reņģes krājums ir samazinājies, savukārt Rīgas līcī (Baltijas jūras 28.1 apakšrajons) tas ir stabils.

Noteikumu Nr. 1375 2. pielikumā grozīti noteiktie zvejas rīku skaita limiti atbilstošajām pašvaldībām un precizēts zvejas rīku kopskaits, kā arī mainīts zivju vadu skaita limits Saulkrastu novadam, Ādažu novadam, Rīgas valstspilsētai un Jūrmalas valstspilsētai un precizēts zivju vadu kopskaits.
Noteikumu Nr. 1375 2. pielikums papildināts ar 7. piezīmi, kas paredz pusi no Ventspils novadam piešķirtā reņģu stāvvadu skaita limita izmantot zvejai Tārgales pagasta teritorijā ar nosacījumu, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā notiek tikai Rīgas līča puses piekrastes ūdeņos (noteikumu projekta 1.12. apakšpunkts).