Anotācija (ex-ante)

1) 9.1.1.1. pasākuma mērķa grupā nav ietvertas vai atsevišķi izdalītas bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas ar invaliditāti, jaunieši, kas absolvējuši speciālās izglītības programmas, kā arī personas, kuras pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bijušas nepārtraukti nodarbinātas vismaz trīs gadus.
 Lai veicinātu cilvēkkapitāla pilnvērtīgas izmantošanas iespējas Covid-19 radītajos apstākļos, sekmējot gan bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū pēckrīzes periodā, gan veicinot nodarbināto personu pāreju uz labāk apmaksātām un produktīvām darba vietām, nepieciešams paplašināt 9.1.1.1. pasākuma mērķa grupu ar bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti, lai tās varētu saņemt plašāku atbalstu, t.sk. darba vietu pielāgojumiem. Tāpat arī komplekss atbalsts plānots gan jau esošajai mērķa grupai – bezdarbniekiem ar invaliditāti, gan jaunajai – bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti.
 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2019.gada zinātniskajā pētījumā[1] kā vienu no galvenajām rekomendācijām ietvēra, ka nepieciešams paplašināt Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) pasākumu mērķa grupu loku, t.sk. sniegt atbalstu arī personām, kuras vēl nav zaudējušas darbu. Tāpat EK 2021.gada 4.martā publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu (turpmāk – Rīcības plāns)[2], paredzot Eiropas Savienībā sasniedzamos stratēģiskos mērķus nodarbinātības un sociālajā politikā līdz 2030.gadam. Līdzās Rīcības plānam EK publicēja arī ieteikumu “Par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE)”[3]. Ieteikums nosaka, ka pēckrīzes atbalsta pasākumu pakotnēm ir jāsastāv no trim komponentēm: darba algu subsīdijas un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta, prasmju atbalsta pasākumiem un nodarbinātības dienestu sniegtā atbalsta, t.sk. konsultatīvā atbalsta. EK uzsver, ka ir svarīgi atbalstu sniegt kompleksi, kombinējot visas trīs komponentes, pēc nepieciešamības stiprinot nodarbinātības dienestu kapacitāti, kā arī primāri atbalstu vēršot uz nelabvēlīgākā darba tirgus situācijā esošām un sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, kas saskan ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, ko  Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 1.septembrī (rīkojums Nr.616). Tāpat arī, lai sekmētu jauniešu ar speciālajām vajadzībām integrāciju darba tirgū pēc speciālo izglītības programmu absolvēšanas, ir nepieciešams papildināt noteikumus ar jaunu bezdarbnieku mērķa grupu – persona ir vecumā līdz 29 gadiem un ir absolvējusi speciālo izglītības programmu. Vienlaikus norādāms, ka  vecums līdz 29 gadiem (ieskaitot) pēc analoģijas iekļaujas Eiropas Savienības Jauniešu garantijas vispārpieņemtās vecuma grupas (15-29 gadi) ietvarā.
Minētajiem jauniešiem plānots nodrošināt atbalstu pārejai uz nodarbinātību, t.sk. subsidētās nodarbinātības ietvaros piesaistot speciālu atbalsta personu darbam ar jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem un darba devējiem. Lai gan ne visiem speciālās izglītības iestāžu audzēkņiem ir noteikta invaliditāte, šai personu grupai ir raksturīgas mācību vielas apgūšanas un informācijas uztveršanas grūtības, kā arī saskarsmes prasmju trūkums.  Tādējādi, lai speciālo izglītības programmu absolvējušie jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem ātrāk un veiksmīgāk iekļautos darba vidē, arī tiem ir nepieciešams nodrošināt iespēju piesaistīt atbalsta personu.
Saistībā ar minēto mērķa grupas paplašinājumu LM ir iesniegusi Finanšu ministrijai DP tehnisku grozījumu priekšlikumu attiecībā uz indikatīvo mērķa grupas un atbalstāmo darbību aprakstu, kas 2021. gada 3.decembrī ir atkārtoti nosūtīts EK neoficiāla viedokļa sniegšanai;  

[1] Pētījums pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/employment/evaluating-latvia-s-active-labour-market-policies_6037200a-en

[2] Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_21_820

[3] Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_21_971

  2) ierobežots atbalsta pasākumu klāsts bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti, jauniešiem, kas absolvējuši speciālās izglītības programmas, kā arī personām, kuras pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bijušas nepārtraukti nodarbinātas vismaz trīs gadus.
 Pilnveidojot atbalstu minētajām grupām, paredzēts atbalsts darba vietu pielāgošanai un ergoterapeita pakalpojumi nodarbinātām personām ar invaliditāti, konsultācijas  strādājošām un nestrādājošām personām ar invaliditāti, motivācijas un mentoringa pakalpojumi bezdarbniekiem ar invaliditāti.
9.1.1.1. pasākuma ietvaros ir plānots izveidot konsultatīvo atbalsta centru (kā pakalpojumu) personām ar invaliditāti un darba devējiem, kur būtu pieejamas konsultācijas un individuāls atbalsts bezdarbniekiem un nodarbinātajiem atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam (kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura traucējumiem, vispārējās saslimšanas u.c.). Konsultatīvā atbalsta centra ietvaros darba devējiem vai to deleģētajiem pārstāvjiem tiktu sniegtas konsultācijas par tādām tēmām kā bezdarbnieku ar invaliditāti komunikācijas un nodarbināšanas specifika atbilstoši invaliditātes veidam (kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura), par darba vides pielāgojumiem darba vietās, par komunikācijas barjeru un stereotipu mazināšanu darba kolektīvā, konfliktu un problēmsituāciju risināšanu u.c. Personām ar invaliditāti tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija par iespējām saņemt atbalstu darba meklēšanā un savu darba prasmju noturēšanā, nodrošināti motivācijas un mentoringa pakalpojumi, kā arī tiktu sniegti atbalsta personu pakalpojumi pēc nepieciešamības.
Grozījumi MK noteikumos Nr.75 paredz papildināt tos ar 139.¹ punktu, kurā ir noteikts - lai nodrošinātu kompleksu atbalstu personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai, NVA atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izvēlas pasākumu īstenotājus, kas nodrošina konsultācijas un individuālu atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam, sniedz konsultācijas darba devējiem par bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam, nodrošina motivācijas un mentoringa pakalpojumus, sniedz atbalsta personu pakalpojumus un citus uz individuālu atbalstu vērstus pakalpojumus.
Ievērojot, ka minētie pakalpojumi (konsultatīvais centrs kā pakalpojums) tiks nodrošināti atbilstoši publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem nav vērtējama kā komercdarbības atbalsts.
Papildus vēršam izmanību, ka konsultācijas darba devējiem personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumos tiek sniegtas arī spēkā esošā regulējuma ietvaros. Minētās konsultācijas ir informatīvā rakstura pasākumi, kas ir pieejami jebkuram darba devējam, kas vēlas iegūt informāciju par personu ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku un tās ir vērstas uz personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu. Tādējādi minētais pasākums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, jo neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes. 

Savukārt 9.1.1.1.pasākuma mērķa grupas pārstāvji, t.sk. arī papildu iekļautā mērķa grupa, ir fiziskas personas, kas neveic komercdarbību.
Tāpat arī jauniešiem, kas absolvējuši speciālās izglītības programmas un reģistrējušies kā bezdarbnieki, paredzēta iesaiste subsidētajās darba vietās līdz 18 mēnešiem un, ja nepieciešams, atbalsta personas pakalpojumi. Jauno darbību izmaksas plānots segt projekta Nr.9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” (turpmāk - 9.1.1.1. pasākuma projekts) pieejamā finansējuma ietvaros. Vienlaikus, pilnveidojot DNIA īstenošanas nosacījumus, tiek  papildinātas pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ar dotācijām darba vadītājam un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai (turpmāk - VSAOI) izmaksām. Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (redakcija spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 5. pantu vienlaikus ar darba ņēmējiem sociālajai apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras piedalās NVA organizētajā pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" (netiek slēgts darba līgums, bet līgums par dalību pasākumā). Minētās iemaksas NVA pārskaitīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem, neiesaistot nevalstiskās organizācijas un augstskolas kā darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pakalpojuma sniedzējus. Izmaksas par  VSAOI paredzētas kā papildu atbalsts mērķa grupai - bezdarbniekiem (jauniešiem, personām ar invaliditāti) kā vecuma pensijas palielināšanas garantija. Tādējādi tās  nebūtu uzskatāmas par tiešajām personāla izmaksām vadošās iestādes vadlīniju Nr.2.1. “Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – vadlīnijas) 15.13. apakšpunkta (attiecināms uz valsts budžeta iestāžu un pašvaldību darbiniekiem)  izpratnē, kas izvirza nosacījumu, lai par darbu projektā ir noslēgts darba līgums, papildvienošanās pie darba līguma, izdots rīkojums par ierēdņa iecelšanu amatā vai rīkojums par darba procentuālu sadalījumu starp pamatdarbu un darbu pie konkrētā projekta. Vienlaikus jāņem vērā, ka vadlīniju 15.14. apakšpunktā minēts, ka privāto uzņēmumu darbiniekiem attiecināmās izmaksas ir darba alga un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, t.sk. citas normatīvajos aktos noteiktās izmaksas (nenosakot ierobežojumu saistībā ar darba attiecībām).
VSAOI izmaksas par bezdarbnieka dalību pasākumā tiek tieši pārskaitītas VSAA un nav uzskatāmas par valsts atbalstu. Vienlaikus dotācija darba vadītājam, stipendija bezdarbniekam un individuālo aizsardzības līdzekļu bezdarbniekiem iegādes izmaksas tiek kvalificētas kā valsts atbalsts. Tāpat arī kā valsts atbalsts paredzētas jaunā pasākuma - darba vietu pielāgošana nodarbinātām personām ar invaliditāti - izmaksas.

  APSD un DNIA pasākumu ietvaros VSAOI pensiju apdrošināšanai ir noteiktas, ievērojot nodarbinātības pasākumu raksturu. Minēto pasākumu dalībnieki saņem atlīdzību par paveikto darbu, vienlaikus atšķirībā no, piemēram, subsidētajām darbavietām, šo pasākumu īstenošanas nosacījumi neparedz darba tiesisko attiecību dibināšanu. Tādējādi pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz papildu sociālo garantiju - VSAOI pensiju apdrošināšanai. Pensiju apdrošināšanai tiek pakļauti visi minēto pasākumu mērķgrupas bezdarbnieki bez izņēmumiem.
MK noteikumu Nr.75 normas, kas paredz VSAOI pensiju apdrošināšanai, ir pastāvīgas, tādējādi šāda veida atbalstu plānots nodrošināt arī pēc projekta beigām no nodarbinātības speciālā budžeta un ESF līdzekļiem.
 Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”", kas paredz VSAOI izmaksas arī DNIA ietvaros, finansiālā ietekme uz  9.1.1.1. pasākuma projektu tiek prognozēta indikatīvi 69 099  euro apmērā (vidēji 12,41 euro mēnesī par bezdarbnieku x 928 darba vietas x  6 mēneši (iesaistes ilgums)). Minētajam netiek prognozēta negatīva ietekme uz 9.1.1.1. pasākuma projekta mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu.
 Jaunie atbalsta pasākumi, nodrošinot atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautām un nelabvēlīgākā situācijā esošām personām  sabiedrības veselības krīzes (pēckrīzes) situācijā, atbilst 9.1.1. SAM mērķim “Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū” un veicinās tā labāku sasniegšanu, kā arī uzraudzības rādītāju izpildi. Vienlaikus, lai arī DP noteiktās darbības ir indikatīvas un jaunie pasākumi atbilst 9.1.1. SAM mērķim, LM vienotas izpratnes nodrošināšanai ir iesniegusi FM t.sk. tehnisku DP grozījumu priekšlikumu, papildinot atbalstāmo darbību uzskaitījumu ar “komplekss atbalsts personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai, tajā skaitā darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti”;

 3) nepieciešams pagarināt uz epidemioloģiskās drošības risku mazināšanu vērstos pasākumus, proti, individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksu attiecināmību  9.1.1.1. pasākuma projekta ietvaros par sešiem mēnešiem. Izvērtējot pieaugošo epidemioloģiskās drošības un inficēšanās riska līmeni, kā arī potenciālos nākotnes riskus, nepieciešams pagarināt individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes izmaksas minētajos pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem līdz 2022. gada 30. jūnijam (detālāku situācijas aprakstu skat. MK noteikumu Nr.75 grozījumu anotācijā).
 Tāpat arī atbilstoši MK noteikumu Nr. 75 grozījumiem nepieciešams precizēt izmaksu pozīcijas, paredzot, ka VSAOI dotācija par bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanu piešķirama ne tikai nevalstiskajām organizācijām, bet arī citiem darba devējiem.
 Vienlaikus, ievērojot EK rekomendācijas par vienkāršoto izmaksu piemērošanu, nepieciešams (t.sk. atbilstoši MK noteikumu Nr.75 grozījumiem) papildināt MK noteikumu Nr. 835 izmaksu pozīcijas ar transporta kompensācijas izmaksām, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai bezdarbniekiem, kas nosūtīti uz profesionālās piemērotības noteikšanu un atbalsta pasākumiem atkarību ārstēšanai un izmanto sabiedrisko vai personisko transportu nokļūšanai no dzīvesvietas vai NVA filiāles līdz pasākuma īstenošanas vietai un atpakaļ.
Papildu nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts 9.1.1.1. pasākuma esošā finansējuma ietvaros;

  4) finanšu iztrūkums labklājības nozares pasākumu darbību īstenošanai, kam nepieciešams novirzīt 9.1.1.1. pasākuma finanšu ietaupījumu. Minētais ietaupījums radies sabiedrības veselības krīzes seku ietekmē (mazāks par plānoto mērķa grupas pieprasījums iesaistei DNIA pasākumā, kā arī APSD īstenošanas teritoriālā pārklājuma precizēšanas un finansēšanas avota maiņas (no 2022. gada valsts budžeta ietvaros) rezultātā.  Uzlabojoties reģistrētā bezdarba situācijai, no vienas puses (2021. gada 20. septembrī  - 55 851 bezdarbnieki, 6.2% reģistrētā bezdarba līmenis, gada laikā samazinājums par vienu piektdaļu jeb 14 455 personām, un reģistrētā bezdarba līmenim par 1.5 procentpunktiem), bet vienlaicīgi pieaugot arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitam, tika pieņemts lēmums novirzīt APSD finansējumu personām ar invaliditāti pieejamo pakalpojumu uzlabošanai un īstenošanai. No 2022. gada APSD turpinās finansēt tikai no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem, novirzot finansējumu tām pašvaldībām, kurās ir vērojams augsts ilgstošo bezdarbnieku un citu mērķa grupu īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā. 

Kopējais 9.1.1.1. pasākumam pieejamais finansējums tiek samazināts par 11 951 742 euro, nosakot to 82 770 302 euro apmērā, t.sk. ESF finansējums – 68 087 520 euro, VB finansējums – 3 449 668 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 11 233 114 euro. Vienlaikus 9.1.1.1. pasākuma finansējums tiek palielināts, novirzot tam 9.1.1.2. pasākuma projekta (pēc pabeigšanas) konstatētās neatbilstības 44 256 euro apmērā, t.sk. ESF finansējums 44 256 euro, kas arī tālāk tiek novirzīts  nozares pasākumu īstenošanai.
 Kopumā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1.pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" ietvaros pieejamā finansējuma apmērā tiek veiktas izmaiņas par 11 995 998 euro, t. sk. 9.1.1.1.pasākuma finanšu ietaupījums, kas veido 11 951 742 euro, un 9.1.1.2. pasākuma neatbilstības, kas veido 44 256 euro, tiek novirzīts:
  

Veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 835, t.sk. atbilstoši veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 75: 
 1) 3. punktā  un papildināt 9.1.1.1. pasākuma mērķa grupu ar bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti, kā arī atsevišķi izdalīt bezdarbnieku mērķa grupu  "persona  ir vecumā līdz 29 gadiem un ir absolvējusi speciālo izglītības programmu". Tāpat arī noteikumu projekts papildināts ar grupu "persona, kura pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bijusi nepārtraukti nodarbināta vismaz trīs gadus". Attiecīgi precizētas arī saistītās izmaksu pozīcijas;
 2) papildināt atbalstāmo darbību uzskaitījumu ar darba vietas pielāgošanas pasākumiem un kompleksu atbalstu personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai. Vienlaikus tiek papildinātas izmaksu pozīcijas, kā arī definētas izmaksas, kuras piešķiramas kā valsts atbalsts; 
 3) 17.3.1.3. apakšpunktā un noteikt, ka VSAOI izmaksas ir kompensējamas proporcionāli algas dotācijai par pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti, 17.3.2.3. apakšpunktā un noteikt, ka individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes izmaksas ir attiecināmas par tiem bezdarbniekiem, kas uzsākuši dalību pasākumos līdz 2022. gada 30. jūnijam, kā arī papildināt noteikumus ar 17.3.5.⁸5. apakšpunktu, paredzot DNIA ietvaros par iesaistītajiem bezdarbniekiem segt  valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem (lai nodrošinātu atbilstību MK noteikumiem Nr.75, minēto izmaksu attiecināmība noteikta no 2022. gada 1. janvāra). Tāpat arī DNIA ietvaros papildus (atbilstoši MK noteikumiem Nr.75) paredzēta dotācija darba vadītājiem, kas strādā ar pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem.
 Vienlaikus MK noteikumi Nr. 835 tiek papildināti ar 17.2.¹ apakšpunktu, nosakot, ka transporta kompensācijas izmaksas bezdarbniekiem, kas nosūtīti uz profesionālās piemērotības noteikšanu un atbalsta pasākumiem atkarību ārstēšanai aprēķināmas, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai; 
 4) 7. un 8. punktā un noteikt, ka pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 82 770 302 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējums – 68 087 520 euro, valsts budžeta finansējums – 3 449 668 euro un privātais līdzfinansējums, ko veido šo noteikumu 17.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas, – ne mazāks kā 11 233 114 euro. Savukārt maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 82,26 procentus no pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma un 95,18 procentus no pasākumam pieejamā publiskā attiecināmā finansējuma; 
 5) 4.2. apakšpunktā un noteikt, ka līdz 2023. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: a) iznākuma rādītājs – bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki, kas iesaistīti pasākumā, – 16 373; b) rezultāta rādītājs – nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas (pēc pasākuma pabeigšanas) – 4 754;   c) rezultāta rādītājs – pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti, sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā – 3 051. Uzraudzības rādītāju samazinājums veikts atbilstoši DP grozījumiem Nr.7. 
Vienlaikus atbilstoši papildu samazinātajam finansējumam (pārdalei nozares pasākumu ietvaros) tiks atkārtoti precizēti 9.1.1.1. pasākuma uzraudzības rādītāji. To plānots ietvert nākamajos DP grozījumos, un pēc to apstiprināšanas rosināt attiecīgus grozījumus MK noteikumos Nr.835. 
 LM rosinātie DP grozījumi paredz samazināt 9.1.1. SAM:
a) i.9.1.1.ak iznākuma rādītāja vērtību “Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki”, precizējot to no “34 783” uz “34 098”. Kopējo vērtību veido (15 683 (9.1.1.1. pasākumā) + 18 345 (9.1.1.2. pasākumā) + 70 (9.1.1.3. pasākumā). Vērtība samazināta par 685 bezdarbniekiem (34 783  – 690 (9.1.1.1. pasākumam plānotais iznākuma rādītāja samazinājums) + 5 (9.1.1.3. pasākumam plānotā iznākuma rādītāja palielinājums));
b) r.9.1.1.ak rezultāta rādītāja “Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas” sasniedzamo vērtību no “5 629” uz “5 462” (4 587 (9.1.1.1. pasākumā) + 875 (9.1.1.2. pasākumā));
c) r.9.1.1.b rezultāta rādītāja “Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā” sasniedzamo vērtību  no “7 159” uz “6 959” (2 851 (9.1.1.1. pasākumā) + 4 108 (9.1.1.2.pasākumā)).  
Visas 9.1.1.1. pasākuma investīcijas ietvertas intervences kodā Nr.109 “Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību”;
6) lai nodrošinātu, ka preču piegādātāju/pakalpojumu sniedzēja līmenī netiek sniegts komercdarbības atbalsts, papildināt noteikumu projektu ar nosacījumu, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izvēlas preču piegādātāju/pakalpojuma sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;
7) lai nodrošinātu noteikumu projekta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma grozījumiem (stājās spēkā 2021. gada 8. jūnijā), precizēt MK noteikumu Nr. 835 35.² un 35.³ punktu, aizstājot atsauces uz Komisijas 2004. gada 21. aprīļa regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, ar atsauci uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļas nosacījumiem. Minētais pamatots ar likuma papildināšanu ar normām, kas nosaka pienākumu atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad EK nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams ne tikai tad, ja atbalsta sniedzējs konstatē pārkāpumus, kas noved pie nelikumīga atbalsta atgūšanas, bet arī gadījumos, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (t.sk. EK).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz tehniski precizēt MK noteikumus Nr.835, salāgojot 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa nosaukumu ar darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" minēto redakciju. Tāpat arī veikti tehniski atsauču precizējumi saistītajos MK noteikumu Nr.835 punktos.