24-TA-2051: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) un Eiropas Savienības fondu 2021. — 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības aprūpe ir viena no prioritārajām pakalpojumu jomām valstī. Tās ietekme uz sabiedrību, valsts demogrāfisko situāciju un attīstību, kā arī katru indivīdu atsevišķi ir ļoti liela. Ieguldījumi veselībā un veselības aprūpē ir ieguldījumi valsts attīstībā, tomēr Latvijā līdzšinējais valsts finansējums veselības aprūpē ir bijis nepietiekams un ilgstoši viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD (angliski – Organisation for Economic Co-operation and Development), raksturojot Latvijas veselības profilu, uzsver, ka lai gan Latvijā pēdējos gados publiskais finansējums veselības aprūpei ir nedaudz pieaudzis, kopējais finansējums sistēmai ir nepietiekams.
Iepriekšminēto apstākļu rezultātā Latvijā ir ļoti augsti un vieni no sliktākajiem ES saslimstības un mirstības un veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem, kā arī ļoti augsta priekšlaicīgā mirstība.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 g.v.) cēlonis. 25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51% ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana) un 49% – profilaktiski novēršami (veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu). Akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, turklāt šiem rādītājiem ir būtiskas atšķirības arī stacionāru griezumā, kas norāda uz atšķirībām veselības aprūpes saņemšanas iespējās. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti sirds un asinsvadu sistēmas slimību jomā, nepieciešami veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu, risināt stacionārās aprūpes kvalitātes jautājumus, kā arī uzlabot pakalpojumu pēctecību pēc stacionārās ārstēšanas.
Onkoloģiskās slimības ir starp izplatītākajām hroniskajām slimībām un ir otrs biežākais nāves iemesls Latvijā. Ņemot vērā onkoloģisko slimību lielo ietekmi, onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide. Lai mazinātu onkoloģisko slimību negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, būtiska ir onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana.[1]
[1] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam.
Iepriekšminēto apstākļu rezultātā Latvijā ir ļoti augsti un vieni no sliktākajiem ES saslimstības un mirstības un veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem, kā arī ļoti augsta priekšlaicīgā mirstība.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 g.v.) cēlonis. 25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51% ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana) un 49% – profilaktiski novēršami (veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu). Akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, turklāt šiem rādītājiem ir būtiskas atšķirības arī stacionāru griezumā, kas norāda uz atšķirībām veselības aprūpes saņemšanas iespējās. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti sirds un asinsvadu sistēmas slimību jomā, nepieciešami veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu, risināt stacionārās aprūpes kvalitātes jautājumus, kā arī uzlabot pakalpojumu pēctecību pēc stacionārās ārstēšanas.
Onkoloģiskās slimības ir starp izplatītākajām hroniskajām slimībām un ir otrs biežākais nāves iemesls Latvijā. Ņemot vērā onkoloģisko slimību lielo ietekmi, onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide. Lai mazinātu onkoloģisko slimību negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, būtiska ir onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana.[1]
[1] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, ir nepieciešams nodrošināt atbalstu izmaiņām veselības aprūpes sniegtajos pakalpojumos, uzlabojot to efektivitāti noteiktās pakalpojumu jomās visos aprūpes līmeņos (t.sk. primārajā, sekundārajā ambulatorajā un stacionārajā).
4.1.1.1.pasākuma ceturtās kārtas ietvaros plānoti ieguldījumi veselības jomā sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai onkoloģijas jomā un sirds un asinsvadu sistēmas slimību mazināšanai.
4.1.1.1.pasākuma ceturtās kārtas ietvaros plānoti ieguldījumi veselības jomā sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai onkoloģijas jomā un sirds un asinsvadu sistēmas slimību mazināšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam” (turpmāk – Programma) 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" ceturtā kārta (turpmāk – pasākums).
Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 4 812 877 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 4 090 945 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 721 932 euro.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.1.2.[1] un 4.1.1.4.[2] pasākuma ietvaros, attiecīgi 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Sākotnēji pasākuma ietvaros atbalsts tika paredzēts infrastruktūras attīstībai valsts apmaksāto sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros, kuras ietvaros būtu jāuzaicina iesniegt projekta pieteikumus visas konkrētā parametra ārstniecības iestādes. Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus par valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpi ārpus slimnīcu loka ar vairāk kā 300 līgumpartneriem, kas ir dažādas valsts un privātas ārstniecības iestādes. Ņemot vērā faktu, ka ES fonda atbalsta finansējums ir ierobežots, proti tikai 4,8 milj. euro, kas uz tādu projektu iesniedzēju daudzumu būtu neefektīvs un resursu ietilpīgs gan projektu iesniedzējiem, gan vērtētājiem, VM praktiski veic sava veida priekšatlasi un sašaurina projektu iesniedzēju loku ar finansējuma saņēmēja noteikšanas parametriem - vadoties pēc cēloņiem, kas nosaka augstos mirstības rādītājus, un attiecīgajām nozares prioritātēm. Anotācijas 1.3. punktā pie situācijas apraksta ir norāde un plašāks skaidrojums no Sabiedrības veselības pamatnostādnēm par sirds un asinsvadu sistēmas slimības un onkoloģijas slimībām kā galvenajiem mirstības cēloņiem Latvijā. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekš minētās jomas šajā normatīvajā dokumentā netiek definētas kā prioritārās jomas, bet gan kā nozares prioritātes, kas nosaka augstos mirstības rādītājus un tāpēc šīs jomas ir izvēlētas kā finansējuma saņēmēju parametrs.
Secīgi pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji noteikti noteikumu pielikumā saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.555) un tās ir ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes diagnostiskos izmeklējumus sirds un asinsvadu jomā (turpmāk – SAS) un/vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā un kurām unikālo pacientu skaits atbalstāmajās programmās ir vismaz 500 pacienti.
Finansējuma saņēmēju saraksts noteikts, pamatojoties uz valsts apmaksāto ambulatoro kvotēto SAS programmu un nekvotētās “zarnu vēža pēcskrīnings” programmas skaitu attiecīgajai iestādei (kritērija svars - 50%) un unikālo pacientu skaitu iepriekšējā gadā (kritērija svars - 50%), izmantojot Nacionālā veselības dienesta datus par 2023. gadu. Minētie dati un to izmantošanas algoritms izmantoti, lai noteiktu caurspīdīgu un godīgu finansējuma saņēmēju loku un finansējuma sadalījumu, kuri ir fiksēti un kurus nav paredzēts mainīt atbilstoši aktuālajai situācijai. Atbalsta saņēmēju lokā tika iekļautas ārstniecības iestādes, kam unikālo pacientu skaits ir vismaz 500 pacienti vienā vai vairākās programmās no šādām valsts apmaksāto ambulatoro kvotēto vai nekvotēto programmām – “doplerogrāfija”, “elektrokardiogrāfija”, “invazīvā kardioloģija dienas stacionārā”, “kardioloģija”, “neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi”, “pārējie sirds asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi” un “zarnu vēža pēcskrīnings” un kam nav sniegts atbalsts citās Programmas specifiskā atbalsta mērķa 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" atlases kārtās. Atbilstoši minētajiem nosacījumiem atbilstošie finansējuma saņēmēji ir noteikti noteikumu projekta pielikumā.
Saskaņā ar noteikumu projektu finansējuma saņēmējs nodrošina pasākuma ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši nosacījumiem un termiņiem, tai skaitā:
- nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu, datu uzkrāšanu par faktiski sasniegto SAM rādītāju, datu ticamību un izsekojamību, kā arī citu ES fondu līdzfinansēto projektu ieviesējiem saistošo prasību ievērošanu;
- nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu;
- nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
- ievēro komunikācijas un vizuālās identitātes publicitātes prasības;
- iespēju robežās veic publiskos iepirkumus sociāli atbildīgā veidā un vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšanu preču un pakalpojuma iepirkumos (ja attiecināms);
- saskaņā ar līgumu noteiktā kārtībā atmaksā pasākuma ietvaros piešķirto finansējumu, ja tas nav izlietots atbilstoši līgumā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.
Plānots sniegt atbalstu 47 ārstniecības iestādēm sekundārās ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras attīstības vajadzību nodrošināšanai, atbalstot atjaunošanas, pārbūves būvdarbus un medicīnisko tehnoloģiju, iekārtu un ierīču iegādi prioritāri sirds un asinsvadu un / vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā.
Atbalsts SAM ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.
Sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, uzaicinot tajā piedalīties noteikumu projekta pielikumā minētos projektu iesniedzējus. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par visu projekta iesniedzējam pieejamo finansējumu. Gadījumā, ja nepieteiksies kāds no pielikumā minētajiem projektu iesniedzējiem un sadarbības iestādes organizētajā projektu iesniegumu atlasē netiks apstiprināti projektu iesniegumi par visu pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu, tad, atbildīgā iestāde var lemt par neizmantotā finansējuma atlikuma novirzīšanas iespējām, tai skaitā izskatot finansējuma atlikuma novirzi jaunai projektu iesniegumu atlasei, attiecīgi veicot grozījumus šajos noteikumos.
Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā minētajiem nosacījumiem. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē projekta iesniedzējam individuāli un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms) saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā definēto un balstoties uz Komisijas lietotāja rokasgrāmatā par MVU[3] definīcijas piemērošanu norādīto.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot valsts apmaksātās sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru.
Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes diagnostiskos izmeklējumus sirds un asinsvadu jomā un/vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā.
Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:
1. Pasākuma rezultāta rādītājs – personu skaits gadā, kuras izmanto jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus izmanto 3 878 460 personas gadā, tai skaitā pasākuma ietvaros – 77 991 persona gadā. Šī rādītāja izpildē ir ieskaitāmas personas, kuras apmeklējušas modernizētās veselības aprūpes iestādes.
2. Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja "jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte” sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 3 687 497 iedzīvotāji, tai skaitā pasākuma ietvaros – 85 790 personas gadā.
3. Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja “noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos”, t.sk. pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim noslēgti līgumi 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.
Atbilstoši Programmai pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 654 551 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 818 189 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 2 618 205 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 4 090 945 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 4 090 945 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 4 090 945 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 4 090 945 euro.
Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.
Valsts atbalsts:
Pasākuma projekta iesniedzējam komercdarbības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – VTNP) (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).
VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš Veselības ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.
Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz lēmumu par projekta apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par nosacījumu izpildi.
Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.
Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.
Tādēļ, ka atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināmas ļoti dažādas gan ar būvniecību, gan tehnoloģiju iegādi, piegādi un montāžu saistītas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrētu ārstniecības iestādes infrastruktūras struktūrvienību, kā arī ārstniecības iestādes savā starpā atšķiras ar sniegto pakalpojumu apjomu, līmeni un ārstniecības profilu, nav iespējams izstrādāt un piemērot vienkāršotās izmaksas. Nākotnē, ja par būvniecību kompetentās iestādes sadarbībā ar sadarbības iestādi un / vai Finanšu ministriju izstrādās, piemēram, horizontālas vienas vienības izmaksas būvdarbiem, Veselības ministrija varētu izvērtēt šādu vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas.
Pasākuma atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.
Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.
Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz sadarbības iestādei, iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu. Projektu iesniegumu vērtēšanas posmā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina pārbaudi pret atbildīgās iestādes izstrādāto infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku veic projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestādes izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā tiek iekļauts/i pārstāvis/ji no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un pārstāvis/ji no Veselības ministrijas kā nozares pārstāvis/ji, kā arī pārstāvis/ji no Nacionālā veselības dienesta. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga komercdarbības atbalsta sniedzējs - sadarbības iestāde, līdz ar to, projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas brīdī iepriekš minēto pārbaudi veic sadarbības iestāde.
Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma apmēra un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksāti ambulatorie sekundārie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.
Lai arī lielākā daļa projektu ir plānoti zem 200 000 euro un saskaņā ar Regulas 1060/2021 53.panta 2.puktu, projekti, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+ vai TPF un kuru kopējās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, visām izmaksām būtu jāpiemēro vienkāršotās izmaksas, minētās prasības nav attiecināmas, jo visām darbībām ir piemērojams komercdarbības atbalsts.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas netiek plānotas, ņemot vērā pasākuma mērķi – pakalpojuma pieejamība caur ieguldījumiem infrastruktūrā – un definēto finansējuma saņēmēju skaitu un tiem pieejamo finansējumu. Aptuveni pusei no 47 finansējuma saņēmējiem pieejamais finansējums ir līdz 30 tūkst. euro katram, kā arī šie projekti pēc būtības ir salīdzinoši vienkārši (nelieli telpu remontdarbi, medicīnas iekārtu iegāde). Līdz ar to, no esošā finansējuma apjoma atvēlēt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām būtu nelietderīgi un neefektīvi.
Arī citu publisko investīciju īstenošanas pieredze apliecina, ka pie tik maza apjoma infrastruktūras projektiem nav nepieciešama atsevišķi šāda pozīcija, jo finansējuma saņēmējiem ir pašiem sava kapacitāte šādu projektu īstenošanai, piemēram, arī plānojot ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, netika paredzēta administrēšanas izmaksu pozīcija, kā rezultātā, vērtējot šādu projektu īstenošanas gaitu, var secināt, ka projekta iesniedzējiem ir pietiekama projekta īstenošanas un finanšu kapacitāte un šādu izmaksu neesamība nerada būtiskas problēmas sekmīgai projekta īstenošanai.
Atbalstāmās darbības “būvniecība” ietvaros atļauts attīstīt infrastruktūru ar ārstniecību saistītās struktūrvienībās un tikai ārstniecības procesa tiešai nodrošināšanai. Ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un būvniecības izmaksas, tajā skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecības likuma 3. pants noteic - darbības jomu – proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.
Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas medicīnas tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces (piemēram, ultrasonogrāfijas iekārtas, rentgena aparāti, endoskopi, mammogrāfs u.c).
Projektā nav attiecināmas izmaksas par šādu medicīnisko tehnoloģiju iegādi, piegādi un uzstādīšanu: magnētiskā rezonanse; datortomogrāfs; angiogrāfs. Šāds ierobežojums noteikts, ņemot vērā to, ka minētās iekārtas ir augsto tehnoloģiju iekārtas, kuru iegādes izmaksas ir salīdzinoši augstas un kuras nevar būt ilgtspējīgas bez atbilstoša finansējuma. Tāpat nosakot šo ierobežojumu, tika ņemts vērā ar Veselības ministrijas 2020. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 5 “Par darba grupas izveidi efektīvu un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas pieejamības nodrošināšanai” izveidotās darba grupas sagatavotais ziņojums[4] un sniegtās rekomendācijas par centralizētiem plānošanas un izvietošanas principiem pakļauto medicīnisko ierīču racionālas piekļūstamības nodrošināšanai. Minētajā ziņojumā tika apkopota informācija par medicīniskajām ierīcēm, kuras būtu jāplāno centralizēti un kuras darba grupa rekomendē pakļaut centralizētiem plānošanas un izvietošanas principiem optimālā iekārtu skaita nodrošināšanai Latvijas teritorijā, kā arī efektivitātes un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas piekļūstamības nodrošināšanai.
Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams Veselības ministrijas saskaņojums. Veselības ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegādājamajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro (ar PVN). Tehnoloģiju saskaņojums tiek veikts pēc tehnoloģijas atbilstības konkrēto valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ārstniecības iestādes pakalpojumu veidiem un apjomiem, tiek vērtēta cilvēkresursu pieejamība darbam ar konkrēto tehnoloģiju, tiek vērtēta atbilstība tehnoloģiju kartējumam atbilstoši ar Veselības ministrijas 2020. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 5 izveidotās darba grupas “Darba grupas medicīnisko ierīču racionāla ģeogrāfiskā izvietojuma noteikšanai un pieejamības uzlabošanai” ziņojumā minēto tehnoloģiju izvērtējumu. Saskaņojums vajadzīgs tehnoloģijas attiecināmības brīdī. Respektīvi, projektu atlases un īstenošanas posmā, līdz tehnoloģijas iegādes brīdim tehnoloģiju saskaņojums var arī vēl nebūt. Projekta iesniedzējs norāda projektā, ka tādu tehnoloģiju plānots iegādāties, savukārt brīdī, kad zināmi tehnoloģijas parametri, tas var skaņot tehnoloģiju komisijā, attiecīgi, ja saskaņojums veikts, var tikt attiecināts uz projektu.
Atbalstāmās darbības “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, ievērojot ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
PVN nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par PVN.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no Veselības ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības nozarē un Nacionālā veselības dienesta.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
2) nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai arī būvniecība tiek veikta uz lietošanas, valdījuma vai uz zemesgrāmatā ierakstītas lietu tiesības pamata, saskaņojot būvniecības ieceri ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem būvniecības jomā. Finansējuma saņēmēja tiesībām uz konkrēto īpašumu jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Prasība par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir jānodrošina līdz pirmajam avansa vai starpposma maksājuma pieprasījumam;
3) nodrošina, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
- klimata pārmaiņu mazināšana:
Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas siltumnīcefekta gāzes (turpmāk – SEG) emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām.
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka SAM ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu.
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī darbības programmas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai.
- pielāgošanās klimata pārmaiņām:
Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radīto potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība:
Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.
- pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu:
Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem. Veselības ministrija nav plānojusi noteikt nosacījumus, kas pārsniedz nacionālajā horizontālajā regulējumā noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu.
- piesārņojuma novēršana un kontrole:
Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana:
Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo plānots, ka projekti tiks veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā.
- vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana:
Vai paredzams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa rādītājiem:
1) objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2) veiktā vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts, atbilstoši LM izstrādātajai metodikai un pašnovērtējumā iegūtais punktu skaits.
Papildus minētajam, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības netiks uzkrātas atsevišķi katrā šī pasākuma projektā, bet būs manuāli aprēķināti, apkopoti un ievadīti KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.
Gadījumā, ja finansējuma saņēmējs ir publiskas personas institūcija, tai skaitā publiskas personas kapitālsabiedrība, finansējuma saņēmējam ir pienākums līdz projekta iesnieguma iesniegšanai izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai (iekšējo kārtību), ietverot tajā:
1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Komisijas regulas Nr. 2018/1046 (turpmāk – Finanšu regula), 61. panta nosacījumus;
2. krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;
3. iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
4. ētikas kodeksu;
5. kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
6. pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
7. dubultā finansējuma novēršanas mehānismu pret citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem;
8. ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem.
Finansējuma saņēmējam, izstrādājot nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību, jāizvērtē, jāpielāgo un jāietver prasības atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" noteiktajam. Papildus, iekšējās kārtības izstrādē jāizmanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gadā izstrādātās vadlīnijas “Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (pieejamas: https://www.knab.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali).
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Investīcijas demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar investīcijām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" ietvaros, ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021. - 2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).
Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" ietvaros paredzēts finansējums, lai stiprinātu sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.
Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas uzlabos sabiedrības pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veicot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pacientu drošība, pakalpojumu kvalitāte un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecība un pieejamība. Tāpat pasākuma ietvaros plānotie ieguldījumi veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu un Bauhaus principu sasniegšanu netiešā veidā un iespēju robežās tiks nodrošināti projektos. Investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija. Tomēr jāņem vērā, ka Bauhaus principu ievērošana galvenokārt ir iespējama tikai ar būvniecību saistītajos projektos un nav iespējama ārstniecības iestāžu projektos, kas saistīti tikai ar konkrētu medicīnas tehnoloģiju iegādi.
Ir jāatzīmē, ka, vērtējot plānoto 4.1.1.1. pasākuma 4. kārtas ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. norādot pēc iespējas izmērāmus faktiski sagaidāmos rezultātus/ rādītājus, pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ir vērstas uz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem, proti sabiedrības veselības politikas rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, atbilstoši – mirstības no pašnāvībām un potenciāli zaudēto mūža gadu samazināšanu:
Pasākums ir plānots Programmas 4. prioritātes “Sociālās iekļaušanas veicināšana” ietvaros, kas investīcijas pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo kā sociālekonomisku ieguvumu, respektīvi, uzlabojot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, tiek nodrošināta savlaicīga, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Tas savukārt rada ietekmi uz tautsaimniecību, proti cilvēks mazāk slimo, ātrāk atveseļojas, samazinās invaliditātes iestāšanās risks, tiek pagarināts mūža ilgums un darbspējas vecums, kas atgriežas valsts budžetā ar nodokļu ieņēmumiem, un tiek samazināti nodokļu izdevumi par sarežģītām un nesavlaicīgi diagnosticētām kaitēm, slimības pabalstiem. Papildus minētajam, saskaņā ar MK noteikumu 35. punktu, projekta iesniedzējam, iesniedzot projektam iesniegumu, ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas konkrētā projekta gadījumā atspoguļo ietekmi uz tautsaimniecību.
[1] 4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"
[2] 4.1.1.4. pasākums "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus"
[3] Mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums
[4] Zāļu valsts aģentūras 2020. gada 24. augusta ziņojums “Darba grupas efektīvu un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas pieejamības nodrošināšanai ziņojums”
Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 4 812 877 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 4 090 945 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 721 932 euro.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.1.2.[1] un 4.1.1.4.[2] pasākuma ietvaros, attiecīgi 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
| Pasākuma Nr. | Pasākuma nosaukums |
ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro |
ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro |
| 4.1.1.1. | Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 5. kārta) | 163 345 800 | 163 345 800 |
| 4.1.1.2. | P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība | 70 799 482 | 31 119 533 |
| 4.1.1.3. | Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru (1.-2. kārta) | 6 970 000 | 6 970 000 |
| 4.1.1.4. | Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus | 21 357 724 | 17 989 071 |
| 4.1.1.5. | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība | 10 461 001 | 10 461 001 |
Sākotnēji pasākuma ietvaros atbalsts tika paredzēts infrastruktūras attīstībai valsts apmaksāto sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros, kuras ietvaros būtu jāuzaicina iesniegt projekta pieteikumus visas konkrētā parametra ārstniecības iestādes. Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus par valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpi ārpus slimnīcu loka ar vairāk kā 300 līgumpartneriem, kas ir dažādas valsts un privātas ārstniecības iestādes. Ņemot vērā faktu, ka ES fonda atbalsta finansējums ir ierobežots, proti tikai 4,8 milj. euro, kas uz tādu projektu iesniedzēju daudzumu būtu neefektīvs un resursu ietilpīgs gan projektu iesniedzējiem, gan vērtētājiem, VM praktiski veic sava veida priekšatlasi un sašaurina projektu iesniedzēju loku ar finansējuma saņēmēja noteikšanas parametriem - vadoties pēc cēloņiem, kas nosaka augstos mirstības rādītājus, un attiecīgajām nozares prioritātēm. Anotācijas 1.3. punktā pie situācijas apraksta ir norāde un plašāks skaidrojums no Sabiedrības veselības pamatnostādnēm par sirds un asinsvadu sistēmas slimības un onkoloģijas slimībām kā galvenajiem mirstības cēloņiem Latvijā. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekš minētās jomas šajā normatīvajā dokumentā netiek definētas kā prioritārās jomas, bet gan kā nozares prioritātes, kas nosaka augstos mirstības rādītājus un tāpēc šīs jomas ir izvēlētas kā finansējuma saņēmēju parametrs.
Secīgi pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji noteikti noteikumu pielikumā saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.555) un tās ir ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes diagnostiskos izmeklējumus sirds un asinsvadu jomā (turpmāk – SAS) un/vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā un kurām unikālo pacientu skaits atbalstāmajās programmās ir vismaz 500 pacienti.
Finansējuma saņēmēju saraksts noteikts, pamatojoties uz valsts apmaksāto ambulatoro kvotēto SAS programmu un nekvotētās “zarnu vēža pēcskrīnings” programmas skaitu attiecīgajai iestādei (kritērija svars - 50%) un unikālo pacientu skaitu iepriekšējā gadā (kritērija svars - 50%), izmantojot Nacionālā veselības dienesta datus par 2023. gadu. Minētie dati un to izmantošanas algoritms izmantoti, lai noteiktu caurspīdīgu un godīgu finansējuma saņēmēju loku un finansējuma sadalījumu, kuri ir fiksēti un kurus nav paredzēts mainīt atbilstoši aktuālajai situācijai. Atbalsta saņēmēju lokā tika iekļautas ārstniecības iestādes, kam unikālo pacientu skaits ir vismaz 500 pacienti vienā vai vairākās programmās no šādām valsts apmaksāto ambulatoro kvotēto vai nekvotēto programmām – “doplerogrāfija”, “elektrokardiogrāfija”, “invazīvā kardioloģija dienas stacionārā”, “kardioloģija”, “neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi”, “pārējie sirds asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi” un “zarnu vēža pēcskrīnings” un kam nav sniegts atbalsts citās Programmas specifiskā atbalsta mērķa 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" atlases kārtās. Atbilstoši minētajiem nosacījumiem atbilstošie finansējuma saņēmēji ir noteikti noteikumu projekta pielikumā.
Saskaņā ar noteikumu projektu finansējuma saņēmējs nodrošina pasākuma ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši nosacījumiem un termiņiem, tai skaitā:
- nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu, datu uzkrāšanu par faktiski sasniegto SAM rādītāju, datu ticamību un izsekojamību, kā arī citu ES fondu līdzfinansēto projektu ieviesējiem saistošo prasību ievērošanu;
- nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu;
- nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
- ievēro komunikācijas un vizuālās identitātes publicitātes prasības;
- iespēju robežās veic publiskos iepirkumus sociāli atbildīgā veidā un vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšanu preču un pakalpojuma iepirkumos (ja attiecināms);
- saskaņā ar līgumu noteiktā kārtībā atmaksā pasākuma ietvaros piešķirto finansējumu, ja tas nav izlietots atbilstoši līgumā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.
Plānots sniegt atbalstu 47 ārstniecības iestādēm sekundārās ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras attīstības vajadzību nodrošināšanai, atbalstot atjaunošanas, pārbūves būvdarbus un medicīnisko tehnoloģiju, iekārtu un ierīču iegādi prioritāri sirds un asinsvadu un / vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā.
Atbalsts SAM ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.
| Nr. | Pasākuma nosaukums | Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro |
| 1 | 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1 .- 5. kārta KOPĀ, t.sk. | 192 171 532 |
| 1.1. | 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1. kārta (IV - V līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs) | 82 767 751 |
| 1.2. | 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 2. kārta (I - III līmeņa un pārējās slimnīcas) | 15 089 807 |
| 1.3. | 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes) | 7 957 886 |
| 1.4. | 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji) | 4 812 877 |
| 1.5. | 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 5. kārta (Divu posmu projekti) | 81 543 211 |
| 2 | 4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" | 83 293 509 |
| 3 | 4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" | 8 200 000 |
| 3.1. | 4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" 1.kārta | 2 400 000 |
| 3.2. | 4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" 2.kārta | 5 800 000 |
| 4 | 4.1.1.5. pasākums "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" | 12 307 060 |
| 4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4. pasākumu | 295 972 101 |
Sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, uzaicinot tajā piedalīties noteikumu projekta pielikumā minētos projektu iesniedzējus. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par visu projekta iesniedzējam pieejamo finansējumu. Gadījumā, ja nepieteiksies kāds no pielikumā minētajiem projektu iesniedzējiem un sadarbības iestādes organizētajā projektu iesniegumu atlasē netiks apstiprināti projektu iesniegumi par visu pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu, tad, atbildīgā iestāde var lemt par neizmantotā finansējuma atlikuma novirzīšanas iespējām, tai skaitā izskatot finansējuma atlikuma novirzi jaunai projektu iesniegumu atlasei, attiecīgi veicot grozījumus šajos noteikumos.
Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā minētajiem nosacījumiem. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē projekta iesniedzējam individuāli un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms) saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā definēto un balstoties uz Komisijas lietotāja rokasgrāmatā par MVU[3] definīcijas piemērošanu norādīto.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot valsts apmaksātās sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru.
Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes diagnostiskos izmeklējumus sirds un asinsvadu jomā un/vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā.
Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:
1. Pasākuma rezultāta rādītājs – personu skaits gadā, kuras izmanto jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus izmanto 3 878 460 personas gadā, tai skaitā pasākuma ietvaros – 77 991 persona gadā. Šī rādītāja izpildē ir ieskaitāmas personas, kuras apmeklējušas modernizētās veselības aprūpes iestādes.
2. Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja "jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte” sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 3 687 497 iedzīvotāji, tai skaitā pasākuma ietvaros – 85 790 personas gadā.
3. Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja “noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos”, t.sk. pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim noslēgti līgumi 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.
Atbilstoši Programmai pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 654 551 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 818 189 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 2 618 205 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 4 090 945 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 4 090 945 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 4 090 945 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 4 090 945 euro.
Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.
Valsts atbalsts:
Pasākuma projekta iesniedzējam komercdarbības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – VTNP) (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).
VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš Veselības ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.
Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz lēmumu par projekta apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par nosacījumu izpildi.
Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.
Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.
Tādēļ, ka atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināmas ļoti dažādas gan ar būvniecību, gan tehnoloģiju iegādi, piegādi un montāžu saistītas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrētu ārstniecības iestādes infrastruktūras struktūrvienību, kā arī ārstniecības iestādes savā starpā atšķiras ar sniegto pakalpojumu apjomu, līmeni un ārstniecības profilu, nav iespējams izstrādāt un piemērot vienkāršotās izmaksas. Nākotnē, ja par būvniecību kompetentās iestādes sadarbībā ar sadarbības iestādi un / vai Finanšu ministriju izstrādās, piemēram, horizontālas vienas vienības izmaksas būvdarbiem, Veselības ministrija varētu izvērtēt šādu vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas.
Pasākuma atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.
Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.
Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz sadarbības iestādei, iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu. Projektu iesniegumu vērtēšanas posmā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina pārbaudi pret atbildīgās iestādes izstrādāto infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku veic projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestādes izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā tiek iekļauts/i pārstāvis/ji no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un pārstāvis/ji no Veselības ministrijas kā nozares pārstāvis/ji, kā arī pārstāvis/ji no Nacionālā veselības dienesta. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga komercdarbības atbalsta sniedzējs - sadarbības iestāde, līdz ar to, projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas brīdī iepriekš minēto pārbaudi veic sadarbības iestāde.
Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma apmēra un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksāti ambulatorie sekundārie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.
Lai arī lielākā daļa projektu ir plānoti zem 200 000 euro un saskaņā ar Regulas 1060/2021 53.panta 2.puktu, projekti, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+ vai TPF un kuru kopējās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, visām izmaksām būtu jāpiemēro vienkāršotās izmaksas, minētās prasības nav attiecināmas, jo visām darbībām ir piemērojams komercdarbības atbalsts.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas netiek plānotas, ņemot vērā pasākuma mērķi – pakalpojuma pieejamība caur ieguldījumiem infrastruktūrā – un definēto finansējuma saņēmēju skaitu un tiem pieejamo finansējumu. Aptuveni pusei no 47 finansējuma saņēmējiem pieejamais finansējums ir līdz 30 tūkst. euro katram, kā arī šie projekti pēc būtības ir salīdzinoši vienkārši (nelieli telpu remontdarbi, medicīnas iekārtu iegāde). Līdz ar to, no esošā finansējuma apjoma atvēlēt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām būtu nelietderīgi un neefektīvi.
Arī citu publisko investīciju īstenošanas pieredze apliecina, ka pie tik maza apjoma infrastruktūras projektiem nav nepieciešama atsevišķi šāda pozīcija, jo finansējuma saņēmējiem ir pašiem sava kapacitāte šādu projektu īstenošanai, piemēram, arī plānojot ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, netika paredzēta administrēšanas izmaksu pozīcija, kā rezultātā, vērtējot šādu projektu īstenošanas gaitu, var secināt, ka projekta iesniedzējiem ir pietiekama projekta īstenošanas un finanšu kapacitāte un šādu izmaksu neesamība nerada būtiskas problēmas sekmīgai projekta īstenošanai.
Atbalstāmās darbības “būvniecība” ietvaros atļauts attīstīt infrastruktūru ar ārstniecību saistītās struktūrvienībās un tikai ārstniecības procesa tiešai nodrošināšanai. Ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un būvniecības izmaksas, tajā skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecības likuma 3. pants noteic - darbības jomu – proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.
Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas medicīnas tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces (piemēram, ultrasonogrāfijas iekārtas, rentgena aparāti, endoskopi, mammogrāfs u.c).
Projektā nav attiecināmas izmaksas par šādu medicīnisko tehnoloģiju iegādi, piegādi un uzstādīšanu: magnētiskā rezonanse; datortomogrāfs; angiogrāfs. Šāds ierobežojums noteikts, ņemot vērā to, ka minētās iekārtas ir augsto tehnoloģiju iekārtas, kuru iegādes izmaksas ir salīdzinoši augstas un kuras nevar būt ilgtspējīgas bez atbilstoša finansējuma. Tāpat nosakot šo ierobežojumu, tika ņemts vērā ar Veselības ministrijas 2020. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 5 “Par darba grupas izveidi efektīvu un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas pieejamības nodrošināšanai” izveidotās darba grupas sagatavotais ziņojums[4] un sniegtās rekomendācijas par centralizētiem plānošanas un izvietošanas principiem pakļauto medicīnisko ierīču racionālas piekļūstamības nodrošināšanai. Minētajā ziņojumā tika apkopota informācija par medicīniskajām ierīcēm, kuras būtu jāplāno centralizēti un kuras darba grupa rekomendē pakļaut centralizētiem plānošanas un izvietošanas principiem optimālā iekārtu skaita nodrošināšanai Latvijas teritorijā, kā arī efektivitātes un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas piekļūstamības nodrošināšanai.
Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams Veselības ministrijas saskaņojums. Veselības ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegādājamajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro (ar PVN). Tehnoloģiju saskaņojums tiek veikts pēc tehnoloģijas atbilstības konkrēto valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ārstniecības iestādes pakalpojumu veidiem un apjomiem, tiek vērtēta cilvēkresursu pieejamība darbam ar konkrēto tehnoloģiju, tiek vērtēta atbilstība tehnoloģiju kartējumam atbilstoši ar Veselības ministrijas 2020. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 5 izveidotās darba grupas “Darba grupas medicīnisko ierīču racionāla ģeogrāfiskā izvietojuma noteikšanai un pieejamības uzlabošanai” ziņojumā minēto tehnoloģiju izvērtējumu. Saskaņojums vajadzīgs tehnoloģijas attiecināmības brīdī. Respektīvi, projektu atlases un īstenošanas posmā, līdz tehnoloģijas iegādes brīdim tehnoloģiju saskaņojums var arī vēl nebūt. Projekta iesniedzējs norāda projektā, ka tādu tehnoloģiju plānots iegādāties, savukārt brīdī, kad zināmi tehnoloģijas parametri, tas var skaņot tehnoloģiju komisijā, attiecīgi, ja saskaņojums veikts, var tikt attiecināts uz projektu.
Atbalstāmās darbības “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, ievērojot ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
PVN nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par PVN.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no Veselības ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības nozarē un Nacionālā veselības dienesta.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
2) nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai arī būvniecība tiek veikta uz lietošanas, valdījuma vai uz zemesgrāmatā ierakstītas lietu tiesības pamata, saskaņojot būvniecības ieceri ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem būvniecības jomā. Finansējuma saņēmēja tiesībām uz konkrēto īpašumu jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Prasība par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir jānodrošina līdz pirmajam avansa vai starpposma maksājuma pieprasījumam;
3) nodrošina, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
- klimata pārmaiņu mazināšana:
Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas siltumnīcefekta gāzes (turpmāk – SEG) emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām.
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka SAM ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu.
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī darbības programmas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai.
- pielāgošanās klimata pārmaiņām:
Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radīto potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība:
Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.
- pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu:
Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem. Veselības ministrija nav plānojusi noteikt nosacījumus, kas pārsniedz nacionālajā horizontālajā regulējumā noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu.
- piesārņojuma novēršana un kontrole:
Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana:
Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo plānots, ka projekti tiks veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā.
- vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana:
Vai paredzams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa rādītājiem:
1) objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2) veiktā vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts, atbilstoši LM izstrādātajai metodikai un pašnovērtējumā iegūtais punktu skaits.
Papildus minētajam, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības netiks uzkrātas atsevišķi katrā šī pasākuma projektā, bet būs manuāli aprēķināti, apkopoti un ievadīti KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.
Gadījumā, ja finansējuma saņēmējs ir publiskas personas institūcija, tai skaitā publiskas personas kapitālsabiedrība, finansējuma saņēmējam ir pienākums līdz projekta iesnieguma iesniegšanai izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai (iekšējo kārtību), ietverot tajā:
1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Komisijas regulas Nr. 2018/1046 (turpmāk – Finanšu regula), 61. panta nosacījumus;
2. krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;
3. iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
4. ētikas kodeksu;
5. kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
6. pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
7. dubultā finansējuma novēršanas mehānismu pret citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem;
8. ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem.
Finansējuma saņēmējam, izstrādājot nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību, jāizvērtē, jāpielāgo un jāietver prasības atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" noteiktajam. Papildus, iekšējās kārtības izstrādē jāizmanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gadā izstrādātās vadlīnijas “Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (pieejamas: https://www.knab.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali).
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Investīcijas demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar investīcijām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" ietvaros, ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021. - 2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).
Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" ietvaros paredzēts finansējums, lai stiprinātu sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.
Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas uzlabos sabiedrības pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veicot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pacientu drošība, pakalpojumu kvalitāte un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecība un pieejamība. Tāpat pasākuma ietvaros plānotie ieguldījumi veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu un Bauhaus principu sasniegšanu netiešā veidā un iespēju robežās tiks nodrošināti projektos. Investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija. Tomēr jāņem vērā, ka Bauhaus principu ievērošana galvenokārt ir iespējama tikai ar būvniecību saistītajos projektos un nav iespējama ārstniecības iestāžu projektos, kas saistīti tikai ar konkrētu medicīnas tehnoloģiju iegādi.
Ir jāatzīmē, ka, vērtējot plānoto 4.1.1.1. pasākuma 4. kārtas ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. norādot pēc iespējas izmērāmus faktiski sagaidāmos rezultātus/ rādītājus, pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ir vērstas uz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem, proti sabiedrības veselības politikas rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, atbilstoši – mirstības no pašnāvībām un potenciāli zaudēto mūža gadu samazināšanu:
| Progresa rādītājs | 2018. | 2024. | 2027. |
|
Mirstība no pašnāvībām uz 100 000 iedzīvotāju (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs) |
15,5 | 15,2 | 15,0 |
|
Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 64gadu vecumam (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs) |
5 235 | 4 950 | 4 350 |
Pasākums ir plānots Programmas 4. prioritātes “Sociālās iekļaušanas veicināšana” ietvaros, kas investīcijas pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo kā sociālekonomisku ieguvumu, respektīvi, uzlabojot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, tiek nodrošināta savlaicīga, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Tas savukārt rada ietekmi uz tautsaimniecību, proti cilvēks mazāk slimo, ātrāk atveseļojas, samazinās invaliditātes iestāšanās risks, tiek pagarināts mūža ilgums un darbspējas vecums, kas atgriežas valsts budžetā ar nodokļu ieņēmumiem, un tiek samazināti nodokļu izdevumi par sarežģītām un nesavlaicīgi diagnosticētām kaitēm, slimības pabalstiem. Papildus minētajam, saskaņā ar MK noteikumu 35. punktu, projekta iesniedzējam, iesniedzot projektam iesniegumu, ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas konkrētā projekta gadījumā atspoguļo ietekmi uz tautsaimniecību.
[1] 4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"
[2] 4.1.1.4. pasākums "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus"
[3] Mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums
[4] Zāļu valsts aģentūras 2020. gada 24. augusta ziņojums “Darba grupas efektīvu un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas pieejamības nodrošināšanai ziņojums”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Veselības ministrija Veselības centru apvienība, AS Rīgas veselības centrs, SIA VESELĪBAS CENTRS 4, SIA Dziedniecība, SIA Latvijas Jūras medicīnas centrs, AS Rīgas 1. slimnīca, SIA Jelgavas poliklīnika, SIA Veselības centri un doktorāti, SIA MOŽUMS-1, SIA Zemgales veselības centrs, SIA Salaspils veselības centrs, SIA PRIVĀTKLĪNIKA "ĢIMENES VESELĪBA", SIA VALMIERAS VESELĪBAS CENTRS, SIA Kauguru veselības centrs, Pašvaldības SIA DZELZCEĻA VESELĪBAS CENTRS, SIA L. ATIĶES DOKTORĀTS, SIA TALSU VESELĪBAS CENTRS, SIA Ventspils poliklīnika, Pašvaldības SIA Iekšlietu ministrijas poliklīnika, VSIA Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, SIA ULTRA EXPRESS, SIA medicīnas firma "Elpa", SIA GRĪVAS POLIKLĪNIKA, SIA MEDA D, SIA Ādažu slimnīca, Pašvaldības SIA Zābere Lauma - ārsta prakse kardioloģijā Medicīnas sabiedrība "ARS", SIA Veselības korporācija, SIA I.B., SIA OlainMed, SIA JAUNLIEPĀJAS PRIMĀRĀS VESELĪBAS APRŪPES CENTRS, SIA LIJAS MORAS ĀRSTA PRAKSE, SIA Dubultu doktorāts, SIA GREMOŠANAS SLIMĪBU CENTRS "GASTRO", SIA Neiroprakse, SIA LUC MEDICAL, SIA Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centrs "Dagda" Iecavas veselības centrs, Pašvaldības aģentūra Daugavpils bērnu veselības centrs, SIA DOKTORĀTS ELITE, Medicīnas SIA I.Žarikova ārsta prakse, SIA SANARE-KRC JAUNĶEMERI, SIA VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA, SIA Klīnika DiaMed, SIA Ērgļu slimnīca, Ērgļu pašvaldības SIA Saulīte-Kandevica Daina - ārsta prakse kardioloģijā un reimatoloģijā Ārgale Vēsma - ārsta prakse kardioloģijā
Ietekmes apraksts
Veselības ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, visas augstāk minētās ārstniecības iestādes pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
219 356
0
344 682
481 025
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
219 356
0
344 682
481 025
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
258 066
0
405 508
565 912
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
258 066
0
405 508
565 912
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-38 710
0
-60 826
-84 887
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-38 710
0
-60 826
-84 887
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-38 710
-60 826
-84 887
5.1. valsts pamatbudžets
0
-38 710
-60 826
-84 887
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 4 812 877 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 4 090 945 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 721 932 euro.
Finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021 - 2027)” kā avansi un atmaksa finansējuma saņēmējiem par ERAF projektu realizāciju.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa no projekta attiecināmajām izmaksām. Visus minētos pasākumus plānots ieviest līdz 2029. gada 31. decembrim, tai skaitā paredzēts:
Finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021 - 2027)” kā avansi un atmaksa finansējuma saņēmējiem par ERAF projektu realizāciju.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa no projekta attiecināmajām izmaksām. Visus minētos pasākumus plānots ieviest līdz 2029. gada 31. decembrim, tai skaitā paredzēts:
| 4.1.1.1. IV kārta | 2025. | 2026. | 2027. | 2028. | 2029. | KOPĀ |
| Kopējais fin., euro | 258 066 | 405 508 | 565 912 | 960 853 | 2 622 538 | 4 812 877 |
| ERAF, euro | 219 356 | 344 682 | 481 025 | 816 725 | 2 229 157 | 4 090 945 |
| Nacion. fin., euro | 38 710 | 60 826 | 84 887 | 144 128 | 393 381 | 721 932 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6. punktu.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6. punktu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīts no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.06.2014, Eiropas komisija, L 187/1, regula, Komisijas Regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32012D0021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2012/21/ES: Komisijas Lēmums (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380) Dokuments attiecas uz EEZ
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
30.07.2018, Eiropas Parlaments un Padome, L 193/1, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.06.2014, Eiropas komisija, L 187/1, regula, Komisijas Regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18.punkts.
MK noteikumu projekta 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2012/21/ES: Komisijas Lēmums (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380) Dokuments attiecas uz EEZ
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2012/21/ES: Komisijas Lēmums (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380)
MK noteikumu 14.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.2021/1060 64. panta 1. punkta “c“ apakšpunkts
MK noteikumu projekta 33. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.2021/1060 47. un 50. pants
MK noteikumu projekta 41.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.2021/1060 9. pants
MK noteikumu projekta 41.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
30.07.2018, Eiropas Parlaments un Padome, L 193/1, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1046 61.pants
MK noteikumu projekta 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktu un to, ka MK noteikumu projekts nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam" apstiprināto Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam skaņošanas procesā un ES fondu uzraudzības komitejā un ES fondu apakškomitejā. Priekšlikumu un viedokļu sniegšanai tiesību akta projekts tiks nodots nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas slimnīcu biedrībai un Veselības aprūpes darba devēju asociācijai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas ietvaros ir pieejams atbalsts ārstniecības iestāžu infrastruktūras stiprināšanai, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu fiziskās vides piekļūstamības (tajā skaitā, lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem) uzlabošanai. Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka iepirkumu, kas nepieciešams atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs iespēju robežās veiks kā sociāli atbildīgu iepirkumu, pienācīgi ievērojot tādus principus kā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu visās dzīves jomās, personai piemītošās cieņas, personīgās patstāvības un neatkarības, t.sk. personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas, diskriminācijas aizlieguma principu, piekļūstamības principu, līdzdalības principu, iekļaušanas principu un izpratnes veicināšanas principu, neveicinot nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregāciju/izolāciju, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personu segregāciju/izolāciju.
Pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējas un tiesības:
(Vispārīgās HP darbības)
- tiks nodrošināts, ka informācija tīmeklī ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem.
(Specifiskās HP darbības)
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un iegūto punktu skaits nav zemāks par 8;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti, tsk. bērnu, vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējas un tiesības:
(Vispārīgās HP darbības)
- tiks nodrošināts, ka informācija tīmeklī ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem.
(Specifiskās HP darbības)
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un iegūto punktu skaits nav zemāks par 8;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti, tsk. bērnu, vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vispārīgas un vismaz trīs specifiskās darbības, un vismaz viens horizontālā principa rādītājs.
Pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
(Vispārīgās HP darbības)
- īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).
Pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
(Vispārīgās HP darbības)
- īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot investīcijas ārstniecības iestāžu infrastruktūras stiprināšanai, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošinās informācijas un datu uzkrāšanu par lietotāju skaitu, kas gada laikā, pēc atbalstāmo darbību pabeigšanas, vismaz vienu reizi ir izmantojuši jaunos vai modernizētos pakalpojumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK prasības, tostarp 5. pantā nostiprinātos datu apstrādes principus, informācijas par personu datu apstrādi, nosakot:
1) skaidrus datu apstrādes nolūkus (gana skaidrs, lai varētu izsecināt iespējamos apstrādājamos datu veidus jeb kategorijas);
2) datu subjektus, kuru datus paredzēts apstrādāt;
3) datu veidus jeb kategorijas, kuras paredzēts apstrādāt;
4) datu glabāšanas termiņus (ja datus ir paredzēts uzglabāt);
5) institūcijas, kam dati var tikt nodoti un kādā nolūkā (ja datus paredzēts kādam nodot).
Viena persona var tikt uzskaitīta vairākas reizes, ja jaunajā vai modernizētajā aprūpes iestādē tā tika apkalpota vairākas reizes.
1) skaidrus datu apstrādes nolūkus (gana skaidrs, lai varētu izsecināt iespējamos apstrādājamos datu veidus jeb kategorijas);
2) datu subjektus, kuru datus paredzēts apstrādāt;
3) datu veidus jeb kategorijas, kuras paredzēts apstrādāt;
4) datu glabāšanas termiņus (ja datus ir paredzēts uzglabāt);
5) institūcijas, kam dati var tikt nodoti un kādā nolūkā (ja datus paredzēts kādam nodot).
Viena persona var tikt uzskaitīta vairākas reizes, ja jaunajā vai modernizētajā aprūpes iestādē tā tika apkalpota vairākas reizes.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālajiem principiem “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI), “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Noteikumu projektā paredzēts, ka pie plānotajām darbībām ir jāparedz vismaz viens HP VINPI rādītājs:
- objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
Papildus minētajam HP VINPI rādītājam projekta iesniedzējs var izvēlēties šādus horizontālo principu VINPI rādītājus:
- veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai (https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21);
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, informācijas tehnoloģiju risinājumu, informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Pasākuma ietvaros ir paredzēti projekti, kuriem ir netieša ietekme uz HP VINPI (būvniecības projekti), kā arī projekti, kuriem nav ietekmes uz HP VINPI (projekti, kuros ir plānota tikai tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža), jo tā darbības ir vērstas uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publiskās infrastruktūras izveidi, tomēr vienlaicīgi tas negatīvi neietekmē HP VINPI. Attiecīgi projektiem, kuriem nav ietekmes uz HP VINPI, specifiskās darbības un HP VINPI rādītāji nav jāparedz.
Kad atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, pienācīgi ievērojot tādus principus kā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu visās dzīves jomās, personai piemītošās cieņas, personīgās patstāvības un neatkarības, t.sk. personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas, diskriminācijas aizlieguma principu, piekļūstamības principu, līdzdalības principu, iekļaušanas principu un izpratnes veicināšanas principu, neveicinot nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregāciju/ izolāciju, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personu segregāciju/ izolāciju.
Plānotie ieguldījumi netiešā veidā veicinās Bauhaus mērķu sasniegšanu.
Nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējs var plānot arī inovatīvu iepirkumu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka pie plānotajām darbībām ir jāparedz vismaz viens HP VINPI rādītājs:
- objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
Papildus minētajam HP VINPI rādītājam projekta iesniedzējs var izvēlēties šādus horizontālo principu VINPI rādītājus:
- veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai (https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21);
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, informācijas tehnoloģiju risinājumu, informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Pasākuma ietvaros ir paredzēti projekti, kuriem ir netieša ietekme uz HP VINPI (būvniecības projekti), kā arī projekti, kuriem nav ietekmes uz HP VINPI (projekti, kuros ir plānota tikai tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža), jo tā darbības ir vērstas uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publiskās infrastruktūras izveidi, tomēr vienlaicīgi tas negatīvi neietekmē HP VINPI. Attiecīgi projektiem, kuriem nav ietekmes uz HP VINPI, specifiskās darbības un HP VINPI rādītāji nav jāparedz.
Kad atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, pienācīgi ievērojot tādus principus kā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu visās dzīves jomās, personai piemītošās cieņas, personīgās patstāvības un neatkarības, t.sk. personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas, diskriminācijas aizlieguma principu, piekļūstamības principu, līdzdalības principu, iekļaušanas principu un izpratnes veicināšanas principu, neveicinot nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregāciju/ izolāciju, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personu segregāciju/ izolāciju.
Plānotie ieguldījumi netiešā veidā veicinās Bauhaus mērķu sasniegšanu.
Nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējs var plānot arī inovatīvu iepirkumu.
Pielikumi