Anotācija (ex-ante)

Japānas jauniešiem saskaņā ar Imigrācijas likumā iekļauto regulējumu nav iespējas ierasties Latvijā uz laika periodu, kas pārsniedz 90 dienas, un šī apmeklējuma laikā strādāt, ja vien nav iepriekšējas vienošanās ar darba devēju, kurš iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējis vakanci un veicis citas administratīvās procedūras.
2019.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 30 Japānas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (5 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 6 – sakarā ar studijām, 6 - sakarā ar nodarbinātību, 13 – sakarā ar komercdarbības veikšanu), bet 2020.gada 31.decembrī – 32 Japānas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (7 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 7 – sakarā ar studijām, 11 - sakarā ar nodarbinātību, 7 – sakarā ar komercdarbības veikšanu). Iepriekš minētais liecina par to, ka migrācijas plūsma no Japānas uz Latviju ir ļoti neliela un Nolīguma mērķis ir veicināt šīs plūsmas palielināšanos.

Nolīguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latvijas Republiku un Japānu, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas, kultūras un sabiedrības zināšanas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm.
Nolīguma izpratnē jaunieši ir vecumā no 18 - 30 gadiem, kas ir Latvijas Republikas un Japānas pilsoņi.

Tāpat Nolīgums paredz vienkāršot procedūras Latvijas Republikas jauniešu uzturēšanai Japānā un Japānas jauniešu uzturēšanai Latvijas Republikā: katra Puse izdod otras valsts pilsoņiem, kas atbilst attiecīgi Nolīguma 1. un 2.pantā minētajiem nosacījumiem, dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota ilgtermiņa vīza, un Japānas gadījumā šis dokuments ir darba un brīvdienu vīza.

Japānas pilsoņi, kuriem izsniegta ilgtermiņa vīza saskaņā ar Nolīguma 2.pantu, ierodoties Latvijā, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū, saņem tiesības uz nodarbinātību, kas ir derīgas visu noteikto uzturēšanās laiku.

Nolīguma noteikumi neliedz jauniešiem iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā to uzturēšanās laikā attiecīgajā valstī, pie tam arī strādāt.

Saskaņā ar Nolīguma 5.pantu Japānas valdība un Latvijas Republikas valdība, pamatojoties uz savstarpējās atbilstības principu, nosaka Nolīguma 1. pantā minēto darba un brīvdienu vīzu un Nolīguma 2. pantā minēto ilgtermiņa vīzu skaitu, ko tā katru gadu var izsniegt otras valsts pilsoņiem.