Anotācija (ex-ante)

21-TA-398: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2017.gadā Japānas puses izteica priekšlikumu noslēgt līgumu par darba un brīvdienu shēmu. Latvijas Republikas puse šādam priekšlikumam piekrita un uzsāka darbu pie līguma izstrādes. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu (turpmāk – Nolīgums) projekts ir izstrādāts, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp abām valstīm, kā arī vēloties saviem pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, sniegt plašākas iespējas novērtēt otras valsts kultūru un vispārējo dzīvesveidu, ceļojot uz otro valsti. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, ir jaunieši, Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreiz Latvijai ar Japānu nepastāv vienošanās par jauniešu apmaiņas iespējām abu valstu starpā, kas būtībā nesekmē Latvijas un Japānas jauniešu savstarpējos valstu apmeklējumus.

Līdzīgs līgums ar Kanādu tika parakstīts 2006.gadā un ar Jaunzēlandi 2008.gadā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Japānas jauniešiem saskaņā ar Imigrācijas likumā iekļauto regulējumu nav iespējas ierasties Latvijā uz laika periodu, kas pārsniedz 90 dienas, un šī apmeklējuma laikā strādāt, ja vien nav iepriekšējas vienošanās ar darba devēju, kurš iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējis vakanci un veicis citas administratīvās procedūras.
2019.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 30 Japānas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (5 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 6 – sakarā ar studijām, 6 - sakarā ar nodarbinātību, 13 – sakarā ar komercdarbības veikšanu), bet 2020.gada 31.decembrī – 32 Japānas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (7 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 7 – sakarā ar studijām, 11 - sakarā ar nodarbinātību, 7 – sakarā ar komercdarbības veikšanu). Iepriekš minētais liecina par to, ka migrācijas plūsma no Japānas uz Latviju ir ļoti neliela un Nolīguma mērķis ir veicināt šīs plūsmas palielināšanos.
Risinājuma apraksts
Nolīguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latvijas Republiku un Japānu, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas, kultūras un sabiedrības zināšanas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm.
Nolīguma izpratnē jaunieši ir vecumā no 18 - 30 gadiem, kas ir Latvijas Republikas un Japānas pilsoņi.

Tāpat Nolīgums paredz vienkāršot procedūras Latvijas Republikas jauniešu uzturēšanai Japānā un Japānas jauniešu uzturēšanai Latvijas Republikā: katra Puse izdod otras valsts pilsoņiem, kas atbilst attiecīgi Nolīguma 1. un 2.pantā minētajiem nosacījumiem, dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota ilgtermiņa vīza, un Japānas gadījumā šis dokuments ir darba un brīvdienu vīza.

Japānas pilsoņi, kuriem izsniegta ilgtermiņa vīza saskaņā ar Nolīguma 2.pantu, ierodoties Latvijā, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū, saņem tiesības uz nodarbinātību, kas ir derīgas visu noteikto uzturēšanās laiku.

Nolīguma noteikumi neliedz jauniešiem iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā to uzturēšanās laikā attiecīgajā valstī, pie tam arī strādāt.

Saskaņā ar Nolīguma 5.pantu Japānas valdība un Latvijas Republikas valdība, pamatojoties uz savstarpējās atbilstības principu, nosaka Nolīguma 1. pantā minēto darba un brīvdienu vīzu un Nolīguma 2. pantā minēto ilgtermiņa vīzu skaitu, ko tā katru gadu var izsniegt otras valsts pilsoņiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvais risinājums varētu būt Imigrācijas likuma grozījumi, ar tiem ļaujot visiem ārzemniekiem no jebkuras trešās valsts ieceļot Latvijas Republikā ar Nolīguma mērķi. Taču šāds risinājums nav atbalstāms, ņemot vērā sadarbības iespējas un īpatnības ar atsevišķām trešajām valstīm. Turklāt sadarbības līgumi ļauj ar katru trešo valsti vienoties par konkrētās valsts valstspiederīgajiem piemērotajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


2022. gada 11. oktobrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgums par darba un brīvdienu shēmu. Latvijas Republikas valdības vārda to parakstīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, Japānas valdības vārdā Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārā ministra vietniece Jošikava Jūmi (Yoshikawa Yuumi).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • jaunieši no 18 gadiem līdz 30 gadiem
Ietekmes apraksts
Abu valstu jauniešiem tiek piedāvāta iespēja uz atvieglotajiem nosacījumiem ieceļot otrās puses valsts teritorijā.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts 22.06.2021. ievietots Iekšlietu ministrijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” - https://www.iem.gov.lv/lv/likumprojekts-par-latvijas-republikas-valdibas-un-japanas-valdibas-noligumu-par-darba-un-brivdienu-shemu.

6.4. Cita informācija

Pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 5.panta trešo daļu, Iekšlietu ministrija pirms nolīguma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē saskaņoja projektu ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Iebildumi par projektu nav saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


Projekta izpildes rezultātā nav paredzēta esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. Iestāžu institucionālā struktūra netiek ietekmēta.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi