Anotācija (ex-ante)

22-TA-1921: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra sēdes protokollēmums (prot. Nr.62., 23.§, 3. p.) un 2021. gada 30. septembra likums "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā), kuri cita starp paredz, ka ar 2022. gada 1. janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam..

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, izdarīt grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (turpmāk – Zemes reformas likums), izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Zemes reformas likuma 4. panta piektā daļa noteic, ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. panta un ka attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi. Savukārt minētā likuma 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīme, otrā, 2.1 un trešā daļa paredz šādos gadījumos apbūves īpašniekam zemes nomas tiesības uz zemi zem viņam piederošajām ēkām un pienākumu maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, kuras apmēru nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības (izņemot gadījumus, kad uz minētā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad šādos gadījumos zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties). 
2. Saskaņā ar Zemes reformas likuma 29. panta ceturto daļu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tās neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemes gabalu, uz kura atrodas minētajai personai piederošais īpašuma objekts, un minētais zemes gabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi Zemes reformas likuma 4. panta piektās daļas, 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmes, otrās, 2.1 un trešās daļas, kā arī 29. panta ceturtās daļas regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi. Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka Zemes reformas likuma 4. panta piektā daļa, 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīme, otrā, 2.1 un trešā daļa, kā arī 29. panta ceturtā daļa, kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Tādējādi nepieciešams Zemes reformas likuma 4. panta piektās daļas, 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmes, otrās, 2.1 un trešās daļas, kā arī 29. panta ceturtās daļas regulējumu precizēt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts tiesiskās skaidrības nodrošināšanai paredz precizēt Zemes reformas likuma 4. panta piekto daļu, nosakot, ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"14. panta pirmajā daļā noteiktajam, tad viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu, Civillikumu un likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību". Piemēram, likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 38. pants noteic, ka likumiskajām zemes lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi, likumiskās zemes lietošanas maksas maksāšanas termiņu, prasījumu par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgumu, t.i., šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā. Tāpat likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 39., 40. un 41. pants noteic zemes un būvju īpašnieka savstarpējās tiesības un pienākumus likumisko zemes lietošanas tiesību pastāvēšanas laikā, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības arī aptver zemes būtiskas daļas un servitūtus, kā arī  likumisko zemes lietošanas tiesību izbeigšanas gadījumus un citus likumiskajām zemes lietošanas tiesībām piemērojamos noteikumus.  
2. Likumprojekts paredz grozīt Zemes reformas likuma 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi, atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā nosakot, ka attiecīgajiem ēku īpašniekiem ir likumiskās lietošanas tiesības uz zemi tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), kā arī izslēgt minētā panta 2. un 2.1 daļu, jo regulējums par likumiskajām zemes lietošanām tiesībām ietverts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 38., 39., 40. un 41. pantā.
3. Likumprojekts paredz arī redakcionālu precizējumu Zemes reformas likuma 12. panta trešajā daļā, aizstājot terminu "nomas maksa" ar terminu "likumiskās zemes lietošanas maksa", kā arī Zemes reformas likuma 29. panta ceturtajā daļā aizstājot terminu "zemes nomas tiesības" ar terminu "likumiskās zeems lietošanas tiesības".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Detalizēts izvērtējums līdz šim pastāvošo piespiedu nomas attiecību, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidošanai par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu ietverts Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojektam būt pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā, tajā skaitā uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēs vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Ņemot vērā, ka dalītā īpašumā atrodas visdažādākās būves, kas tiek izmantotas dažādiem mērķiem, tiesiskā noteiktība dalītā īpašumā veicinās šo būvju izmantošanu atbilstoši to mērķim, kā arī to uzturēšanu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts ir redakcionāls, jo pēc būtības saskaņo Zemes reformas likumā lietoto terminoloģiju ar Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā lietoto terminoloģiju. Savukārt Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā tika izsludināti sabiedriskā apspriešanā un tās rezultāti detalizēti aprakstīti Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI sadaļā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi