Anotācija (ex-ante)

Decentralizēta dūņu apstrāde un pārstrāde visās to rašanās vietās nav ekonomiski pamatota un ne vienmēr nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu.

NAI ir izvietotas pie apdzīvotām vietām, kur rodas un tiek centralizēti savākti un attīrīti notekūdeņi. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 650 komunālo NAI (2025. gada dati), kuru darbības rezultātā rodas notekūdeņu dūņas. Lai gan lielākajā daļā no šīm iekārtām radītais dūņu daudzums ir neliels, dūņu nepareiza apsaimniekošana ir būtisks lokāls vides piesārņojuma risks. Daļā pašvaldību (novadu) notekūdeņu attīrīšanu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu nodrošina vairāk nekā viens sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma ir ļoti fragmentēta un sastāv no liela skaita nelielu iekārtu, arī to apsaimniekotāju skaits ir samērā liels. Nav ekonomiski pamatoti katrā no mazajām NAI ierīkot pilnvērtīgu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, kas ietvertu dūņu atūdeņošanu, glabāšanu un pārstrādi. Tādēļ jāmeklē risinājumi, kā dūņu pārstrādi centralizēt.
Plāna sagatavošanas laikā veiktie aprēķini liecina, ka dūņu atūdeņošana uz vietas objektā ekonomiski pamatota varētu būt tajās mazajās NAI, kurās gadā saražo vismaz 1000 m3 slapju (ar ~1% sausnas) notekūdeņu dūņu. Savukārt, dūņu pārstrāde uz vietas objektā varētu būt ekonomiski pamatota NAI, kurās radīto un pieņemto  notekūdeņu dūņu daudzums pārsniedz 10 000 m3 slapju (ap ~1% sausnas) notekūdeņu dūņu gadā. Taču arī šajos gadījumos ekonomiskā pamatotība atkarīga no dažādiem citiem apstākļiem – piemēram, no jau esošās infrastruktūras, attāluma līdz citām NAI, lietderīgas izmantošanas jeb utilizācijas iespējām.
Ievērojami atšķiras ne tikai dažādās NAI radītais notekūdeņu dūņu apjoms, bet arī iesaistītā personāla zināšanas un pieredze, kā arī dūņu apsaimniekošanas prakse. To lielā mērā pierāda arī Plāna secinājumi par NAI, kurās saskaņā ar statistikas pārskatiem bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana nerada notekūdeņu dūņas, kas objektīvi nav iespējams. Atbilstoši attīrot noteiktu apjomu notekūdeņu, rodas prognozējams daudzums dūņu. Iesniegto 2-Ūdens pārskatu datu apkopojums liecina, ka 50 lielajās NAI viena tonna slapju notekūdeņu dūņu rodas vidēji no 25 – 35 m3 attīrīto notekūdeņu. Savukārt mazākās NAI viena tonna slapju notekūdeņu dūņu veidojas no 160 m3 attīrītu notekūdeņu. Tas rada bažas, ka daļa attīrīšanas procesā radīto dūņu nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ izskalojas vidē kopā ar attīrītajiem ūdeņiem vai bez uzskaites un testēšanas tiek nodotas tālākai izmantošanai. Šāda prakse neatbilst normatīvajam regulējumam un rada riskus videi un cilvēku veselībai. Arī dūņu nekontrolēta izskalošanās no iekārtām rada kaitējumu videi, galvenokārt, veicinot strauju ūdensobjektu eitrofikāciju. Tas apgrūtina Direktīvā 2000/60/EK noteikto ūdeņu kvalitātes mērķu sasniegšanu.
Plāna izstrādes laikā secināts, ka Dūņu centri būtu jāveido pie lielākajām komunālajām NAI, kurās jau šobrīd rodas vairāk nekā 92% no Latvijā radītajām notekūdeņu dūņām. Šāds risinājums ļautu efektīvi izmantot jau esošo infrastruktūru (piemēram, ekspluatācijā esošās dūņu atūdeņošanas iekārtas) un personālu, vienlaikus radot iespējas veikt efektīvas investīcijas dūņu apstrādes un pārstrādes procesa pilnveidei, ieguldot līdzekļus 27, nevis vairāk nekā 600 vietās. Noteikumu projekts paredz katras pašvaldības administratīvajā teritorijā radušos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centralizāciju, sākotnēji visās minētajā teritorijā esošajās komunālajās NAI radušās notekūdeņu dūņas nododot pašvaldības izvēlētam notekūdeņu dūņu apstrādes operatoram, kurš tās apstrādā (atūdeņo), kā arī nogādā atūdeņotās dūņas uz konkrēto pašvaldību apkalpojošo Dūņu centru, ja apstrādes operators vienlaikus nav arī Dūņu centra operators. Savukārt Dūņu centrā tiek nodrošināta dūņu pārstrāde, kuras rezultātā rodas lietderīgi izmantojams produkts vai produkti, piemēram, komposts vai biogāze. Viens un tas pats pakalpojumu sniedzējs var būt gan apstrādes operators, gan pārstrādes operators, gan dūņu centra operators, ja pašvaldība ir ar to noslēgusi līgumu gan par dūņu apstrādes, gan dūņu pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojuma sniegšanu. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro gan apstrādes operatoram, gan pārstrādes operatoram, gan pašvaldības vai starppašvaldību dūņu centra operatoram izvirzītās prasības.
Plāna izstrādes laikā apkopotā informācija par dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā radīto notekūdeņu dūņu apjomu liecināja, ka atsevišķās pašvaldībās tas ir pārāk mazs, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot Dūņu centru tikai šīs vienas pašvaldības teritorijā radīto notekūdeņu dūņu pārstrādei. Tāpēc Plānā un Noteikumu projektā noteikti divi dūņu apsaimniekošanas modeļi – pašvaldības modelis, kad dūņu apstrāde un pārstrāde tiek organizēta vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, un starppašvaldību modelis, kad dūņu pārstrāde tiek organizēta kopīgi un tiek veidots viens, vairākām pašvaldībām kopīgs Dūņu centrs. Noteikumu projekta pielikumā ir norādīts no Plāna izrietošais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis katra novada un valstpilsētas pašvaldībai.
Dūņu centru izveidei KEM ir paredzējusi veidot atbalsta programmu. Izvēle, vai pretendēt uz šo finansējumu, ir pašvaldību ziņā. Precīzi nosacījumi finansējuma saņemšanai tiks noteikti MK noteikumos, kas regulēs konkrētā finansējuma sadali (sk. MK noteikumu projektu "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" nolikums" (25-TA-205), turpmāk - noteikumu projekts 25-TA-205).

Normatīvajos aktos nav noteikts, kas un kādā veidā pieņem lēmumus par dūņu apsaimniekošanas modeli un tajā iesaistītajām pusēm.

Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes organizēšanu tās administratīvajā teritorijā, kā arī par dūņu apsaimniekošanas operatoru pieņem pašvaldības dome.
Vispirms pašvaldības dome pieņem lēmumu par to, vai izmantot Noteikumu projekta pielikumā norādīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un atbilstoši tam organizēt notekūdeņu dūņu savākšanu no rašanās vietas, to apstrādi un pārstrādi vai nu tikai savā administratīvajā teritorijā, vai arī sadarbībā ar citām pašvaldībām. Noteikumu projekta pielikumā katra novada un valstspilsētas pašvaldībai norādītais modelis izriet no Plāna. Noteikumu projektā norādīts, ka tā pielikumā norādītais modelis ir ekonomiski pamatots, jo Plāna izstrādes laikā tika analizētas infrastruktūras izveides, transporta iegādes un dūņu pārvadāšanas izmaksas dažādam Dūņu centru skaitam un vairākām pārstrādes iespējām. Pamatojoties uz šiem aprēķiniem secināts, ka izdevīgākais dūņu pārstrādes centru tīkls ir 26+1 un pārstrādes veids – kompostēšana. Taču Plāns neizslēdz iespēju veidot vēl ciešāku centralizāciju vai izmantot citu dūņu pārstrādes metodi, tāpēc arī Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība var lemt izmantot atšķirīgu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, kas neatbilst Noteikumu projekta pielikumā norādītajam. Ko nozīmē "atšķirīgs modelis" un kā šādā gadījumā pamatojama lēmuma pieņemšana skaidrots pie nākamā problēmas apraksta par pašvaldībām nepieciešamo elastību lēmumu pieņemšanā.
Ja pašvaldība lemj izmantot Noteikumu projekta pielikumam atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, tā var neveikt papildu izvērtējumu, ņemot vērā, ka Plāna izstrādes laikā jau tika analizēta informācija un veikti aprēķini. Tomēr, saprotot, ka pašvaldības domei var būt nepieciešams vairāk informācijas, lai izvēlētos, piemēram, Dūņu centra atrašanās vietu vai izdevīgāko dūņu pārstrādes vai liederīgas izmantošanas metodi (jo īpaši gadījumos, kad iespējama vairāk nekā viena izvēle), Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldībai ir tiesības veikt izvērtējumu lēmuma pamatošanai. Visos gadījumos šādu izvērtējumu pasūta un finansē attiecīgā pašvaldība.
Kad pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, tā lemj arī par tā īstenotājiem jeb operatoriem, ar ko slēgt līgumu par dūņu savākšanas un apstrādes, kā arī pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojumu sniegšanu. Tā kā atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 9.punktā dotajai definīcijai notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums, Noteikumu projekts paredz, ka šos pakalpojums sniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Primāri – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji kā apstrādājamā un pārstrādajamā materiāla (notekūdeņu dūņu) radītāji ar lielāko pieredzi, zināšanām un tehnisko aprīkojumu dūņu savākšanai, apstrādei un sagatavošanai utilizācijai. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība līgumu var slēgt arī ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra operatoru (turpmāk – AARC operators), taču šādā gadījumā lēmums jāpamato ar papildu izvērtējumu. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 29.punktu ir publiskas personas, publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus. Latvijā ir pieci atkritumu apsaimniekošanas reģioni: Dienvidkurzemes (operators – SIA "Liepājas RAS") , Latgales (operators – SIA "Vidusdaugavas SPAAO"), Viduslatvijas (operators – SIA "Getliņi EKO"), Vidzemes (operators – SIA "ZAAO") un Ziemeļkurzemes (operators – SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "PIEJŪRA""). Visi minētie AARC operatori ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļu turētājas ir attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldības. Tādējādi pēc statusa gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, gan AARC operatori būs pašvaldību komersanti, kuriem pašvaldības jau ir deleģējušas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. AARC funkcijas ietver  atkritumu sagatavošanu reģenerācijai un pārstrādei, bioloģisko noārdāmo atkritumu pārstrādi, atkritumu apglabāšanu, atkritumu pārkraušanu. Tādēļ var būt gadījumi, kad AARC teritoriju vai tajā pieejamo infrastruktūru var izmantot arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, jo īpaši, ja AARC atrodas notekūdeņu dūņu rašanās vietu tuvumā.
Noteikumu projekts nosaka prasību minimumu izvērtējumam, kas pamato notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa un tā īstenotāja – dūņu apsaimniekošanas operatora izvēli. Tāpat Noteikumu projekts nosaka arī prasību minimumu nosacījumiem, kas jāiekļauj pašvaldības līgumā ar izvēlēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operatoru, kā arī termiņus, kādā pašvaldībai jāpieņem lēmumi. Vienoti termiņi lēmumu pieņemšanai sekmēs vienlaicīgu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas darbības uzsākšanu visā valstī; īpaši svarīgi tie ir gadījumā, ja dūņu pārstrādi organizē pēc starppašvaldību modeļa.

Papildu informācija - notekūdeņu dūņu apsaimniekošana kā sabiedriskais pakalpojums

Noteikumu projekts tāpat kā Plāns neparedz jaunu juridisku vienību – uzņēmuma, iestādes u.c. veidošanu, nosakot, ka Dūņu centru operatoru pienākumus uzņemas esošie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ūdenssaimniecības vai atkritumu apsaimniekošanas jomā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izvēle šai lomai pamatojas uz šādiem apsvērumiem.
Tā kā notekūdeņu dūņu rašanās ir nenovēršama notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesa sastāvdaļa, atbilstoša notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir viens no notekūdeņu apsaimniekošanas obligātajiem uzdevumiem. Tas nozīmē, ka visur, kur rodas un tiek bioloģiski attīrīti notekūdeņi, rūpēs par sabiedrības veselību un vides aizsardzību nepieciešams nodrošināt arī dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu. Tā kā notekūdeņi rodas visur, kur tiek izmantots ūdens – gan sadzīvē, gan ražošanā,  pakalpojums ir vajadzīgs visai sabiedrībai kopumā un visā valsts teritorijā.
Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2. panta otro daļu valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību arī ūdenssaimniecības nozarē. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 9. punktu notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 5. pants paredz, ka SPRK regulē 1) visus sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz 100 000 kubikmetru gadā; 2) notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā veikto notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai, ja komersants šos pakalpojumus atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. pantam vietējās pašvaldības dome nosaka maksu par pašvaldības iestādes un kooperatīvās sabiedrības sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kā arī komersanta sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ja to apjoms katrā veidā nepārsniedz 100 000 kubikmetrus gadā. Tā kā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir sabiedriskais pakalpojums un to regulē SPRK, tad arī definējot dažādās dūņu apsaimniekošanā iesaistītās puses norādīts, ka tie ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 12. punktā dotajai definīcijai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var būt gan komersants, gan iestāde vai kooperatīva sabiedrība. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums neparedz, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam jāsaņem licence, taču tam ir jāreģistrējas Likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 18.¹ pantā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2014.gada 23.oktobra lēmumā Nr. 1/14 "Vispārējās atļaujas, reģistrācijas un informācijas iesniegšanas noteikumi ūdenssaimniecības nozarē" paredzētajā kārtībā.  SPRK arī izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto tarifu projektu un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Ja SPRK konstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas, regulators var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam veikt tarifu projekta pārrēķinu vai noraidīt tarifu projektu. SPRK ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtajā tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai tarifu projekta izvērtēšanai. SPRK izvērtēto tarifu projektu apstiprina vai noraida 30 dienu laikā pēc tā izskatīšanas.
Tādējādi no spēkā esošā regulējuma izriet, ka – tāpat kā citu sabiedrisko pakalpojumu gadījumā – dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojuma sniegšana un tā cena ir regulēta ar mērķi nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Tādējādi tiek panākta pakalpojuma pieejamība visai sabiedrībai, nevis tikai maksātspējīgākajai tās daļai. Dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma gadījumā jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt šī pakalpojuma atbilstību vides prasībām, kā tas noteikts Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma mērķī (2. pantā). No iepriekšminētā secināms, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas  pakalpojums ir vajadzīgs visā valstī vides un sabiedrības veselības nodrošināšanai, bet no otras puses pakalpojumu sniedzēju rīcības brīvība ir ierobežota, tā kā pakalpojuma sniegšana un arī tā cenas noteikšana ir regulēta, turklāt ir izvirzītas vides prasības dūņu apstrādei, sastāvam un kvalitātes kontrolei, ja plānota to lietderīga izmantošana.
Jāņem vērā, ka sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, tajā skaitā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, netiek sniegti pēc pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas vai iedzīvotāju pieprasījuma vien, bet arī tādēļ, ka valsts regulējums, piemēram, 2002. gada 22. janvāra MK noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī", prasa šādu pakalpojumu sniegt un saņemt, aizliedzot novadīt vidē neattīrītus notekūdeņus un notekūdeņu dūņas, kā arī izvirzot nosacījumus vides piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai, tostarp gadījumos, ja dūņas tiek lietderīgi izmantotas konkrētiem nolūkiem. Tādējādi pakalpojumu lietotājiem nav iespējas nesaņemt šo pakalpojumu vai arī izvēlēties mazāk intensīvu notekūdeņu attīrīšanu vai atteikties no dūņu kvalitātes kontroles. Savukārt pakalpojumu sniedzēju rīcības brīvība ir izvēlēties atbilstošas iekārtas vai tehnoloģijas, bet ne sasniedzamos mērķus (kvalitātes normatīvus). Arī sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas vietu nevar izvēlēties ne pakalpojumu lietotājs, ne pakalpojumu sniedzējs, jo notekūdeņi un dūņas rodas vietās, kur ūdens tiek izmantots personiskām vai saimnieciskām vajadzībām,  un notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, kā arī dūņu apstrādei un pārstrādei attiecīgajā apdzīvotajā vietā vai komercdarbības vietā tiek veidota kopīga  infrastruktūra, kas parasti ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju īpašumā vai valdījumā. Šāda centralizētā infrastruktūra ir dārga (2023.gadā  kanalizācijas tīklu būvniecības izmaksas Rīgā vidēji bija 600-800 euro/m, (ieskaitot būvniecību, projektēšanu, uzraudzību); citas pilsētas norāda, ka spiedvadu izbūve ar caurduršanas metodi izmaksā 110-190 euro/m, bet pašteces kanalizācijas tīklu izbūve  izmaksā 150-240 euro/m; notekūdeņu dūņu atūdeņošanai izmantotā iekārta (dūņu prese) izmaksā vairākus simtus tūkstošu euro). Šī infrastruktūra aizņem salīdzinoši lielas platības, turklāt ņemot vērā, ka tai tiek noteiktas aizsargjoslas, tā saistīta ar aprobežojumiem zemes lietošanai gan infrastruktūras, gan tās aizsargjoslu aizņemtajās platībās. Tādējādi "paralēlo" infrastruktūru veidot nav ne tehniski, ne ekonomiski pamatoti.
Pašreizējās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas prakses izvērtējums Plānā liecina, ka tā nespēj ģenerēt tādu finansiālu ieguvumu, kas segtu apsaimniekošanas procesa izmaksas. Gadījumā, ja  ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs notekūdeņu dūņas nodod izmantošanai citam komersantam, piemēram, biogāzes ražotājiem vai lauksaimniekiem augsnes ielabošanai, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs maksā par dūņu nodošanu. Līdz ar to var uzskatīt, ka dūņu apsaimniekošana nav pakalpojums, par ko tirgū ir konkurence, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar savu darbību risina tirgus nepilnību.
Ņemot vērā iepriekš uzskaitīto, atbalsts dūņu centru izveidei ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts un sniedzams saskaņā ar Komisijas lēmumu (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES   (turpmāk – VTNP lēmums). Tas nozīmē, ka pašvaldību izvēlētājiem dūņu apsaimniekošanas operatoriem būs jāievēro VTNP lēmuma nosacījumi, ja tie dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanai saņems Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu. Tā kā atbilstoši Noteikumu projektam dūņu apsaimniekošanas operatori ir komersanti (pašvaldību kapitālsabiedrības vai citi komersanti), respektīvi, privātpersonas, tad Noteikumu projektā ir pārņemti atbilstošie VTNP lēmuma nosacījumi.  Minētie nosacījumi pamatā attiecas uz līgumu starp pašvaldību un dūņu apsaimniekošanas operatoru, aprakstoša informācija nākamajā rindkopā, bet sīkāka informācija par VTNP lēmuma normu pārņemšanu  ietverta anotācijas 5. sadaļā. Atbilstoši VTNP lēmumam – ja dūņu apsaimniekošanas operatori darbosies gan pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, gan ārpus tās, iekšējā grāmatvedības uzskaitē tiem atsevišķi jāuzrāda izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un izmaksas un ieņēmumi par citiem pakalpojumiem, kā arī izmaksu un ieņēmumu iedalīšanas parametri, tādējādi nodrošinot izmaksu un darbību nodalīšanu, lai labums no piešķirtā atbalsta netiktu izmantots citas saimnieciskās darbības veikšanai. VTNP lēmuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais, ka kompensācija vienam dūņu pārstrādes centram nepārsniedz 20 miljonus euro gadā, tiks nodrošināts tādējādi, ka atbalsta programmas nosacījumos (noteikumu projektā 25-TA-205) ir noteikts, ka konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 3 000 000 euro. Tas attiecas uz visu projekta īstenošanas laiku, nevis gadu, tādējādi nav iespējams pārsniegt VTNP lēmumā noteikto 20 miljonu EUR gadā slieksni. Noteikumu projekta virzības laikā nav plānots cita veida finansiāls atbalsts Dūņu centru izveidei un darbības nodrošināšanai. VTNP lēmuma 2. panta 3. punkta nosacījums par līguma maksimālo termiņu un 4. panta nosacījumi par līgumā ietveramo informāciju ir pārņemti Noteikumu projekta 14.punktā. Saskaņā ar VTNP lēmumu atsauce uz to līgumā vairs nav obligāta, tāpēc Noteikumu projektā nav paredzēts, ka šāda informācija būtu jānorāda līgumā, ko pašvaldība slēdz ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju. Gadījumā, ja tiek konstatēta nelikumīga komercdarbības atbalsta piešķiršana un pašvaldība pieņem lēmumu nelikumīgi saņemto atbalstu atgūt, ievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumus. 
Noteikumu projekta virzības laikā pastāvēja viedokļu atšķirība starp KEM un Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu par to, vai atbalsts Dūņu centru izveidei ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts, kurš ir piešķirams atbilstoši ES tiesiskajam regulējumam kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. 
Lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem saskaņotu pieeju notekūdeņu dūņu pārstrādes investīciju īstenošanai, KEM vērsās Finanšu ministrijā (turpmāk – FM) ar lūgumu steidzamības kārtā uzsākt konsultāciju procesu ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK) par VTNP lēmuma piemērošanu notekūdeņu dūņu pārstrādes jomā Latvijā.
2025. gada 1. decembrī FM nosūtīja EK Konkurences ģenerāldirektorātam sagatavoto analīzi, kurā tika pamatota Latvijas virzītā pieeja VTNP lēmuma piemērošanai notekūdeņu dūņu pārstrādes jomā. Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un starpnozaru raksturu, EK Konkurences ģenerāldirektorāta pusē atbildes sagatavošanā tika iesaistīti vairāki EK departamenti. EK sākotnējais viedoklis tika saņemts 2025. gada 23. decembrī un papildinoši ar 2026. gada 13. janvārī sniegto viedokli EK apstiprināja jau sākotnēji pausto viedokli 2025.gada 23.decembrī.
EK savā atbildē norādīja, ka, nepastāvot ES līmeņa regulējumam, kas konkrēti definētu attiecīgo pakalpojumu tvērumu, dalībvalstīm ir rīcības brīvība definēt pakalpojumu kā VTNP un noteikt attiecīgu kompensācijas mehānismu. Balstoties uz KEM iesniegto informāciju un analīzi, tostarp par tirgus situāciju Latvijā, EK secināja, ka Latvija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, ja tiek uzskatīts, ka bez valsts iejaukšanās notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojumi netiktu nodrošināti pietiekamā apjomā vai par sabiedrībai pieņemamām izmaksām.
Vienlaikus EK norādīja, ka fakts, ka notekūdeņu dūņu pārstrādes procesa rezultātā rodas blakusprodukti (piemēram, komposts, biogāze, bioogles), kā arī izmantoto tehnoloģiju daudzveidība automātiski neizslēdz šo darbību no VTNP lēmuma tvēruma. EK uzsvēra, ka piemērojamā VTNP lēmuma ietvaros ir jānodrošina, ka visi ieņēmumi, kas gūti no gala produktu komerciālas izmantošanas, tiek atskaitīti no piešķirtās kompensācijas, kā arī VTNP pakalpojums tiek sniegts visas sabiedrības interesēs.
KEM vērtējumā notekūdeņu dūņu pārstrāde ir neatņemama sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sastāvdaļa, kas izriet no Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un pašvaldību pienākuma nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apsaimniekošanu līdz to drošai izmantošanai vai reģenerācijai. Atbilstoši minētajam likumam notekūdeņu dūņu apsaimniekošana – tostarp dūņu apstrāde, pārstrāde, sagatavošana utilizācijai un citas ar dūņām saistītas darbības no to rašanās brīža līdz to struktūra tiek izmainīta, ļaujot iegūt produktu, kuru iespējams izmantot citiem nolūkiem – ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums.
Dūņu pārstrāde pēc savas būtības nav komerciāla darbība ar peļņas gūšanas mērķi, bet gan sabiedrības interesēs veicams pienākums, lai novērstu vides piesārņojuma riskus, nodrošinātu nepārtrauktu notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu sniegšanu un izpildītu ES līmenī noteiktās vides aizsardzības prasības. KEM rīcībā esošā informācija, tostarp konsultācijās ar ūdenssaimniecības nozari iegūtā, liecina, ka notekūdeņu dūņu pārstrāde neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas nav komerciāli rentabla, jo prasa augstus kapitālieguldījumus un uzturēšanas izmaksas, savukārt pārstrādes procesā iegūtajiem gala produktiem ir zema vai pat negatīva tirgus vērtība. Līdz ar to bez valsts iejaukšanās šāds pakalpojums tirgus apstākļos netiktu nodrošināts.
Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši jaunākajam ES regulējumam komunālo notekūdeņu attīrīšanas jomā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veicināt vērtīgu resursu atgūšanu no notekūdeņu dūņām, samazināt atkritumu rašanos un līdz minimumam mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, īpaši attiecībā uz fosfora un slāpekļa atgūšanu. Attiecīgi Latvijai nav iespējams atteikties no notekūdeņu dūņu pārstrādes organizēšanas, un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem nav iespējas izvēlēties nesaņemt dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu vai atteikties no noteiktajām vides un kvalitātes prasībām.
KEM arī norāda, ka līdzšinējā praksē EK jau ir akceptējusi VTNP piemērošanu analoģiskām darbībām, piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes [3] jomā, kur VTNP kompensācija attiecināta uz infrastruktūras izveidi un ar pārstrādi saistītajām izmaksām, kas rezultējas ar gala produktu un izejvielu sagatavošanu. Līdz ar to KEM vērtējumā analoga pieeja ir pamatojama arī notekūdeņu dūņu pārstrādes jomā.
Ņemot vērā minēto, konsultācijas ar EK ir nodrošinājušas nepieciešamo tiesisko skaidrību par VTNP lēmuma piemērojamību notekūdeņu dūņu pārstrādei un apliecinājušas Latvijas virzītās pieejas atbilstību ES tiesību aktiem un praksei.
Atbilstoši tam kā VTNP lēmumam atbilstošas darbības kvalificējas dūņu apstrāde (tai skaitā dūņu atūdeņošana vai mehāniska iebiezināšana) un dūņu pārstrāde jeb darbības ar notekūdeņu dūņām, kas izmaina to struktūru (tai skaitā raudzēšana, kompostēšana, aukstā fermentācija un citas tehnoloģijas utilizējama produkta radīšanai). Biogāzes ražošana kā VTNP lēmumam atbilstoša darbība kvalificējas gadījumā, ja saražotā biogāze tiek patērēta tikai un vienīgi VTNP sniegšanai. Noteikumu projektā 25-TA-205 norādīts – ja notekūdeņu notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā rodas enerģija un netiek izpildīti minēto noteikumu nosacījumi, atbalstu piemēro atbilstoši Komisijas Regulai (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula 651/2014), bet dokumentācijas sagatavošanas un citas izmaksas var segt atbilstoši Komisijas Regulai (ES) Nr. 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula 2023/2831). Par VTNP lēmumam atbilstošām darbībām netiek uzskatītas darbības, kas saistītas ar dūņu pārstrādes rezultātā radītā produkta laišanu tirgū un pārdošanu. Tāpat VTNP lēmums nav piemērojams, ja pašvaldība līgumā par dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu paredz tiesības pārņemt vai kompensēt lieki izveidoto aktīvu vērtību. Noteikumu projektā 25-TA-205 paredzēts, ka gadījumā, ja konkrētas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas darbības neatbilst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ietvaram, atbalstu var piešķirt saskaņā ar Regulas 651/2014 41. pantu vai Regulu 2023/2831. Lai novērstu iespējamās neskaidrības par dažādu atbalsta veidu piemērošanu, Noteikumu projekta 4. punktā ir ietverta norāde, ka gadījumā, ja konkrētas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas darbības neatbilst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ietvaram, atbalstu var piešķirt saskaņā ar Regulu (ES) 651/2014 vai Regulu (ES) 2023/2831. Tādējādi ir saskaņoti nosacījumi par atbalsta sniegšanu šajā Noteikumu projektā, kas nosaka dūņu centru izveides un darbības kārtību, un noteikumu projektā 25-TA-205, kas nosaka attiecīgā atbalsta pasākuma īstenošanas noteikumus, t.sk. komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

[3] ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros, kur  Ministru kabineta 2016.gada 30.augusta noteikumos Nr. 588 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2.pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" īstenošanas noteikumi" bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde pie sadzīves atkritumu poligoniem tika atzīta par sabiedriskā pakalpojuma sastāvdaļu ar atbalsta intensitāti līdz 85% (piemērojot Lēmumu Nr. 2012/21/ES).

Pašvaldībām ir nepieciešama elastība, lai izvēlētos to situācijai piemērotāko un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomisko pamatotāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un tā īstenotāju – notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operatoru.

Noteikumu projekts ļauj pašvaldībai lemt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai izmantot modeli, kas atšķiras no Noteikumu projektā norādītā. Ja pašvaldība lemj izmantot no Noteikumu projekta pielikumā norādītā atšķirīgu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, izvērtējuma veikšana ir obligāta, turklāt tā gaitā ir jāsalīdzina Noteikumu projekta pielikumā norādītā modeļa un pašvaldības iecerētā modeļa vai modeļu izmaksas.
Par atšķirīgu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli ir uzskatāms: lēmums organizēt dūņu apsaimniekošanu tikai attiecīgās pašvaldības teritorijā, ja Noteikumu projekta pielikumā attiecīgajai pašvaldībai norādīts starppašvaldību modelis; lēmums izmantot starpašvaldību modeli, ja Noteikumu projekta pielikumā paredzēta dūņu apsaimniekošana tikai vienas pašvaldības teritorijā; lēmums starppašvaldību modelī apvienoties vairāk vai mazāk pašvaldībām nekā norādīts Noteikumu projekta pielikumā; lēmums neveidot Dūņu centru, bet dūņu apsaimniekošanu organizēt citā veidā, piemēram, turpinot jau izveidojušos sadarbību ar privātiem komersantiem, kas notekūdeņu dūņas pieņem biogāzes ražošanai. Tāpat pašvaldība var lemt dūņu pārstrādei izmantot nevis Plānā rekomendēto kompostēšanu, bet gan citu metodi, ja vien tā ir tehniski un ekonomiski pamatota. Pašvaldība vai pašvaldības pašas izvēlas Dūņu centra atrašanās vietu, kas var nebūt Noteikumu projekta pielikumā norādītās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Jāņem vērā, ka starppašvaldību modeļa gadījumā minētie lēmumi jāatbalsta visām tajos iesaistītajām pašvaldībām.
Gadījumā, ja  pašvaldība lemj turpināt vai izveidot sadarbību ar privātu komersantu, kas veiks dūņu pārstrādes vai sagatavošanas utilizācijai pakalpojumu, arī šādam komersantam jāiegūst sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja statuss, jo saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums. Ja pašvaldība atbilstoši Noteikumu projekta 6.2. punktam lemj izmantot atšķirīgu notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai modeli, minēto pakalpojumu sniegšanai piesaistot privātu komersantu, pēc minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldībai ir jāslēdz šo noteikumu 10. vai 11. punktā paredzētais līgums ar šādu komersantu par attiecīgā dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu. Pēc minētā līguma noslēgšanas šādam komersantam jāreģistrējas SPRK ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ievērojot kārtību, kas noteikta SPRK padomes 2014.gada 23.oktobra lēmumā Nr. 1/14 "Vispārējās atļaujas, reģistrācijas un informācijas iesniegšanas noteikumi ūdenssaimniecības nozarē" (turpmāk – lēmums N. 1/14) un pēc reģistrācijas dūņu apsaimniekošanas pakalpojums jāsniedz saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem, kā arī regulatora lēmumiem. Gadījumā, ja šāda komersanta nodrošinātās dūņu apsaimniekošanas darbības neatbildīs pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi tvērumam, atbalstu var piešķir saskaņā ar Regulu (ES) 651/2014 vai Regulu (ES) 2023/2831, kā tas paredzēts noteikumu projektā 25-TA-205. Kā jau iepriekš norādīts, noteikumu projekts 25-TA-205 nosaka konkursa nolikumu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, projektu pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību.
Ja pašvaldības izvēlētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operators konkrētas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas darbības iepērk kā ārpakalpojumu (piemēram, saražotā notekūdeņu dūņu pārstrādes produkta transportēšanai uz izmantošanas vietu), tad ārpakalpojuma sniedzējam nav jāreģistrējas kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.  
Elastību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operatora izvēlē nodrošina Noteikumu projektā paredzētā iespēja dūņu apsaimniekošanu uzticēt gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, gan AARC, gan citam komersantam, taču šādai izvēlei jābūt pamatotai ar papildu izvērtējumu un tā nedrīkst būtiski paaugstināt ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju maksājumus par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu. Kā jau iepriekš norādīts, arī AARC un citam komersantam ir jāreģistrējas SPRK ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Tādējādi Noteikumu projekts dod iespēju pašvaldībām pēc izvērtējuma veikšanas izvēlēties dūņu apsaimniekošanas risinājumus, kas dažādu apstākļu dēļ konkrētajā pašvaldībā varētu būtu piemērotākie. Ja pašvaldība ar izvērtējumu var pamatot atšķirīga risinājuma izvēli, kas nenovedīs pie lielākiem ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju maksājumiem salīdzinājumā ar Plānā iekļauto risinājumu, tā var lemt par dūņu apsaimniekošanas modeli, dūņu apsaimniekošanas operatoru, Dūņu centra izvietojumu vai dūņu pārstrādes veidu, kas nesakrīt ar Plānā noteikto risinājumu un Noteikumu projekta pielikumā atspoguļoto pašvaldību vai starppašvaldību modeli.
Pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas KEM sagatavos informatīvu materiālu pašvaldībām par notekūdeņu dūņu pārstrādes reģionālo centru izveides izvērtējuma izstrādi.

Normatīvajos aktos nav noteiktas dūņu apsaimniekošanā iesaistītās puses, kā arī to pienākumi, kas var radīt neskaidrības šo pušu savstarpējā sadarbībā un kavēt dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.

Noteikumu projekta III. nodaļā noteikti pienākumi, par kuru izpildi atbild visas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītās puses, sākot ar notekūdeņu dūņu radītāju – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, kurš sadarbojas ar notekūdeņu dūņu apstrādes operatoru, pārstrādes operatoru vai Dūņu centra operatoru (gadījumā, ja notekūdeņu dūņu apstrādi un pārstrādi nodrošina atšķirīgi operatori). Pienākumi noteikti tā, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu atbilstību izmantošanai nākamajā dūņu apsaimniekošanas posmā, kā arī vides piesārņojuma novēršanu (piemēram, prasība kompostēšanai izmantot tikai nepiesārņotu pildvielu un veikt sagatavotā komposta testēšanu) un radīto, apstrādāto un pārstrādāto dūņu uzskaiti. Visām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajām pusēm ir jāievēro arī citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas attiecas uz to darbību, piemēram, prasības notekūdeņu dūņu komposta uzglabāšanai vai saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā (biogāzes) ievadīšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā.  
Noteikumu projekta 18. un 21. punkts attiecas tikai uz gadījumiem, ja kāds sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs nebūs arī notekūdeņu dūņu apstrādes operators vai Dūņu centra operators, un tam vajadzēs slēgt līgumu ar kādu no minētajiem operatoriem par notekūdeņu dūņu nodošanu apstrādei vai pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai. Šādas situācijas iespējamas gadījumos, kad vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz vairāki pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, 2026. gada augustā Dienvidkurzemes novadā pakalpojumus sniedza gan SIA "Grobiņas namserviss", gan SIA "Priekules nami", gan SIA "Aizputes nami". Atbilstoši noteikumu projekta 10.1.1. punktam pašvaldība var slēgt līgumu ar vienu no minētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem par notekūdeņu dūņu apstrādes pakalpojumu sniegšanu, kuram savukārt būs jāslēdz līgums ar pārējiem novada sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem par notekūdeņu dūņu nodošanu apstrādei.

Dūņu centru izveidei būs nepieciešami vairāki gadi, savukārt lēmumus par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un apsaimniekošanas operatoru nepieciešams pieņemt daudz ātrāk. Tas var radīt situācijas, kurās apstrādes operators, pārstrādes operators vai dūņu centra operators būs izvēlēts, taču nevarēs uzsākt darbību, jo attiecīgajā teritorijā vēl nebūs izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Piemēram, notekūdeņu dūņu apstrādes operators dūņas tālākai pārstrādei varēs nodot tikai tad, kad būs izveidots šo pašvaldību apkalpojošais Dūņu centrs, kur savāktās dūņas pārstrādāt.

Lai izvairītos no situācijas, ka no notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operatora, kurš  atbild par visu pašvaldības NAI radīto dūņu savākšanu, tiek prasīts savākt un apsaimniekot dūņas pirms vēl ir izveidota tam nepieciešamā infrastruktūra, Noteikumu projekta pārejas noteikumos noteikts, kad darbība jāsāk gan Dūņu centriem, gan dūņu apstrādes operatoram. Dūņu centru darbības uzsākšanas termiņš saskaņots ar noteikumu projektā 25-TA-205 noteikto gala termiņu projektu īstenošanai.