Anotācija (ex-ante)

2012. gada 12. jūlijā ES kļuva par pirmo reģionālo organizāciju, kas pievienojusies Līgumam. Kopš Līguma atvēršanas starptautiskā formātā 1989. gadā tam ir pievienojušās piecdesmit deviņas valstis un starptautiskās organizācijas, tostarp ES (kā atsevišķa vienība) un tās dalībvalstis: Dānija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Somija un Vācija. Šobrīd pievienošanās procesā ir vēl vairākas ES dalībvalstis. ASEAN dalībvalstis, Austrumtimora, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme, Vjetnama, kopā veido vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē. ASEAN centrālā loma reģionā nodrošina struktūru, kas palīdz uzturēt stabilu un prognozējamu politiku. Dienvidaustrumu Āzijas stratēģisko nozīmi pastiprina arī atrašanās plašāka Indijas un Klusā okeāna reģiona centrā, nodrošinot lielu daļu starptautiskās tirdzniecības plūsmu. Ņemot vērā Dienvidaustrumu Āzijas nozīmīgo ekonomisko potenciālu un Latvijas uzņēmēju interešu aizvien plašāko ģeogrāfisko areālu, Latvijas interesēs ir stiprināt jau esošo sadarbību ar šo reģionu, kā arī meklēt jaunas iespējas to paplašināt, lai nodrošinātu Latvijas atpazīstamību un attiecību ietvaru. 

Līgums ir viens no svarīgākajiem ASEAN starptautiskajiem dokumentiem, kas reglamentē miermīlīgas attiecības un sadarbību starp Dienvidaustrumu Āzijas valstīm un citām pasaules valstīm. Līgums tika parakstīts 1976. gada 24. februārī Bali, Indonēzijā, bet vēlāk ticis grozīts 1987., 1998. un 2010. gadā, lai ļautu pievienoties ne tikai Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, bet arī citām valstīm un reģionālām organizācijām. Līgums ir izstrādāts kopīgi saskaņotā tekstā angļu valodā, kas ir ASEAN darba valoda saskaņā ar ASEAN Statūtu 34. pantu. Līgumam ir nodrošināts tulkojums latviešu valodā.

Galvenie līguma principi:
Līgums balstās uz sešiem fundamentāliem principiem, kurus līgumslēdzējas puses apņemas ievērot savstarpējās attiecībās:
1. Savstarpēja cieņa pret valstu neatkarību, suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo identitāti.
2. Tiesības uz neatkarīgu pastāvēšanu bez ārējas iejaukšanās vai spiediena.
3. Neiejaukšanās valstu iekšējās lietās.
4. Strīdu miermīlīga noregulēšana.
5. Atteikšanās no spēka draudiem vai pielietošanas.
6. Efektīva sadarbība.

Pievienošanās procedūra:
1. Līguma pievienošanās formālais process sākas, kad ārlietu ministrs iesniedz oficiālu vēstuli par interesi pievienoties.
2. ASEAN uzsāk iekšēju pieteikuma izskatīšanas procesu un ASEAN sekretariāts sagatavo izvērtējumu ar ieteikumiem ASEAN dalībvalstīm.
3. Pieprasījums tiek apspriests ASEAN Augstāko amatpersonu sanāksmē, kura tālāk sniedz ieteikumus ASEAN ārlietu ministriem gala lēmuma pieņemšanai.
4. ASEAN Priekšsēdētājs informē par rezultātu un parakstīšanas ceremonijas kārtību, kā arī nosūta pievienošanās instrumenta projektu.
5. Saskaņā ar Līguma 18. pantu valstis un organizācijas ārpus Dienvidaustrumu Āzijas var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu piekrišanu un saskaņā ar iekšējo procedūru Līgums stājas spēkā no dienas, kad ir parakstīts pievienošanās instruments un šis instruments tiek iesniegts Depozitārijam.  

Pievienošanās pamatojums:
Latvija uztur attiecības ar ASEAN galvenokārt divpusējā formātā ar tās dalībvalstīm. Līgums sniedz institucionālu ietvaru ciešākam politiskam dialogam un ekonomiskajai sadarbībai gan ar ASEAN, gan tās dalībvalstīm. Pievienošanās veicina valsts atzīšanu par uzticamu partneri Dienvidaustrumu Āzijā un papildu pozitīvo elementu Latvijas pozīcijām divpusējās sadarbības veicināšanā, kā arī dažādu projektu un inovāciju īstenošanā ar reģiona valstīm.

Atbilst kopīgam ES stratēģiskajam mērķim padziļināt sadarbību ar ASEAN valstīm – 2027. gadā tiek plānota ES un ASEAN attiecību paaugstināšana līdz visaptverošajai stratēģiskajai partnerībai (Comprehensive Strategic Partnership). Sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem un ES brīvās tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ir būtiska Latvijas ekonomiskās drošības stiprināšanai. ES jau ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Singapūru un Vjetnamu un ved sarunas ar Filipīnām, Malaiziju un Taizemi, kā arī noslēguma fāzē ir visaptverošs ekonomisko partnerattiecību nolīgums (Comprehensive Economic Partnership Agreement) ar Indonēziju. Šie noslēgtie un plānotie nolīgumi apliecina interese veidot labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus ar ASEAN valstīm. Latvijas pievienošanās Līgumam sniegtu papildu priekšrocību Latvijas uzņēmumiem kā uzticamiem partneriem reģiona apguvē, atbalstu piekļuvei tirgiem un apliecinājumu ilgtermiņa sadarbībai.

Līguma mērķis ir veicināt mieru, stabilitāti un strīdu miermīlīgu risināšanu Dienvidaustrumu Āzijā. Šie principi pilnībā sakrīt ar ES kopējo ārējo un drošības politiku. Sakarā ar ģeopolitisko nenoteiktību un nepieciešamību stiprināt starptautisko tiesību lomu un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību ES ir kopīga stratēģiska interese ilgtermiņā uzturēt attiecības ar reģionu un valstīm, kas dala šo pārliecību, kā arī iestājas par reģionālās integrācijas, miera, stabilitātes un labklājības veicināšanu. 

Līgums paredz gan politisko sadarbību, gan arī ekonomiskās, tehnoloģiskās un zinātniskās sadarbības paplašināšanu. Latvijas ārpolitiskajās un ekonomiskajās interesēs ir palielināt klātbūtni dinamiskajā Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, kur novērojama iespaidīga ekonomiskā izaugsme gan iedzīvotāju skaitā, gan iekšzemes kopproduktā (IKP). Pērn ASEAN valstu kopējais iedzīvotāju skaits jau pārsniedza 680 miljonus, bet IKP 4 triljonus ASV dolāru, kas atspoguļo ievērojamu ekonomisko potenciālu vienā no lielākajiem patērētāju tirgiem pasaulē. Turklāt reģionālā bloka ikgadējā ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta vairāk nekā 4% apmērā. Lai nodrošinātu partnerību paplašināšanu strauji mainīgajos ekonomiskajos apstākļos, Latvijas interesēs ir atbalstīt attiecību padziļināšanu ar šo strauji augošo Āzijas reģionu un apgūt perspektīvos tirgus. Pērn Latvijas kopējās tirdzniecības apjoms ar reģiona valstīm tuvinājās 500 miljonu eiro atzīmei. Līguma noslēgšana veicinātu Latvijas tēla redzamību un atpazīstamību reģionā. Tas kalpotu kā papildus kvalitātes zīme ne tikai atzinīgam vērtējumam par tirdzniecības veicināšanu ar ASEAN ekonomikām, bet arī dotu platformu Latviju pozicionēt kā investīcijām draudzīgu valsti.