23-TA-2151: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būvniecības nozares priekšlikumi un Ekonomikas ministrijas iniciatīva
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sfēru apvienošana un padziļinātas pārbaudes ieviešana būvspeciālistu uzraudzībā atbilstoši Saeimā 2023.gada 27.aprīlī pieņemtajam likumam “Grozījumi Būvniecības likumā”, sodu par būvspeciālistu pārkāpumiem pārskatīšana un sagrupēšana pēc smaguma pakāpes, termiņa noteikšana kompetences pārbaudes eksāmena kārtošanai, maznozīmīga pārkāpuma definēšana, tāpat ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka katrā darbības sfērā var būt tikai viena kompetences pārbaudes iestāde.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Stājas spēkā vienlaikus ar Saeimā 2023.gada 27.aprīlī pieņemto likumu “Grozījumi Būvniecības likumā” (turpmāk – 2023.gada 27.aprīļa grozījumi Būvniecības likumā) – atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 29.punktam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Būvspeciālistu darbības sfēras ir ļoti sadrumstalotas un būvspeciālistiem katrā darbības sfērā ir jāizpilda kompetences pārbaudes iestādes minimālā praktiskā darba pieredzes programma, praktizējot vismaz 3 gadus 5 gadu laikā, kā arī apmeklējot profesionālās pilnveides pasākumus. Būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām vairākās darbības sfērās nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt šādas prasības, jo, strādājot uz pilnu slodzi, nav iespējams praktizēt vismaz 3 gadus 5 gadu laikā vairākās darbības sfērās. Rezultātā kompetences pārbaudes iestādes var pieprasīt nokārtot kompetences pārbaudi attiecībā uz darbības sfērām, kurās būvspeciālistam nav pietiekoša patstāvīgā prakse atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.169) 40.1.apakšpunktam vai arī būvspeciālisti paši sniedz iesniegumus par to darbības sfēru apturēšanu, kurās tie tik aktīvi nepraktizē. Līdz ar to būvniecības nozarē samazinās būvspeciālistu skaits, kuri var sniegt būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus būvspeciālistiem, uzturot aktīvas darbības sfēras būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, ir jāmaksā lielāka patstāvīgas prakses uzraudzības maksa (maksājot par katru darbības sfēru).
[2] Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.punktam konstatē, ka būvspeciālists mazāk nekā trīs gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4.apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kad būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
[3] Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no profesionālās darbības pārkāpumiem. Esošajā regulējumā sertifikāta apturēšanas termiņš ir noteikts ļoti plašs – no trim mēnešiem līdz 10 gadiem. Vienlaikus pārkāpumi, par kuriem var tikt apturēta sertifikāta darbība, ir uzskaitīti plašā amplitūdā no nepatiesu ziņu sniegšanas līdz darbībai vai bezdarbībai, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Šāda plaša interpretācija apgrūtina atbilstošu lēmumu pieņemšanas un tiesvedības procesu.
[4] Ekonomikas ministrija 2018. gada 23. augustā izdotajā rīkojumā Nr.2.17-1/2018/52 “Par vadlīniju un prasību apstiprināšanu būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, un to publiskošanu” (turpmāk – Rīkojums) un attiecīgi arī 2019. un 2022.gadā ar kompetences pārbaudes iestādēm noslēgtajos deleģēšanas līgumos tika iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī padziļinātas pārbaudes. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz padziļinātām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskaras ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
[5] Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību vairākām biedrībām (biedrību saraksts un deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti), no kurām katra veic deleģēto funkciju savām darbības sfērām un šīm biedrībām nav kopīgas darbības sfēras, proti, katrai darbības sfērai ir tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, kura veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Ņemot vērā, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams personāls, telpas u.c. administratīvās izmaksas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi deleģēt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību tādām iestādēm, kuras nespēj sevi nodrošināt no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas, kas ir noteikta Noteikumu Nr. 169 65.punktā, Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis". Jaunām iestādēm, kurām nav pietiekošs apjoms sertificēto būvspeciālistu, kuri maksā ikgadējo uzraudzības maksu, nebūtu iespējams nodrošināt savu darbību no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas.
[6] Noteikumu Nr. 169 41.punktā ir noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, ja brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes. Tomēr šāds formulējums rada iespēju dažādām iestādēm dažādi piemērot regulējumu, jo kompetences pārbaudes iestādes var pieņemt lēmumu par atkārtotu kompetences pārbaudi un var arī šādu lēmumu nepieņemt.
[7] Noteikumu Nr. 169 54. punktā šobrīd ir noteikts, ka ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu, kas kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai un šo noteikumu 42. punkta piemērošanai. Šādā redakcijā nav precīzi noteikts, kādus tieši pārkāpumus var uzskatīt par maznozīmīgiem, līdz ar to kompetences pārbaudes iestādes šo punktu interpretē dažādi.
[2] Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.punktam konstatē, ka būvspeciālists mazāk nekā trīs gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4.apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kad būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
[3] Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no profesionālās darbības pārkāpumiem. Esošajā regulējumā sertifikāta apturēšanas termiņš ir noteikts ļoti plašs – no trim mēnešiem līdz 10 gadiem. Vienlaikus pārkāpumi, par kuriem var tikt apturēta sertifikāta darbība, ir uzskaitīti plašā amplitūdā no nepatiesu ziņu sniegšanas līdz darbībai vai bezdarbībai, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Šāda plaša interpretācija apgrūtina atbilstošu lēmumu pieņemšanas un tiesvedības procesu.
[4] Ekonomikas ministrija 2018. gada 23. augustā izdotajā rīkojumā Nr.2.17-1/2018/52 “Par vadlīniju un prasību apstiprināšanu būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, un to publiskošanu” (turpmāk – Rīkojums) un attiecīgi arī 2019. un 2022.gadā ar kompetences pārbaudes iestādēm noslēgtajos deleģēšanas līgumos tika iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī padziļinātas pārbaudes. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz padziļinātām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskaras ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
[5] Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību vairākām biedrībām (biedrību saraksts un deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti), no kurām katra veic deleģēto funkciju savām darbības sfērām un šīm biedrībām nav kopīgas darbības sfēras, proti, katrai darbības sfērai ir tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, kura veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Ņemot vērā, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams personāls, telpas u.c. administratīvās izmaksas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi deleģēt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību tādām iestādēm, kuras nespēj sevi nodrošināt no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas, kas ir noteikta Noteikumu Nr. 169 65.punktā, Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis". Jaunām iestādēm, kurām nav pietiekošs apjoms sertificēto būvspeciālistu, kuri maksā ikgadējo uzraudzības maksu, nebūtu iespējams nodrošināt savu darbību no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas.
[6] Noteikumu Nr. 169 41.punktā ir noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, ja brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes. Tomēr šāds formulējums rada iespēju dažādām iestādēm dažādi piemērot regulējumu, jo kompetences pārbaudes iestādes var pieņemt lēmumu par atkārtotu kompetences pārbaudi un var arī šādu lēmumu nepieņemt.
[7] Noteikumu Nr. 169 54. punktā šobrīd ir noteikts, ka ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu, kas kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai un šo noteikumu 42. punkta piemērošanai. Šādā redakcijā nav precīzi noteikts, kādus tieši pārkāpumus var uzskatīt par maznozīmīgiem, līdz ar to kompetences pārbaudes iestādes šo punktu interpretē dažādi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Būvspeciālistu darbības sfēras ir ļoti sadrumstalotas un būvspeciālistiem katrā darbības sfērā ir jāizpilda kompetences pārbaudes iestādes minimālā praktiskā darba pieredzes programma, praktizējot vismaz 3 gadus 5 gadu laikā, kā arī apmeklējot profesionālās pilnveides pasākumus. Būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām vairākās darbības sfērās nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt šādas prasības, jo strādājot uz pilnu slodzi nav iespējams praktizēt vismaz 3 gadus 5 gadu laikā vairākās darbības sfērās. Rezultātā kompetences pārbaudes iestādes var pieprasīt nokārtot kompetences pārbaudi attiecībā uz darbības sfērām, kurās būvspeciālistam nav pietiekoša patstāvīgā prakse atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.1.apakšpunktam vai arī būvspeciālisti paši sniedz iesniegumus par to darbības sfēru apturēšanu, kurās tie tik aktīvi nepraktizē. Līdz ar to būvniecības nozarē samazinās būvspeciālistu skaits, kuri var sniegt būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus būvspeciālistiem uzturot aktīvas darbības sfēras būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērās ir jāmaksā lielāka patstāvīgas prakses uzraudzības maksa (maksā par katru darbības sfēru).
Risinājuma apraksts
[1] Ņemot vērā, ka vairākas kompetences pārbaudes iestādes ir norādījušas, ka būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pēc būtības ir ļoti līdzīgas darbības sfēras un būvspeciālistiem ir problemātiski izpildīt minimālo patstāvīgās prakses apjomu tāpēc, nereti, patstāvīgā prakse būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā tiek skaitīta kopā, līdz ar to Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Būvniecības likumā (pieņemti Saeimā 27.04.2023.), kur šīs darbības sfēras ir apvienotas, padarot būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku un samazinot darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvspeciālistiem un kompetences pārbaudes iestādēm. Vienlaikus norādām, ka kvalifikācijas prasības būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēm ir vienādas attiecībā uz nepieciešamo izglītību attiecīgajās darbības sfērās. Nepieciešamības gadījumā kompetences pārbaudes iestādes, kuras veic kompetences novērtēšanu būvspeciālistiem būvdarbu vadīšanas specialitātē var izvirzīt papildu prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi būvprakses sertifikāta saņemšanai, iekļaujot būvdarbu vadīšanas specialitātes minimālajā prakses pieredzē arī būvuzraudzību, kā arī kompetences novērtēšanā var iekļaut papildus jautājumus attiecībā uz būvuzraudzību. Lai ieviestu attiecīgo regulējumu, tiek veikti grozījumi Noteikumos Nr.169, izslēdzot no regulējuma būvuzraudzības specialitāti un papildinot būvdarbu vadītāja specialitātes darbības sfēras ar būvuzraudzību. Noteikumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, līdz ar to būvspeciālisti varēs veikt būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību uzturot tikai vienu patstāvīgās prakses sertifikātu būvdarbu vadīšanā.
Papildus 1. pielikuma tabulas 2.4. punkta vietā tiek atstāts tukšs ieraksts, lai saglabātu numerāciju 2.5. punktā esošajai būvekspertīzes specialitātei un tās darbības sfērām.
Papildus 1. pielikuma tabulas 2.4. punkta vietā tiek atstāts tukšs ieraksts, lai saglabātu numerāciju 2.5. punktā esošajai būvekspertīzes specialitātei un tās darbības sfērām.
Problēmas apraksts
[2] Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, atbilstoši Noteikumu Nr.169 40.punktam konstatē, ka būvspeciālists mazāk nekā trīs gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis
būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4. apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kas būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālists tiek uzaicināts kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, kā arī, ja būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi. Savukārt Noteikumu Nr.169 51.4. apakšpunktā noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz kompetences pārbaudi. Rezultātā nereti rodas gadījumi, kas būvspeciālisti dažādos veidos izvairās no kompetences pārbaudes kārtošanas, jo kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā tiktu apturēta būvspeciālista pastāvīgās prakses sertifikāta darbība.
Risinājuma apraksts
[2] Izvērtējot Ekonomikas ministrijā saņemtos apstrīdēšanas iesniegumus pēc būtības un ņemot vērā arī apstākli, ka būvspeciālistam ir bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā, bet ne noteiktā apjomā, tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 40.2. apakšpunktā, nosakot, ka būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi par tām profesionālās pilnveides tēmām, kuras iztrūkst būvspeciālista profesionālajā pilnveidē, tā neuzliekot par pienākumu kārtot kompetences pārbaudi pilnā apjomā. Savukārt, lai būvspeciālisti kompetences pārbaudes kārtošanu nebūtu ieinteresēti atlikt ilgtermiņā, tiek noteikts, ka būvspeciālistam ir pienākums sešu mēnešu laikā, kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nokārtot kompetences pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai. Ņemot vērā cilvēcisko faktoru, nav noteikts, cik reizes būvspeciālists var šo kompetences novērtēšanas pārbaudi kārtot, bet ir noteikts termiņš, kurā tas ir jāizdara. Papildus tiek izslēgts Noteikumi Nr.169 42.punkts, kas nosaka, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par kompetenču, prasmju un zināšanu pārbaudi, ja konstatēti vairāki maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumi, jo Noteikumu projektā tiek noteikts, ka konstatēti vairāki maznozīmīgi pārkāpumi var būt par pamatu padziļinātas pārbaudes veikšanai.
Problēmas apraksts
[3] Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no profesionālās darbības pārkāpumiem. Esošajā regulējumā sertifikāta apturēšanas termiņš ir noteikts ļoti plašs – no trim mēnešiem līdz 10 gadiem. Vienlaikus pārkāpumi, par kuriem var tikt apturēta sertifikāta darbība, ir uzskaitīti plašā amplitūdā no nepatiesu ziņu sniegšanas līdz darbībai vai bezdarbībai, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Šāda plaša interpretācija apgrūtina atbilstošu lēmumu pieņemšanas un tiesvedības procesu.
Risinājuma apraksts
[3] Noteikumu projektā tiek nodalīti būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumi, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, no tiem pārkāpumiem, kas neapdraud cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Vienlaikus paredzot atšķirīgus sertifikāta apturēšanas termiņus. Tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 51.5. apakšpunktā nosakot sertifikāta darbības apturēšanu no trim mēnešiem līdz vienam gadam par pārkāpumiem, kas neapdraud cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, un Noteikumu Nr.169 51.punkts tiek papildināts ar 51.6. apakšpunktu, kas attiecas uz būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi. Sertifikāta darbības apturēšanas termiņš tiek noteikts no 1 gada līdz 5 gadiem. Sertifikāta darbības apturēšana uz 10 gadiem, Ekonomikas ministrijas ieskatā, nav adekvāta, jo, izslēdzot būvspeciālistu no savas profesijas pienākumu pildīšanas uz tik ilgu laiku, būvspeciālistam ievērojami krītas profesionālās iemaņas.
Šie grozījumi atvieglos kompetences pārbaudes iestādēm lēmumu pieņemšanas procesu, un piemērotie sodi būs saprotamāki arī pašiem būvspeciālistiem.
Papildus norādām, ka būvspeciālista sertifikāta apturēšanas gadījumā piemērojamā soda samērīgums tiek vērtēts pašā lēmumā, tomēr samērīguma izvērtēšanai tiek vērtēti apstākļi, kas palielinātu (vai samazinātu) sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu. Piemēram:
Apstākļi, kas samazinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Būvspeciālistam nav bijuši citi pārkāpumi un pārkāpums ir pieļauts tikai vienu reizi;
- Būvspeciālists atzīst savu vainu un pieļautās kļūdas un aktīvi sadarbojas lietas izskatīšanā;
- Būvspeciālists labprātīgi atlīdzinājis zaudējumus un novērsis nodarīto kaitējumu;
- Citi apstākļi, kas varētu samazināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Apstākļi, kas palielinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Pārkāpums ir radījis būtiskas sekas, kā rezultātā ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki;
- Būvspeciālists pārkāpumu ir pieļāvis atkārtoti vai sistemātiski praktizējis pieļaujot pārkāpumu;
- Būvspeciālists ir iepriekš bijis sodīts par citiem pārkāpumiem;
- Pārkāpums ir pieļauts, sniedzot būvniecības pakalpojumus trešās grupas publiskās ēkās, bērnudārzos, vai citās ēkās, kurās patstāvīgi uzturas daudz cilvēki, jo īpaši bērni un citi cilvēki ar ierobežotām iespējām evakuēties nelaimes gadījumā;
- Pārkāpums ir radījis būtiskus finansiālus zaudējumus;
- Būvspeciālists nav sadarbojies un ir traucējis lietas izskatīšanu;
- Citi apstākļi, kas varētu palielināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Tāpat, lai novērstu gadījumus, kad būvspeciālisti sertifikātu pēc apturēšanas termiņa beigām neatjauno, bet tur to apturētu uz nenoteiktu laiku, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka sertifikāts tiks anulēts, ja būvspeciālists divu gadu laikā pēc apturēšanas termiņa beigām (vai tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, ja apturēšanas termiņš ir beidzies pirms tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas) nebūs to atjaunojis.
Šie grozījumi atvieglos kompetences pārbaudes iestādēm lēmumu pieņemšanas procesu, un piemērotie sodi būs saprotamāki arī pašiem būvspeciālistiem.
Papildus norādām, ka būvspeciālista sertifikāta apturēšanas gadījumā piemērojamā soda samērīgums tiek vērtēts pašā lēmumā, tomēr samērīguma izvērtēšanai tiek vērtēti apstākļi, kas palielinātu (vai samazinātu) sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu. Piemēram:
Apstākļi, kas samazinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Būvspeciālistam nav bijuši citi pārkāpumi un pārkāpums ir pieļauts tikai vienu reizi;
- Būvspeciālists atzīst savu vainu un pieļautās kļūdas un aktīvi sadarbojas lietas izskatīšanā;
- Būvspeciālists labprātīgi atlīdzinājis zaudējumus un novērsis nodarīto kaitējumu;
- Citi apstākļi, kas varētu samazināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Apstākļi, kas palielinātu sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu:
- Pārkāpums ir radījis būtiskas sekas, kā rezultātā ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki;
- Būvspeciālists pārkāpumu ir pieļāvis atkārtoti vai sistemātiski praktizējis pieļaujot pārkāpumu;
- Būvspeciālists ir iepriekš bijis sodīts par citiem pārkāpumiem;
- Pārkāpums ir pieļauts, sniedzot būvniecības pakalpojumus trešās grupas publiskās ēkās, bērnudārzos, vai citās ēkās, kurās patstāvīgi uzturas daudz cilvēki, jo īpaši bērni un citi cilvēki ar ierobežotām iespējām evakuēties nelaimes gadījumā;
- Pārkāpums ir radījis būtiskus finansiālus zaudējumus;
- Būvspeciālists nav sadarbojies un ir traucējis lietas izskatīšanu;
- Citi apstākļi, kas varētu palielināt sertifikāta (tā darbības sfēras) apturēšanas perioda ilgumu.
Tāpat, lai novērstu gadījumus, kad būvspeciālisti sertifikātu pēc apturēšanas termiņa beigām neatjauno, bet tur to apturētu uz nenoteiktu laiku, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka sertifikāts tiks anulēts, ja būvspeciālists divu gadu laikā pēc apturēšanas termiņa beigām (vai tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, ja apturēšanas termiņš ir beidzies pirms tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas) nebūs to atjaunojis.
Problēmas apraksts
[4] Rīkojumā un attiecīgi arī 2019. un 2022.gadā ar kompetences pārbaudes iestādēm noslēgtajos deleģēšanas līgumos tika iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī padziļinātas pārbaudes. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz padziļinātām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskaras ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
Risinājuma apraksts
[4] Būvniecības likumā (Grozījumi Būvniecības likumā pieņemti Saeimā 2023.gada 27.aprīlī) jau ir nostiprināta prasība par padziļinātu pārbaužu veikšanu, būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros, balstoties uz risku analīzi un Noteikumiem Nr. 169. Padziļinātā pārbaudē tiek padziļināti pārbaudīti būvspeciālisti katrā jomā un darbības sfērā (esošajos deleģēšanas līgumos (pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti) iekļauta prasība padziļināti katru gadu pārbaudīt 1% no kopējā būvspeciālistu skaita katrā darbības sfērā). Ekonomikas ministrija, veicot kompetences pārbaudes iestāžu uzraudzību, analizējot to sniegtās atskaites par padziļināto pārbaužu veikšanu, uzskata, ka ir nepieciešams palielināt pārbaudāmo būvspeciālistu skaitu, palielinot to līdz 3% no kopējā būvspeciālistu skaita katrā darbības sfērā. Noteikumu projekts tiek papildināts ar 39.1 punktu, kurā tiek noteikts padziļināto pārbaužu apjoms.
Projektēšanas un inženierizpētes jomās tiek pēc nejaušības principa izvēlēts viens pārskata periodā izstrādāts būvprojekts, kuram pēc būtības tiek pārbaudīta atbilstība normatīvo aktu prasībām un būtisko raksturlielumu aprēķini. Būvdarbu vadīšanas jomās tiek veikta būvspeciālistu pārbaude būvlaukumā, pārbaudot vai visa būvdarbu dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām, vai būvlaukumā ir ievērotas darba drošības un ugunsdrošības prasības, kā arī tiek pārbaudīts, kā tiek nodrošināta kvalitātes vadība būvdarbiem. Attiecībā uz būvuzraudzības pienākumu veikšanu tiek veikta viena pēc nejaušības principa izvēlēta objekta pārbaude, pārbaudot, vai būvuzraudzības pakalpojumi ir sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un būvuzraudzības plāna izpilde. Būvspeciālistu pienākumi ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un speciālajos būvnoteikumos.
Veicot šādas padziļinātas pārbaudes, kompetences pārbaudes iestādēm ir iespējas identificēt būvspeciālistus, kuri neveic pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādējādi mazinot risku sabiedrības drošībai, kas varētu rasties šo būvspeciālistu darbības rezultātā.
Projektēšanas un inženierizpētes jomās tiek pēc nejaušības principa izvēlēts viens pārskata periodā izstrādāts būvprojekts, kuram pēc būtības tiek pārbaudīta atbilstība normatīvo aktu prasībām un būtisko raksturlielumu aprēķini. Būvdarbu vadīšanas jomās tiek veikta būvspeciālistu pārbaude būvlaukumā, pārbaudot vai visa būvdarbu dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām, vai būvlaukumā ir ievērotas darba drošības un ugunsdrošības prasības, kā arī tiek pārbaudīts, kā tiek nodrošināta kvalitātes vadība būvdarbiem. Attiecībā uz būvuzraudzības pienākumu veikšanu tiek veikta viena pēc nejaušības principa izvēlēta objekta pārbaude, pārbaudot, vai būvuzraudzības pakalpojumi ir sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un būvuzraudzības plāna izpilde. Būvspeciālistu pienākumi ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un speciālajos būvnoteikumos.
Veicot šādas padziļinātas pārbaudes, kompetences pārbaudes iestādēm ir iespējas identificēt būvspeciālistus, kuri neveic pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādējādi mazinot risku sabiedrības drošībai, kas varētu rasties šo būvspeciālistu darbības rezultātā.
Problēmas apraksts
[5] Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību vairākām biedrībām (biedrību saraksts un deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti), no kurām katra veic deleģēto funkciju savām darbības sfērām, un šīm biedrībām nav kopīgas darbības sfēras, proti, katrai darbības sfērai ir tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, kura veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Ņemot vērā, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir nepieciešams personāls, telpas u.c. administratīvās izmaksas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi deleģēt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību tādām iestādēm, kuras nespēj sevi nodrošināt no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas, kas ir noteikta Noteikumu Nr. 169 65.punktā, Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis". Jaunām iestādēm, kurām nav pietiekošs apjoms sertificēto būvspeciālistu, kuri maksā ikgadējo uzraudzības maksu, nebūtu iespējams nodrošināt savu darbību no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas.
Risinājuma apraksts
[5] Noteikt Noteikumos Nr.169, ka katrā darbības sfērā var būt tikai viena kompetences pārbaudes iestāde. Papildus norādām, ka būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība ir valsts pārvaldes uzdevums, kas tiek deleģēts privātpersonām (biedrībām), un kompetences pārvaldes iestādes, kuras veic šo deleģēto uzdevumu negūst peļņu no sertificēšanas maksas pakalpojumiem (Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" un Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis" nav paredzēta peļņa – sertificēšanas maksas pakalpojumu cenu sastāda tikai šo pakalpojumu pašizmaksa). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šādā veidā tiek ierobežota konkurence valsts deleģētā uzdevuma izpildē, jo konkurence valsts deleģētā uzdevuma izpildē, kas ir saistīta ar sabiedrības drošību, nemaz nav paredzēta (nekvalitatīvu sertificēšanas pakalpojumu sniegšana var novest pie tā, ka patstāvīgās prakses tiesības iegūst personas, kurām nav atbilstoša kompetence, kā rezultātā var rasties ievērojami draudi sabiedrības drošībai).
Problēmas apraksts
[6] Noteikumu Nr. 169 41.punktā ir noteikts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai, ja brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes. Tomēr šāds formulējums rada iespēju dažādām iestādēm dažādi piemērot regulējumu, jo kompetences pārbaudes iestādes var pieņemt lēmumu par atkārtotu kompetences pārbaudi un var arī šādu lēmumu nepieņemt.
Risinājuma apraksts
[6] Noteikt – ja būvspeciālistam, pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktu, brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes, kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā kārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.
Problēmas apraksts
[7] Noteikumu Nr. 169 54. punktā šobrīd ir noteikts – ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu, kas kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai un šo noteikumu 42. punkta piemērošanai. Šādā redakcijā nav precīzi noteikts, kādus tieši pārkāpumus var uzskatīt par maznozīmīgiem, līdz ar to kompetences pārbaudes iestādes šo punktu interpretē dažādi.
Risinājuma apraksts
[7] Precīzi noteikt, ka maznozīmīgs pārkāpums ir par labai profesionālai praksei, kā arī kompetencēm, prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību, kas nav varējusi apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, nav radījis zaudējumus vai kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti. Kā arī maznozīmīgos pārkāpumus ņem vērā kā riskus padziļinātās pārbaudes veikšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Attiecīgajām personām tiek paredzētas papildu tiesības, tiks samazināts administratīvais un finanšu slogs, tiks paplašināta darbības sfēra
Juridiskās personas
- Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes
Ietekmes apraksts
Samazināsies uzraugāmo jomu skaits, bet palielināsies to būvspeciālistu skaits, kas būs padziļināti jāpārbauda
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tiks precizēts pēc sabiedrības līdzdalības
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, Biedrība "Latvijas arhitektu savienība"; biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība", biedrība "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", biedrība "Latvijas dzelzceļnieku biedrība".Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi