24-TA-730: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 11. panta otrās daļas 3. un 12. punktu un 18. panta otrās daļas 2. punktu, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1 91. §, 2. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk - noteikumi Nr. 834), lai precizētu nosacījumus par mēslošanas līdzekļu iestrādāšanu augsnē, tostarp Īpaši jutīgajās teritorijās (turpmāk – īpaši jutīgās teritorijas) kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedes aizlieguma perioda sākuma datumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā šobrīd ir spēkā 2020. gadā apstiprinātais «Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam», kurā ietverti amonjaka emisiju samazinošie pasākumi, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (turpmāk – Direktīva 2016/2284) izvirzītos mērķus.
Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā EK 2023. gada 16. novembrī Nr. INFR(2022)2076, kurā norādīts, ka Latvija nav izpildījusi amonjaka emisijas samazināšanas saistības gan 2020.gadam, gan arī 2021.gadam saskaņā ar Direktīvas 2016/2284 prasībām.
Pašlaik spēkā ir noteikumi Nr. 834, kuros noteiktas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī amonjaka emisiju ierobežošanai. Tāpat noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī to apsaimniekošanas kārtību.
Saskaņā ar valsts emisiju pārskatu par 1990. – 2022. gadu, Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis arī 2022. gadā netika sasniegts. Līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1 91. §, 2. punktā noteiktajam uzdevumam, Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM) līdz 2024. gada 1. augustam ir jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus noteikumos Nr. 834, kuros jānosaka, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), tas ir jāiestrādā augsnē.
Noteikumos Nr. 834 pašlaik ir noteiktas situācijas, kurās ir aizliegta mēslošanas līdzekļu izkliede, piemēram uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes, tostarp, ir noteikts arī aizlieguma periods īpaši jutīgajās teritorijās visu veida kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedei un iestrādei lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kam par pamatu izmantoti zinātniskā pētījuma “Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzības īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa ietvaros” rezultāti, taču ņemot vērā faktu, ka klimata pārmaiņu ietekmē meteoroloģiskie apstākļi pa gadiem stipri atšķiras, ir jāparedz iespēja noteikto aizlieguma periodu saīsināt, ja tas ir pamatojams ar konkrētiem apsvērumiem.
Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā EK 2023. gada 16. novembrī Nr. INFR(2022)2076, kurā norādīts, ka Latvija nav izpildījusi amonjaka emisijas samazināšanas saistības gan 2020.gadam, gan arī 2021.gadam saskaņā ar Direktīvas 2016/2284 prasībām.
Pašlaik spēkā ir noteikumi Nr. 834, kuros noteiktas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī amonjaka emisiju ierobežošanai. Tāpat noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī to apsaimniekošanas kārtību.
Saskaņā ar valsts emisiju pārskatu par 1990. – 2022. gadu, Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis arī 2022. gadā netika sasniegts. Līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1 91. §, 2. punktā noteiktajam uzdevumam, Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM) līdz 2024. gada 1. augustam ir jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus noteikumos Nr. 834, kuros jānosaka, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), tas ir jāiestrādā augsnē.
Noteikumos Nr. 834 pašlaik ir noteiktas situācijas, kurās ir aizliegta mēslošanas līdzekļu izkliede, piemēram uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes, tostarp, ir noteikts arī aizlieguma periods īpaši jutīgajās teritorijās visu veida kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedei un iestrādei lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kam par pamatu izmantoti zinātniskā pētījuma “Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzības īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa ietvaros” rezultāti, taču ņemot vērā faktu, ka klimata pārmaiņu ietekmē meteoroloģiskie apstākļi pa gadiem stipri atšķiras, ir jāparedz iespēja noteikto aizlieguma periodu saīsināt, ja tas ir pamatojams ar konkrētiem apsvērumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi Nr. 834 skaidro, kas ir mēslojuma iestrādāšana augsnē t.i., ka tā ir mēslošanas līdzekļa izkliedēšana uz augsnes, ienešana augsnē, to ievadot zem augsnes virskārtas vai sajaucot ar augsnes virskārtu, taču nav minēts precīzs definējums, kas konkrēti ir “izkliedēšana”, – pati darbība kā tāda. Šāds skaidrojums ir nepieciešams, lai operatori (lauksaimnieki) izprastu secīgu rīcības algoritmu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 1. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 2. punktu ar jaunu 2.11. apakšpunktu, nosakot, ka izkliedēšana ir mēslošanas līdzekļa vienmērīga izkaisīšana uz augsnes virskārtas pirms iestrādes vai bez iestrādes, lai uzlabotu augsnes īpašības vai veicinātu augu augšanu vai attīstību.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisijas, operatoriem (lauksaimniekiem) ir noteikta virkne dažādu pienākumu. Uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, tiem jāuzskaita un jādokumentē jebkuru iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu, bet nav noteikts, ka šī uzskaite ir jāveic lauka līmenī t.i. jāidentificē konkrētais lauks un tā platība, kurā attiecīgais līdzeklis izmantots. Tā pat operatoram ir jāuzskaita visu iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu, taču nav noteikts, ka šajos gadījumos ir jāuzrāda darījuma partneris no kura iegādāti vai kuram pārdoti attiecīgie līdzekļi. Lai uzskaite būtu precīza, šīs nepilnības ir jānovērš.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 2. punkts paredz noteikumu Nr. 834 3.3.5. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators (lauksaimnieks) dokumentē un trīs gadus uzglabā informāciju par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 834 4. punktu, lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisijas, operators nodrošina dažādu prasību izpildi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu. Pašlaik noteikumi Nr. 834 nenosaka karbamīda (urīnviela) obligātu iestrādi augsnē, taču ņemot vērā, ka Latvijai noteiktais amonjaka emisijas mērķis 2022. gadā netika sasniegts ir steidzami jāievieš jauni obligāti pasākumi, kurus īstenojot, ir iespējams nodrošināt amonjaka emisiju samazināšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 3. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 3. punktu ar jaunu 3.7. apakšpunktu, nosakot, ka izkliedējot karbamīdu (urīnviela), to iestrādā augsnē.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumu Nr. 834 6.4. un 6.4.1. apakšpunkts nosaka precīzu operatoru rīcību īpaši jutīgajās teritorijās, kad tam ir jāsagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plāns un kāda satura informācija tajā ir jāiekļauj. Kopš 2023. gada ir sākusi darboties Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma (turpmāk – pārvaldības sistēma), kas sniedz iespēju šos kultūraugu mēslošanas plānus uzreiz gatavot pārvaldības sistēmā. Līdz ar to noteikumi Nr. 834 ir jāpapildina ar attiecīgo informāciju, kas operatoriem īpaši jutīgajās teritorijās turpmāk dotu izvēles iespējas, kā katram individuāli visērtākā veidā sagatavot nepieciešamo dokumentu.
Vienlaikus, ir jāprecizē arī noteikumu Nr. 834 6.4.4. apakšpunkts, jo tikai tiem operatoriem, kuri negatavos kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkums elektroniski jāiesniedz VAAD.
Vienlaikus, ir jāprecizē arī noteikumu Nr. 834 6.4.4. apakšpunkts, jo tikai tiem operatoriem, kuri negatavos kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkums elektroniski jāiesniedz VAAD.
Risinājuma apraksts
Lai atrisinātu konstatētās problēmas grozījumu 5. punkts paredz noteikumu Nr. 834:
1) 6.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē pārvaldības sistēmā vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām;
2) 6.4.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operatoram ir iespējams sagatavot katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā vai līdz šim ierastajā kartībā;
3) 6.4.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka tikai tie operatori, kas sagatavo mēslošanas plānu līdzšinējā kārtībā, nevis pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkumu turpina iesniegt VAAD elektroniski, kā tas darīts līdz šim.
1) 6.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē pārvaldības sistēmā vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām;
2) 6.4.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka operatoram ir iespējams sagatavot katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu pārvaldības sistēmā vai līdz šim ierastajā kartībā;
3) 6.4.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka tikai tie operatori, kas sagatavo mēslošanas plānu līdzšinējā kārtībā, nevis pārvaldības sistēmā, mēslošanas plāna kopsavilkumu turpina iesniegt VAAD elektroniski, kā tas darīts līdz šim.
Problēmas apraksts
ZM gandrīz katru gadu saņem lauksaimnieku pārstāvošo organizāciju lūgumu pagarināt mēslošanas līdzekļu izkliedes periodu rudenī pēc noteikumos Nr. 834 noteiktā termiņa. Klimata pārmaiņu ietekmē meteoroloģiskie apstākļi pa gadiem stipri atšķiras, tāpēc būtu jāparedz iespēja noteikto aizlieguma periodu saīsināt, ja tam ir atbilstošs pamats. VAAD, izvērtējot Latvijas Vides ģeoloģijas meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) meteoroloģiskos datus un to prognozes konkrētam laikposmam, var pieņemt lēmumu par aizlieguma perioda saīsināšanu konkrētā gada rudenī visā īpaši jutīgā teritorijā vai tās daļā. Lēmuma pieņemšanai tiks izmantots viena mēneša standartizētais nokrišņu daudzuma indekss. Viena mēneša vērtības parāda apstākļus un nokrišņu ekstrēmus pēdējā mēnesī, raksturojot nokrišņu īslaicīgu un tūlītēju ietekmi, kā, piemēram, izmaiņas augsnes mitrumā un sniega segas biezumā, kā arī mazāku ūdensteču caurplūdumā. Tā vērtības virs 1 norāda uz mitriem apstākļiem.
Vienlaikus ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu noteikumu Nr. 834 10.3. apakšpunktā, jo tas vairāk nebūs punkts, kurā pirmo reizi ir atsauce uz LVĢMC.
Pašlaik noteikumi Nr. 834 ir definējuši VAAD konkrētas kompetences, kas ir papildināmas ar jaunu uzdevumu, ņemot vērā noteikumu grozījumu projekta 4. punktā noteikto, ka turpmāk VAAD varēs pieņemt lēmumu par kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedes aizlieguma perioda sākuma datuma pagarināšanu īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā. Līdz ar to ir jānosaka, kā VAAD darīs zināmu par savu pieņemto lēmumu.
Vienlaikus ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu noteikumu Nr. 834 10.3. apakšpunktā, jo tas vairāk nebūs punkts, kurā pirmo reizi ir atsauce uz LVĢMC.
Pašlaik noteikumi Nr. 834 ir definējuši VAAD konkrētas kompetences, kas ir papildināmas ar jaunu uzdevumu, ņemot vērā noteikumu grozījumu projekta 4. punktā noteikto, ka turpmāk VAAD varēs pieņemt lēmumu par kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedes aizlieguma perioda sākuma datuma pagarināšanu īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā. Līdz ar to ir jānosaka, kā VAAD darīs zināmu par savu pieņemto lēmumu.
Risinājuma apraksts
Lai atrisinātu konstatētās problēmas noteikuma projekta:
1) 4. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 6. punktu ar jaunu 6.1.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka izkliedes aizlieguma perioda sākuma datumus īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā VAAD ir tiesīgs atlikt līdz 10. novembrim, ja attiecīgā gada standartizētais nokrišņu daudzuma indekss par laika periodu no 11. septembra līdz 10. oktobrim ir vienāds vai lielāks par 1 atbilstoši LVĢMC datiem;
2) 6. punkts paredz noteikumu Nr. 834 10.3. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, kur pēc būtības tiek iekļauts LVĢMC saīsinājums “Centrs”;
3) 7. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 11. punktu ar jaunu apakšpunktu 11.5., nosakot, ka VAAD informāciju par kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedes aizlieguma perioda sākuma datuma atlikšanu īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 17. oktobrim;
4) 10. punkts paredz noteikumu Nr. 834 16. punktu papildināt ar jaunu 16.3. apakšpunktu, nosakot, ka Centrs savā mājaslapā līdz kārtējā gada 15. oktobrim publicē standartizētā nokrišņu daudzuma indeksa vērtības Centra meteoroloģisko novērojumu stacijās par laika periodu no 11. septembra līdz 10. oktobrim.
1) 4. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 6. punktu ar jaunu 6.1.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka izkliedes aizlieguma perioda sākuma datumus īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā VAAD ir tiesīgs atlikt līdz 10. novembrim, ja attiecīgā gada standartizētais nokrišņu daudzuma indekss par laika periodu no 11. septembra līdz 10. oktobrim ir vienāds vai lielāks par 1 atbilstoši LVĢMC datiem;
2) 6. punkts paredz noteikumu Nr. 834 10.3. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, kur pēc būtības tiek iekļauts LVĢMC saīsinājums “Centrs”;
3) 7. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 834 11. punktu ar jaunu apakšpunktu 11.5., nosakot, ka VAAD informāciju par kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedes aizlieguma perioda sākuma datuma atlikšanu īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 17. oktobrim;
4) 10. punkts paredz noteikumu Nr. 834 16. punktu papildināt ar jaunu 16.3. apakšpunktu, nosakot, ka Centrs savā mājaslapā līdz kārtējā gada 15. oktobrim publicē standartizētā nokrišņu daudzuma indeksa vērtības Centra meteoroloģisko novērojumu stacijās par laika periodu no 11. septembra līdz 10. oktobrim.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi Nr. 834 nosaka precīzu kompetenci arī Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD). Līdz šim noteikumu Nr. 834 3.3.5. apakšpunktā iekļautās prasības kontrolēja gan VVD, gan VAAD, taču pārskatot šo uzdevumu ir secināts, ka nav nepieciešams to veikt abām iestādēm paralēli un ir pietiekoši, ka savas kompetences ietvaros šo pārbaudi turpinās veikt tikai VAAD.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 9. punkts paredz noteikumu Nr. 834 15. punktu izteikt jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot atsauci uz apakšpunktu 3.3.5.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi Nr. 834 nosaka, ka tikai pamatojoties uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem, ko operatori iesniedz VAAD, informācija no tiem tiek uzturēta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzē par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām, līdz ar to ir nepieciešams tehniski precizēt noteikumu Nr. 834 12. punktu, to saīsinot, jo operatoriem ir tiesības nepieciešamo informāciju vadīt pārvaldības sistēmā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekta 8. punkts paredz noteikumu Nr. 834 12. punktu izteikt jaunā redakcijā, kur pēc būtības ir svītrota atsauce uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir gan nelabvēlīga ietekme uz lauksaimniekiem, gan labvēlīga. Nelabvēlīga, jo palielināsies to finansiālie izdevumi, lai iegādātos atbilstošu tehniku, tostarp darbaspēka samaksa, vai arī pakalpojumu, jo papildus jāiestrādā karbamīds. Labvēlīga, jo jutīgajās teritorijās rudenī tiks pagarināts kūtsmēslu izkliedēšanas periods.
Trūkst informācijas, cik daudz lauksaimniekiem pašlaik nav atbilstošas tehnikas karbamīda iestrādei, tāpēc nav iespējams aprēķināt kopējos nepieciešamos papildus finanšu resursus.
Katra lauksaimnieka faktiskās izmaksas var atšķirties, ņemot vērā visus saimniekošanu ietekmējošos faktorus, tādēļ izmaksu novērtējums būtu jāaprēķina katrai saimniecībai individuāli.
Trūkst informācijas, cik daudz lauksaimniekiem pašlaik nav atbilstošas tehnikas karbamīda iestrādei, tāpēc nav iespējams aprēķināt kopējos nepieciešamos papildus finanšu resursus.
Katra lauksaimnieka faktiskās izmaksas var atšķirties, ņemot vērā visus saimniekošanu ietekmējošos faktorus, tādēļ izmaksu novērtējums būtu jāaprēķina katrai saimniecībai individuāli.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks negatīvi ietekmēta lauksaimnieku uzņēmējdarbības vide, jo būs nepieciešams rast papildus finanšu līdzekļus atbilstošas tehnikas vienības iegādei, kas nodrošinātu karbamīda iestrādi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks negatīvi ietekmēta lauksaimnieku uzņēmējdarbības vide, jo būs nepieciešams rast papildus finanšu līdzekļus atbilstošas tehnikas vienības iegādei, kas nodrošinātu karbamīda iestrādi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Biedrība “Latvijas Cūkaudzētāju asociācija”Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts augu aizsardzības dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
15,68
Vecākajam inspektoram (36 saimes IV līmeņa 10.mēnešalgu gr.), ņemot vērā 2024.gada mēnešalgu skalas viduspunktu, noteikta 2118 EUR mēnesī.
1 h samaksas likme sastāda 12,69 EUR, plus DD soc.nod.23,59% = 15,68 EUR
6,00
6 h (aptuvenais laika patēriņš, lai veiktu izvērtētu nepieciešamību pagarināt aizlieguma perioda sākuma datumu, pieprasītu un izvērtētu meteo datus, pieņemtu un publicētu lēmumu.
1
viens lēmums gadā
1
vienu reizi rudenī
94,08
Administratīvās izmaksas, kas rodas Valsts augu aizsardzības dienestam, aprēķinātas ņemot vērā mēnešalgu, laika patēriņu lēmuma pieņemšanai un lēmumu skaitu.
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
neietekmē
Valsts vides dienests
neietekmē
Kopā
94,08
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts augu aizsardzības dienesta uzdevumi tiks paplašināti un dienests ārkārtas laika apstākļu gadījumā varēs pieņemt lēmumu par aizlieguma perioda sākuma datuma pārcelšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar šo noteikumu projektu tiks uzlabota lauksaimnieku saimniekošanas prakse, iestrādājot augsnē karbamīdu (urīnviela). Šādas izmaiņas veicinās amonjaka emisiju samazināšanos.
Ja rudenī ārkārtas laikapstākļu dēļ nav bijis iespējams savlaicīgi izkliedēt organisko mēslojumu īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā, tad pamatotos gadījumos var tikt saīsināts izkliedes aizlieguma periods. Šāda perioda saīsināšana ir rūpīgi jāizsver, lai nodrošinātu mēslojuma neizskalošanos. Pamatota aizlieguma perioda saīsināšana var samazināt punktveida piesārņojuma risku, kas varētu rasties no kūtsmēslu krātuvēm, ja tās rudenī netiek iztukšotas.
Ja rudenī ārkārtas laikapstākļu dēļ nav bijis iespējams savlaicīgi izkliedēt organisko mēslojumu īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā, tad pamatotos gadījumos var tikt saīsināts izkliedes aizlieguma periods. Šāda perioda saīsināšana ir rūpīgi jāizsver, lai nodrošinātu mēslojuma neizskalošanos. Pamatota aizlieguma perioda saīsināšana var samazināt punktveida piesārņojuma risku, kas varētu rasties no kūtsmēslu krātuvēm, ja tās rudenī netiek iztukšotas.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi