Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē valsts ģimnāzijas var integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, pilnveidot regulējumu valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās saistībā ar sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un vērtēšanu izglītojamam izstrādātā individuālā izglītības programmas apguves plāna gadījumā, kā arī noteikt izglītības iestādei pienākumu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā paredzēt, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var uzlabot sniegumu mācību gada laikā.

Vispārējā kārtība

[1] Vispārējās izglītības likuma 40. panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka, ka valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Starptautiskā Bakalaurāta organizācija ir nevalstiska organizācija ar konsultatīvo statusu UNESCO un Eiropas Padomē. Tā ir reģistrēta kā izglītojoša, brīvprātīga organizācija Šveicē un tās vadību veido starptautiska padome. Starptautiskā Bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē ir starptautiski atzīta pamatizglītības, kā arī pasaules augstskolās un Latvijā atzīta izglītības programma, kas paver plašas iespējas turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Regulējums, kas paredz, ka izglītības iestāde, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu ir jau iekļauts vidējās izglītības standartā ar Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” un attiecīgus grozījumus nepieciešams veikt arī Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk - pamatizglītības standarts).
[2] Pamatizglītības standarts nosaka, ka izglītojamam obligāti ir jāapgūst divas svešvalodas. Savukārt 2024. gada 22. maijā stājās spēkā Grozījumi Izglītības likumā (https://likumi.lv/ta/id/352092), kas paredz tiesības 4.-9.klašu izglītojamiem, kuri vispārējā pamatizglītības programmā kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, līdz 2024. gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam atteikties no tās apguves.
Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu, izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar izglītības iestādi jānodrošina izglītojamam iespēja apgūt citu svešvalodu.
Atbilstoši ministrijas apkopotajai informācijai 2023./2024. mācību gadā krievu valodu kā otro svešvalodu no 4.-9. klasei apguva 66523 izglītojamie. Uz 2024.gada 21.jūniju atteikušies no krievu valodas tālākas apguves ir 2838 izglītojamie, kas ir – 4,26% no visiem 4.-9. klašu izglītojamiem, kas 2023./2024. mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.
Līdz ar to minētajiem izglītojamiem būs jāuzsāk izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās citas otrās svešvalodas apguve, neatkarīgi no viņu konkrētās otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeņa.
[3] Pamatizglītības standarts paredz novērtēt un dokumentēt, kā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus visu mācību jomu mācību priekšmetos, tostarp mācību priekšmetā “Sports un veselība”. No Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21.apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Līdz ar to atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajam izglītības iestāde izstrādā izglītojamam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, ja izglītojamais ilgstoši slimojis vai viņam ir citas mācīšanās vajadzības.
[4] No 2024. gada 1. septembra atbilstoši pamatizglītības standartam izglītības iestādēm jāievieš izmaiņas izglītojamo mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā, cita starpā ieviešot vienotas prasības iegūto vērtējumu uzlabošanā un ievērojot to, ka pedagogam jānodrošina izglītojamam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt izglītojamā sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai izglītojamais izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
[5] No 2025. gada 1. septembra pamatizglītības standartā stāsies spēkā 27.8 un 27.9 punkts, kas būtībā dublē Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu.
[6] Pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1. varianta 26. punktā un 2. varianta 24. punktā, 12. pielikuma “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” 28. punktā, 14. pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 34. punktā noteikti ierobežojumi izglītības posma klašu izglītojamo apvienošanai mācību priekšmeta apguvei.
[7] Pamatizglītības standarta 15. un 16. pielikumā ietvertajos speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugos izglītības iestādei noteiktas tiesības apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.

Nē

Izglītojamie varēs integrēti apgūt vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, tiks pilnveidots mācību process un izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās, kā arī paredzēta iespēja vērtējumu uzlabošanai mācību gada laikā izglītojamiem ar specialajām vajadzībām – valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai izglītības iestādes atbalsta speciālistu (izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga) atzinumiem.

Varēs integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, tiks pilnveidots mācību process valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. Izglītības iestādes izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteiks, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var uzlabot sniegumu mācību gada laikā.

Nē

Nē

Nē

-